Dieva nolūks ir — atvest jūs mājās
Viss saistībā ar Tēva ieceri Viņa mīļotajiem bērniem ir izplānots tā, lai atvestu mājās ikvienu.
Es vēlos paust pateicību par jūsu lūgšanām, kopš esmu sācis pielāgoties jaunajam aicinājumam, kas tika dots caur prezidentu Nelsonu, — kalpot par Tā Kunga, Jēzus Kristus, apustuli. Jūs droši vien varat labi iztēloties, cik dziļu pazemību esmu izjutis, un tas ir bijis ārkārtīgi lielu izmaiņu un atskurbinošas pašizziņas laiks. Tomēr tas patiešām ir liels gods — kalpot Glābējam jebkādā aicinājumā un būt iesaistītam kopā ar jums, daloties Viņa cerības evaņģēlija labajās vēstīs.
Turklāt ir teikts, ka aiz katra jaunā apustuļa atrodas pārsteigta sievasmāte. Es nezinu, vai tas patiešām ir teikts, bet šajā gadījumā tā noteikti varētu būt. Un es pieņemu, ka fakts, ka mana sievasmāte vairs nav kopā ar mums, nemazina viņas izbrīnu.
Pirms vairākiem mēnešiem, kad mēs ar sievu apmeklējām citu valsti, lai pildītu dažādus Baznīcas uzdevumus, es kādā rītā agri pamodos un samiegojies paskatījos pa mūsu viesnīcas logu. Lejā, noslogotajā ielā, es redzēju, ka ir uzstādīta ceļa barjera un tās tuvumā stāvēja policists, kas lika mašīnām apgriezties, kad tās sasniedza barjeru. Sākumā pa ceļu brauca tikai dažas mašīnas, kurām lika braukt pretējā virzienā. Taču, laikam ejot un satiksmei kļūstot intensīvākai, sāka veidoties automašīnu rindas.
Es no augšējā loga vēroju, ka policists, šķiet, jūt gandarījumu par savu varu — aizturēt satiksmes plūsmu un virzīt cilvēkus projām. Patiesībā šķita, ka viņš kļuva mundrāks savā solī, it kā būtu sācis dejot, kad katra mašīna tuvojās barjerai. Ja kāds autovadītājs bija neapmierināts par ceļa bloķēšanu, neizskatījās, ka policists būtu izpalīdzīgs vai iejūtīgs. Viņš tikai vairākkārt papurināja galvu un norādīja pretējā virzienā.
Mani draugi, mani līdzgaitnieki mirstīgās dzīves māceklības ceļā, mūsu Tēva brīnišķīgā iecere, Viņa „pasakainā” iecere1 ir izstrādāta tā, lai pārvestu jūs mājās, nevis lai atstātu jūs ārā.2 Neviens nav uzlicis ceļa barjeru un novietojis tur kādu, lai jūs apgrieztu pretējā virzienā un liktu doties projām. Patiesībā ir tieši pretēji. Dievs nerimstoši tiecas pēc jums. Viņš vēlas, lai visi Viņa bērni izvēlētos atgriezties pie Viņa,3 un Viņš izmanto katru iespējamo līdzekli, lai atvestu jūs atpakaļ.
Mūsu mīlošais Tēvs pārraudzīja šīs Zemes Radīšanu ar noteiktu mērķi — dot iespēju jums un man gūt izaicinošas un pilnveidojošas laicīgās dzīves pieredzes, iespēju pielietot mūsu Dieva doto tikumisko rīcības brīvību, lai izvēlētos Viņu,4 lai mācītos un augtu, pieļautu kļūdas, nožēlotu grēkus, mīlētu Dievu un savu tuvāko un lai kādu dienu atgrieztos mājās pie Viņa.
Viņš sūtīja Savu dārgo, mīļoto Dēlu šajā kritušajā pasaulē iegūt pilnīgu cilvēciskās esamības pieredzi, lai sniegtu piemēru, kam sekot pārējiem Viņa bērniem, un lai izpirktu grēkus un atpestītu. Kristus diženā Izpirkšanas dāvana noņem katru fiziskās un garīgās nāves barjeru, kas mūs šķir no mūsu mūžīgajām mājām.
Viss saistībā ar Tēva ieceri Viņa mīļotajiem bērniem ir izplānots tā, lai atvestu mājās ikvienu.
Kā Dieva vēstneši, Viņa pravieši, dēvē šo ieceri Atjaunošanas Svētajos Rakstos? Viņi to dēvē par pestīšanas ieceri,5 žēlastības ieceri,6 diženo laimes ieceri7 un glābšanas ieceri, kas ir visiem cilvēkiem „caur Mana Vienpiedzimušā asinīm”.8
Tēva diženās laimes ieceres nolūks ir jūsu laime šeit — tieši šobrīd — un mūžībā. Tās nolūks nav — novērst jūsu laimi un tā vietā likt jums raizēties un baidīties.
Tēva pestīšanas ieceres nolūks patiesībā ir jūsu pestīšana, jūsu glābšana caur Jēzus Kristus ciešanām un nāvi,9 tiekot atbrīvotiem no grēka un nāves gūsta. Tās nolūks nav — atstāt jūs tādus, kādi jūs esat.
Tēva žēlastības ieceres nolūks ir — izrādīt žēlastību, ja jūs atgriežaties pie Viņa un godājat savas uzticības derības ar Viņu. Tās nolūks nav — liegt žēlastību un sagādāt sāpes un bēdas.
Tēva glābšanas ieceres nolūks patiesībā ir jūsu glābšana celestiālajā godības valstībā, saņemot „Jēzus liecību”10 un upurējot visu savu dvēseli Viņam.11 Tās nolūks nav — neļaut jums ienākt.
Vai tas nozīmē, ka nav nozīmes tam, kā mēs dzīvojam savu dzīvi? Vai tam, kā mēs izvēlamies izmantot savu rīcības brīvību, nav nozīmes? Vai tam, ka mēs varam ievērot vai neievērot Dieva baušļus? Nē, protams, ka tam ir nozīme. Noteikti viens no Jēzus konsekventākajiem aicinājumiem un lūgumiem Viņa laicīgajā kalpošanā bija — lai mēs mainītos, nožēlotu grēkus un nāktu pie Viņa.12 Būtībā netieši visas Viņa mācības aicina dzīvot augstākā morālās uzvedības līmenī13 — tas ir aicinājums uz personīgu pilnveidi, pārveidojošu ticību Kristum, varenām sirds pārmaiņām.14
Dievs vēlas, lai mēs radikāli pārorientētu savus savtīgos un lepnības pilnos impulsus, izskaustu miesīgo cilvēku,15 lai mēs ietu un „negrēko[tu] vairs”.16
Ja mēs ticam, ka Tēva visaptverošās ieceres nolūks ir — mūs izglābt, atpestīt, izrādīt mums žēlastību un tādējādi sniegt mums laimi, tad kāds ir Dēla nolūks, caur kuru tiek īstenota šī diženā iecere?
Dēls pavēsta mums par Sevi: „Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu, bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis.”17
Jēzus griba ir labvēlīgā Tēva griba! Viņš vēlas, lai ikvienam no Viņa Tēva bērniem būtu iespēja sasniegt šīs ieceres galamērķi — mūžīgo dzīvi kopā ar Viņiem. Neviens nav izslēgts no šī dievišķā potenciāla.
Ja jums ir tendence uztraukties par to, ka jūs nekad nespēsiet tikt līdzi, vai arī par to, ka Kristus bezgalīgās Izpirkšanas mīlošais tvērums žēlsirdīgi aptver visus pārējos, bet ne jūs, tad jūs pārprotat. Bezgalīgs nozīmē bezgalīgs. Bezgalīgais aptver jūs un tos, kurus jūs mīlat.18
Nefijs izskaidro šo brīnišķīgo patiesību: „Viņš nedara neko, kā vien to, kas nāk par labu pasaulei; jo Viņš mīl pasauli pat tā, ka atdod Savu paša dzīvību, lai Viņš varētu visus cilvēkus vilkt pie sevis. Tāpēc nav neviena, kam Viņš pavēlētu nesaņemt Viņa glābšanu.”19
Glābējs, Labais Gans, dodas meklēt Savas pazudušās avis, līdz Viņš tās atrod.20 Viņš nevēlas, lai kāda avs ietu bojā.21
„Mana žēlastības roka ir izstiepta pret jums, un katru, kas nāks, to Es pieņemšu.”22
„Vai jūsu vidū ir kādi slimie? Vediet viņus šurp. Vai jums ir kādi, kas ir klibi vai akli, vai tizli, vai kropli, vai spitālīgi, vai kas ir izkaltuši, vai kas ir kurli, vai kas sirgst jebkādā veidā? Vediet viņus šurp un Es tos dziedināšu, jo Es jūtu jums līdzi.”23
Viņš neatstūma sievieti, kas sirga ar asiņošanu; Viņš neatrāvās no spitālīgā; Viņš nenoraidīja sievieti, kas tika pieķerta laulības pārkāpšanā; Viņš neatteica nožēlas pilnajiem — lai kāds arī būtu viņu grēks. Un Viņš neatteiksies no jums vai tiem, kurus jūs mīlat, kad jūs sniegsiet Viņam savu salauzto sirdi un nožēlas pilno garu. Tāds nav Viņa nolūks vai nodoms, nedz arī Viņa iecere, mērķis, vēlme vai cerība.
Nē, Viņš neliek šķēršļus un barjeras; Viņš tos noņem. Viņš jums nevis neļauj ienākt — Viņš jūs aicina iekšā.24 Visa viņa kalpošana bija dzīvs apliecinājums šim nodomam.
Protams, ir arī Viņa Izpirkšanas upuris, ko mums ir grūtāk saprast, jo tas pārsniedz mūsu laicīgās izpratnes spējas. Bet, un tas ir svarīgs „bet”, — mēs saprotam, mēs varam aptvert Viņa Izpirkšanas upura svēto un glābjošo nolūku.
Kad Jēzus nomira pie krusta, tempļa priekškars pārplīsa uz pusēm, simbolizējot to, ka piekļuve Tēva klātbūtnei tiek plaši atvērta — visiem, kuri vērsīsies pie Viņa, uzticēsies Viņam, nodos Viņam savas nastas un caur derību saikni uzņemsies Viņa jūgu.25
Citiem vārdiem sakot, Tēva iecere nav saistīta ar barjerām. Tā nekad nav bijis; tā nekad nebūs. Vai mums ir kaut kas jādara, vai ir kādi baušļi, kas jāievēro, vai kādi mūsu personības aspekti, kas jāmaina? Jā. Taču ar Viņa labvēlību mēs to spējam — tas nav kaut kas neaptverams.
Šīs ir labās vēstis! Es jūtos neizsakāmi pateicīgs par šīm vienkāršajām, patiesajām mācībām. Tēva iecere, Viņa plāns, Viņa mērķis, Viņa nolūks, Viņa vēlme un Viņa cerība ir — dziedināt jūs visus, dāvāt jums visiem mieru, pārvest jūs visus un jūsu mīļos mājās. Par to es liecinu Viņa Dēla, Jēzus Kristus, Vārdā, āmen.