Aiz priekškara — dzīve mūžībās

„[Taisnīgie, kuri ir miruši,] atkal celsies augšām, lai mājotu nemirstīgās godības mūžīgajās liesmās, lai vairs nebēdātos, neciestu un nemirtu, bet tie būs Dieva mantinieki un Jēzus Kristus līdzmantinieki.”

No Džozefa Smita dzīves

Džozefa Smita darbs pie Bībeles tulkojuma noveda pie visievērojamākās vīzijas par dzīvi mūžībās. 1832. gada 16. februārī pravietis strādāja Džona Džonsona mājās Hiremā, Ohaio štatā, kopā ar Sidniju Rigdonu, kurš kalpoja par pierakstītāju. Viņš tulkoja Jāņa evaņģēliju. „No iepriekš saņemtajām atklāsmēm,” pravietis vēlāk teica, „bija noprotams, ka daudzas svarīgas vietas attiecībā uz cilvēka glābšanu ir vai nu izņemtas no Bībeles vai pazaudētas, pirms vēl Bībele tika apkopota. Arī no atlikušajām patiesībām kļūst skaidrs, — ja Dievs atalgo ikkatru saskaņā ar ķermenī darītajiem darbiem, terminam „Debesis”, kā svēto iecerētām mājām, būtu jāietver sevī vairāk nekā tikai vienu valstību.”¹

Pravietis tulkoja Jāņa 5:29, kas apraksta, kā visi „nāks ārā” augšāmcelšanās reizē — „Tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.” Kad viņš ar Sidniju pārrunāja šo pantu, tiem atvērās brīnumaina vīzija. Pravietis to pierakstīja: „Ar Gara spēku mūsu acis tika atvērtas un mūsu sapratne tika apgaismota, tā lai redzētu un saprastu Dieva lietas — pat tās lietas, kuras bija kopš sākuma, pirms pasaule bija, kuras bija noteiktas no Tēva, caur Viņa Vienpiedzimušo Dēlu, kurš bija Tēva klēpī no paša sākuma” (M&D 76:12–13).

Šajā brīnumainajā vīzijā pravietis un Sidnijs Rigdons redzēja Dieva Dēlu pie Tēva labās rokas un saņēma „no Viņa pilnības” (M&D 76:20). Viņi redzēja trīs godības valstības, ko Dievs ir sagatavojis Saviem bērniem, un uzzināja to, kas iemantos šīs valstības. Viņi arī redzēja Sātanu, kas ir padzīts no Dieva klātbūtnes, un to ciešanas, kuri bija ļāvuši Sātanam sevi pievilt.

Šī vīzija vēlāk kļuva par Mācības un Derību 76. nodaļu. Pravietis paskaidroja: „Saistībā ar Tā Kunga valstības kārtību svētajiem nevarēja būt nekas iepriecinošāks par gaismu, kas plūst pār pasauli no iepriekšminētās vīzijas. Katrs likums, katrs bauslis, katrs apsolījums, katra patiesība un jebkas cits, kas skar cilvēka likteni, no 1. Mozus grāmatas līdz Jāņa atklāsmes grāmatai, kur Rakstu tīrība nav sabojāta ar cilvēku aplamību, … liecina par faktu, ka šis dokuments ir noraksts no mūžīgās pasaules pierakstiem. Ideju cildenums, valodas tīrība, plašās rīcības iespējas, ilgais termiņš darba pabeigšanai, kas ļautu glābšanas mantiniekiem atzīt To Kungu un liekt savus ceļus Viņa priekšā, balvas par uzticību un sodi par grēkiem — tas viss tik ļoti pārspēj cilvēka ierobežoto prātu, ka katrs godīgs cilvēks ir spiests iesaukties: Tā ir no Dieva.”²

Džozefa Smita mācības

Dievs Saviem bērniem ir sagatavojis trīs godības pakāpes.

„Mans vēstījums ir par mirušo augšāmcelšanos, ko jūs atradīsit Jāņa evaņģēlija 14. nodaļā: „Manā Tēva namā ir daudz mājokļu.” [Jāņa 14:2.] Tam jābūt: „Manā Tēva valstībā ir daudz valstību,” lai jūs kļūtu par Dieva mantiniekiem un līdzmantiniekiem ar Mani. … Ir mājokļi tiem, kuri paklausa celestiālajam likumam, citi mājokļi ir tiem, kuri nepilda šo likumu, atbilstoši katram cilvēkam.”³

„Taču kāds var teikt: „Es ticu vienai vispārējai paradīzei un vienai ellei, un visi dosies uz vienu no šīm abām vietām, un būs vienlīdz nelaimīgi vai vienādi laimīgi.”

Ko? Vai visi tiks sadzīti kopā — godājamie, tikumīgie, un slepkavas un laulības pārkāpēji, lai gan ir rakstīts, ka tie tiks tiesāti atbilstoši saviem darbiem, kas tika darīti miesā? Taču svētais Pāvils mūs informē par trīs godībām un trīs Debesīm. Viņš pazina cilvēku, kurš tika aizrauts trešajās Debesīs [skat. 1. kor. 15:40–41; 2. kor. 12:2–4]. … Jēzus teica Saviem mācekļiem: „Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? … Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” [Jāņa 14:2–3.]”⁴

„Ejiet un izlasiet vīziju [Mācība un Derības 76]. Tur ir skaidri attēlota godība pēc godības — viena ir saules godība, cita godība ir mēnesim un cita godība ir zvaigznēm; un, kā viena zvaigzne atšķiras no citas pēc godības, tāpat arī tie, kas atrodas telestiālajā valstībā, atšķiras pēc godības, un ikviens cilvēks, kurš valda celestiālajā godībā, ir Dievs pār saviem valdījumiem. …

Pāvils saka: „Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru. Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos.” [1. kor. 15:41–42.]”⁵

Tie, kas pieņem liecību par Jēzu, pieņem evaņģēlija priekšrakstus un pastāv ticībā, iemantos celestiālo valstību.

Pravietis Džozefs Smits redzēja sekojošo vīziju, kas vēlāk tika pierakstīta Mācības un Derību 76:50–59, 62, 68–70: „Un atkal mēs liecinām — jo mēs redzējām un dzirdējām, un šī ir liecība par Jēzus Kristus evaņģēliju attiecībā uz tiem, kas nāks ārā taisno augšāmcelšanās reizē — viņi ir tie, kas pieņēma Jēzus liecību un ticēja Viņa Vārdam, un tapa kristīti pēc Viņa apglabāšanas veida, tikdami apglabāti ūdenī Viņa Vārdā, un tas saskaņā ar pavēli, ko Viņš ir devis — ka turot Viņa pavēles tie var tikt mazgāti un attīrīti no visiem saviem grēkiem, un saņemt Svēto Garu ar roku uzlikšanu no tā, kurš ir ordinēts un aizzīmogots šai varai; un tie, kas uzvar ar ticību un tiek apzīmogoti ar apsolījuma Svēto Garu, ko Tēvs izlej pār visiem tiem, kas ir taisnīgi un patiesi.

Viņi ir tie, kas ir Pirmdzimtā baznīca. Viņi ir tie, kuru rokās Tēvs ir devis visas lietas — un viņi ir tie, kas ir priesteri un ķēniņi, kas ir saņēmuši no Viņa pilnības un no Viņa godības; un ir Visuaugstākā priesteri pēc Melhisedeka kārtas, kas bija pēc Ēnoha kārtas, kas bija pēc Vienpiedzimušā Dēla kārtas.

Tādēļ, kā tas ir rakstīts, viņi ir dievi, patiesi Dieva dēli — tādēļ viss ir viņu, vai dzīvība vai nāve, vai tagadējās vai nākamās lietas, viss ir viņu un viņi pieder Kristum, un Kristus pieder Dievam. …

Šie dzīvos Dieva un Viņa Kristus klātbūtnē mūžīgi mūžos. … Šie it tie, kuru vārdi ir rakstīti Debesīs, kur Dievs un Kristus ir soģi pār visu. Šie ir tie, kuri ir taisnie, kas sasnieguši pilnību caur Jēzu, Jaunās Derības starpnieku, kurš veica šo pilnīgo Izpirkšanu, caur Savu asiņu izliešanu. Šie ir tie, kuru ķermeņi ir celestiāli, kuru godība ir tā, kas no saules, tieši Dieva Visuaugstākā godība, šī godība simboliski aprakstīta kā saule debess jumā.”⁶

1843. gada maijā pravietis Džozefs Smits mācīja sekojošo, kas vēlāk tika pierakstīts Mācībā un Derībās 131:1–4: „Celestiālajā godībā ir trīs debesis vai pakāpes; un tādā kārtā, lai iegūtu augstāko, cilvēkam ir jāstājas šajā priesterības kārtā [domājot jauno un mūžīgo laulības derību]; un ja viņš nestājas, viņš to nevar iegūt. Viņš var stāties citā, bet tas ir viņa valstības gals; viņam nevar būt pieauguma.”⁷

„Šī tad ir mūžīgā dzīve — zināt vienīgo gudro un patieso Dievu; un jums pašiem ir jāmācās, kā kļūt par dieviem un ķēniņiem un priesteriem Dievam, savam Tēvam, … paceļoties no vienas mazas pakāpes uz nākošo un no mazām dotībām uz lielākām, no žēlastības uz žēlastību, no paaugstināšanas uz paaugstināšanu, līdz jūs sasniedzat mirušo augšāmcelšanos un spējat pastāvēt mūžīgās liesmās, un sēdēt godībā kā tie, kuri sēž mūžīgās varas tronī. …

… [Taisnīgie, kuri ir miruši,] atkal celsies augšām, lai mājotu nemirstīgās godības mūžīgajās liesmās, lai vairs nebēdātos, neciestu un nemirtu, bet tie būs Dieva mantinieki un Jēzus Kristus līdzmantinieki. Ko tas nozīmē? — Viņi iemantos to pašu varu, to pašu godību un to pašu paaugstināšanu, līdz sasniegs Dieva stāvokli un uzkāps mūžīgās varas tronī, līdzīgi, kā to darījuši viņu priekšgājēji.”⁸

„Tie, kuri iegūst brīnumaino augšāmcelšanos no mirušajiem, tiek paaugstināti pāri par kundzībām, varām, spēkiem, valdībām un eņģeļiem, un ir skaidri pasludināti par Dieva mantiniekiem un Kristus līdzmantiniekiem, un tie visi iegūst mūžīgo varu [skat. Rom. 8:17].”⁹

„Godājami Zemes cilvēki,” kuri nebija drosmīgi liecināt par Jēzu, iemantos terestriālo valstību.

Pravietis Džozefs Smits redzēja šādu vīziju, kas vēlāk tika pierakstīta Mācības un Derību 76:71–79: „Un vēl, mēs redzējām terestriālo pasauli, un skatieties un raugiet, šie ir tie, kas ir no terestriālā, kuru godība atšķiras no tās, kas ir Pirmdzimtā baznīcai, kas ir pieņēmuši Tēva pilnību, tāpat kā mēness atšķiras no saules debess jumā.

Lūk, šie ir tie, kas nomira bez likuma; un arī tie cilvēku gari, kas tiek turēti cietumā, kurus Dēls apmeklēja un sludināja tiem evaņģēliju, lai viņi varētu tapt tiesāti tāpat kā cilvēki miesā; kas nepieņēma Jēzus liecību miesā, bet vēlāk to pieņēma.

Šie ir tie, kas ir godājami Zemes cilvēki, kas bija cilvēku viltības apžilbināti. Šie ir tie, kas saņēma no Viņa godības, bet ne no Viņa pilnības. Šie ir tie, kas saņēma no Dēla klātbūtnes, bet ne no Tēva pilnības.

Tādēļ viņiem ir terestriāli ķermeņi, un nevis celestiāli ķermeņi, un atšķiras godībā kā mēness atšķiras no saules. Šie ir tie, kas nav drosmīgi Jēzus liecībā; tādēļ viņi neiegūst kroni pār mūsu Dieva valstību.”¹⁰

Tie, kuri bija bezdievīgi un nepieņēma evaņģēliju jeb Jēzus liecību, iemantos telestiālo valstību.

Pravietis Džozefs Smits redzēja šādu vīziju, kas vēlāk tika pierakstīta Mācības un Derību 76:81–85, 100–106, 110–12: „Un vēl, mēs redzējām telestiālo godību, šī godība ir no tās, kas ir mazākā, tāpat kā zvaigžņu godība atšķiras no mēness godības debess jumā.

Šie ir tie, kas nepieņēma nedz Kristus evaņģēliju, nedz liecību par Jēzu. Šie ir tie, kas nenoliedz Svēto Garu. Šie ir tie, kas ir nogāzti ellē. Šie ir tie, kas netiks atpestīti no velna līdz pēdējai augšāmcelšanās reizei, līdz Tas Kungs, patiesi Jērs Kristus, būs pabeidzis Savu darbu. …

Šie ir tie, kas saka, ka viņi daži ir no viena, un citi no otra — citi no Kristus un citi no Jāņa, un citi no Mozus, un citi no Ēlijas, un citi no Esajas, un citi no Jesajas, un citi no Ēnoha; bet nepieņēma nedz evaņģēliju, nedz Jēzus liecību, nedz praviešus, nedz mūžīgo derību.

Visbeidzot, šie visi ir tie, kas netiks sapulcināti ar svētajiem, lai tiktu aizrauti Pirmdzimtā baznīcā un uzņemti mākonī.

Šie ir tie, kas ir meļi un burvji, un laulības pārkāpēji un netikļi, un katrs, kas mīl un runā melus. Šie ir tie, kas cieš Dieva dusmas uz Zemes. Šie ir tie, kas cieš mūžīgās uguns atriebību. Šie ir tie, kas tiek nogāzti ellē un cieš Visvarenā Dieva dusmas līdz laiku pilnībai, kad Kristus būs nolicis visus ienaidniekus Sev zem kājām un būs pabeidzis Savu darbu. …

Un [mēs] dzirdējām Tā Kunga balsi sakām: Šie visi lieksies ceļos, un katra mēle atzīsies Viņam, kas sēž tronī mūžīgi mūžos; jo viņi tiks tiesāti pēc saviem darbiem, un katrs cilvēks saņems atbilstoši saviem paša darbiem, savu paša varu mājokļos, kas ir sagatavoti; un viņi būs Visuaugstākā kalpi; bet kur Dievs un Kristus mīt, tie nevar nākt, pasaulēs bez gala.”¹¹

Bezdievīgie mocības izjutīs, apzinoties, ka tie neiegūs to godību, ko būtu varējuši baudīt.

„Dievs ir noteicis, ka visi, kas nepaklausīs Viņa balsij, neizbēgs no elles lāsta. Kas ir elles lāsts? — Atrasties to sabiedrībā, kuri nav paklausījuši Viņa pavēlēm. … Es zinu, ka visi cilvēki būs nolādēti, ja tie neies pa ceļu, ko Viņš ir atklājis, un šo ceļu iezīmē Tā Kunga vārds.”¹²

„Lielākās ciešanas garu pasaulē nokļuvušajiem gariem, kur tie nonākuši pēc nāves, sagādā apziņa, ka viņi nav ieguvuši godību, ko bauda citi un ko arī viņi būtu varējuši baudīt, un viņi apsūdzēs paši sevi.”¹³

„Nav briesmīgāku sāpju kā neziņa. Tas ir bezdievīgo sods; viņu šaubas, nemiers un neziņa izraisa raudāšanu, gaudošanu un zobu griešanu.”¹⁴

„Cilvēks pats sev ir tiesnesis un bende. Tāpēc ir teikts: Tiem būs sava daļa degoša sēra uguns jūrā [skat. Jāņa atkl. 21:8]. Vilšanās mokas cilvēka prātā ir tik pat skaudras kā degoša sēra uguns jūra. Es saku, ka tik skaudras būs cilvēka mokas …

… Daži augšāmcelsies Dieva mūžīgajās liesmās, jo Dievs mājo mūžīgajās liesmās, un daži augšāmcelsies savam pašu netīrības lāstam, kas ir tik skaudrs kā mocības degoša sēra uguns jūrā.”¹⁵

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Pārdomājiet šīs idejas, studējot nodaļu vai gatavojoties mācīt. Papildu palīdzību skat. vii.–xii. lpp..

Džozefs Smits ar Sidniju Rigdonu pārrunāja Svēto Rakstu pantus, kad tie saņēma atklāsmi, kas ir pierakstīta Mācības un Derību 76. nodaļā (215.–217. lpp., skat. arī M&D 76:15–19). Kādas personīgas pieredzes jums ir palīdzējušas saprast, ka pārdomāšana var dot padziļinātu izpratni? Studējot vai pārrunājot šo nodaļu, kā arī citas, atliciniet laiku, lai pārdomātu par patiesībām, ko jūs lasāt.
Izlasiet Jāņa 14:2–3 un 1. korintiešiem 15:40–41. Kā mācības no šīs nodaļas palīdz jums saprast šos pantus?
Aprakstā par tiem, kas iemantos celestiālo, terestriālo un telestiālo godību, frāze „Jēzus liecība” ir lietota piecas reizes (218.–222. lpp.). Kādas ir tāda cilvēka rakstura iezīmes, kurš ir drosmīgs liecināt par Jēzu? Kādi apsolījumi ir doti tiem, kuri ir drosmīgi liecināt par Jēzu?
Izlasiet trešo rindkopu 218. lpp., īpašu vērību pievēršot vārdiem „uzvar ar ticību.” Kas mums varētu būt nepieciešams, lai uzvarētu? Kā ticība Jēzum Kristum palīdz mums pārvarēt mūsu problēmas šajā dzīvē?
Izlasiet pēdējo rindkopu, kas sākas 219. lpp.. Kādēļ, pēc jūsu domām, mūsu mūžīgajā attīstībā mums nepieciešams veikt uzlabojumus „no vienas mazas pakāpes uz nākošo”? Kādas jums ir bijušas pieredzes, kas ilustrē mūsu vajadzību mācīties un augt šādā veidā?
Pārlasiet priekšpēdējo rindkopu 220. lpp., kas apraksta dažus no cilvēkiem, kuri iemantos terestriālo valstību. Kā mēs varam izvairīties, lai netiktu „cilvēku viltības apžilbināti”? Kā mēs varam palīdzēt citiem, lai viņi nebūtu apžilbināti?
221.–222. lpp. sameklējiet vārdus un frāzes, ko Džozefs Smits lietoja, lai aprakstītu bezdievīgo stāvokli nākamajā dzīvē. Ko šie vārdi un frāzes jums vēstī? Kā cilvēks var būt „pats sev tiesnesis un bende”?

Saistītie Svētie Raksti: Almas 41:2–8; M&D 14:7; 76:20–49; 88:15–39