Labs pamats turpmākajam laikam
Kaut mēs ļautu, lai turpmākajos gados īstenotie Soltleiksitijas tempļa uzlabojumi mūs motivētu un iedvesmotu!
Soltleiksitijas tempļa vēsture
Aizceļosim atpakaļ laikā uz kādu karstu 1847. gada 24. jūlija pēcpusdienu, ap diviem dienā. Pēc nogurdinoša 111 dienu ceļojuma kopā ar 148 Baznīcas locekļiem, kuri ietilpa pirmajā ceļotāju grupā, kas devās uz rietumiem, Brigams Jangs, kurš tolaik bija Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, sasirdzis ar kalnu drudzi un tā novārdzināts, ieradās Sālsezera ielejā.
Pēc divām dienām, arvien vēl atlabstot no slimības, Brigams Jangs vadīja izpētes ekspedīciju, kurā ietilpa Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi un citi svētie. Viljams Kleitons raksta: „Aptuveni 1,2 kilometrus uz ziemeļiem no apmetnes mēs uzgājām skaistu, līdzenu plato ar jauku rietumpuses nogāzi.”1
Kamēr grupa pētīja šo vietu, Brigams Jangs pēkšņi apstājās un, ietriecot zemē savu spieķi, iesaucās: „Šeit stāvēs mūsu Dieva templis!” Elders Vilfords Vudrafs, kurš bija viens no viņa pavadoņiem, teica, ka šis apgalvojums „satrieca [viņu] kā zibens spēriens”, un viņš iedzina zemē kādu zaru, atzīmējot prezidenta Janga spieķa nospiedumu. Templim tika izvēlēta 40 akru (16 hektāru) liela platība, un tika nolemts, ka pilsēta tiks celta, veidojot „precīzu kvadrātu uz ziemeļiem un dienvidiem, austrumiem un rietumiem” ar templi kā centrālo vietu.2
1851. gada aprīļa vispārējā konferencē Baznīcas locekļi vienbalsīgi atbalstīja priekšlikumu par tempļa būvēšanu „Tā Kunga Vārdam”.3 Pēc diviem gadiem, 1853. gada 14. februārī, Hibers Č. Kimbals iesvētīja tempļa vietu publiskā ceremonijā, kuru apmeklēja vairāki tūkstoši svēto, svinīgi atklājot Soltleiksitijas tempļa pamatu būvniecības uzsākšanu. Pēc dažiem mēnešiem, 6. aprīlī, tika ielikti masīvie tempļa stūrakmeņi, ko iesvētīja ar izsmalcinātu ceremoniju, kurā ietilpa karognesēju gvarde, orķestri un svētku gājiens, kas no vecā Tabernakla ar Baznīcas vadītājiem priekšgalā devās uz tempļa vietu, kur pie katra no četriem akmeņiem tika teiktas uzrunas un lūgšanas.4
Celtniecības darbu uzsākšanas ceremonijā prezidents Jangs pastāstīja, ka, pirmoreiz sperot kāju šajā vietā, kamēr tika apsekota ielejas zemiene, viņš ir redzējis vīziju, apgalvojot: „Es jau [tad], tikpat lielā mērā kā šobrīd, zināju, ka šī ir tā vieta, kur uzsliet templi, — tas atradās manā priekšā.”5
Pēc desmit gadiem, 1863. gada oktobra vispārējā konferencē, Brigams Jangs sniedza šo pravietisko ieskatu: „Es vēlos pieredzēt, ka templis tiek uzcelts tā, lai spētu pastāvēt cauri visai Tūkstošgadei. Tas nav vienīgais templis, kuru mēs uzcelsim; tādu tiks uzcelts simtiem, un tie tiks iesvētīti Tam Kungam. Šis templis būs zināms kā pirmais templis, ko šajos kalnos būs uzcēluši pēdējo dienu svētie. … Es vēlos, lai šis templis … slietos šajos kalnos kā krāšņs piemineklis Dieva svēto ticībai, neatlaidībai un strādīgumam.”6
Šis nelielais vēsturiskais pārskats liek man apbrīnot Brigama Janga gaišredzību: pirmkārt, viņa pārliecību, ka, izmantojot tolaik un toviet pieejamās celtniecības metodes, Soltleiksitijas templis, cik vien iespējams, tiks uzcelts tā, lai spētu pastāvēt visu Tūkstošgadi; otrkārt, viņa pravietojumu par turpmāku tempļu skaita pieaugumu visā pasaulē, sakot, ka tas būs mērāms simtos.
Soltleiksitijas tempļa renovācija
Mūsu pašreizējais pravietis, tāpat kā Brigams Jangs, ar lielu gādību uzrauga Soltleiksitijas un visu pārējo tempļu stāvokli. Laika gaitā Augstākais prezidijs laiku pa laikam ir apspriedies ar prezidējošo bīskapību, lai pārliecinātos par Soltleiksitijas tempļa pamatu izturību. Kad es kalpoju prezidējošajā bīskapībā, mēs izpildījām Augstākā prezidija prasību, veicot visaptverošu Soltleiksitijas tempļa kompleksa stāvokļa pārskatu un izvērtējot arī modernākos jaunievedumus seismiski izturīgu būvkonstrukciju projektēšanā.
Te būs fragmenti no pārskata, kas tolaik tika iesniegts Augstākajam prezidijam: „Soltleikas tempļa projektēšanā un būvniecībā ir izmantoti labākie inženiertehniskie risinājumi, prasmīgs darbaspēks, kā arī labākie celtniecības materiāli, iekārtojums un citi tolaik pieejamie resursi. Kopš tā iesvētīšanas 1893. gadā, templis ir stāvējis nesatricināmi, kalpojot par ticības un cerības bākuguni un gaismu ļaudīm. Lai templi varētu ekspluatēt, tas ir rūpīgi kopts un uzturēts labā stāvoklī. Granīta ārsienas, grīdu balsti un nesošās sijas ir labā stāvoklī. Jaunākie pētījumi apstiprina, ka Brigama Janga izvēlētajā tempļa vietā ir ļoti laba un blīva augsne ar izcilu nestspēju.”7
Pārskatā tika secināts, ka tempļa renovēšanai un modernizēšanai ir nepieciešami ierastie remontdarbi un uzlabojumi, ieskaitot tempļa laukuma plākšņu un virsmu, kā arī novecojušo komunālo tīklu un kristību telpu atjaunošanu. Taču tika ieteikts padomāt arī par atsevišķiem, visaptveroši seismiskiem uzlabojumiem, sākot ar tempļa pamatu nostiprināšanu augšupejošā virzienā.
Tempļa pamati
Kā jūs, iespējams, atceraties, pats prezidents Brigams Jangs ļoti lielā mērā iesaistījās sākotnējo tempļa pamatu būvniecībā, kas ir krietni kalpojuši jau kopš tempļa pabeigšanas pirms 127 gadiem. Jaunierosināto tempļa seismisko uzlabojumu klāstā ietilpa pamatu bāzes izolēšanas tehnoloģijas izmantošana, kas tā celtniecības laikā vēl nebija iedomājama. Tas tiek uzskatīts par jaunāko un modernāko inženierrisinājumu, lai pasargātu ēku zemestrīču laikā.
Šī jaunieviestā tehnoloģija, kas tiek izmantota, sākot ar pašiem tempļa pamatiem, nodrošina izturīgu aizsardzību pret zemestrīču postījumiem. Būtībā tā stiprina tempļa konstrukciju, lai tas varētu nesatricināmi pastāvēt pat tad, ja tā pamatne un apkārtējā vide tiek pakļauta satricinoši seismiskai aktivitātei.
Par tempļa renovāciju, kurā tiktu izmantota minētā tehnoloģija, Augstākais prezidijs paziņoja pagājušajā gadā. Prezidējošās bīskapības vadībā pirms dažiem mēnešiem, 2020. gada janvārī, tika uzsākti būvniecības darbi. Tiek lēsts, ka tie tiks pabeigti aptuveni četru gadu laikā.
Savu personīgo pamatu nostiprināšana
Domājot par nākamajiem četriem gadiem šī skaistā, cēlā, cildenā un apbrīnu iedvesošā Soltleiksitijas tempļa pastāvēšanā, es drīzāk uztveru to kā tempļa atjaunošanas, nevis slēgšanas periodu! Līdzīgi arī mēs varētu pavaicāt sev: „Kā šī daudzpusīgā Soltleiksitijas tempļa renovācija varētu iedvesmot mūs uz personīgu renovāciju, rekonstrukciju, atdzimšanu, spēku atgūšanu un atjaunošanos?”
Introspektīvs ieskats varētu atklāt, ka arī mums un mūsu ģimenei būtu lietderīgi veikt dažus nepieciešamos apkopes un atjaunošanas darbus — pat seismiskus uzlabojumus! Mēs varētu sākt šo procesu ar jautājumu:
„Kādā stāvoklī ir mani pamati?”
„No kā ir veidoti pamatīgie, stabilie, izturīgie stūrakmeņi, kas ir daļa no maniem personīgajiem pamatiem, uz kā balstās mana liecība?”
„Kuras no mana rakstura garīgajām un emocionālajām pamatiezīmēm ļaus man un manai ģimenei nelokāmi un nesatricināmi pārciest satricinošās un satraucošās seismiskās aktivitātes, ar ko mums pavisam noteikti nāksies savā dzīvē saskarties?”
Šos notikumus, kas līdzinās zemestrīcei, bieži vien ir grūti paredzēt, un tiem ir dažāda intensitāte: cīņa ar jautājumiem vai šaubām; saskaršanās ar nelaimēm vai likstām; personīga aizvainojuma pārvarēšana pret Baznīcas vadītājiem, Baznīcas locekļiem, Baznīcas doktrīnu vai kārtību. Labākā aizsardzība pret to izriet no mūsu garīgajiem pamatiem.
Kas varētu būt mūsu personīgās un mūsu ģimenes dzīves garīgie stūrakmeņi? Tie varētu būt vienkāršie, skaidrie un vērtīgie principi, kas attiecas uz dzīvošanu pēc evaņģēlija: ģimenes lūgšana, Svēto Rakstu studēšana, ieskaitot Mormona Grāmatu; tempļa apmeklēšana un evaņģēlija apguve ar programmas Nāciet, sekojiet Man! un ģimenes mājvakaru palīdzību. Citu lietderīgu resursu skaitā, kas stiprinās jūsu garīgos pamatus, varētu būt Ticības apliecinājumi, vēstījums par ģimeni un deklarācija „Dzīvais Kristus”.
Manā gadījumā par izturīgu garīgo pamatu bāzi kalpo principi, kuri ir ietverti jautājumos, kas tiek apspriesti, saņemot tempļa apmeklējuma rekomendāciju, — it īpaši pirmajos četros jautājumos. Es uzskatu tos par garīgajiem stūrakmeņiem.
Mums, protams, šie jautājumi ir zināmi, jo iepriekšējā vispārējā konferencē prezidents Rasels M. Nelsons mums tos nolasīja — citu pēc cita.
-
Vai tu tici Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, un Svētajam Garam, un vai tev ir liecība par Viņiem?
AttēlsDievība -
Vai tev ir liecība par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu un Viņa kā tava Glābēja un Pestītāja lomu?
AttēlsJēzus Kristus īstenotā Izpirkšana -
Vai tev ir liecība par Jēzus Kristus evaņģēlija Atjaunošanu?
AttēlsAtjaunošana -
Vai tu atbalsti Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidentu kā pravieti, gaišreģi un atklājēju, un vienīgo cilvēku uz Zemes, kurš ir pilnvarots izmantot visas priesterības atslēgas?8
AttēlsPravieši
Vai jūs izprotat, kā jūs varētu izmantot šos jautājumus par vērtīgu savu personīgo pamatu sastāvdaļu, kas palīdzētu tos stiprināt un nostiprināt? Pāvils mācīja efeziešiem par baznīcu, kas ir celta „uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus, [kurā] visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam”.9
Daļa no tā, kas mani dzīvē visvairāk iepriecina, ir iespēja iepazīt un iedvesmoties no Baznīcas locekļiem visā pasaulē, kuri kalpo par dzīvu piemēru ticībai uz Jēzu Kristu un Viņa evaņģēliju. Viņiem ir stipri personīgie pamati, kas ļauj izturēt satricinājumus ar nelokāmību un sapratni, par spīti viņu sirdēstiem un sāpēm.
Minot kādu personīgāku piemēru, es pastāstīšu, ka nesen uzstājos ar uzrunu kādas skaistas, enerģiskas, jaunas sievas un māmiņas bērēs (kura ietilpst mūsu ģimenes draugu lokā). Viņa bija apņēmīga pirmās divīzijas futboliste, kad iepazinās un apprecējās ar savu vīru — zobārstniecības studentu. Viņi tika svētīti ar skaistu, apdāvinātu meitiņu. Sešu grūtu gadu garumā šī sieviete varonīgi cīnījās ar vairākiem vēža paveidiem. Par spīti pastāvīgām emocionālajām un fiziskajām ciešanām, viņa paļāvās uz savu mīlošo Debesu Tēvu, un viņas profila sekotāji sociālajos tīklos bieži plaši citēja viņas slaveno teicienu: „Dievs ir sīkumos.”
Vienā no saviem sociālo mēdiju ziņojumiem viņa rakstīja par kāda uzdoto jautājumu: „Kā tu joprojām spēj saglabāt ticību, par spīti visām tevi ieskaujošajām sirdssāpēm?” Viņa sniedza nešaubīgu atbildi, sakot: „Jo tieši ticība palīdz man pārvarēt šo tumsības laiku. Ticība nenozīmē, ka ar tevi neatgadīsies nekas slikts. Tas, ka es ticu, palīdz man paļauties uz to, ka man atkal atmirdzēs gaisma. Un šī gaisma būs vēl spožāka, jo es būšu izgājusi cauri tumsībai. Lai cik lielu tumsību es laika gaitā būtu pieredzējusi, es esmu redzējusi daudz vairāk gaismas. Es esmu redzējusi brīnumus. Es esmu sajutusi eņģeļu klātbūtni. Es esmu apzinājusies, ka mans Debesu Tēvs mani nes. Es nebūtu pieredzējusi neko no tā, ja mana dzīve būtu viegla. Varbūt šajā dzīvē nākotne ir nezināma, bet mana ticība tāda nav. Izvēloties neticēt, es izvēlētos staigāt tikai un vienīgi tumsībā. Jo bez ticības atliek vienīgi tumsība.”10
Viņas nesatricināmā liecība par ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, kas izpaudās gan viņas vārdos, gan darbos, iedvesmoja apkārtējos. Kaut arī viņas ķermenis bija novārdzis, viņa pacilāja citus, lai tie kļūtu stiprāki.
Es domāju par neskaitāmiem Baznīcas locekļiem — kareivjiem, kuri, līdzīgi kā šī māsa, katru dienu dzīvo ticībā, cenšoties būt patiesi un bezbailīgi mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, mācekļi. Viņi mācās par Kristu. Viņi sludina par Kristu. Viņi cenšas Viņu atdarināt. Neatkarīgi no tā, vai viņu dzīves dienas paiet uz stabilas vai satricinātas zemes, viņu garīgie pamati ir stingri un neizkustināmi.
Tās ir tās nodošanās pilnās dvēseles, kuras izprot dziesmas „Tik drošs ir tas pamats” dziļāko nozīmi un kas pie „Glābēja Sava pēc patvēruma steidz”.11 Es esmu neizsakāmi pateicīgs, ka varu dzīvot starp cilvēkiem, kuri ir izveidojuši sev vārda svētie cienīgu garīgo pamatu un kuri ir pietiekami stipri un pārliecināti, lai spētu izturēt daudzos dzīves satricinājumus.
Man šķiet, ka šādu drošu pamatu nozīme mūsu personīgajā dzīvē ir nepārvērtējama. Mūsu Sākumskolas bērni mācās to jau kopš agras bērnības, dziedot par šo patieso mācību:
Uz klints reiz gudrais māju uzcēla,
Sāka lietus šaltīm līt. …
No ilgā lietus plūdi aizsākās,
Tomēr māja stāvēja.12
Šī pamatdoktrīna tiek uzsvērta arī Svētajos Rakstos. Mācot Amerikas kontinenta ļaudis, Glābējs teica:
„Un, ja jūs vienmēr to darīsit, svētīti jūs esat, jo jūs esat celti uz Manas klints.
Bet, kas vien jūsu starpā darīs vairāk vai mazāk par šo, nav celti uz Manas klints, bet ir celti uz smilšaina pamata; un, kad lietus līs un plūdi gāzīsies, un vējš pūtīs tiem virsū, tie kritīs.”13
Baznīcas vadītāji tik tiešām cer, ka Soltleiksitijas tempļa vērienīgie atjaunošanas darbi sekmēs Brigama Janga vēlmes īstenošanos — pieredzēt to, ka šis „templis tiek uzcelts tā, lai spētu pastāvēt cauri visai Tūkstošgadei”. Kaut mēs ļautu, lai turpmākajos gados īstenotie Soltleiksitijas tempļa uzlabojumi motivētu un iedvesmotu mūs katru individuāli un mūsu ģimenes, lai arī mēs, tēlaini izsakoties, stiprinātu sevi tā, lai spētu „pastāvēt cauri visai Tūkstošgadei”.
Mēs to paveiksim, īstenojot apustuļa Pāvila uzdevumu — „uzkrādami sev labu pamatu turpmākajam laikam, lai mēs varētu iemantot mūžīgo dzīvi”.14 Es dedzīgi lūdzu par to, kaut mūsu garīgie pamati būtu droši un nesatricināmi, kaut mūsu liecība par Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu un Viņa — mūsu Glābēja un Pestītāja — lomu kļūtu par mūsu pašu galveno stūrakmeni, par kuru es liecinu Viņa paša, patiesi, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.