Vispārējā konference
Derībās balstīta pārliecība caur Jēzu Kristu
2024. gada aprīļa vispārējā konference


Derībās balstīta pārliecība caur Jēzu Kristu

Kad ieejam Tā Kunga namā, mēs uzsākam svētu ceļojumu, lai mācītos kļūt par labākiem un svētākiem Kristus mācekļiem.

Mani dārgie brāļi un māsas, es lūdzu, lai mūsu vadītāju iedvesmotie vēstījumi šajā nedēļas nogalē mūs garīgi piepildītu un lai mēs rastu prieku tajā, ko man patīk saukt par „derībās balstītu pārliecību caur Jēzu Kristu”. Šī pārliecība ir klusa, bet droša apziņa, ka mēs saņemsim svētības, ko Dievs apsola tiem, kuri ievēro savas derības, un tā mūsdienu sarežģītajos apstākļos ir ļoti nepieciešama.

Jaunu Tā Kunga namu celtniecība visā pasaulē prezidenta Rasela M. Nelsona iedvesmotajā vadībā ir bijis liels prieka avots Baznīcas locekļiem un kalpo par Tā Kunga valstības izplešanās nozīmīgu simbolu.

Atskatoties uz savu godbijības pilno pieredzi Federriveras Kalifornijas tempļa iesvētīšanā pagājušā gada oktobrī, es aizdomājos, vai mēs dažreiz par jaunu templi mūsu pilsētā un apkaimē nesajūsmināmies tik ļoti, ka atstājam novārtā templī noslēgto svēto derību svētāko nolūku.

Katra tempļa priekšpusē ir iegravēts svētsvinīgs apgalvojums: „Svēts Tam Kungam.”1 Šie iedvesmotie vārdi ir skaidrs aicinājums, ka tad, kad ieejam Tā Kunga namā, mēs uzsākam svētu ceļojumu, lai mācītos kļūt par labākiem un svētākiem Kristus mācekļiem. Kad mēs slēdzam svētas derības ar Dievu un apņemamies sekot Glābējam, mēs saņemam spēku mainīt savu sirdi, atspirdzināt savu garu un stiprināt savas attiecības ar Viņu. Šie pūliņi iesvēta mūsu dvēseles un izveido svētu saikni ar Dievu un Jēzu Kristu, kuri apsola, ka mēs varam iemantot mūžīgās dzīves dāvanu.2 Šī garīgā ceļojuma iznākums ir tāds, ka mēs iegūstam svētāku un stiprāku pārliecību mūsu ikdienas dzīvē, pateicoties derībām, ko esam noslēguši caur Jēzu Kristu.

Šāda paļāvība ir mūsu dievišķās saiknes ar Dievu augstākā izpausme un var palīdzēt stiprināt mūsu apņemšanos sekot Jēzum Kristum un vairot pateicību par Viņu un Viņa Izpirkšanas upuri. Tā stiprina mūsu spēju mīlēt un kalpot citiem, kā arī stiprina mūsu dvēseli, lai spētu dzīvot nesvētā pasaulē, kas kļūst arvien tumšāka un biedējošāka. Tā dod mums spēku uzveikt šaubu un izmisuma, baiļu un neapmierinātības, sirdssāpju un bezcerības iedīgļus, ko visas patiesības ienaidnieks cenšas iedēstīt dziļi mūsu sirdīs, it īpaši tad, kad dzīve kļūst grūta, pārbaudījumi ieilgst un apstākļi arvien sarežģījas. Kādā Bībeles pantā ir atrodams prātīgs padoms ikvienam no mums, saskaroties ar mūsdienu pasaules izaicinājumu skarbajiem vējiem: „Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi.”3

Dārgie brāļi un māsas, tiem, kuri iegūst patiesu pārliecību, patiecoties derībām, ko noslēdz Tā Kunga namā caur Jēzu Kristu, pieder viens no visvarenākajiem spēkiem, kas mums šajā dzīvē ir pieejams.

Šogad studējot Mormona Grāmatu programmā Nāciet, sekojiet Man!, mēs redzam, kā Nefijs caur savu uzticību uzskatāmi parāda šādas derībās balstītas pārliecības spēku, kad viņš, saskaroties ar šķēršļiem un izaicinājumiem, cenšas izpildīt Tā Kunga pavēli — iegūt plāksnes. Par spīti tam, ka Nefijs bija ļoti bēdīgs par Lamana un Lemuēla izrādītajām bailēm un ticības trūkumu, viņš saglabāja pārliecību, ka Tas Kungs nodos plāksnes viņu rokās. Viņš saviem brāļiem sacīja: „Kā Tas Kungs dzīvo, un kā mēs dzīvojam, mēs neiesim lejā pie mūsu tēva tuksnesī, iekams mēs nebūsim izpildījuši to, ko Tas Kungs mums ir pavēlējis.”4 Pateicoties Nefija pārliecībai par Tā Kunga solījumiem, viņš varēja paveikt to, kas viņam bija pavēlēts.5 Vēlāk Nefijs savā vīzijā bija liecinieks šādas pārliecības ietekmei, rakstot: „Es, Nefijs, redzēju Dieva Jēra spēku, ka tas nolaidās uz Jēra Baznīcas svētajiem un uz Tā Kunga derības ļaudīm, … un viņi bija bruņoti ar taisnību un ar Dieva spēku lielā slavā.”6

Es esmu pieredzējis Tā Kunga mīlošos apsolījumus un spēku, kas ieplūst Dieva bērnu dzīvē, stiprinot viņus stāties pretī dažādajiem dzīves apstākļiem. Nesen mana sieva pārnāca mājās no tempļa un pastāstīja, cik dziļi aizkustināta viņa bija par to, ko tur bija pieredzējusi. Ienākot Tā Kunga namā, viņa ieraudzīja kādu vīru ratiņkrēslā ļoti lēnām kustamies uz priekšu un sievieti, kura pārvietojās ar grūtībām, atbalstoties uz spieķa, — abi drosmīgi nāca pielūgt To Kungu Viņa namā. Kad mana sieva iegāja sākotnējo priekšrakstu telpā, viņa redzēja, kā kāda dārga māsa, kurai nebija vienas rokas — un bija tikai daļa no otras, — skaisti un celestiāli pildīja visus viņai uzdotos uzdevumus.

Kad mēs ar sievu pārrunājām šo pieredzi, mēs secinājām, ka tikai tīra un sirsnīga pārliecība par mūžīgajiem apsolījumiem, ko Dievs dod caur svētām derībām, kas tiek slēgtas ar Viņu Viņa namā, varēja likt šiem burvīgajiem Kristus mācekļiem tajā aukstajā dienā pamest savas mājas, neskatoties uz viņu personīgajiem dzīves apstākļiem.

Mani dārgie draugi, ja ir kas tāds, uz ko mums vajadzētu tiekties, — un kas tāds, ko mēs varētu nodot saviem bērniem un mazbērniem, lai tas katram no viņiem palīdzētu nākotnes pārbaudījumos un izaicinājumos, — tā būtu pārliecība, kas ir balstīta caur Jēzu Kristu noslēgtajās derībās. Šāda dievišķa dārguma iegūšana viņiem palīdzēs dzīvot tā, kā Tas Kungs apsolīja saviem uzticīgajiem sekotājiem: „Mani mācekļi stāvēs svētajās vietās un netiks izkustināti.”7

Kā mēs varam iegūt šādu pārliecību caur Jēzu Kristu? Tā nāk caur pazemību, liekot savas dzīves centrā Glābēju, dzīvojot pēc Jēzus Kristus evaņģēlija principiem, saņemot glābšanas un paaugstināšanas priekšrakstus un ievērojot derības, ko mēs noslēdzam ar Dievu Viņa svētajā namā.

2019. gada oktobra vispārējā konferencē mūsu dārgais pravietis savās noslēguma piezīmēs mums atgādināja par kādu svarīgu soli derībās balstītas pārliecības iegūšanā, sakot: „Personīgais cienīgums ienākšanai Tā Kunga namā prasa pamatīgu un personīgu garīgo sagatavošanos. Personīgais cienīgums prasa pilnīgu sava prāta un sirds pievēršanu tam, lai mēs arvien vairāk līdzinātos Tam Kungam, kļūstot par godprātīgiem pilsoņiem, labākiem piemēriem un svētākiem cilvēkiem.”8 Tādēļ, ja mēs izmainīsim to, kā mēs sagatavojamies ieiet templī, mēs izmainīsim arī savu tempļa pieredzi, kas attiecīgi pārveidos arī mūsu dzīvi ārpus tā. „Tad tava paļāvība kļūs stipra Dieva klātbūtnē; un priesterības mācība pilēs tavā dvēselē kā rasa no debesīm.”9

Kāds bīskaps, kuru es pazīstu, vecāko bērnu klasi Sākumskolā sauc nevis par „Sākumskolas” klasi, bet gan par „Sagatavošanās templim” klasi. Janvārī šis bīskaps aicina viņus un viņu skolotājus atnākt uz viņa kabinetu, kur viņi pārrunā, kā viņi visa gada garumā gatavosies doties uz templi. Bīskaps velta laiku tam, lai caurskatītu atbilstošos tempļa rekomendācijas intervijas jautājumus, ko pēc tam iekļaut Sākumskolas nodarbībās. Viņš aicina bērnus būt gataviem, lai tad, kad viņi nāks uz bīskapa kabinetu pēc gada, viņi justu pārliecību — derībās balstītu pārliecību — un justos gatavi saņemt tempļa rekomendāciju un ieiet Tā Kunga namā. Šogad šim bīskapam bija četras jaunas meitenes, kuras bija tik sajūsminātas, gatavas un pārliecinātas doties uz templi, ka vēlējās, lai bīskaps izdrukātu viņu rekomendācijas Jaungada dienā — vienu minūti pēc pusnakts.

Sagatavošanās neattiecas tikai uz tiem, kuri uz templi dodas pirmo reizi. Mums visiem vajadzētu pastāvīgi gatavoties, lai dotos uz Tā Kunga namu. Viens man zināms stabs ir pieņēmis šādu devīzi: „Mājās balstīti, Baznīcā atbalstīti un templim piesaistīti.” Vārdam piesaistīts10 ir dažādas interesantas nozīmes: tas nozīmē gan to, ka kaut kas ir vērsts noteiktā virzienā, gan arī to, ka kaut kas ir iestiprināts vai nostiprināts, stingrs, noteikts un drošs. Tādējādi, ja mēs esam piesaistīti templim, mēs esam nostiprināti Glābējā, mēs iegūstam stabilitāti, vadību un dodamies īstajā virzienā, kas nodrošina to, ka mēs jūtam pārliecību, kas ir balstīta caur Jēzu Kristu noslēgtajās derībās. Tāpēc katram no mums vajadzētu apzināti nostiprināt šādu piesaisti, ieplānojot savu nākamo tikšanos ar To Kungu Viņa svētajā namā, vai templis atrastos tuvu vai tālu.11

Mūsu dārgais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, atgādina mums par šiem svarīgajiem principiem, sakot: „Templis atrodas mūsu ticības un garīgā spēka stiprināšanas centrā, jo Glābējs un Viņa mācība ir paša tempļa būtība. Viss, kas tiek mācīts templī — caur norādījumiem un caur Garu —, vairo mūsu izpratni par Jēzu Kristu. Viņa būtiskie priekšraksti saista mūs ar Viņu caur svētām priesterības derībām. Tad, atbilstoši tam, kā mēs turam savas derības, Viņš mums piešķir Savu dziedinošo, stiprinošo spēku. Un, ak, cik ļoti mums vajadzēs Viņa spēku nākamajās dienās!”12

Glābējs vēlas, lai mēs ļoti labi saprastu, kā mums būs jārīkojas, kad mēs Viņa vārdā būsim noslēguši derības ar mūsu Debesu Tēvu. Viņš vēlas, lai mēs būtu gatavi izbaudīt mūsu privilēģijas, apsolījumus un pienākumus, kā arī būtu gatavi saņemt garīgas atziņas un atskārsmes, kas mums šajā dzīvē ir nepieciešamas. Es zinu, ka tad, kad Tas Kungs redz kaut nelielas vēlmes dzirksti vai taisnīgu pūliņu zibsni, kas parāda, ka esam gatavi savas dzīves centrā likt Viņu, kā arī priekšrakstus un derības, ko noslēdzam Viņa namā, Viņš mūs svēta Savā nevainojamajā veidā ar tiem brīnumiem un to lielo žēlastību, kas mums ir nepieciešama.

Tā Kunga nams ir vieta, kur mēs varam tikt pārveidoti augstākos un svētākos veidos. Tāpēc tad, kad mēs iznākam no tempļa, pārveidoti caur cerību uz derību apsolījumiem un apbruņoti ar spēku no augšienes, mēs paņemam līdzi templi savās mājās un dzīvē. Es jums apliecinu, ka tad, kad mūsos mājo Tā Kunga nama gars, tas mūs pilnībā izmaina.

Pateicoties templim mēs arī zinām, ka, ja mēs gribam, lai Tā Kunga Gars mūsu dzīvē būtu vienmēr klātesošs, mēs vienkārši nevaram un nedrīkstam būt nelaipni pret citiem. Ja mēs savā sirdī vai prātā atvēlam vietu nelaipnām jūtām vai domām, tas vairo nelaipnus vārdus un rīcību — vai tas būtu sociālajos tīklos vai mūsu mājās —, liekot Tā Kunga Garam atkāpties no mūsu sirdīm. Tāpēc, lūdzu, neatmetiet savu cerības drosmi jeb pārliecību, bet gan ļaujiet tai kļūt stiprai.

Nerimstošā tempļu būvniecība tikai pieaugs, turpinot mūs iepriecināt, iedvesmot un svētīt. Taču svarīgāk ir atcerēties, ka, ja mēs izmainīsim to, kā mēs sagatavojamies ieiet templī, mēs izmainīsim arī savu tempļa pieredzi, kas attiecīgi pārveidos mūsu dzīvi arī ārpus tempļa. Ļausim šīm pārmaiņām piepildīt mūs ar pārliecību par mūsu svētajām derībām, kas caur Jēzu Kristu ir noslēgtas ar Dievu. Dievs dzīvo, Jēzus ir mūsu Glābējs, un šī ir Viņa atjaunotā Baznīca uz Zemes. Es godbijīgi paziņoju šīs patiesības mūsu Glābēja Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.