Dziļi mūsu sirdī

Duglass D. Holmss

Nesen atbrīvotais pirmais padomnieks Jauno vīriešu vispārējā prezidijā

Tas Kungs cenšas mums visiem palīdzēt iedēstīt Viņa evaņģēliju dziļi mūsu sirdīs.

Brāļi un māsas, mēs dzīvojam tik brīnišķīgā laikā. Svinot Atjaunošanas sākumu, mums būtu jāsvin arī nepārtrauktā Atjaunošana, ko mēs piedzīvojam. Es priecājos kopā ar jums, ka dzīvoju šajā laikā.¹ Tas Kungs caur saviem praviešiem turpina salikt pa vietām visu, kas ir nepieciešams, lai mums palīdzētu sagatavoties Viņu uzņemt.²

Viena no šīm nepieciešamajām lietām ir jaunā Bērnu un jauniešu programma. Daudzi no jums jau zina, ka šajā programmā uzsvars tiek likts uz mērķu izvirzīšanu, jaunām piederības emblēmām un Jaunatnes morāles stiprināšanas konferencēm. Taču mēs nedrīkstam ļaut šīm lietām aizēnot principus, uz kuriem balstās šī programma un tās mērķis — palīdzēt dziļi mūsu bērnu un jauniešu sirdīs iedēstīt Jēzus Kristus evaņģēliju.³

Es uzskatu, ka tad, kad mēs saredzēsim šos principus daudz skaidrāk, mēs sapratīsim, ka tie ir kas vairāk par programmu 8–18 gadus veciem dalībniekiem. Mēs sapratīsim, ka Tas Kungs cenšas mums visiem palīdzēt iedēstīt evaņģēliju dziļi mūsu sirdīs. Es lūdzu, lai Svētais Gars mums palīdzētu kopīgi mācīties.

Attiecības — „Esiet kopā ar viņiem”⁴

Pirmais princips ir attiecības. Tā kā attiecības ir tik dabiska Jēzus Kristus Baznīcas sastāvdaļa, mēs dažkārt aizmirstam, cik tās ir svarīgas nepārtrauktajā pievēršanās procesā. Neviens nesagaida, ka mēs atradīsim vai iesim pa derību ceļu vieni paši. Mums ir nepieciešama mīlestība un atbalsts no vecākiem, citiem ģimenes locekļiem, draugiem un vadītājiem, kuri arī dodas pa šo pašu ceļu.

Šādas attiecības prasa laiku. Laiku, kad būt kopā. Laiku, kad kopā smieties, spēlēties, mācīties un kalpot. Laiku, lai novērtētu cits cita intereses un izaicinājumus. Laiku, kad būt atvērtiem un godīgiem citam pret citu, kopīgi cenšoties kļūt labākiem. Šīs attiecības ir viens no pulcēšanās galvenajiem mērķiem, sanākot kopā ģimenēs, kvorumos, klasēs un draudzēs. Tās ir pamats efektīvai kalpošanai norīkojumā.⁵

Elders Deils G. Renlands mums atklāja, kā pilnveidot šādas attiecības, sakot: „Lai efektīvi kalpotu citiem, mums viņi ir jāsaredz … caur Debesu Tēva acīm. Tikai tad mēs varam aptvert dvēseles patieso vērtību. Tikai tad mēs varam sajust to mīlestību, kas Debesu Tēvam ir pret visiem Viņa bērniem.”⁶

Redzēt citus tā, kā viņus redz Dievs, patiesi ir dāvana. Es aicinu ikvienu no mums pēc tās tiekties. Kad mūsu acis tiks atvērtas,⁷ mēs varēsim palīdzēt arī citiem saskatīt sevi tā, kā viņus redz Dievs.⁸ Prezidents Henrijs B. Airings uzsvēra šī principa spēku, sakot: „Vissvarīgākais, ko [jaunieši] no [jums] iemācīsies, ir tas, kas viņi ir patiesībā un par ko viņi var kļūt. Es domāju, ka viņi to neapgūs no pamācībām. Viņi to sapratīs, sajūtot, kādi jūs esat, ko par viņiem domājat un par ko viņi, jūsuprāt, var kļūt.”⁹ Palīdzēt citiem saprast viņu patieso identitāti un mērķi ir viena no lielākajām dāvanām, ko mēs varam sniegt.¹⁰ Ja mēs uzlūkosim citus un sevi tā, kā to dara Dievs, tas sasaistīts mūsu sirdis „vienotībā un mīlestībā”.¹¹

Laikā, kad mēs nepārtraukti tiekam pasaulīgo spēku ietekmēti, mums ir nepieciešams spēks, kas nāk no mīlošām attiecībām. Tāpēc, plānojot pasākumus, sanāksmes un citas kopā sanākšanas, atcerēsimies, ka šīs pulcēšanās galvenais mērķis ir veidot mīlošas attiecības, kas mūs vieno, un palīdz iedēstīt dziļi mūsu sirdīs Jēzus Kristus evaņģēliju.¹²

Atklāsme, rīcības brīvība un grēku nožēlošana — „Savienojiet viņus ar debesīm”¹³

Protams, nepietiek tikai ar to, ka mēs esam kopā. Ir daudzas grupas un organizācijas, kas apvienojas, lai sasniegtu dažādus mērķus. Tomēr vienotība, pēc kuras tiecamies mēs, ir — kļūt vienotiem Kristū un būt ar Viņu.¹⁴ Lai mēs savienotu mūsu sirdis ar debesīm, mums ir nepieciešamas individuālas, garīgas pieredzes, par kādām mums tikko daiļrunīgi stāstīja elders Andersens.¹⁵ Šīs pieredzes tiek gūtas tad, kad Svētais Gars mūsu prātā un sirdī ienes Dieva vārdu un mīlestību.¹⁶

Šīs atklāsmes tiek gūtas caur Svētajiem Rakstiem, jo īpaši caur Mormona Grāmatu, caur mūsdienu praviešu un citu uzticīgu mācekļu iedvesmotiem vārdiem, kā arī caur kluso, mierīgo balsi.¹⁷ Šie vārdi ir kas vairāk par tinti uz lapas, skaņas viļņiem ausīs, domām mūsu prātā vai sajūtām mūsu sirdī. Dieva vārds ir garīgs spēks.¹⁸ Tas ir patiesība un gaisma.¹⁹ Šādi mēs Viņu sadzirdam! Dieva vārds rada un vairo mūsu ticību Kristum un liek mums vēlēties kļūt līdzīgākiem Glābējam, kas nozīmē — nožēlot grēkus un iet pa derību ceļu.²⁰

Pagājušajā aprīlī prezidents Rasels M. Nelsons mums palīdzēja saprast grēku nožēlošanas galveno lomu šajā atklāsmju pilnajā ceļojumā.²¹ Viņš teica: „Izvēloties nožēlot grēkus, mēs izvēlamies mainīties! Mēs ļaujam, lai Glābējs mūs pārveido par tik labiem cilvēkiem, cik tas ir iespējams. … Mēs izvēlamies kļūt līdzīgāki Jēzum Kristum!”²² Šis pārmaiņu process, ko veicina Dieva vārds, ir veids, kā mēs savienojamies ar debesīm.

Prezidenta Nelsona aicinājuma — nožēlot grēkus — pamatā ir rīcības brīvības princips. Mums pašiem ir jāizvēlas nožēlot grēkus. Mēs nevaram iemīlēt evaņģēliju piespiedu kārtā. Kā elders Renlands teica: „Mūsu Debesu Tēva kā vecāka mērķis nav panākt, lai Viņa bērni darītu to, kas ir pareizi; Viņa mērķis ir panākt, lai Viņa bērni izvēlētos darīt to, kas ir pareizi.”²³

Programmās, ko tagad ir aizstājusi Bērnu un jauniešu programma, bija vairāk nekā 500 dažādu prasību, lai tās pabeigtu un saņemtu dažādas atzinības.²⁴ Šodien būtībā ir viena prasība. Tas ir aicinājums izvēlēties kļūt līdzīgākiem Glābējam. Mēs to darām, saņemot Dieva vārdu caur Svēto Garu un ļaujot Kristum mūs pārveidot par tik labiem cilvēkiem, cik tas iespējams.

Tas ir daudz svarīgāk, nekā vingrināties izvirzīt mērķus vai pilnveidot kādas prasmes. Mērķi ir tikai rīks, kas palīdz savienoties ar debesīm caur atklāsmi, rīcības brīvību un grēku nožēlu, lai mēs varētu nākt pie Kristus un dziļi sirdī sajust Viņa evaņģēliju.

Iesaistīšanās un upurēšanās — „Ļaujiet viņiem vadīt”²⁵

Visbeidzot, lai dziļi sirdī iedēstītu Jēzus Kristus evaņģēliju, mums vajag tajā iesaistīties — veltīt tam savu laiku un talantus, un tam ziedoties.²⁶ Mēs visi vēlamies, lai mūsu dzīvei būtu jēga, un īpaši svarīgi tas ir jaunajai paaudzei. Viņi tiecas pēc mērķa.

Jēzus Kristus evaņģēlijs ir pats dižākais mērķis pasaulē. Prezidents Ezra Tafts Bensons teica: „Dievs mums ir pavēlējis nest šo evaņģēliju visai pasaulei. Šis ir tas mērķis, kurā mums šodien ir jākļūst vienotiem. Vienīgi evaņģēlijs glābs pasauli no pašiznīcības posta. Tikai evaņģēlijs mierpilni apvienos visu rasu un tautību vīriešus [un sievietes]. Tikai evaņģēlijs cilvēkiem sniegs prieku, laimi un glābšanu.”²⁷

Elders Deivids A. Bednārs apsolīja: „Iedrošinot un aicinot jauniešus, un ļaujot viņiem rīkoties, Baznīca brīnumainā veidā virzīsies uz priekšu.”²⁸ Mēs pārāk maz esam aicinājuši un ļāvuši jauniešiem ziedoties šim dižajam Kristus mērķim. Elders Nīls A. Maksvels mācīja: „Ja [mūsu] jaunieši būs pārāk maz iesaistīti [Dieva darbā], viņus, visticamāk, pārņems pasaulīgās lietas.”²⁹

Bērnu un jauniešu programmas centrā ir jauniešu iedrošināšana. Viņi izvirza paši savus mērķus. Kvorumu un klašu prezidijiem ir dota viņiem atbilstoša loma. Bīskapijas jauniešu padome, tāpat kā bīskapijas padome, koncentrējas uz glābšanas un paaugstināšanas darbu.³⁰ Un kvorumi un klases sāk savas sanāksmes, pārrunājot to, kā viņiem paveikt darbu, ko Dievs tiem ir uzticējis.³¹

Prezidents Nelsons Baznīcas jauniešiem teica: „Ja jūs izvēlaties, ja jūs vēlaties, … jūs varat kļūt par daļu no kaut kā liela, kaut kā grandioza, kaut kā majestātiska! … Jūs esat starp labākajiem, ko Tas Kungs jelkad ir sūtījis šajā pasaulē. Jums ir iespēja būt gudrākiem un viedākiem un ietekmēt pasauli vairāk, nekā to spēja izdarīt jebkura iepriekšējā paaudze!”³² Kādā citā reizē prezidents Nelsons jauniešiem teica: „Es uz jums pilnībā paļaujos. Es jūs mīlu, un arī Tas Kungs jūs mīl. Mēs esam Viņa ļaudis — kopīgi iesaistīti Viņa svētajā darbā.”³³ Jaunieši, vai jūs jūtat, cik ļoti prezidents Nelsons uz jums paļaujas un cik svarīgi jūs esat šajā darbā?

Vecāki un vadītāji, es jūs aicinu palūkoties uz jauniešiem tā, kā to dara prezidents Nelsons. Ja jaunieši jutīs jūsu mīlestību un paļaušanos, ja jūs viņus iedrošināsiet un mācīsiet vadīt — un tad paiesiet malā —, viņi jūs pārsteigs ar savām atziņām, spējām un nodošanos evaņģēlijam.³⁴ Viņi sajutīs prieku par izvēli iesaistīties un ziedoties Kristus mērķa labā. Viņa evaņģēlijs iegrims dziļi viņu sirdīs, un darbs virzīsies uz priekšu brīnumainā veidā.

Apsolījums un liecība

Es apsolu, ka, koncentrējoties uz šiem principiem — attiecībām, atklāsmi, rīcības brīvību, grēku nožēlu un uzupurēšanos —, Jēzus Kristus evaņģēlijs iegrims dziļi mūsu sirdīs. Mēs redzēsim, kā Atjaunošana virzīsies uz tās augstāko mērķi — Israēla pestīšanu un Ciānas izveidošanu,³⁵ kurā Kristus valdīs kā ķēniņu Ķēniņš.

Es liecinu, ka Dievs turpina darīt visas nepieciešamās lietas, lai sagatavotu Savus ļaudis šai dienai. Kaut mēs varētu redzēt Viņa roku šajā dižajā darbā, cenšoties „nākt pie Kristus un tapt pilnveidoti Viņā”.³⁶ Jēzus Kristus Vārdā, āmen.