Lub Tuam Rooj Sab Laj
Txav Los Kom Nyob Ze tus Cawm Seej
Kaum Hli Ntuj xyoo 2022 lub tuam rooj sab laj


Txav Los Kom Nyob Ze tus Cawm Seej

Thaum peb nrhiav kom paub thiab hlub tus Cawm Seej, peb muab peb tus kheej nrug lub ntiaj teb los ntawm peb tej kev khi lus nrog Vajtswv, los ntawm peb txoj kev ua tej yam uas txawv thiab tshwj xeeb thaum peb hwm Nws thiab Nws tej lus qhia, tiam sis peb tsis cais lwm tus hauv lub ntiaj teb vim peb tsis ntseeg zoo ib yam.

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, hmo no kuv hais lus rau cov neeg uas txo hwj chim coj raws nraim li Yexus Khetos. Thaum kuv pom nej txoj kev zoo hauv nej lub neej thiab nej txoj kev ntseeg tus Cawm Seej nyob hauv lub teb chaws no thiab hauv tej lub teb chaws thoob plaws lub ntiaj teb no, kuv haj yam hlub nej.

Thaum txog lub sij hawm kawg ntawm Nws txoj hauj lwm qhuab qhia, Yexus cov thwj tim tau thov kom Nws qhia lawv txog “thaum twg mam li muaj tej [uas Nws hais txog Nws txoj Kev Los Zaum Ob], thiab txog lub sij hawm uas ntiaj teb yuav kawg.”1

Yexus tau qhia lawv txog tej xwm txheej uas yuav muaj ua ntej Nws rov qab los thiab hais lus tas thaum Nws hais tias “Thaum nej pom tej ntawd, nej yuav paub hais tias [lub sij hawm ntawd] twb los ze.”2

Nyob hauv lub rooj sab zaum tas los, kuv tau mloog Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring tej lus zoo: Nws hais tias, “Peb txhua tus, txawm peb nyob qhov twg los xij, paub tias peb nyob hauv ib lub caij nyoog uas txaus ntshai zuj zus tuaj. … Txhua tus uas txawj pom tej lub cim ntawm lub caij nyoog kawg no thiab muaj pob ntseg mloog cov yaj saub tej lus paub tias qhov no muaj tseeb.”3

Tus Cawm Seej tau qhuas Nws cov thwj tim uas rau siab heev: “Nej yog cov uas muaj hmoov, nej qhov muag thiaj pom thiab nej pob ntseg thiaj hnov.”4 Thov kom peb yuav txais tau txoj koob hmoov no thaum peb mloog tus Tswv lus zoo dhau los ntawm Nws cov yaj saub thiab lwm tus hauv lub rooj sab laj no.

Cov Nplej thiab cov Txhauv

Tus Tswv piav hais tias nyob hauv lub sij hawm kawg ua ntej Nws rov qab los, cov “nplej,” uas Nws hais tias yog “cov neeg uas yog Vajtswv cov,”5 yuav loj tuaj nrog cov “txhauv,” los yog cov uas tsis hlub Vajtswv thiab tsis ua raws li Nws cov lus txib. Cov nplej thiab cov txhauv yuav “nyob ua ke,”6 loj tuaj.

Nov yog peb lub ntiaj teb mus txog thaum tus Cawm Seej rov qab los, yeej muaj tej yam ntau uas zoo thiab muaj tej yam ntau uas phem.7

Tej zaum nej tsis tau npaj ua zoo li cov nplej uas muaj zog. Ua siab ntev rau nej tus kheej! Tus Tswv hais tias ib txhia yog cov yub nplej tseem mos.8 Peb yog Nws Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg, thiab txawm yog peb tseem tsis zoo npaum li peb xav ua, peb yeej xav ua Nws cov thwj tim tseeb.

Ntxiv Dag Zog rau Peb txoj Kev Ntseeg Yexus Khetos

Peb paub tias vim kev phem loj zuj zus hauv lub ntiaj teb, yog peb sab ntsuj plig yuav nyob tau, thiab cov uas peb hlub thiab, ces peb yuav tsum ua tib zoo tu, kho kom ruaj thiab txhawb peb txoj kev ntseeg Yexus Khetos kom muaj zog. Tus Thwj Tim Povlauj tau ntuas peb kom tuaj cag uas ntsia av,9 thiab muab siab rau ntseeg10 vim peb hlub tus Cawm Seej thiab tau mob siab xav coj raws li Nws. Niaj hnub no peb yuav tsum tom ntsoov ua tib zoo siv zog, tiv thaiv kom tsis txhob raug tej yam uas tsis tseem tseeb, ua rau peb tsis saib xyuas, thiab tsis xyuam xim.11

Txawm tej lub hwj huam ntawm lub ntiaj teb haj yam nyob ib puag ncig, peb tsis tas ntshai. Tus Tswv yeej yuav tsis tso Nws cov neeg khi lus tseg. Muaj ib lub hwj chim los ntawm tej txiaj ntsim sab ntsuj plig thiab Vajtswv tej lus coj cov neeg ncaj ncees.12 Tiam sis, txoj koob hmoov uas yog lub hwj chim sab ntsuj plig no, tsis los rau peb vim peb yog ib feem ntawm tiam neeg no xwb. Qhov no yuav los thaum peb txhawb peb txoj kev ntseeg tus Tswv Yexus Khetos lub zog thiab coj raws li Nws cov lus txib, thiab thaum peb los paub Nws thiab hlub Nws. Yexus thov Vajtswv hais tias, “Txoj sia ntev dhawv mus ib txhis ntawd yog qhov uas lawv paub koj thiab paub hais tias koj tib leeg thiaj yog Vajtswv thiab paub Yexus Khetos tus uas koj txib los.”13

Ib yam li peb paub tiag lawm, kev ua Yexus Khetos ib tug thwj tim thiab kev ntseeg Nws yeej tsis yog ib yam peb txiav txim ib zaug xwb, yeej yog ib yam peb ua ntau zaus. Yog ib tug txheej txheem dawb ceev uas loj tuaj thaum sij hawm dhau mus hauv peb lub neej, mus txog thaum peb yuav txhos caug ntawm Nws txhais ko taw.

Vim peb yog cov nplej uas xyaw nrog cov txhauv hauv lub ntiaj teb no, peb yuav ua li cas kom rau siab ua raws li tus Cawm Seej hais thaum yav tom ntej?

Muaj peb lub tswv yim no:

Kawm Txhua Yam txog Yexus lub Neej

Qhov thib ib, peb yuav tsum kawm txhua yam txog Yexus lub neej, Nws tej lus qhia, Nws lub yeeb koob, Nws lub hwj chim , thiab Nws txoj kev txi theej txhoj. Tus Cawm Seej hais tias, “Ntsia ntsoov kuv nrog txhua txoj kev xav.”14 Tus Thwj Tim Yauhas hais kom peb nco qab tias, “Peb muaj kev hlub rau qhov Vajtswv twb xub hlub peb lawm.”15 Thaum peb paub txog Nws txoj kev hlub ntxiv, peb haj yam hlub Nws, thiab ua rau peb yeej xav coj raws li Yexus tus yam ntxwv kom hlub thiab saib xyuas cov uas xav tau kev pab. Txhua zaus peb ua ncaj ncees kom nyob ze Nws, peb pom Nws meej zuj zus.16 Peb yeej qhuas Nws thiab sim ua tej yam me me kom coj yam ntxwv zoo li Nws.17

Nrog tus Tswv Khi Lus

Ces tom qab ntawd, thaum peb haj yam paub thiab hlub tus Cawm Seej, peb xav kom cog lus rau Nws tias peb hwm Nws thiab tso siab rau Nws. Peb nrog Nws khi lus. Peb cog lus thaum peb ua kev cai raus dej, ces peb pom zoo rau tej lus cog tseg no thiab lwm yam thaum peb hloov siab lees txim txhua hnub, thov zam txim, thiab zoo siab tos txais lub cim nco txog txhua lub lim tiam. Peb cog lus tias peb yuav “nco ntsoov txog nws thiab coj raws li nws cov lus txib.”18

Thaum peb npaj siab lawm, peb ua cov kab ke thiab khi lus hauv lub tuam tsev. Vim peb hnov lub hwj huam uas nyob mus ib txhis thaum peb nyob ntsiag to hauv tus Tswv lub tsev, peb khi lus nrog Vajtswv thiab haj yam xav ua raws li peb tej kev khi lus ntawd.

Kev ua raws li peb tej kev khi lus ua rau tus Cawm Seej txoj kev hlub nkag hauv peb lub siab mus ntxiv. Nyob hauv phau xov xwm Liyahaunas lub hli no, Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson hais tias: “[Peb tej] kev khi lus … yuav coj peb los nyob ze Nws. … Vajtswv yeej yuav tsis tso cov uas tau nrog Nws khi lus tseg ib zaug li.”19 Ib yam li Thawj Tswj Hwm Nelson hais tag kis no, “Thaum peb fij ib lub tuam tsev tseg rau Vajtswv zuj zus mus, Vajtswv lub hwj chim los rau hauv lub ntiaj teb es ntxiv dag zog rau peb thiab tawm tsam tus yeeb ncuab tej hauj lwm.”20

Peb puas to taub yog vim li cas tus Tswv yuav qhia Nws tus yaj saub kom ua tej lub tuam tsev dawb huv nyob ze peb thiab cia peb mus hauv Nws lub tsev ntau dua?

Thaum peb nkag hauv lub tuam tsev, peb dim tej lub hwj huam ntawm lub ntiaj teb uas tab kaum peb, thaum peb kawm txog peb lub hom phiaj hauv lub neej no thiab tej txiaj ntsim mus ib txhis li uas peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos muab rau peb.

Pov Hwm lub Txiaj Ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv

Ces kuv lub tswv yim thib peb: Thaum peb sim ua li no, peb pov hwm thiab tiv thaiv lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab saib Nws rau nqi. Thawj Tswj Hwm M. Russell Ballard thiab Txwj Laug Kevin W. Pearson nkawd ob leeg nyuam qhuav tau hais txog Thawj Tswj Hwm Nelson tej lus ceeb toom uas kuv yuav rov qab hais dua thiab: “Hauv tej hnub uas tseem yuav los, peb sab ntsuj plig yuav tsis txawj ciaj yog tias peb tsis muaj kev cob qhia, kev qhuab qhia, thiab kev tshoov siab zoo los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.”21 Yog ib lub txiaj ntsim uas muaj nqis tshaj qhov xav. Peb ua zoo npaum li peb ua tau kom pov hwm txhua hnub yog li ntawd tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv lub hwj huam nrog nraim peb nyob. Peb uas yog ib lub teeb rau lub ntiaj teb, thiab thaum twg peb yuav tsum ua li no, peb txaus siab xaiv kom ua txawv lwm tus. Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks tau nug cov tub hluas ntxhais hluas tias: “[Nej] puas ‘muaj cuab kav ua txawv lwm tus?’ … Qhov tseem ceeb [heev] … yog tej yam nej xaiv hauv nej lub neej. … Nej puas mus tom ntej thaum neeg ntiaj teb tawm tsam?”22

Xaiv Kom Ua Neeg Txawv Tsis Ua Li Neeg Ntiaj Teb

Nyob hauv ib zaj social media, kuv tau thov kom cov mej zeej qhia txog tej yam uas lawv tau xaiv thaum lawv yuav tsum ua txawv neeg ntiaj teb ua. Neeg coob tau teb kuv.23 Nov yog ob peb zaj xwb:

Amanda: Kuv yog ib tug kws tu mo uas ua hauj lwm hauv lub tsev kaw. Kuv sim tu cov neeg raug txim zoo li Yexus Khetos yuav tu lawv.

Rachel: Kuv yog ib tug uas hu nkauj opera, thiab ntau zaus tib neeg xav tias kuv yuav hnav dab tsi los xij seb lawv yuav pub dab tsi rau kuv hnav, txawm npog npaum li cas los yog. [Vim kuv txais kuv vaj txiaj ntsim,] kuv tau qhia [cov kws tsim kev ua yeeb yam] tias tej tsoos tsho yuav tsum [npog lub cev]. Lawv tsis zoo siab … tiam sis lawv twb hloov kho cov khaub ncaws. Kuv yeej tsis kam muab kev kaj siab lug tso tseg, qhov uas los ntawm kev ua ib tug tim khawv txog Yexus Khetos txhua lub sij hawm.

Chriss: Kuv yog ib tug neeg quav cawv (dhau los), uas tsim nyog mus rau lub tuam tsev, thiab yog ib tug mej zeej ntawm lub Koom Txoos. Kuv hais lus ntau txog lub sij hawm thaum kuv quav cawv thiab thaum kuv txais ib zaj lus tim khawv txog [Yexus Khetos] txoj Kev Theej Txhoj.

Lauren: Kuv tau nrog kuv cov phooj ywg kawm ntawv sau ib txoj kev ua yeeb yam. Lawv xav kom kuv tus neeg hauv yeeb yam uas tsis tshua hais lus ntau ib sij huam hais lus phem heev. Lawv pheej yuam kuv, tiam sis kuv tsis kam thiab kuv tsis hais hlo li.

Adam: Neeg coob tsis ntseeg kuv thaum kuv hais tias kuv ua raws li kev cai coj dawb huv thiab xaiv kom tsis txhob saib duab liab qab. Lawv tsis to taub tias kev xyiv fab thiab kev kaj siab lug yeej yog qhov zoo dua rau kuv.

Ella: Kuv txiv koom cov neeg LGBTQ. Kuv sim nco txog lwm tus neeg tej kev xav thaum kuv ua ib tug tim khawv txog Yexus Khetos thiab coj raws nraim li tej yam uas kuv ntseeg.

Andrade: Kuv txiav txim siab mus rau lub koom txoos thaum kuv tsev neeg txiav txim siab tias lawv yuav tsis mus ntxiv.

Thiab tus kawg, los ntawm Sherry: Peb koom ib txoj kev sib ntsib hauv tus tswv xeev lub tsev loj. Lawv pib muab cawv mog rau neeg ua ntej yuav ua kev “foom zoo.” Kuv hais tias kuv haus dej xwb, txawm yog cov neeg ua hauj lwm hais tias tus tswv xeev yuav tu siab. Peb foom zoo rau tus tswv xeev, thiab kuv tsa kuv khob dej siab! Tus tswv xeev tsis tu siab li.

Thawj Tswj Hwm Nelson hais tias, “Nej yeej nyob hauv lub ntiaj teb no, tiam sis nej tej kev cai yeej tsis zoo li neeg ntiaj teb tej kev cai thiaj li yuav pab nej kom txhob ua li neeg ntiaj teb ua.”24

Anastasia, ib tug niam tsev hluas nyob hauv Ukraine, nws nyuam qhuav yug ib tug me nyuam tub thaum Kyiv pib raug hoob pob lub Ob Hlis Ntuj tas los no. Ib tug kws tu mob qhib qhov rooj hauv lub tsev kho mob thiab hais lus kub ceev, “Muab ib daim pam qhwv koj tus me nyuam mos liab, thiab mus rau hauv kis tsev—tam sim no!”

Anastasia tau hais li no:

“Kuv tsis tau xav tias thawj ob peb hnub uas kuv yog ib tug niam tsev yuav nyuaj ua luaj, … tiam sis … kuv tsom ntsoov rau tej koob hmoov thiab tej txuj ci tseem ceeb uas kuv tau pom. …

“Tam sim no, … nyuaj dhau zam txim rau cov uas ua kom ntau yam puas tsuaj thiab ua phem … , tiam sis vim kuv yog Yexus Khetos ib tug thwj tim, kuv ntseeg tias kuv yuav muaj cuab kav [zam txim]. …

“Kuv tsis paub txhua yam uas yuav muaj thaum yav tom ntej … tiam sis kuv paub tias kev ua raws li peb tej kev khi lus yuav cia tus Ntsuj Plig nrog nraim peb nyob, … cia peb muaj kev xyiv fab thiab kev cia siab, … tsis hais thaum peb raug tej yam nyuaj los.”25

Vajtswv Cog Lus txog txoj Sia Nyob Mus Ib Txhis thiab lub Yeeb Koob Xilethi-aus

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, kuv tau koob hmoov vim kuv tau txais peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, txoj kev hlub nplua mias. Kuv paub tias Nws muaj txoj sia nyob thiab coj Nws txoj hauj lwm dawb huv no. Kuv tsis muaj lus piav tias kuv hlub Nws npaum li cas.

Peb yog “cov me nyuam ntawm kev khi lus” uas nyob thoob plaws lub ntiaj teb no nyob hauv txhua haiv neeg thiab kab lig kev cai thiab txhua thooj av, suav coob kawg nkaus, thaum peb tos ntsoov lub sij hawm uas tus Tswv yuav rov qab los. Thaum peb ua ib lub teeb ci rau cov neeg nyob ib puag ncig, peb hloov peb tej kev xav, tej yam peb xaiv, thiab tej yam peb ua. Thaum peb nrhiav kom paub thiab hlub tus Cawm Seej kawg siab kawg ntsws, peb muab peb tus kheej nrug lub ntiaj teb los ntawm peb tej kev khi lus nrog Vajtswv, los ntawm peb txoj kev ua tej yam uas txawv thiab tshwj xeeb thaum peb hwm Nws thiab Nws tej lus qhia, tiam sis peb tsis cais lwm tus hauv lub ntiaj teb vim peb tsis ntseeg zoo ib yam.

Yeej yog ib qho zoo kawg nkaus uas peb yog cov nplej uas xyaw cov txhauv, tej lub sij hawm yuav raug kev tu siab, tiam sis peb yeej yuav txais kev nplij siab los ntawm peb txoj kev ntseeg. Thaum nej cia nej txoj kev hlub tus Cawm Seej thiab Nws txoj kev hlub nej nkag tob rau hauv nej lub siab, kuv cog lus tias nej yuav ua siab loj, nyob kaj siab lug, thiab muaj kev xyiv fab thaum nej raug teeb meem hauv nej lub neej. Thiab tus Cawm Seej cog lus rau peb tias: “Kuv [yuav] sau kuv cov neeg los ua ke, raws li zaj lus piv txwv ntawm cov nplej thiab cov txhauv, kom yuav muab cov nplej khaws cia rau hauv txhab thiaj tau txoj sia nyob mus ib txhis, thiab tau yeeb koob xilethi-aus ntoo.”26 Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Mathais 24:3.

  2. Mathais 24:33.

  3. Henry B. Eyring, “Nyob Khov Kho hauv Nag Xob Nag Cua,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2022, 27.

  4. Mathais 13:16; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  5. Mathais 13:38.

  6. Mathais 13:30.

  7. Txwj Laug Neal A. Maxwell hais tias: “Cov mej zeej hauv lub Koom Txoos yuav ua neej nrog cov nplej xyaw cov txhauv mus txog lub caij Milenias. Ib txhia yog cov txhauv uas ua txuj tias lawv yog cov nplej” (“Becometh as a Child,” Ensign, Tsib Hlis Ntuj 1996, 68)

  8. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 86:4, 6.

  9. Saib Kaulauxais 2:7.

  10. Saib Kaulauxais 1:23; kuj saib Efexus 3:17; Neal A. Maxwell, “Grounded, Rooted, Established, and Settled” (Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Cuaj Hlis Ntuj 15, 1981), speeches.byu.edu.

  11. Nyob hauv Mathais 13:22, Yexus tau hais lus ceeb toom Nws cov thwj tim kom lawv tsis txhob cia tej yam uas neeg ntiaj teb xav txog thiab tej kev ntxias ntawm kev ua nplua nuj kom “laum Vajtswv txoj lus” thiab cuam tshuam kev vam meej ntawm sab ntsuj plig. Kuv nyiam muab cov lus “laum Vajtswv txoj lus” txuas rau tshooj ib ntawm phau Yauhas thaum Yauhas hais tias txoj lus yog Yexus: “Thaum tsis tau tsim lub ntiaj teb, Txoj Lus yeej muaj nyob lawm; Txoj Lus ntawd ib txwm nrog Vajtswv nyob. … Vajtswv kom nws tsim ib puas tsav yam huv tib si; ib puas tsav yam ntawd tsis muaj ib yam uas tsis yog nws tsim li” (Yauhas 1:1, 3). Peb txoj kev ntseeg Yexus Khetos, peb txoj kev mob siab coj raws li Nws, peb txoj kev hlub tus Cawm Seej los ntshe yuav raug laum, los yog raug tab kaum kom tsis loj hlob tuaj thaum uas txwv tsis pub kom muaj txoj kev kaj thiab kev tu rau yus sab ntsuj plig. (saib Amas 32:37–41).

  12. Saib Neil L. Andersen, “A Compensatory Spiritual Power for the Righteous” (Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Yim Hli Ntuj 18, 2015), speeches.byu.edu.

  13. Yauhas 17:3.

  14. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 6:36.

  15. 1 Yauhas 4:19.

  16. Txwj Laug David B. Haight hais tias:

    “Muaj tseeb tiag ib txhia twb pom tus Cawm Seej tiag, tiam sis thaum ib tug neeg saib hauv phau txhais tej lus, nws kawm tias muaj ob peb lub ntsiab rau lo lus pom, xws li kev paub Nws, kev txais kev tshoov siab txog Nws, paub tias yog Nws thiab Nws tej hauj lwm, paub tias Nws tseem ceeb npaum li cas, los yog kev to taub Nws.

    Peb txhua tus txais tau txoj kev kaj thiab cov koob hmoov no” (“Temples and Work Therein,” Ensign, Nov. 1990, 61).

  17. Saib Mauxiyas 5:13.

  18. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 20:77.

  19. Russell M. Nelson, “Kev Khi Lus uas Kav Ib Txhis,” Liahona, Kaum Hli Ntuj 2022, 5.

  20. Russell M. Nelson, “Muaj Dab Tsi Thiaj Tseeb?,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2022, 29.

  21. Russell M. Nelson, “Kev Tshwm Sim rau lub Koom Txoos, Kev Tshwm Sim rau Peb lub Neej,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2018, 96.

  22. Dallin H. Oaks, “Going Forward nyob hauv the Second Century” (Brigham Young University kev sib ntsib hawm Vajtswv, Cuaj Hlis Ntuj 13, 2022), speeches.byu.edu. Thawj Tswj Hwm Oaks hais tias kab lus “muaj cuab kav ua txawv lwm tus” yog los ntawm ib zaj lus nyob hauv Deseret Magazine es tus hais yog Txwj Laug Clark G. Gilbert, uas yog lub Koom Txoos tus khiav Txheej Txheem Kawm Ntawv, hais txog kev ceev cia yus txoj kev teev ntuj hauv tej tsev kawm ntawv qib siab (saib Clark G. Gilbert, “Dare to Be Different,” Deseret Magazine, Cuaj Hlis Ntuj 2022, deseret.com).

  23. Yog nej xav kawm los ntawm lwm tus uas tau hais tias lawv ua li cas kom ua txawv ntawm lub ntiaj teb, nej nyeem tau lawv cov lus nyob hauv Facebook (saib Neil L. Andersen, Facebook, Yim Hli Ntuj 18, 2022, facebook.com/neill.andersen) los sis Instagram (saib Neil L. Andersen, Instagram, Yim Hli Ntuj 18, 2022, instagram.com/neillandersen).

  24. Russell M. Nelson, “Hope of Israel” (kev tshaj tawm rau cov neeg hluas thoob ntiaj teb, Rau Hli Ntuj 3, 2018), HopeofIsrael.ChurchofJesusChrist.org.

  25. Anastasia Kocheva, “Facing the Conflict in Ukraine, Healing the Conflict in My Heart,” YA Weekly, Tsib Hlis Ntuj 2022.

  26. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 101:65.