Lub Tuam Rooj Sab Laj
Cov Lus Qhuab Qhia txog txoj Kev Haum Xeeb
Kaum Hli Ntuj xyoo 2022 lub tuam rooj sab laj


Cov Lus Qhuab Qhia txog txoj Kev Haum Xeeb

Cov lus qhuab qhia txog kev haum xeeb yog li no, peb txhua tus yuav ua tim khawv tias: Kuv koom siab ua ke nrog Khetos ua raws li kev khi lus ntawm txoj moo zoo.

Kuv xav hais txog cov lus qhuab qhia txog txoj kev haum xeeb nyob hauv Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg. Cov lus qhuab qhia no muaj peb yam: (1) kev haum xeeb los ntawm pab muab tus Tswv cov neeg khi lus sau los ua ke, (2) qhov uas yuav tsum pab lwm tus thiab ua kev txi kom muaj kev haum xeeb, thiab (3) Yexus Khetos yog lub hauv paus ntawm kev haum xeeb.

Thaum pib puag thaum ub Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg feem ntau yog cov Mikas Dawb thiab Haiv Neeg Ntseeg los ntawm Yulauv nrog ib pawg Neeg Qhab, Neeg Afikas Amelikas, thiab cov los ntawm cov Pov Txwv Pacific. Tam sim no, yim xyoo ua ntej txog lub sij hawm uas yog 200 xyoo tom qab tau rov qab txhim tsa lub Koom Txoos, lub Koom Txoos nyob hauv Amelikas Qaum Teb thiab nyob thoob plaws lub ntiaj teb twb loj tuaj.

Thaum kev muab tus Tswv cov neeg khi lus sau los ua ke hauv hnub nyoog kawg tab tom khiav ceev zog, lub Koom Txoos cov mej zeej yuav los ntawm txhua lub teb chaws, haiv neeg, yam lus, thiab cov neeg.1 Qhov no tsis yog ib yam uas suav los sis yuam ua tiam sis yog ib yam uas muaj vim txoj moo zoo ua rau txhua tus sau los ua ke los ntawm txhua lub teb chaws thiab txhua haiv neeg.

Peb tau koob hmoov vim peb saib hnub uas tus Tswv txhim tsa Xi-oos nyob hauv txhua thooj av thiab nyob hauv peb zej zog. Raws li tus Yaj Saub Joseph Smith hais tias, Vajtswv cov neeg nyob hauv txhua lub caij nyoog tau muaj kev xyiv fab tos ntsoov lub caij no, thiab “peb yog cov neeg uas Vajtswv tau xaiv kom muaj yeeb koob hauv Hnub Nyoog Kawg no.”2

Vim tus Tswv tau muab cib fim no rau peb, peb yuav tsum tsis txhob cia muaj kev ntxub lwm haiv neeg, ib pawg tsis nyiam ib pawg, los sis lwm yam kev sib cais nyob hauv Khetos lub Koom Txoos hauv hnub nyoog kawg no. Tus Tswv txib peb hais tias, “Cia li ua ib lub siab; thiab yog nej tsis ua li lub siab ces nej tsis yog kuv li.”3 Peb yuav tsum rau siab ua kom rho kev ntxub thiab kev saib tsis taus neeg tawm ntawm lub Koom Txoos, peb lub tsev, thiab qhov tseem ceeb, tawm hauv peb lub siab mus. Thaum peb lub Koom Txoos loj tuaj thiab muaj ntau haiv neeg uas sib txawv, peb yeej yuav tsum zoo siab tos txais lawv. Peb ib leeg xav tau ib leeg.4

Nyob hauv Thawj tsab Ntawv rau cov Neeg Kauleethaus, Povlauj hais tias tag nrho cov uas ua kev cai raus dej hauv lub Koom Txoos yuav koom ib lub siab hauv Khetos lub cev:

“Yexus Khetos zoo li lub cev uas muaj tes muaj taw, muaj taub hau thiab muaj siab muaj ntsws; txawm yog muaj ntau yam los puav leej koom ua ib lub cev.

“Ib yam nkaus li ntawd, tsis hais cov Yudais los sis lwm Haiv Neeg, cov ua qhev los sis cov uas tsis ua qhev, peb sawv daws puav leej koom tib lub cev, peb ua kev cai raus dej los ntawm tib tug Vaj Ntsuj Plig thiab tib tug Vaj Ntsuj Plig ntawd nyob hauv peb. …

“Yog li ntawd, lub cev sib faib tsis tau, rau qhov txhua yam ntawd ib yam yeej pab ib yam.

“Yog lub cev muaj ib qho mob lawm, yeej yuav mob thoob plaws lub cev. Yog luag qhuas lub cev ib qho, tag nrho lub cev puav leej yuav tau ntsej muag.”5

Kev haum xeeb yeej tseem ceeb rau peb sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig. Tiam sis, tej lub sij hawm peb txhua tus xav tias peb tsis tshua sib haum nrog lwm tus. Peb poob siab tias peb yeej yuav tsis muaj peev xwm ua raws li tus Tswv tej kev cai siab heev los sis ua raws li tej uas lwm tus xav tias peb yuav tsum ua.6 Tej zaum peb xav tias lwm tus—los sis peb tus kheej—yuav tsum ua li peb xav, ua tej yam uas tsis yog raws li tus Tswv xav. Tej zaum peb ua tej yam kom xav tias qhov uas ib tug neeg muaj nqis nyob ntawm tej yam nws tau ua lawm los sis nws txoj kev hu, tiam sis tej no tsis yog tus Tswv txoj kev txiav txim peb muaj nqis npaum li cas. “[Tus Tswv] saib neeg lub siab.”7 Nws paub tias peb xav thiab ntshaw dab tsi thiab peb tab tom los ua neeg zoo li cas.8

Muam Jodi King tau sau ntawv txog ob peb xyoos tas los no:

“Kuv yeej tsis tau xav tias kuv tsis sib haum nrog cov neeg hauv lub koom txoos mus txog thaum kuv tus txiv, Cameron, thiab kuv wb muaj tsis taus me nyuam. Cov me nyuam thiab tej tsev neeg uas ua rau kuv muaj kev xyiv fab thaum kuv pom lawv hauv lub koom txoos tab tom pib ua rau kuv nyuaj siab thiab tu siab heev.

“Kuv xav tias tsis muaj dab tsi vim kuv tsis puag ib tug me nyuam thiab tsis nqa ib lub hnab daimpawj. …

“Hnub Caiv nyuaj tshaj yog thawj zaug uas tau mus rau ib pawg ntseeg tshiab. Vim wb tsis muaj me nyuam, lawv nug seb wb puas nyuam qhuav sib yuav thiab thaum twg wb xav pib muaj me nyuam. Kuv txawj teb tej lus nug no es kuv tsis cia tej no ua rau kuv nyuaj siab—kuv paub tias lawv tsis xav ua rau kuv tu siab li.

“Tiam sis, Hnub Caiv no, nyuaj rau kuv teb lawv tej lus nug. Tom qab wb cia siab tias yuav muaj me nyuam, wb kawm tias kuv tsis tau xeeb me nyuam.

“Thaum kuv mus rau kev sib ntsib txais lub cim nco txog kuv nyuaj siab kawg nkaus thiab nyuaj rau kuv teb lawv tej lus nug kom paub txog kuv. …

“Tiam sis yog Hnub Caiv Kev Kawm Vaj Lug Kub uas ua rau kuv lub siab ntais rhe. Zaj lus qhia yuav hais txog cov niam tsev lub luag hauj lwm, tiam sis twb hloov los ua ib lub sij hawm rau lawv yws yws. Kuv poob siab thiab pib los kua muag thaum kuv hnov cov poj niam yws yws txog ib txoj koob hmoov uas kuv yeej xav tau heev.

“Kuv khiav tawm lub koom txoos mus. Thaum xub thawj kuv tsis tau xav rov qab mus. Kuv tsis xav muaj kev sib cais li ntawd hauv kuv lub siab ntxiv. Tiam sis hmo ntawd, tom qab kuv nrog kuv tus txiv tham, wb paub tias wb tseem yuav mus rau lub koom txoos tsis yog vim tus Tswv tau hais kom wb ua li ntawd xwb, tiam sis wb kuj paub tias muaj kev xyiv fab los ntawm kev rov qab khi lus thiab kev hnov tus Ntsuj Plig hauv lub koom txoos yeej muaj zog tshaj kev tu siab uas kuv hnov hnub ntawd. …

“Nyob hauv lub Koom Txoos, muaj cov neeg uas yog poj ntsuam, sib nrauj, thiab cov uas tsis tau yuav txiv; muaj cov uas lawv tsev neeg tau tso txoj moo zoo tseg lawm; cov neeg muaj mob kav ntev los sis tsis muaj nyiaj; cov neeg uas yog txiv neej nyiam txiv neej; cov mej zeej uas sim kov yeej tej kev muaj yees los sis kev tsis ntseeg, cov uas nyuam qhuav hloov siab los ntseeg; cov uas tau tsiv tsev tuaj; cov uas lawv cov me nyuam loj hlob tas lawm; thiab li ntawd mus li. …

“Tus Cawm Seej caw peb los cuag Nws—tsis hais peb muaj xwm txheej dab tsi los xij. Peb tuaj rau lub koom txoos kom rov qab khi lus, txhawb peb txoj kev ntseeg, kom nyob kaj siab lug, thiab ua ib yam li Nws tau ua hauv Nws lub neej zoo tag nrho—txhawb pab lwm tus uas xav tias lawv tsis haum xeeb.”9

Povlauj piav tias Vajtswv muab lub Koom Txoos thiab cov thawj coj rau peb kom “cov ntseeg paub ua Vajtswv tes hauj lwm; cov ntseeg uas yog Yexus Khetos lub cev thiaj li yuav txawj loj hlob zuj zus:

“Mus txog thaum peb sawv daws ua tau ib lub siab, ntseeg ib yam nkaus, paub tseeb Vajtswv tus Tub, thiab ua tau lub neej zoo ib yam li Yexus Khetos.”10

Tu siab heev thaum ib tug xav tias nws tsis ua raws nraim li tag nrho txhua yam tsim nyog ua hauv nws lub neej, ces ua rau nws xav tias nws tsis sib haum xeeb nrog cov hauv lub koom haum uas Vajtswv tau tsim kom pab peb ua neeg zoo zuj zus mus.

Cia peb tso kev txiav txim rau tus Tswv txhais tes thiab cov uas Nws tau tso cai ua li ntawd thiab txaus siab kom ib leeg hlub ib leeg thiab ua zoo npaum li peb ua tau. Cia peb thov Nws kom qhia txoj kev rau peb, ib hnub dhau ib hnub, kom “coj tej neeg pluag, tej neeg qhuav tes qhuav taw, tej neeg dig muag thiab tej neeg ceg tawv”11— los yog, txhua tus—tuaj noj tus Tswv pluas mov.

Qhov thib ob ntawm cov lus qhuab qhia txog kev haum xeeb yog qhov uas hais txog tej yam peb ua tau peb tus kheej. Txawm yog peb tsis tshua xav txog qhov no ntau, peb txoj kev haum xeeb feem ntau yog los ntawm peb txoj kev pab lwm tus thiab kev txi uas peb ua rau tus Tswv. Kev tsom ntsoov rau peb tej kev xav tau los yog peb txoj kev txaus siab rhuav tau kev sib haum xeeb ntawd.

Peb siv zog kom coj raws li tus Cawm Seej cov lus qhuab qhia:

“Nej cov yog leej twg xav ua tus hlob, tus ntawd yuav tsum ua sawv daws tus tub txib. …

“Txawm yog Neeg Leej Tub los, nws tsis tau kom leej twg tu nws, tiam sis nws los tu sawv daws thiab muab nws txoj sia los txhiv ntau leej.”12

Kev haum xeeb yuav tsis los thaum peb tos ntsoov; kev haum xeeb yuav los thaum peb ib leeg pab ib leeg.

Tiam sis, niaj hnub no kev muab yus tus kheej fij tseg rau ib lub hom phiaj los sis ua kev txi kom pab lwm tus yeej yog ib yam uas tsis yog raws li kab lig kev cai. Nyob hauv ib zaj lus hauv Deseret Magazine xyoo tas los no, tus kws sau xov xwm Rod Dreher tau hais txog ib zaug thaum nws nrog ib tug niam tsev hluas tham nyob hauv Budapest:

“Kuv nyob hauv ib lub tsheb nqaj hlau hauv Budapest nrog ib tug … phooj ywg uas muaj 30 tawm xyoo—cia peb hu nws ua Kristina—thaum wb yuav mus xam phaj ib tug poj niam laus zog [uas ntseeg Khetos], ib tug poj niam uas tau nrog nws tus txiv nyiaj kev tsim txom los ntawm cov thawj coj tseem fwv uas coj kev cai kooj tsham. Thaum peb caij tsheb hauv tej kev ntawm lub nroog no, Kristina nrog kuv tham txog qhov uas nyuaj rau nws hais lus ncaj rau nws cov phooj ywg txog tej yam nyuaj ntawm kev ua ib tug niam tsev uas muaj me nyuam yaus.

“Tej yam nyuaj rau Kristina yeej tsis txawv ntawm lwm tus niam tsev hluas uas kawm ua ib tug niam tsev thiab ib tug poj niam—tiam sis nws tiam neeg feem coob xav tias tej yam nyuaj hauv lub neej no yog kev phem thiab yuav tsum xyeej tej ntawd. Nws thiab nws tus txiv puas sib cav? Ces lawv hais tias nws yuav tsum tso nws tus txiv tseg. Nws cov me nyuam puas txhoj pob? Ces lawv tias nws yuav tsum xa lawv mus rau lwm tus zov.

“Kristina txhawj tias nws cov phooj ywg tsis to taub tias tej kev sim siab, thiab kev txom nyem, yeej yog ib feem ntawm lub neej no—thiab tej zaum yog ib feem ntawm ib lub neej zoo, yog tias kev txom nyem ntawd qhia peb ua neeg siab ntev, siab zoo, thiab muaj lub siab hlub. …

“… University of Notre Dame tus kws kawm txog kev teev ntuj Christian Smith kawm tias nyob hauv kev tshawb fawb txog cov neeg [uas muaj hnub nyoog] 18–23 hais tias lawv feem coob ntseeg tias lub sawm fem no tsuas yog ‘ib pawg neeg uas nyias ua nyias kom muaj kev zoo siab hauv lub neej no’”13

Los ntawm laj lim tswv yim no, txhua yam uas ib tug neeg xav tias yog kev nyuaj ‘yog ib hom kev tsim txom.’”14

Peb cov poj koob yawm txwv pioneer yeej tsis zoo li ntawd; lawv txoj kev haum xeeb, kev koom siab, thiab kev cia siab rau Khetos yog los ntawm lawv tej kev txi kom mus tshaj tawm txoj moo zoo, ua tuam tsev, tso lawv tej tsev tseg thaum neeg tsim txom lawv thiab rov qab pib ua tsev dua, thiab ua ntau yam kom muab lawv tus kheej cob ua Vajtswv tug thiab siv lawv tej khoom kom pab Xi-oos lub hom phiaj. Lawv txaus siab txo lawv txoj sia yog tias yuav tsum ua li ntawd. Thiab peb txhua tus tau koob hmoov vim lawv tau nyiaj kom dhau. Yeej zoo ib yam rau neeg coob niaj hnub no thaum lawv cov phooj ywg thiab tsev neeg tso lawv tseg, lawv tsis tau hauj lwm ua, los sis raug tsim txom los sis raug lwm tus ntxub vim tias lawv tau ua kev cai raus dej. Tiam sis lawv nqi zog yog kev haum xeeb nrog cov neeg khi lus. Txhua yam kev txi uas peb ua kom pab tus Tswv lub hom phiaj yuav pab peb pom zoo rau peb kom muaj chaw nrog tus uas tau txo Nws txoj sia kom theej neeg lub txhoj.

Qhov kawg thiab qhov tseem ceeb tshaj ntawm cov lus qhuab qhia txog kev haum xeeb yog Yexus Khetos lub luag hauj lwm. Tsis yog peb koom lub Koom Txoos kom ua phooj ywg zoo xwb, txawm yog qhov ntawd tseem ceeb thiab. Peb koom lub Koom Txoos kom txais tau kev txhiv dim dhau los ntawm Yexus Khetos txoj kev hlub thiab kev tshav ntuj. Peb koom kom txais tau cov kab ke cawm seej thiab kev tsa nto rau peb tus kheej thiab cov uas peb hlub nyob ob sab ntawm daim ntaub thaiv. Peb koom kom ua hauj lwm txhim tsa Xi-oos npaj rau tus Tswv txoj kev rov qab los.

Lub Koom Txoos saib xyuas tej kev khi lus ntawm kev cawm seej thiab kev tsa nto uas Vajtswv muab rau peb dhau los ntawm cov kab pov thawj hwj dawb huv.15 Thaum peb ua raws li tej kev khi lus no peb thiaj li sib haum xeeb siab tshaj plaws. Tsis ntev tas los Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson tau sau hais tias:

“Tom qab peb nrog Vajtswv khi lus, peb haj yam nrog Nws sib raug zoo ntau tshaj ua ntej peb tau khi lus. Tam sim no peb koom ua ke. Vim peb tau khi lus nrog Vajtswv, Nws yeej yuav siv zog pab peb tsis tu tsis tseg, thiab peb yeej yuav tsis ua rau Nws txoj kev hlub tshua peb tas lawm. Peb txhua tus muaj chaw hauv Vajtswv lub siab. …

“… Yexus Khetos yog tus pov thawj ntawm tej kev khi lus ntawd (saib Henplais 7:22; 8:6).”16

Yog peb nco qab txog qhov no, ces tus Tswv txoj kev tso siab rau peb yuav tshoov peb lub siab thiab tsis ua rau peb poob siab.

Peb yuav muaj kev xyiv fab thaum peb rau siab “ua tau lub neej zoo ib yam li Yexus Khetos.”17 Txawm peb raug kev poob siab thiab tej teeb meem thaum peb ua li no, yeej yog ib yam zoo kawg nkaus. Peb ib leeg txhawb nqa ib leeg kom taug txoj kev mus saum ntuj, vim peb paub tias txawm peb raug kev sim siab dab tsi thiab tos ntsoov tej koob hmoov twg los, peb yuav “muaj kev kaj siab; [rau qhov Yexus Khetos] twb kov yeej lub ntiaj teb no lawm,”18 thiab peb koom ua ke nrog Nws. Qhov uas peb koom ua ke nrog Leej Txiv, Leej Tub, thiab tus Ntsuj Plig Dawb Huv yeej yog kev haum xeeb zoo tshaj plaws.19

Yog li ntawd, cov lus qhuab qhia txog kev haum xeeb yog li no—peb txhua tus yuav ua tim khawv tias: Yexus Khetos tau tuag theej kuv lub txhoj; Nws xav tias kuv tsim nyog rau Nws los ntshav. Nws hlub kuv thiab yuav pab kuv hloov txhua yam hauv kuv lub neej. Thaum kuv hloov siab lees txim, Nws txoj kev tshav ntuj yuav hloov kuv lub siab. Kuv nrog Nws koom ua ke nyob hauv kev khi lus ntawm txoj moo zoo; kuv haum xeeb koom Nws lub Koom Txoos thiab lub nceeg vaj; thiab kuv haum xeeb ua raws li Nws lub hom phiaj kom tag nrho Vajtswv cov me nyuam txais kev txhiv dim.

Kuv ua tim khawv tias nej yeej haum xeeb, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Saib Tshwm Sim 5:9; kuj saib 1 Nifais 19:17; Mauxiyas 15:28; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 10:51; 77:8, 11.

  2. Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith (2007), 186.

  3. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 38:27.

  4. Ib tug uas txawj to taub tau hais tias:

    “Kev teev ntuj uas tsuas ua rau yus tus kheej xwb, txij thaum ub los txog peb lub caij nyoog, yog ib qho uas neeg tsis paub txog—thiab yog vim li no. Kev teev ntuj zoo li ntawd ntshe ploj sai sai kom hloov ua ib yam yus ua hauv tsev, ib yam uas ob peb tug neeg nyiam ua xwb, zoo li yus nyeem ntawv los sis saib TV. Yog li ntawd peb yeej paub vim li cas kev nrhiav tej yam ntawm sab ntsuj plig yog qhov uas tib neeg nyiam niaj hnub no. Yog ib yam tib neeg uas tau tso kev teev ntuj tseg, xav muaj kom pauv kev teev ntuj.

    “Tej yam ntawd sab ntsuj plig yeej yog ib feem ntawm txhua yam kev teev ntuj—tiam sis yog ib feem me me, thiab tsis yog ib yam uas pauv taus tag nrho. Kev teev ntuj tsis yog kev siv zog ntawm sab ntsuj plig uas tej lub sij hawm hloov tau yus lub zeem muag. Kev teev ntuj hloov tag nrho yus lub neej los sis yuav ploj mus, ua rau tib neeg txhawj xeeb thiab tsis txaus siab ntshe tsis muaj kev kho puas hlwb uas pab tau. Thiab yog kev teev ntuj yuav hloov yus lub neej, yuav tsum ua tab meeg txhua tus thiab koom nrog lwm tus ua; yuav tsum muab txuas rau cov neeg thiab cov uas tseem tsis tau yug los” (Irving Kristol, “The Welfare State’s Spiritual Crisis,” The Wall Street Journal, Ob Hlis Ntuj 3, 1997, A14).

  5. 1 Kauleethaus 12:12–13, 25–26.

  6. Saib Russell M. Nelson, “Perfection Pending,” Ensign, Kaum Ib Hlis Ntuj 1995, 86–88; Jeffrey R. Holland, “Ua Neeg Zoo Tag Nrho—Thaum Kawg,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2017, 40–42.

  7. 1 Xamuyees 16:7.

  8. Raws li Txwj Laug Jeffrey R. Holland hais tias, “Ib Leej Txiv uas hlub peb heev hais rau peb txhua tus hais tias, ‘Txawm nej zoo li cas los cia li los cuag kuv,’ tiam sis Nws kuj hais tias, ‘Tsis txhob xav tias nej yuav ua neeg zoo li qub.’ Peb luag nyav thiab nco ntsoov tias Vajtswv yeej xav ua kom peb ua neeg zoo dua li peb xav tias peb ua tau” (“Tej zaj Nkauj Tau Hu thiab Tseem Tsis Tau Hu,” Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2017, 51).

  9. Jodi King, “Belonging in the Church through the Lens of Infertility,” Liahona, Peb Hlis Ntuj 2020, 46, 48–49.

  10. Efexus 4:12–13.

  11. Lukas 14:21.

  12. Malakaus 10:43, 45; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  13. Rod Dreher, “A Christian Survival Guide for a Secular Age,” Deseret Magazine, Plaub Hlis Ntuj 2021, 68.

  14. Dreher, “A Christian Survival Guide for a Secular Age,” 68.

  15. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:19–22.

  16. Russell M. Nelson, “Kev Khi Lus uas Kav Ib Txhis,” Liahona, Kaum Hli Ntuj 2022, 6, 10.

  17. Efexus 4:13.

  18. Yauhas 16:33.

  19. Saib Yauhas 17:20–23. “Thiab nim no, kuv xav kom nej nrhiav tus Yexus no, tus uas cov yaj saub thiab cov tim thawj tau sau txog, xwv kom Vajtswv uas yog Leej Txiv, thiab tus Tswv Yexus Khetos, thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, uas ua tim khawv txog nkawd, lawv txoj kev tshav ntuj yuav muaj nyob hauv nej mus ib txhis” (Ethaws 12:41).