Vispārējā konference
    Labākās mājas
    Footnotes
    Theme

    Labākās mājas

    Glābējs ir teicams inženieris, celtnieks un interjera dizainers. Viņa projekts ir mūsu dvēseles pilnveidošana un mūžīgā laime.

    Nesen Soltleiksitijā manu uzmanību piesaistīja kāds plakāts. Uz tā tika reklamēts mēbeļu un interjera dizaina uzņēmums. Plakāts vēstīja: „Apkalpojam labākās mājas Soltleiksitijā.”

    Vēstījums raisīja jautājumu: „Kādas ir „labākās mājas”?” Es domāju par šo jautājumu — īpaši attiecībā uz bērniem, kurus kopā ar savu sievu Keitiju esam uzaudzinājuši, un bērniem, kurus mūsu bērni audzina šodien. Tāpat kā citi vecāki, mēs uztraucāmies un lūdzām par savu ģimeni. Mēs joprojām to darām. Mēs sirsnīgi vēlam viņiem to labāko. Kā viņi un viņu bērni var izveidot labākās mājas? Esmu aizdomājies par to Baznīcas locekļu mājām, kuras mums ar Keitiju ir bijusi privilēģija apmeklēt. Mēs esam bijuši mājās pie Baznīcas locekļiem Korejā un Kenijā, Filipīnās un Peru, Laosā un Latvijā. Ļaujiet man dalīties četros novērojumos attiecībā uz labām mājām.

    Pirmais — no Tā Kunga perspektīvas — labāko māju izveide ir cieši saistīta ar to cilvēku personīgajām īpašībām, kuri tur dzīvo. Mēbeļu aprīkojums, īpašuma vērtība vai cilvēku sociālais statuss, kam šīs mājas pieder, nekādā svarīgā vai ilgstošā veidā nepadara šīs mājas par labām. Jebkuras mājvietas labākā īpašība ir Kristus tēls, kas atspoguļojas mājas iemītniekos. Svarīgākais ir mājas iemītnieku dvēseles interjera dizains, nevis fizisko lietu izkārtojums mājās.

    Kristus īpašības tiek iegūtas „laika gaitā”,1 apzināti virzoties uz priekšu pa derību taku. Kristum piemītošās īpašības izrotā to cilvēku dzīvi, kuri cenšas dzīvot labestīgi. Viņi piepilda savas mājas ar evaņģēlija gaismu, neatkarīgi no tā, vai viņu grīdu klāj dubļi vai marmors. Pat ja esat vienīgais savā mājsaimniecībā, kurš seko pavēlei „meklēt šādas lietas”,2 jūs varat sniegt ieguldījumu savas ģimenes mājas garīgajā labiekārtošanā.

    Mēs sekojam Tā Kunga padomam: „Organizējieties; sagatavojiet katru nepieciešamo lietu; un izveidojiet namu” — organizējot, sagatavojot un izveidojot mūsu garīgo dzīvi, nevis mūsu nekustamo īpašumu. Ja mēs pacietīgi turpinām iet pa Glābēja derību taku, mūsu mājas kļūst par „godības namu, kārtības namu [un] Dieva namu”.3

    Otrais — labāko māju iemītnieki katru dienu atvēl laiku Svēto Rakstu un mūsdienu praviešu vārdu studēšanai. Prezidents Rasels M. Nelsons mūs ir aicinājis „izmainīt” un „pārveidot” mūsu mājas caur evaņģēlija studēšanu.4 Saskaņā ar viņa aicinājumu labākajās mājās norit maigs un būtisks personīgās pilnveides un mūsu vājību pārveidošanas darbs. Ikdienas grēku nožēlošana ir transformējošs rīks, kas mums palīdz būt mazliet laipnākiem, mīlošākiem un saprotošākiem. Svēto Rakstu studēšana mūs tuvina Glābējam, kura dāsnā mīlestība un žēlastība mums palīdz pilnveidoties.

    Bībele, Mormona Grāmata un Dārgā Pērle vēstī par ģimenēm, tāpēc nav nekāds brīnums, ka šie dievišķie raksti ir nepārspējamas rokasgrāmatas labāko māju radīšanai. Tie apraksta vecāku raizes, kārdinājuma briesmas, taisnīguma uzvaru, bada un pārpilnības pārbaudījumus, kā arī kara šausmas un miera svētības. Svētie Raksti atkal un atkal atklāj, kā ģimenes gūst panākumus, ja dzīvo taisnīgi, un kā cieš neveiksmi, izvēloties citu ceļu.

    Trešais — labās mājās seko Tā Kunga labākās mājas paraugam — templim. Tempļa celtniecība sākas ar vienkāršiem soļiem — teritorijas attīrīšanu un zemes līdzināšanu. Šie sākotnējie pūliņi pamatu sagatavošanā var tikt salīdzināti ar pamatbaušļu pildīšanu. Baušļi ir pamats, uz kura tiek celta māceklība. Nepārtraukta māceklība mums palīdz kļūt stingriem, nelokāmiem un nesatricināmiem,5 kāds ir tempļa tērauda karkass. Pateicoties šim stingrajam karkasam, Tas Kungs var sūtīt Savu Garu, lai mainītu mūsu sirdi.6 Varena sirds pārmaiņa ir kā skaistu dekoru izvietošana tempļa iekšpusē.

    Ja mēs paliekam ticībā, Tas Kungs pakāpeniski mūs maina. Mēs līdzināmies Viņam savā izskatā un sākam atspoguļot Viņa rakstura skaistumu un mīlestību.7 Ja mēs vairāk līdzināsimies Viņam, mēs jutīsimies kā mājās Viņa namā un Viņš jutīsies kā mājās mūsējā.

    Mēs varam saglabāt savu māju ciešo saikni ar Viņa namu, esot cienīgi un pielietojot tempļa rekomendāciju tik bieži, cik apstākļi to atļauj. Ja mēs tā darām, Tā Kunga nama svētums ir arī mūsu mājās.

    Netālu atrodas majestātiskais Soltleikas templis. Templi cēla pionieri — ar vienkāršiem instrumentiem, vietējiem materiāliem un nebeidzami smagu darbu — no 1853. līdz 1893. gadam. Agrīno Baznīcas locekļu ieguldītās zināšanas inženierzinātnē, arhitektūrā un interjera dizainā radīja šedevru, ko atpazīst miljoniem cilvēku.

    Ir pagājuši gandrīz 130 gadi, kopš templis tika iesvētīts. Kā elders Gerijs E. Stīvensons vakar norādīja, tempļa projektēšanā izmantotie inženiertehniskie principi ir aizstāti ar jaunākiem, drošākiem standartiem. Nespēja uzlabot tempļa inženieriju un izlabot konstrukciju vājās vietas nodotu pionieru uzticību, kas izdarīja visu, kas bija viņu spēkos, un tad atstāja gādību par templi nākamajām paaudzēm.

    Baznīca ir uzsākusi četru gadu restaurācijas projektu tempļa konstrukciju un seismiskās izturības uzlabošanai.8 Tiks nostiprināts pamats, grīdas un sienas. Tiks pielietotas labākās mūsdienās pieejamās zināšanas par inženierzinātni, lai templis atbilstu mūsdienu standartiem. Mēs vizuāli neredzēsim šīs strukturālās pārmaiņas, taču to ietekme būs reāla un svarīga. Veicot visu šo darbu, tiks saglabātas tempļa skaistā interjera dizaina iezīmes.

    Mums vajadzētu ņemt par piemēru Soltleikas tempļa renovāciju un veltīt laiku savu garīgo seismisko tehnoloģiju novērtēšanai, lai pārliecinātos, ka tās ir sakārtotas. Periodisks pašnovērtējums kopā ar jautājumu Tam Kungam — „Kā man vēl trūkst?”9 — var palīdzēt katram no mums, veicinot labāko māju izveidi.

    Ceturtais — labākās mājas kalpo par patvērumu no dzīves vētrām. Tas Kungs ir apsolījis, ka tiem, kas pilda Dieva baušļus, „veiksies tai zemē”.10 Dieva dota veiksme ir spēja virzīties uz priekšu par spīti dzīves problēmām.

    2002. gadā es guvu svarīgu mācību attiecībā uz problēmām. Atrodoties Asunsjonā, Paragvajā, es tikos ar pilsētas stabu prezidentiem. Tajā laikā Paragvajā bija dziļa finansiālā krīze, un tas sagādāja grūtības daudziem Baznīcas locekļiem, kuri nespēja savilkt kopā galus. Es nebiju bijis Dienvidamerikā kopš savas misijas, un es nekad nebiju bijis Paragvajā. Tā reģiona prezidijā es biju kalpojis tikai dažas nedēļas. Raizēdamies par savām spējām dot vadošus norādījumus šiem stabu prezidentiem, es aicināju viņus padalīties tikai ar to, kas viņu stabos norit labi. Pirmais staba prezidents man pastāstīja par to, kas norit labi. Nākamais uzskaitīja, kas norit labi, un pieminēja dažas problēmas. Kad mēs nonācām pie pēdējā staba prezidenta, viņš runāja tikai par virkni satraucošiem izaicinājumiem. Kad staba prezidents izskaidroja situācijas nopietnību, es arvien vairāk biju nobažījies, gandrīz izmisis, par to, ko es varētu sacīt.

    Kad pēdējais staba prezidents pabeidza savu sakāmo, man prātā ienāca doma: „Elder Kleiton, uzdod viņiem šādu jautājumu: „Prezidenti, no tiem Baznīcas locekļiem jūsu stabos, kuri maksā pilnu desmito tiesu, maksā dāsnus gavēņa ziedojumus, tur godā savus Baznīcas aicinājumus, katru mēnesi apmeklē ģimenes kā mājskolotāji vai kalpojošās māsas11, notur ģimenes mājvakarus, studē Svētos Rakstus un katru dienu ģimenē saka lūgšanas, — cik daudziem ir tādas problēmas, kuras viņi nevar atrisināt paši bez nepieciešamības iesaistīt Baznīcu viņu problēmu risināšanā?”

    Reaģējot uz saņemto pamudinājumu, es uzdevu šo jautājumu stabu prezidentiem.

    Būdami pārsteigti, viņi klusumā paskatījās uz mani un tad sacīja: „Pues, ninguno,” kas nozīmē: „Tādu nav.” Tad viņi man pavēstīja, ka nevienam Baznīcas loceklim, kas visu to dara, nav tādu problēmu, kuras viņi nespētu atrisināt paši. Kāpēc? Jo viņi dzīvo labākajās mājās. Pateicoties viņu uzticīgajai dzīvei, viņiem bija spēks, vīzija un nepieciešamā debesu palīdzība apkārt valdošajos ekonomiskajos satricinājumos.

    Tas nenozīmē, ka taisnīgie neslimos, necietīs nelaimes gadījumos, nepieredzēs izaicinājumus biznesā vai nesaskarsies ar daudzām citām grūtībām dzīvē. Mirstīgajā dzīvē vienmēr ir izaicinājumi, taču es atkārtoti esmu novērojis, ka tie, kas cenšas paklausīt baušļiem, tiek svētīti ar mieru un cerību, spējot virzīties uz priekšu. Šīs svētības ir pieejamas ikvienam.12

    Dāvids paziņoja: „Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti.”13 Neatkarīgi no tā, kur jūs dzīvojat, kā izskatās jūsu māja un lai kāds būtu jūsu ģimenes sastāvs, jūs varat palīdzēt izveidot vislabākās mājas savai ģimenei. Jēzus Kristus atjaunotais evaņģēlijs nodrošina plānu šādām mājām. Glābējs ir teicams inženieris, celtnieks un interjera dizainers. Viņa projekts ir mūsu dvēseles pilnveidošana un mūžīgā laime. Ar Viņa mīlošo palīdzību jūsu dvēsele var būt tāda, kādu Viņš to vēlas, un jūs variet būt par labāko sevis versiju — sagatavoti izveidot un dzīvot labākajās mājās.

    Es pateicībā liecinu, ka mūsu Dievs un Tēvs dzīvo. Viņa Dēls, Tas Kungs, Jēzus Kristus, ir visas cilvēces Glābējs un Pestītājs. Viņi mūs mīl pilnīgi. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir Tā Kunga valstība uz Zemes. Mūsdienās to vada pravieši un apustuļi. Mormona Grāmata ir patiesa. Jēzus Kristus atjaunotais evaņģēlijs ir perfekts plāns vislabāko māju izveidei. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.