Derības un pienākumi
Jēzus Kristus Baznīca ir pazīstama kā baznīca, kas uzsver derību slēgšanu ar Dievu.
„Ar ko jūsu Baznīca atšķiras no citām baznīcām?” Mana atbilde uz šo svarīgo jautājumu ir mainījusies līdz ar maniem brieduma gadiem un Baznīcas izaugsmi. Kad es 1932. gadā piedzimu Jūtā, mūsu Baznīcā bija tikai apmēram 700 000 cilvēku, kuri pārsvarā dzīvoja Jūtā un tuvējos štatos. Tolaik mums bija tikai 7 tempļi. Tagad Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļu skaits pārsniedz 17 miljonus aptuveni 170 valstīs. Atskatoties uz datiem šā gada 1. aprīlī, mums ir 189 iesvētīti tempļi daudzās valstīs un vēl 146 tempļi plānošanas un būvniecības stadijās. Es esmu sajutis pamudinājumu runāt par šo tempļu nolūku un derību vēsturi un lomu mūsu dievlūgšanā. Tas papildinās iepriekšējo runātāju iedvesmotās mācības.
I
Derība ir saistības, ko esam uzņēmušies, lai izpildītu noteiktus pienākumus. Personīgās saistības ir būtiskas mūsu individuālās dzīves sakārtošanai un sabiedrības funkcionēšanai. Šobrīd šī ideja tiek apstrīdēta. Cilvēku mazākums skaļi iebilst pret institucionālu pārvaldību un uzstāj, ka cilvēkiem ir jābūt brīviem no jebkādiem ierobežojumiem, kas nosaka viņu individuālo brīvību. Tomēr mēs zinām no tūkstošiem gadu ilgas pieredzes, ka cilvēki atsakās no noteiktām individuālām brīvībām, lai gūtu priekšrocības, ko sniedz sakārtota dzīve kopienās. Šāda atteikšanās no individuālām brīvībām galvenokārt balstās uz izteiktām vai izrietošām saistībām vai derībām.
Lūk, daži no tiem, kuri mūsu sabiedrībā rīkojas, balstoties uz derībā slēgtiem pienākumiem: 1) tiesneši, 2) militārpersonas, 3) medicīnas darbinieki un 4) ugunsdzēsēji. Visi šo zināmo profesiju pārstāvji — bieži vien dodot zvērestu vai solījumu — uzņemas saistības pildīt viņiem uzticētos pienākumus. Tas pats attiecas arī uz mūsu pilna laika misionāriem. Atšķirīgā apģērba vai vārda nozīmītes nolūks ir parādīt, ka to valkātājs ir noslēdzis derību un šī iemesla dēļ viņam ir pienākums mācīt un kalpot, un viņam šajā kalpošanā būtu jāsaņem atbalsts. Vēl viens to mērķis ir atgādināt to nēsātājiem par viņu derības pienākumiem. Viņu atšķirīgajā apģērbā vai simbolos nav nekā „maģiska”, tas ir vien nepieciešams atgādinājums par to valkātāju īpašajiem pienākumiem. Tas attiecas arī uz saderināšanās vai laulības gredzena simbolu un tā lomu — vērst apkārtējo uzmanību uz tā nēsātāja derības pienākumiem vai atgādināt par tiem pašam nēsātājam.
II
Tas, ko es teicu attiecībā uz derībām — kā uz individuālās dzīves sakārtošanas pamatu, jo īpaši attiecas uz reliģiskajām derībām. Vēsturiski daudzu reliģisko piederību un prasību pamatā ir derības. Piemēram, Ābrahāma derība ir pamats vairākām diženām reliģiskajām tradīcijām. Tā iepazīstina ar svēto ideju par Dieva derības apsolījumiem Viņa bērniem. Vecajā Derībā bieži tiek pieminēta Dieva derība ar Ābrahāmu un viņa pēcnācējiem.1
Mormona Grāmatas pirmā daļa, kas tika sarakstīta Vecās Derības laikā, skaidri parāda derību lomu israēliešu vēsturē un pielūgsmē. Nefijam tika pateikts, ka tā laikaposma israēliešu pieraksti „ir jūdu pieraksts, kas satur Tā Kunga derības, kuras Viņš ir noslēdzis ar Israēla namu”.2 Nefija grāmatās bieži tiek pieminēta Ābrahāma derība3 un Israēls — kā „Tā Kunga derības tauta”.4 Derību slēgšana ar Dievu vai reliģiskajiem vadītājiem ir aprakstīta arī Mormona Grāmatas pierakstos par Nefiju, Jāzepu Ēģiptē, ķēniņu Benjamīnu, Almu un virsnieku Moroniju.5
III
Kad pienāca laiks Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības Atjaunošanai, Dievs aicināja pravieti Džozefu Smitu. Mēs nezinām pilno eņģeļa Moronija sākotnējo norādījumu saturu, ko viņš deva šim jaunajam, taču briedumu ieguvušajam pravietim. Bet mēs zinām, ka Viņš pateica Džozefam, ka „Dievam ir darbs priekš [viņa]” un ka „mūžīgā evaņģēlija pilnībai” ir jātiek atklātai, tai skaitā „solījum[iem], kas doti tēviem”.6 Tāpat mēs zinām, ka Svētajos Rakstos, ko jaunais Džozefs ļoti dedzīgi lasīja — pat pirms viņam tika uzdots organizēt Baznīcu —, bija daudzas mācības par derībām, ko viņš pārtulkoja Mormona Grāmatā. Šī grāmata ir galvenais Atjaunošanas avots, kas sniedz informāciju par evaņģēlija pilnību, tostarp par Dieva plānu attiecībā uz Viņa bērniem, turklāt Mormona Grāmatā ir daudz atsauču uz derībām.
Labi pārzinādams Bībeli, Džozefs droši vien zināja, ka vēstulē ebrejiem ir atsauce uz Glābēja nodomu „cel[t] jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu”.7 Vēstulē ebrejiem Jēzus tiek dēvēts arī par „jaunās derības Starpniek[u]”.8 Zīmīgi, ka Bībeles stāsts par Glābēja laicīgo kalpošanu ir nodēvēts par „Jauno Derību”.
Derības bija evaņģēlija Atjaunošanas pamatā. Tas ir redzams jau pirmajos darbos, ko Tas Kungs lika paveikt pravietim, organizējot Viņa Baznīcu. Līdzko Mormona Grāmata tika publicēta, Tas Kungs lika organizēt Viņa atjaunoto Baznīcu, kas drīz vien tika nosaukta par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu.9 1830. gadā pierakstītajā atklāsmē tiek norādīts, ka cilvēki „[tiek] pieņemti ar kristīšanu Viņa baznīcā” pēc tam, kad viņi „sniedz liecību” (kas nozīmē, ka viņi svinīgi liecina), „ka tie patiesi ir nožēlojuši visus savus grēkus un grib uzņemties Jēzus Kristus Vārdu, būdami ar apņēmību kalpot Viņam līdz galam”.10
Tālāk tajā pašā atklāsmē tiek norādīts, ka „ir nepieciešams, lai baznīcas locekļi sanāktu kopā bieži, lai dalītos ar maizi un vīnu [ūdeni], pieminot To Kungu Jēzu”. Par šī priekšraksta nozīmīgumu liecina derību vārdi, kas ir paredzēti elderam vai priesterim, kurš šo priekšrakstu veic. Viņš svēta simbolu — maizi — „visu to dvēselēm, kuri no tās ņem, lai viņi … liecināt[u] [Viņam], … Diev[am], Mūžīga[jam] Tēv[am], ka viņi ir ar mieru uzņemties [Viņa] Dēla Vārdu un vienmēr atcerēties Viņu, un pildīt Viņa baušļus, kurus Viņš tiem ir devis”.11
Derību centrālo lomu jaunatjaunotajā Baznīcā Tas Kungs vēlreiz apliecināja Viņa doto atklāsmju pirmās publikācijas priekšvārdā. Tajā Tas Kungs paziņo, ka ir aicinājis Džozefu Smitu, jo Zemes iedzīvotāji ir „nomaldījušies no [Viņa] priekšrakstiem un ir lauzuši [Viņa] mūžīgo derību”.12 Šajā atklāsmē tālāk tiek paskaidrots, ka Viņa baušļi tiek doti, „lai [Viņa] mūžīgā derība varētu tikt nodibināta”.13
Šodien mēs saprotam derību lomu atjaunotajā Baznīcā un tajā, kā tās locekļi pielūdz Dievu. Prezidents Gordons B. Hinklijs sniedza šādu kopsavilkumu par mūsu kristīšanas un iknedēļas Vakarēdiena saņemšanas ietekmi: „Katrs šīs Baznīcas loceklis, kurš ir iegājis kristību ūdeņos, ir kļuvis par svētās derības dalībnieku. Katru reizi, kad mēs pieņemam Tā Kunga Vakarēdienu, mēs atjaunojam šo derību.”14
Daudzi runātāji šajā konferencē ir mums atgādinājuši, ka prezidents Rasels M. Nelsons bieži runā par pestīšanas ieceri kā par „derības ceļu”, kas „mūs aizved atpakaļ pie [Dieva]”, … un „ir saistīts ar mūsu attiecībām ar Dievu”.15 Viņš māca par derību nozīmi mūsu tempļa ceremonijās un mudina mūs saskatīt beigas no sākuma un „domāt celestiāli”.16
IV
Tagad es vairāk runāšu par tempļa derībām. Pildot savu pienākumu — atjaunot Jēzus Kristus evaņģēlija pilnību, — pravietis Džozefs Smits daudz laika savos pēdējos gados veltīja Navū (Ilinoisas štatā) tempļa celtniecības vadīšanai. Viņam Tas Kungs atklāja svētās mācības, doktrīnu un derības, kas viņa pēctečiem būs jāīsteno tempļos. Templī cilvēkiem, kuri saņēma endaumentu, bija jāmāca Dieva pestīšanas iecere un jātiek aicinātiem noslēgt svētās derības. Tiem, kuri bija uzticīgi šīm derībām, tika apsolīta mūžīgā dzīve, kur „viss [būs] viņu” un kur viņi „dzīvos Dieva un Viņa Kristus klātbūtnē mūžīgi mūžos”.17
Endaumenta ceremonijas Navū templī tika izpildītas, tieši pirms mūsu agrīnie pionieri tika izsūtīti un uzsāka savu vēsturisko ceļojumu uz kalniem rietumos. Mums ir daudzu pionieru liecības par to, ka spēks, ko viņi saņēma, tiekot saistīti ar Kristu Navū templī, deva viņiem spēku doties neaizmirstamajā ceļojumā un apmesties uz dzīvi rietumos.18
Cilvēkiem, kuri ir saņēmuši endaumentu templī, ir pienākums valkāt tempļa gārmentu — apģērbu, kas nav redzams, jo tiek nēsāts zem pārējām drēbēm. Tas atgādina endaumentu saņēmušajiem par svētajām derībām, ko viņi ir noslēguši, un svētībām, kas viņiem ir tikušas apsolītas svētajā templī. Lai sasniegtu šos svētos mērķus, mums ir dots norādījums — pastāvīgi valkāt tempļa gārmentu, izņemot gadījumus, kad acīmredzamu iemeslu dēļ tas nav iespējams. Tā kā derībām nav brīvdienu, gārmenta nevalkāšanu var saprast kā atteikšanos no derību pienākumiem un ar tiem saistītajām svētībām. Turpretī tie, kuri uzticīgi valkā savu gārmentu un ievēro tempļa derības, pastāvīgi apliecina savu lomu kā Tā Kunga Jēzus Kristus mācekļi.
Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ceļ tempļus visā pasaulē. To nolūks ir svētīt Dieva derības bērnus ar pielūgsmi tempļos un ar svētiem pienākumiem un spēku, un unikālām svētībām — tikt saistītiem ar Kristu, ko viņi saņem caur derību.
Jēzus Kristus Baznīca ir pazīstama kā baznīca, kas uzsver derību slēgšanu ar Dievu. Derības ir raksturīgas visiem pestīšanas un paaugstināšanas priekšrakstiem, ko pārvalda šī atjaunotā Baznīca. Kristīšanas priekšraksts un ar to saistītās derības ir prasības ieiešanai debesu valstībā. Tempļa priekšraksti un ar to saistītās derības ir prasības paaugstināšanai celestiālajā valstībā, kas ir mūžīgā dzīve — lielākā no visām Dieva dāvanām.19 Tieši tai pievēršas Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca.
Es liecinu par Jēzu Kristu, kas ir šīs Baznīcas galva, un piesaucu Viņa svētības visiem, kas cenšas ievērot savas svētās derības. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.