Prezidentu mācības
36. Nodaļa: Tempļa priekšrakstu un svētību saņemšana


36. Nodaļa

Tempļa priekšrakstu un svētību saņemšana

Templis ir vieta, kur Dievs var „atklāt Saviem ļaudīm Sava nama priekšrakstus un Savas valstības godību, un mācīt cilvēkiem glābšanas ceļu.”

No Džozefa Smita dzīves

Kopš Atjaunošanas agrīnajām dienām Tas Kungs tika mācījis pravietim Džozefam Smitam, cik svarīgi ir celt tempļus. Lai gan pravietis daudzas reizes bija spiests mainīt dzīves vietu un pastāvīgi saskārās ar neatliekamu jautājumu risināšanu, kas prasīja viņa laiku un uzmanību, viņš nekad neaizmirsa par nepieciešamību celt Tā Kunga namu. Vieta tempļa celtniecībai tika iesvētīta Independencē, Misūri štatā. Skaists templis tika uzcelts un iesvētīts Kērtlandē, Ohaio štatā. Fārvestā, Misūri štatā, tika ielikti tempļa stūrakmeņi, taču tā celtniecība neturpinājās. Kad Baznīcas locekļi no jauna sāka veidot savu dzīvi Navū štatā — daudziem no viņiem tolaik nebija pat pienācīga uztura, pajumtes vai darba — Džozefs Smits zināja, ka svētajiem vissvarīgākais darbs ir atkal celt templi.

Pildot Tā Kunga pavēli, pravietis un svētie virzījās uz priekšu, cik ātri vien iespējams, lai sāktu Tā Kunga nama celtniecību. Taču pravietis saprata, ka celtniecība prasīs daudzus gadus, un viņš arī zināja, ka svētajiem ir nepieciešamas visas tempļa svētības. Tādēļ 1842. gada 4. maijā, kaut gan templis vēl nebija pabeigts, Džozefs Smits izpildīja endaumenta priekšrakstu nelielai uzticamu brāļu grupai.

Grupa satikās pravietim piederošā Sarkano ķieģeļu veikala lielajā augšstāva telpā, kas bija „pielāgota tā, lai tās iekārtojums atbilstu templim tik daudz, cik apstākļi to atļāva.”1 Franklins D. Ričards, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, rakstīja: „Kad Gars norādīja [Džozefam Smitam], ka viņa dzīves darbs tuvojas noslēgumam, un kad viņš redzēja, ka viņa zemes gaitas varētu beigties vēl pirms tempļa celtniecības pabeigšanas, viņš aicināja dažus izraudzītos un piešķīra viņiem svētā endaumenta priekšrakstus, lai viņa prāta dievišķās bagātības nepazustu no pasaules līdz ar viņa nāvi.”2

Pravieša vēsturē pierakstīts: „Es pavadīju dienu veikala augšējā stāvā … padomē kopā ar ģenerāli Džeimsu Adamsu no Springfīldas, patriarhu Hairamu Smitu, bīskapiem Nevelu K. Vitneju un Džordžu Milleru un prezidentu Brigamu Jangu un elderiem Hiberu Č. Kimbalu un Vilardu Ričardu, dodot viņiem norādījumus par priesterības principiem un kārtību attiecībā uz mazgāšanām, iesvaidīšanām, endaumentiem un atslēgu nodošanu, sākot no Ārona priesterības, un tā uz priekšu līdz pat Melhisedeka priesterības augstākajai kārtai, atjaunojot to kārtību, kas atbilst Senākajam pēc dienām, un visus tos likumus un principus, ar kuriem ikvienam ir dota iespēja nodrošināt to svētību pilnību, kas ir sagatavotas Pirmdzimtā Baznīcai, un nākt un dzīvot Elohima klātbūtnē mūžīgajās pasaulēs. Šajā padomē pirmo reizi šajās pēdējās dienās tika ieviesta senā lietu kārtība.

Un paziņojumi, kurus es sniedzu šai padomei, bija par garīgām lietām, un tās bija lietas, kuras varēja saņemt tikai tie, kas bija garīgi noskaņoti: un šiem vīriem tika darīts zināms tas, kas tiks darīts zināms visiem pēdējo dienu svētajiem, tiklīdz viņi būs sagatavoti tās saņemt un kad būs sagatavota piemērota vieta, kurā viņi, pat visvājākie no svētajiem, varēs to uzzināt; tādēļ lai svētie ir uzcītīgi Tempļa celtniecībā un visu namu celtniecībā, kurus tiem Dievs ir pavēlējis celt vai kopš šī brīža pavēlēs celt.”3

Lai gan lielākā daļa no svētajiem tempļa endaumentu saņēma tikai pēc Navū Tempļa pabeigšanas, neliels skaits sieviešu un vīriešu saņēma šo svētību nākamajos mēnešos pēc 1842. gada maija sanāksmes. Mērsija Fīldinga Tomsone bija viena no viņiem. Kad viņa saņēma savu endaumentu, pravietis viņai teica: „Tas izvedīs tevi no tumsas brīnišķā gaismā.”4

Džozefa Smita mācības

Dievs ir pavēlējis svētajiem celt tempļus.

1833. gada janvārī Kērtlandē, Ohaio štatā, pravietis rakstīja: „Tas Kungs ir pavēlējis mums Kērtlandē celt Dieva namu; … tas ir Tā Kunga vārds mums, un mums ir jāpaklausa, jā, ar Tā Kunga palīdzību, mēs spēsim — jo pie nosacījuma, ka mēs paklausīsim, Viņš ir apsolījis mums lielas lietas; jā, patiesi Viņš mūs pagodinās ar Savu klātbūtni, apmeklējot mūs no Debesīm. Mēs ļoti baidāmies Tā Kunga priekšā, lai mēs nezaudētu šo lielo godu, kuru mūsu Skolotājs grasās mums dāvāt; mēs tiecamies pēc pazemības un lielas ticības, lai mums nebūtu jākaunas atrasties Viņa klātbūtnē.”5

1840. gada septembrī pravietis un viņa padomnieki Augstākajā Prezidijā paziņoja, ka ir pienācis laiks celt Navū Templi: „Mēs ticam, ka tagad ir pienācis tas laiks, kad šajā valsts reģionā nepieciešams uzcelt lūgšanu namu, kārtības namu, namu mūsu Dieva pielūgšanai [skat. M&D 88:119], kurā varēs izpildīt priekšrakstus saskaņā ar Viņa dievišķo gribu — lai to sasniegtu, būs jāiegulda smags darbs un arī līdzekļi — un, tā kā šim darbam jātiek pasteidzinātam taisnīgumā, svētajiem pienāktos izvērtēt savos prātos šo jautājumu nozīmīgumu, visu apsvērt, un tad spert tādus soļus, kādi ir nepieciešami, lai šīs lietas paveiktu; un apbruņojoties ar drosmi, apņemties darīt visu, kas viņu spēkos, uzņemoties tādu atbildību, it kā viss darbs būtu atkarīgs tikai no viņiem vien. Tā rīkojoties, viņu darbi līdzināsies tēvu dievišķajiem darbiem un viņi nodrošinās Debesu svētības pār sevi un saviem pēctečiem līdz pat pēdējai paaudzei.”6

1841. gada janvārī pravietis un viņa padomnieki Augstākajā Prezidijā rakstīja: „Šeit [Navū] pašlaik tiek celts Tā Kunga templis, uz kuru dosies svētie, lai pielūgtu savu tēvu Dievu saskaņā ar Viņa nama kārtību un svētās priesterības spēku, un tas tiks uzcelts tā, lai būtu iespējams atbilstošā veidā izpildīt visas priesterības funkcijas, un tajā tiks saņemti norādījumi no Visuaugstākā, un no šīs vietas tie izplatīsies uz tālajām zemēm. Sakoposim visus mūsu spēkus … un centīsimies līdzināties tēviem un senajiem patriarhiem, tajos jautājumos, kas ir tik ļoti svarīgi šai un visām nākamajām paaudzēm.”7

1841. gada sākumā Džozefs Smits mācīja šādu mācību, ko pierakstījis Viljams P. Makintairs: „Džozefs teica, ka Tas Kungs ir licis mums celt namu Tā Kunga Vārdam, lai mēs varētu tikt kristīti par mirušajiem. Bet, ja mēs tā nedarīsim, mēs tiksim noraidīti un mūsu mirušie līdz ar mums, un šī Baznīca netiks pieņemta [skat. M&D 124:32].”8

1842. gada aprīlī pravietis teica: „Baznīca vēl nav pilnībā organizēta tās pareizajā kārtībā un tā nevar tāda būt, kamēr nebūs pabeigts templis, kurā būs nodrošinātas vietas priesterības priekšrakstu izpildīšanai.”9

1842. gada jūlijā pravietis paziņoja: „Tas Kungs ir licis mums celt [Navū] Templi … ; un šī pavēle mums ir tikpat saistoša kā jebkura cita, un tas cilvēks, kurš nepilda šo pavēli, ir tikpat liels pārkāpējs kā tad, ja viņš būtu pārkāpis jebkuru citu bausli; viņš nav Dieva gribas darītājs, nedz arī Viņa likumu izpildītājs.”10

1843. gada oktobrī pravietis mudināja svētos: „Pasteidziniet darbu templī, pielieciet no jauna savus pūliņus, lai virzītu uz priekšu visus pēdējo dienu darbus, un staigājiet Tā Kunga priekšā nopietnībā un taisnīgumā.”11

1844. gadā pravietis satikās ar Divpadsmit apustuļiem un Navū Tempļa komiteju, lai pārrunātu, kā lietot Baznīcas nelielos līdzekļus. Šajā sanāksmē pravietis teica: „Templis mums ir nepieciešams vairāk par visu citu.”12

Templī mēs mācāmies mūžības patiesības un saņemam priekšrakstus savai un mūsu priekšteču glābšanai.

„Kāds ir bijis Dieva tautas sapulcināšanas mērķis … ikvienā pasaules laikmetā? … Galvenais mērķis bija celt Tā Kunga namu, kurā Viņš varētu atklāt Saviem ļaudīm Sava nama priekšrakstus un Savas valstības godību, un mācīt ļaudīm glābšanas ceļu; jo pastāv noteikti priekšraksti un principi, kurus ir jāmāca un jāpielieto tikai vietā jeb namā, kas celts tieši šim nolūkam.

… Priesterības priekšrakstus, kas ieviesti Debesīs pirms pasaules radīšanas cilvēku pestīšanai, nedrīkst grozīt vai mainīt. Visiem cilvēkiem jātop glābtiem, pamatojoties uz tiem pašiem principiem.

Un tam pašam mērķim Dievs sapulcina kopā Savus ļaudis pēdējās dienās, lai celtu Tam Kungam namu un sagatavotu viņus priekšrakstiem un endaumentiem, mazgāšanām un iesvaidīšanām u.t.t.. Viens no Tā Kunga nama priekšrakstiem ir kristīšanās par mirušajiem. Pirms pasaules izveidošanas Dievs noteica, ka šis priekšraksts ir jāizpilda baseinā, kas sagatavots šim mērķim Tā Kunga namā. …

Mācība par kristīšanos par mirušajiem ir skaidri atspoguļota Jaunajā Derībā; … šī iemesla dēļ Jēzus teica jūdiem: „Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt.” [Mateja 23:37] — lai viņi varētu izpildīt kristīšanās par mirušajiem priekšrakstus tāpat kā citus priesterības priekšrakstus, un saņemtu atklāsmes no Debesīm, un būtu darīti pilnīgi Dieva valstības lietās — bet viņi atteicās. Tas notika arī Vasarsvētku dienā — šajā dienā šīs svētības tika izlietas pār mācekļiem. Dievs noteica, ka Viņš glābs mirušos un ka Viņš to darīs, sapulcinot kopā Savu tautu. …

… Kāpēc ļaudis jāsapulcina kopā šajā vietā? Tā paša iemesla dēļ, kādēļ Jēzus vēlējās sapulcināt kopā jūdus — lai saņemtu priekšrakstus, svētības un godību, kas Dievam ir krājumā Viņa svētajiem. Tad nu es jautāšu klātesošajiem un visiem svētajiem, vai jūs tagad celsit šo namu un saņemsit priekšrakstus un svētības, kas Dievam ir krājumā jums; vai arī jūs necelsit šo namu Tam Kungam un ļausit Viņam paiet garām un dāvāt šīs svētības citiem ļaudīm?”13

„Tiklīdz [Navū] Templis un kristīšanās baseins būs sagatavots, mēs plānojam Israēla elderiem dot viņu mazgāšanas un iesvaidīšanas un izpildīt šos pēdējos un visiespaidīgākos priekšrakstus, bez kuriem mēs nevaram iegūt celestiālos troņus. Taču šim nolūkam ir jāsagatavo svēta vieta. Tajā laikā tika paziņots, ka tempļa pamati ir ielikti un tiek veikti nodrošinājuma darbi, lai cilvēki varētu saņemt savus endaumentus un kļūtu par Visaugstākā Dieva ķēniņiem un priesteriem vēl pirms Tempļa celtniecības darbu pabeigšanas. … Un tomēr, ir jāpabeidz būvēt vietu šim īpašajam mērķim un lai cilvēki varētu veikt kristīšanos par saviem mirušajiem. …

Tas Kungs ir noteicis likumu attiecībā uz šo jautājumu — ir jābūt īpašai vietai mūsu mirušo glābšanai. Es patiesi ticu, ka šāda vieta būs, un tad cilvēki, kuri vēlas glābt savus mirušos, varēs nākt un atvest savas ģimenes, lai darītu savu darbu, kristoties un izpildot citus priekšrakstus par saviem mirušajiem.”14

„Bieži tiek uzdots jautājums: „Vai mēs nevaram tikt glābti bez visu šo priekšrakstu u.c. izpildīšanas? Es atbildēšu: „Nē, ne visā pestīšanas pilnībā.” Jēzus teica: „Mana Tēva namā ir daudz mājokļu, un Es noeimu jums vietu sataisīt.” [skat. Jāņa 14:2.] Vārdu nams, kas šeit tiek pieminēts, varētu tulkot arī kā valstība; un ikvienam cilvēkam, kas ir paaugstināts dzīvot visaugstākajā mājoklī, ir jādzīvo saskaņā ar celestiālo likumu, un arī saskaņā ar visu likumu.”15

„Ja cilvēks saņem Dieva priesterības pilnību, viņam tā jāiegūst tādā pašā veidā, kā to ieguva Jēzus Kristus, un tas bija, ievērojot visus baušļus un paklausot visiem Tā Kunga nama priekšrakstiem. …

Lai kļūtu par Dieva mantiniekiem un Kristus līdzmantiniekiem, visiem cilvēkiem ir jāsaņem Viņa valstības priekšrakstu pilnība; un tie, kuri nesaņems visus priekšrakstus, nesaņems tās godības pilnību.”16

„Ja mēs varētu izlasīt un saprast visu, kas no Ādama dienām ir ticis uzrakstīts par cilvēka attiecībam ar Dievu un eņģeļiem nākotnes esamībā, mēs tomēr par to uzzinātu ļoti maz. Lasot par citu pieredzi vai atklāsmēm, ko viņi saņēmuši, mēs nekad neiegūsim vispatverošu skatījumu par mūsu stāvokli un mūsu patiesajām attiecībām ar Dievu. Tādas zināšanas var iegūt tikai pateicoties pieredzei, kas nāk caur Dieva priekšrakstu veikšanu, kas doti šim mērķim. Ja jūs varētu ieskatīties Debesīs uz piecām minūtēm, jūs uzzinātu vairāk, nekā izlasot visu, kas jebkad ir ticis uzrakstīts par šo jautājumu. … Es apliecinu svētajiem, ka patiesību … var uzzināt un to ir jāuzzin caur Dieva atklāsmēm un Viņa priekšrakstiem, un no atbildēm uz lūgšanām.”17

„Dieva nama kārtība ir bijusi un vienmēr būs nemainīga, pat pēc Kristus atnākšanas; un pēc tūkstoš gadu beigām tā būs tāda pati; un visbeidzot mēs ieiesim Dieva celestiālajā valstībā un baudīsim to mūžīgi.”18

Templis ir svētuma vieta, kurā mēs varam saņemt Dieva lielākās svētības, ko Viņš ir sagatavojis Saviem bērniem.

Daļā no Kērtlandes Tempļa iesvētīšanas lūgšanas, ko Džozefs Smits saņēma caur atklāsmi un kas vēlāk tika pierakstīta Mācības un Derību 109. nodaļā, pravietis lūdza: „Un tagad, Svētais Tēvs, mēs lūdzam … lai Tava godība varētu būt uz Taviem ļaudīm, un uz šī Tava nama, ko mēs tagad iesvētam Tev, lai tas varētu tikt iesvētīts un veltīts, un būtu svēts, un lai Tava svētā klātbūtne varētu nepārtraukti būt šajā namā; un lai visi ļaudis, kas nāks pār Tā Kunga nama slieksni, varētu sajust Tavu spēku, un justos spiesti atzīt, ka Tu esi iesvētījis to, un ka tas ir Tavs nams, Tava svētuma vieta.

Un Tu dāvā, Svētais Tēvs, lai visi tie, kas pielūgs šajā namā, varētu tikt mācīti gudrības vārdiem no labākajām grāmatām, un, lai viņi varētu meklēt zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību, kā Tu esi sacījis; un lai viņi varētu augt Tevī un saņemt Svētā Gara pilnību, un tiktu organizēti atbilstoši Taviem likumiem, un būtu sagatavoti iegūt katru nepieciešamo lietu; un lai šis nams varētu būt lūgšanu nams, gavēšanas nams, ticības nams, godības un Dieva nams, patiesi Tavs nams. …

Un mēs lūdzam Tevi, Svētais Tēvs, lai Tavi kalpi varētu iziet no šī nama, apbruņoti ar Tavu spēku, un lai Tavs Vārds varētu būt uz tiem, un Tava godība būt tiem apkārt, un Tavi eņģeļi rūpētos par tiem; un no šīs vietas viņi varētu nest ārkārtīgi lielas un godpilnas vēstis taisnīgumā līdz zemes galiem, lai viņi varētu zināt, ka šis ir Tavs darbs, un ka Tu esi izstiepis Savu roku, lai izpildītu to, ko Tu esi runājis ar praviešu mutēm attiecībā uz pēdējām dienām.

Mēs lūdzam Tevi, Svētais Tēvs, nostiprināt tos ļaudis, kas pielūgs, un godpilni tanī turēs vārdu un stāju Tavā namā, uz visām paaudzēm un uz mūžību; lai nevienam ierocim, kas vērsts pret tiem, neveiktos; lai tas, kas rok tiem bedri, pats iekristu tajā; lai nevienai ļaundarības savienībai nebūtu varas pacelties un uzvarēt Tavus ļaudis, uz kuriem Tavs Vārds tiks ienests šinī namā.”19

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Pārdomājiet šīs idejas, studējot nodaļu vai gatavojoties mācīt. Papildu palīdzību skat. vii.–xii. lpp..

  • Pārlasiet pēdējās divas rindkopas 411. lpp.. Kādos veidos tempļa darbs „[izved mūs] no tumsas brīnišķā gaismā”? Ko, jūsuprāt, nozīmē „garīgi noskaņoti”? Kāpēc mums ir jābūt „garīgi noskaņotiem”, lai saņemtu to gaismu, kas mums ir pieejama templī?

  • Kad svētie Navū strādāja, lai uzceltu templi, pravietis Džozefs Smits viņiem teica: „Templis mums ir nepieciešams vairāk par visu citu” (413. lpp.). Pārskatiet 409.–413. lpp., meklējot iemeslus, kāpēc šis apgalvojums ir patiess. Kā jūs savā dzīvē esat pierezējuši šī pravieša apgalvojuma patiesumu?

  • Studējiet Džozefa Smita mācības par pavēli celt tempļus (412.–413. lpp.). Kāpēc, jūsuprāt, Baznīca nebūs „pilnībā organizēta” bez tempļiem un tempļu priekšrakstiem? Ko mēs varam darīt šodien, lai „pasteidzinātu darbu templī”? Kāpēc mums ir nepieciešams izvērtēt un apsvērt visu tempļa darba svarīgumu?

  • Pārlasiet pravieša mācības par svētajiem tempļa priekšrakstiem un to, ko mēs mācāmies no tiem (413.–416. lpp.). Kuras no šīm mācībām ir īpaši noderīgas jums, lai saprastu tempļa priekšrakstu svarīgumu?

  • Izlasiet otro rindkopu 416. lpp.. Ja jūs esat saņēmuši tempļa priekšrakstus, pārdomājiet, kā jūsu pieredzes ir jums mācījušas par jūsu „stāvokli un patiesajām attiecībām ar Dievu”. Ja jūs nekad neesat bijuši templī vai arī neesat tur atgriezušies kādu laiku, domājiet par to, kā jūs varat sagatavoties, lai apmeklētu templi.

  • Kādas ir dažas no svētībām, ko mēs varam saņemt, apmeklējot templi? (Dažus piemērus skatīt 416.–417. lpp.) Pamatojoties uz šajā nodaļā izlasīto, kā jūs varat padarīt tempļa apmeklējumu daudz nozīmīgāku?

Saistītie Svētie Raksti: Psalmi 24:3–5; Jesajas 2:2–3; M&D 124:25–28, 39–41.

Atsauces

  1. Lucius N. Scovil, Deseret News: Semi-Weekly, 1884. gada 15. februāris, 2. lpp.

  2. Franklin D. Richards, „A Tour of Historic Scenes,” Contributor, 1886. gada maijs, 301. lpp.; pieturzīmju un lielo burtu lietošana modernizēta.

  3. History of the Church, 5:1–2; pareizrakstība un gramatika modernizēta; rindkopu iedalījums mainīts; no „History of the Church” (manuskripts), book C-1, 1328–29. lpp., Baznīcas arhīvi, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca, Soltleiksitija, Jūtas štats.

  4. Mercy Fielding Thompson,„Recollections of the Prophet Joseph Smith,” Juvenile Instructor, 1892. gada 1. jūlijs, 400. lpp.

  5. History of the Church, 1:316–17; no Džozefa Smita vēstules Viljamam V. Felpsam, 1833. gada 11. janvāris, Kērtlande, Ohaio štats; šī vēstule History of the Church ir nepareizi datēta kā 1833. gada 14. janvāris.

  6. History of the Church, 4:186; gramatika modernizēta; no Džozefa Smita un viņa padomnieku Augstākajā Prezidijā vēstules svētajiem, 1840. gada septembris, Navū, Ilinoisas štats, publicēts Times and Seasons, 1840. gada oktobris, 178–179. lpp.

  7. History of the Church, 4:269; no Džozefa Smita un viņa padomnieku Augstākajā Prezidijā vēstules svētajiem, 1841. gada 15. janvāris, Navū, Ilinoisas štats, publicēts Times and Seasons, 1841. gada janvāris, 274. lpp.

  8. Viljams P. Makintairs; ziņojot par Džozefa Smita runu 1842. gada sākumā Navū, Ilinoisas štatā; William Patterson McIntire, Notebook 1840–45, Baznīcas arhīvi.

  9. History of the Church, 4:603; no Džozefa Smita runas 1842. gada 28. aprīlī, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījusi Elīza R. Snova; skat. arī pielikumu 556. lpp., 3.

  10. History of the Church, 5:65; no „The Government of God,” ievadraksts, kas publicēts Times and Seasons, 1842. gada 15. jūlijs, 857–858. lpp.; Džozefs Smits bija šī izdevuma redaktors.

  11. History of the Church, 6:52; no Džozefa Smita runas 1843. gada 9. oktobrī, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījis Vilards Ričards un Times and Seasons, 1843. g. 15. sept., 331–332. lpp.; šis Times and Seasons izdevums tika publicēts vēlāk.

  12. History of the Church, 6:230; no Džozefa Smita dienasgrāmatas ieraksta, 1844. gada 4. marts, Navū, Ilinoisas štats.

  13. History of the Church, 5:423–25, 427; rindkopu iedalījums mainīts; no Džozefa Smita runas 1843. gada 11. jūnijā, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījis Vilfords Vudrafs un Vilards Ričards; skat. arī pielikumu 556. lpp., 3.

  14. History of the Church, 6:319; no Džozefa Smita runas 1844. gada 8. aprīlī, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījis Vilfords Vudrafs, Vilards Ričards, Tomass Buloks un Viljams Kleitons; skat. arī pielikumu 556. lpp., 3.

  15. History of the Church, 6:184; pieturzīmju lietošana modernizēta; no Džozefa Smita runas 1844. gada 21. janvārī, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījis Vilfords Vudrafs.

  16. History of the Church, 5:424; pareizrakstība modernizēta; no Džozefa Smita runas 1843. gada 11. jūnijā, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījis Vilfords Vudrafs un Vilards Ričards; skat. arī pielikumu 556. lpp., 3.

  17. History of the Church, 6:50–51; rindkopu iedalījums mainīts; no Džozefa Smita runas 1843. gada 9. oktobrī, Navū, Ilinoisas štatā; pierakstījis Vilards Ričards un Times and Seasons, 1842. gada 15. septembris, 331. lpp.; šis Times and Seasons izdevums tika publicēts vēlāk.

  18. History of the Church, 2:309; no Džozefa Smita runas 1835. gada 12. novembrī, Kērtlandē, Ohaio štatā; pierakstījis Vorens Perišs.

  19. Mācība un Derības 109:10, 12–16, 22–26; Džozefa Smita lūgšana 1836. gada 27. martā Kērtlandes Tempļa iesvētīšanā, Ohaio štatā.

Attēls
Nauvoo Temple

Atjaunotais Navū Templis stāv sākotnējā tempļa vietā. Kamēr tika celts sākotnējais Navū Templis, pravietis Džozefs Smits pasludināja: „Templis mums ir nepieciešams vairāk par visu citu.”

Attēls
Cardston Alberta Temple

Kardstonas Templis Albertas apgabalā, Kanādā. Svētajos tempļos Tas Kungs atklāj Saviem ļaudiem „Savas valstības godību” un „glābšanas ceļu”.