2010.–2019. gads
    Sagatavoties satikt Dievu
    Lejupielādes
    Šī lapa (MP3)
    Zemteksta piezīmes
    Tēma

    Sagatavoties satikt Dievu

    Nodošanās dievišķi noteiktajiem pienākumiem taisnīgumā, vienotībā un vienlīdzībā sagatavos mūs satikt Dievu.

    Elīza R. Snova, runājot Kērtlandes tempļa iesvētīšanā (kurā viņa piedalījās), izteicās: „Šīs iesvētīšanas ceremonijas var atkārtot, taču nav cilvēka spēkos aprakstīt tās Debesu izpausmes, ko pieredzējām šajā neaizmirstamajā dienā. Dažus apmeklēja eņģeļi, tomēr visi klātesošie sajuta dievišķu klātbūtni, un ikviena sirdi piepildīja neizsakāms un apskaidrots prieks.”1

    Debesu izpausmes, ko varēja novērot Kērtlandes templī, bija kā pamats atjaunotās Jēzus Kristus Baznīcas nolūkam — īstenot mūsu Debesu Tēva bērnu glābšanu un paaugstināšanu.2 Kad mēs sagatavojamies, lai satiktos ar Dievu, mēs varam uzzināt, kādi ir mūsu dievišķi noteiktie pienākumi, pārskatot Kērtlandes templī atjaunotās, svētās atslēgas.

    Iesvētīšanas lūgšanā pravietis Džozefs Smits pazemīgi lūdza To Kungu „pieņemt šo namu, … kuru Tu mums pavēlēji uzcelt.”3

    Vienu nedēļu vēlāk, Lieldienu svētdienā, Tas Kungs parādījās brīnišķīgā vīzijā un pieņēma Savu templi. Tas notika 1836. gada 3. aprīlī, gandrīz 182 gadus pirms šīs Lieldienu svētdienas. Tie bija arī Pashā svētki — viena no tām retajām reizēm, kad Lieldienas un Pashā svētki laika ziņā sakrīt. Kad šī vīzija beidzās, parādījās trīs senie pravieši: Mozus, Ēlija un Elija un piešķīra atslēgas, kas bija būtiskas, lai piepildītu Tā Kunga nodomu Viņa atjaunotajai Baznīcai šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā. Šis nodoms ir nodefinēts vienkārši, taču skaisti: Israēla sapulcināšana, viņu kā ģimeņu saistīšana un pasaules sagatavošana Tā Kunga Otrajai atnākšanai.4

    Gan Elijas, gan Mozus parādīšanās vieš „„pārsteidzošu līdzību” … ar ebreju tradīciju, saskaņā ar kuru Mozus un Elija kopā ieradīsies „pēdējās dienās””.5 Saskaņā ar mūsu doktrīnu šī parādīšanās paveica fundamentālu atjaunošanu noteiktām atslēgām, kas tika „dot[as] … pēdējām dienām un pēdējo reizi, kas ir laiku pilnības atklāšana”.6

    Kērtlandes templis vietas un izmēru ziņā bija salīdzinoši necils. Taču attiecībā uz tā neizmērojamo nozīmīgumu cilvēcei, tas atstāja mūžīgu ietekmi. Senie pravieši atjaunoja priesterības atslēgas Jēzus Kristus evaņģēlija mūžīgās glābšanas priekšrakstiem. Uzticīgajos Baznīcas locekļos tas izraisīja neizmērojamu prieku.

    Šīs atslēgas nodrošina „spēku no augšienes”7 dievišķi noteiktajiem pienākumiem, kas ir Baznīcas galvenais nolūks.8 Tajā brīnišķīgajā Lieldienu dienā Kērtlandes templī tika atjaunotas trīs atslēgas:

    Pirmkārt, parādījās Mozus un piešķīra atslēgas Israēla sapulcināšanai no četrām Zemes daļām, kas ir misionāru darbs.9

    Otrkārt, parādījās Ēlija un piešķīra atslēgas Ābrahāma evaņģēlija atklāšanai, kas ietver Ābrahāma derību atjaunošanu.10 Prezidents Rasels M. Nelsons ir mācījis, ka derību atslēgu mērķis ir sagatavot Baznīcas locekļus Dieva valstībai. Viņš sacīja: „Mēs zinām, kas mēs esam un ko Dievs no mums sagaida.”11

    Treškārt, parādījās Elija un piešķīra saistīšanas spēka atslēgas šajā evaņģēlija atklāšanā, kas ir ģimenes vēstures darbs un tempļa priekšraksti, paverot glābšanas iespējas dzīvajiem un mirušajiem.12

    Augstākā prezidija un Divpadsmito kvoruma vadībā Baznīcas galvenajā pārvaldē ir trīs izpildpadomes, kas pārrauga šos dievišķi noteiktos pienākumus, kas balstās uz atslēgām, kas tika atjaunotas Kērtlandes templī. Tās ir: Misionāru izpildpadome, Priesterības un ģimenes izpildpadome un Tempļa un ģimenes vēstures izpildpadome.

    Kas tiek darīts šodien, lai pildītu šos dievišķi noteiktos pienākumus?

    Pirmkārt, attiecībā uz Mozus atjaunotajām atslēgām Israēla sapulcināšanai, šodien gandrīz 70 tūkstoši misionāru kalpo visā pasaulē, sludinot Viņa evaņģēliju un sapulcinot Viņa izredzētos. Tas ir tā lielā un brīnumainā darba — starp citticībniekiem un Israēla namu — piepildījums, ko paredzēja Nefijs. Nefijs redzēja mūsu dienas, kad Dieva svētie būs pa visu zemes virsu, taču bezdievības dēļ to skaits būs mazs. Taču viņš paredzēja, ka viņi būs „bruņoti ar taisnību un ar Dieva spēku lielā slavā”.13 Aplūkojot Baznīcas īso vēsturi, visievērojamākās ir bijušas misionāru pūles. Mēs redzam Nefija vīzijas piepildīšanos. Kaut arī skaitliski mūsu ir salīdzinoši maz, mēs turpināsim mūsu centienus un sniegsimies pretim tiem, kas atsauksies Glābēja vēstījumam.

    Otrkārt, parādījās Ēlija un piešķīra Ābrahāma evaņģēlija atklāšanu, paziņojot, ka mūsos un mūsu pēcnācējos visas paaudzes pēc mums tiks svētītas. Šajā konferencē tika sniegtas vadlīnijas, lai palīdzētu pilnveidot svētos un sagatavotu tos Dieva valstībai.14 Paziņojums, kas tika izteikts priesterības sesijā attiecībā uz elderu un augsto priesteru kvorumiem, atraisīs priesterības spēku un pilnvaras. Mājskološana un apmeklējuma mācība, kas tagad ir „kalpošana”, par ko tik skaidri tika mācīts šajā sesijā, sagatavos pēdējo dienu svētos satikt Dievu.

    Treškārt, Elija piešķīra šīs atklāšanas saistīšanas atslēgas. Mums, kas dzīvojam šajā laikā, tempļu skaita un ģimenes vēstures darba pieaugums ir fenomenāls. Šāds temps turpināsies un paātrināsies līdz Glābēja Otrajai atnākšanai, pretējā gadījumā visa zeme „tik[s] pilnīgi iznīcināta Viņa atnākšanā”.15

    Ģimenes vēstures darbs, debesu svētīts ar tehnoloģiskajām iespējām, ir ievērojami palielinājies dažu pēdējo gadu laikā. Nebūtu gudri sākt bezrūpīgi izturēties pret šo dievišķi noteikto pienākumu un gaidīt, ka tante Džeina vai kāds cits apņēmīgs radinieks par to parūpēsies. Ļaujiet man dalīties ar prezidenta Džozefa Fīldinga Smita skaudrajiem izteikumiem: „Neviens nav atbrīvots no šo dižo pienākumu pildīšanas. Tas tiek prasīts kā no apustuļa, tā no paša vienkāršākā eldera [vai māsas]. Ne amats, ne atzinības, ne ilgstoša kalpošana Baznīcā … nedos nevienam tiesības ignorēt savu mirušo tuvinieku glābšanu.”16

    Tagad mums ir tempļi visā pasaulē un tempļa apmeklētāju palīdzības fonda resursi, lai palīdzētu tiem — tālu no tempļa dzīvojošajiem, kuri ir grūtībās.

    Mums katram vajadzētu izvērtēt savas pieliktās pūles, cenšoties darīt misionāra darbu, tempļa un ģimenes vēstures darbu un gatavojoties satikt Dievu.

    Taisnīgums, vienotība un vienlīdzība Tā Kunga priekšā kalpo par pamatu šiem svētajiem pienākumiem

    Attiecībā uz taisnīgumu, šī dzīve ir laiks mums visiem sagatavoties satikt Dievu.17 Mormona Grāmata sniedz daudz piemēru traģiskām sekām, kad atsevišķi cilvēki vai cilvēku grupas nepilda Dieva baušļus.18

    Manas dzīves laikā laicīgie jautājumi un raizes ir mainījušas savas izpausmes no vienām galējībām uz citām — no nenozīmīgām un triviālām nodarbēm līdz nopietnam amorālumam. Ir apsveicami, ka piespiedu netikumība tiek atklāta un atmaskota.19 Šāda netikumība, kas uzspiesta otram indivīdam pret viņa gribu, ir pretrunā ar Dieva un sabiedrības likumiem. Tiem, kas izprot Dieva plānu, būtu jāizrāda pretestība arī pret abpusēji brīvprātīgu amorālu rīcību, kas arī ir grēks. Ģimenes vēstījums pasaulei brīdina, ka „cilvēkiem, kuri pārkāpj šķīstības derības, slikti izturas pret dzīvesbiedru vai bērniem [vai jebkuru citu cilvēku], … kādu dienu būs jāatbild Dieva priekšā”.20

    Kad mēs palūkojamies apkārt, mēs varam redzēt bezdievības un atkarību postu ik uz stūra. Ja mums kā cilvēkiem patiesi rūp Glābēja galīgais spriedums par mums, tad mums būtu jātiecas pēc grēku nožēlošanas. Mani māc bažas, ka daudzi vairs nejūtas atbildīgi Dieva priekšā un nevēršas pie Svētajiem Rakstiem vai praviešiem pēc vadības. Ja mēs kā sabiedrība spētu saskatīt grēka sekas, sabiedrībā valdītu masveida publiska pretestība pornogrāfijai un uzskatiem, kas sievieti uzlūko kā objektu.21 Alma Mormona Grāmatā savam dēlam Koriantonam sacīja: „Bezdievība nekad nav bijusi laime.”22

    Runājot par vienotību, Glābējs paziņoja: „Ja jūs neesat vienoti, jūs neesat Mani.”23 Mēs zinām, ka strīda gars ir no velna.24

    Mūsdienās pārsvarā tiek ignorēti Svētajos Rakstos lasāmie, nepagurstošie mudinājumi būt vienotiem, un daudz cilvēku uzsvaru liek uz apvienošanos specifiskās grupās,25 kas bieži vien balstītas uz statusa, dzimuma, rases vai pārticības līmeņa. Daudzās valstīs, ja ne vairumā valstu, starp cilvēkiem ir dziļa plaisa viņu dzīves uzskatu dēļ. Tā Kunga Baznīcā vienīgā mācība, pie kuras pieturamies un mācām, ir Jēzus Kristus evaņģēlija mācība. Vienotība, pēc kuras mēs tiecamies, — būt vienotiem ar Glābēju un Viņa mācībām.26

    Kad aplūkojam galvenos Baznīcas mērķus, tie visi ir balstīti uz vienlīdzību Tā Kunga priekšā27 un sekošanu Jēzus Kristus evaņģēlija mācībām. Attiecībā uz misionāru darbu, galvenie kristīšanās priekšnoteikumi ir pazemība Dieva priekšā un salauzta sirds, un nožēlas pilns gars.28 Izglītība, turība, rase vai nacionālā izcelsme nemaz netiek ņemta vērā.

    Turklāt misionāri pazemīgi kalpo tur, kur aicināti. Viņi necenšas kalpot, balstoties uz statusa vai nākotnes karjeras izaugsmes pasaulīgajiem standartiem. Viņi kalpo ar visu savu sirdi, spēku, prātu un izturību, lai arī kur viņi tiek nozīmēti. Viņi neizvēlas savus misijas pāriniekus, un viņi cītīgi cenšas attīstīt Kristum līdzīgas īpašības29, kas ir Jēzus Kristus mācības pamatā.

    Svētie Raksti sniedz vadību mūsu vissvarīgākajām attiecībām. Glābējs mācīja, ka pirmais bauslis ir: „Dievu, savu Kungu, mīlēt”. Un otrs — „savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu”.30

    Turklāt Glābējs izskaidroja, ka ikviens ir mūsu tuvākais.31 Mormona Grāmata skaidri parāda, ka nedrīkst būt nekādu -iešu, cilšu vai klašu.32 Mums ir jābūt vienotiem un vienlīdzīgiem Dieva priekšā.

    Svētie priekšraksti un dievišķie pienākumi balstās uz šī priekšnoteikuma. Es gribētu domāt, ka jūsu personīgās pieredzes templī ir līdzīgas manām. Kad es atstāju savu darbdienas pasauli Sanfrancisko un ierodos Oklendas templī, mani pilnībā pārņem mīlestības un miera sajūtas. Galvenais no visa tā ir tas, ka es sajūtu, ka esmu tuvāk Dievam un Viņa nolūkiem. Es galvenokārt koncentrējos uz glābšanas priekšrakstiem, taču nozīmīga šo sajūtu daļa ir vienlīdzība un vienotība, kas caurstrāvo templi. Ikviens ir tērpts baltā. Nekas neliecina par labklājības līmeni, statusu vai sasniegumiem izglītībā; mēs visi esam brāļi un māsas, kas pazemojas Dieva priekšā.

    Svētajā saistīšanas telpā mūžīgo laulību priekšraksts visiem ir vienāds. Man patīk tas, ka pārim vispieticīgākajos apstākļos un vislabāk situētajam pārim būs precīzi viena un tā pati pieredze. Viņiem mugurā būs tāds pats apģērbs, un viņi noslēgs tās pašas derības pie tā paša altāra. Viņi arī saņems tās pašas mūžīgās priesterības svētības. Tas tiks izpildīts skaistā templī, kas uzcelts no svēto desmitās tiesas iemaksām kā Tā Kunga svētais nams.

    Dievišķi noteikto pienākumu pildīšana, kad tā balstās uz taisnīgumu, vienotību un vienlīdzību Tā Kunga priekšā, sniedz personīgo laimi un mieru šajā pasaulē un sagatavo mūs mūžīgajai dzīvei nākamajā pasaulē.33 Tas sagatavo mūs satikt Dievu.34

    Mēs lūdzam, lai ikviens no jums, neatkarīgi no jūsu pašreizējiem apstākļiem, apspriestos ar savu bīskapu un būtu tempļa rekomendācijas cienīgs.35

    Mēs esam pateicīgi, ka vēl vairāk Baznīcas locekļu gatavojas doties uz templi. Daudzu gadu garumā ir bijis nozīmīgs cienīgu pieaugušo tempļa rekomendācijas turētāju skaita pieaugums. Pēdējo divu gadu laikā ir fantastiski pieaudzis ierobežota lietojuma rekomendāciju skaits cienīgu jauniešu vidū. Ir skaidrs, ka uzticīgo Baznīcas locekļu kodols nekad nav bijis stiprāks.

    Noslēgumā, esiet pārliecināti, ka augstākie Baznīcas vadītāji, kuri prezidē pār Baznīcas dievišķi noteiktajiem nolūkiem, saņem dievišķu palīdzību. Šī vadība nāk no Gara un dažkārt — tieši no Glābēja. Tiek sniegta abu veidu garīgā vadība. Esmu pateicīgs, ka esmu saņēmis šādu palīdzību. Taču vadība tiek sniegta Tā Kunga noteiktajā laikā, rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta,36 kad „visu zinošais Kungs izvēlas mūs mācīt”.37 Vadība par Baznīcu kopumā nāk tikai pie Viņa pravieša.

    Šajā konferencē mums visiem bija tā privilēģija atbalstīt prezidentu Raselu M. Nelsonu kā mūsu pravieti un Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidentu. Mēs, Divpadsmitie, gan kā grupa, gan katrs personīgi, guvām nozīmīgu garīgu pieredzi, kad uzlikām rokas uz prezidenta Nelsona galvas, un prezidents Dalins H. Oukss, izvēlēts kā runātājs, ordinēja viņu un iecēla viņu par Baznīcas prezidentu. Es liecinu, ka viņš bija iepriekš izredzēts un ir ticis gatavots visas viņa dzīves garumā būt par Tā Kunga pravieti mūsdienās. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.