Tas, kā priesterība svēta jauniešus
Caur priesterību mēs varam tikt pacilāti. Priesterība ienes mūsu pasaulē gaismu.
Es esmu pateicīga, ka varu būt šeit. Uzzinot, ka man būs iespēja — šodien jūs uzrunāt —, es jutos ļoti sajūsmināta, tajā pašā laikā izjūtot dziļu pazemību. Es esmu veltījusi daudz laika domām par to, ar ko es varētu dalīties, un es ceru, ka caur manu vēstījumu Gars uzrunās katru no jums personīgi.
Mormona Grāmatā Lehijs pirms aiziešanas mūžībā katram no saviem dēliem dod svētību, kas palīdz tiem saskatīt savas stiprās puses un savu mūžīgo potenciālu. Es esmu jaunākā no astoņiem bērniem, un šogad es pirmo reizi biju vienīgā, kas vēl joprojām dzīvo pie vecākiem. Man ir bijis grūti, ka līdzās vairs nav brāļu un māsu un ka man ne vienmēr ir kāds, ar ko aprunāties. Ir bijuši vakari, kad esmu jutusies ļoti vientuļa. Es esmu pateicīga par saviem vecākiem, kuri, cik vien iespējams, ir centušies man palīdzēt. Minot kādu piemēru tam, kādā īpaši grūtā brīdī mans tētis piedāvāja man mierinājuma priesterības svētību. Kaut arī pēc viņa dotās svētības uzreiz nebija nekādu lielu izmaiņu, es varēju sajust mieru un sava Debesu Tēva un sava tēta mīlestību. Es jūtos svētīta, ka man ir cienīgs tēvs, kurš var dot priesterības svētības, kad vien man tās ir nepieciešamas, un kurš palīdz man saskatīt manas stiprās puses un manu mūžīgo potenciālu — tāpat kā Lehijs, kad viņš svētīja savus bērnus.
Lai kādi būtu jūsu apstākļi, jums allaž ir pieejamas priesterības svētības. Jūs varat saņemt priesterības svētības caur ģimenes locekļiem, draugiem, kalpojošajiem brāļiem, priesterības vadītājiem un Debesu Tēvu, kurš nekad jūs nepievils. Elders Nīls L. Andersens ir teicis: „Priesterības svētības ir nesalīdzināmi varenākas par cilvēku, kam ir palūgts pienest šo dāvanu. … Ja vien mēs esam cienīgi, priesterības priekšraksti bagātina mūsu dzīvi.”1
Nevilcinieties prasīt svētību, kad jums ir nepieciešami papildu norādījumi. Tieši grūtākajos brīžos mums visvairāk ir nepieciešama Svētā Gara palīdzība. Neviens nav nevainojams, un mums visiem nākas pieredzēt grūtības. Iespējams, daži no mums cieš no trauksmes, depresijas, kādas atkarības vai arī no sajūtas, ka neesam pietiekami labi. Priesterības svētības var palīdzēt mums pārvarēt šīs grūtības un iemantot mieru, virzoties pretī nākotnei. Es ceru, ka mēs cenšamies būt šo svētību saņemšanas cienīgi.
Vēl viens veids, kā mūs svēta priesterība, ir patriarha svētība. Es esmu iemācījusies allaž vērsties pie savas patriarha svētības, kad jūtos saskumusi vai vientuļa. Mana svētība palīdz man saskatīt savu potenciālu un Dieva ieceri tieši manā dzīvē. Tā dāvā man mierinājumu un palīdz paraudzīties plašāk par laicīgo skatījumu. Tā atgādina man par manām dāvanām un par svētībām, ko es saņemšu, esot cienīga. Tā palīdz man arī atcerēties un būt mierā ar to, ka Dievs dos man atbildes un atvērs man iespēju durvis īstajā brīdī — tieši tad, kad man tas būs visvairāk nepieciešams.
Patriarha svētības palīdz mums sagatavoties, lai atgrieztos un dzīvotu kopā ar mūsu Debesu Tēvu. Es zinu, ka patriarha svētības nāk no Dieva un ka tās var palīdzēt mums padarīt savas vājības par spēku. Tie nav vēstījumi no zīlniekiem; šīs svētības mums pasaka to, ko mums ir vajadzīgs dzirdēt. Tā ir kā mūsu katra personīgā Liahona. Ja mēs liksim Dievu pirmajā vietā un ticēsim Viņam, Viņš izvedīs mūs cauri mūsu personīgajam tuksnesim.
Dievs svētīja Džozefu Smitu ar priesterību, lai evaņģēlija svētības varētu tikt atjaunotas, un mēs varam saņemt šīs evaņģēlija svētības savā dzīvē caur priesterību. Katru nedēļu mums tiek dota privilēģija un iespēja — pieņemt Svēto Vakarēdienu. Pateicoties šim priesterības priekšrakstam, ar mums allaž var būt Gars, kas var mūs attīrīt un šķīstīt. Ja jums šķiet, ka jums savā dzīvē ir nepieciešams no kaut kā atbrīvoties, vērsieties pie kāda uzticama vadītāja, kurš var palīdzēt jums atgriezties uz pareizā ceļa. Jūsu vadītāji var palīdzēt jums pilnā mērā piekļūt Jēzus Kristus īstenotās Izpirkšanas spēkam.
Pateicoties priesterībai, mēs varam saņemt arī tempļa priekšrakstu svētības. Kopš brīža, kad esmu varējusi sākt apmeklēt templi, es esmu izvirzījusi mērķi un noteikusi prioritāti — apmeklēt to regulāri. Atvēlot laiku un pienesot nepieciešamos upurus, lai būtu tuvāk savam Debesu Tēvam Viņa svētajā namā, es esmu tikusi svētīta ar atklāsmēm un pamudinājumiem, kas ir tik tiešām palīdzējuši man manā dzīvē.
Caur priesterību mēs varam tikt pacilāti. Priesterība ienes mūsu pasaulē gaismu. Elders Roberts D. Heilzs ir teicis: „Ja nebūtu priesterības, „visai zemei vajadzētu tikt pilnīgi iznīcinātai” (skat. M&D 2:1–3). Nebūtu ne gaismas, ne cerības — tikai tumsība.”2
Dievs mūs uzmundrina. Viņš vēlas, lai mēs pie Viņa atgrieztos. Viņš pazīst mūs katru personīgi. Viņš jūs pazīst. Viņš mūs mīl. Viņš vienmēr zina, kas ar mums notiek, un svēta mūs pat tad, kad mums šķiet, ka neesam to pelnījuši. Viņš zina, kas un kad mums ir vajadzīgs.
„Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.
Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.” (Mateja 7:7–8.)
Ja jums vēl nav liecības par priesterību, es mudinu jūs lūgt un prasīt, lai jūs varētu iegūt personīgu pārliecību par tās spēku, un tad lasīt Svētos Rakstus, lai uzklausītu Dieva vārdu. Es zinu — ja mēs pacentīsimies pieredzēt savā dzīvē Dieva priesterības spēku, mēs tiksim svētīti. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.