Baznīcas draugiem un klausītājiem
Ja jūs būsiet cienīgi saņemt atklāsmi, kļūsiet pazemīgi, lasīsiet, lūgsiet un nožēlosiet grēkus, debesis tiks atvērtas, un jūs zināsiet, ka Jēzus ir Kristus.
1988. gada 16. septembrī, piektdienas pēcpusdienā, „Vicente Lopez” bīskapijas namā Buenosairesā, Argentīnā, es tiku kristīts par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekli. Mani kristīja ļoti labs draugs Alins Spanauss, un es jutos laimīgs, pacilāts, dedzīgs mācīties vairāk.
Šodien es vēlētos dalīties dažās mācībās, kuras apguvu savā pievēršanās ceļā, — mācībās, kas, cerams, var palīdzēt tiem, kuri klausās un kuri vēl nav Baznīcas locekļi. Es lūdzu, lai jūsu sirdi skartu Svētais Gars, tāpat kā tas skāra manējo.
Pirmā — tikšanās ar misionāriem
Kāpēc gan cilvēkam, kuram nav nekādu sevišķu izaicinājumu, vajadzību vai jautājumu, būtu interese satikties ar misionāriem un klausīties viņu stundās? Nu, manā gadījumā tā bija mīlestība — mīlestība pret meiteni, vārdā Renē. Es iemīlējos viņā un vēlējos viņu apprecēt. Viņa bija savādāka, un viņai bija standarti, kas atšķīrās no vairākuma jauno sieviešu, kuras es zināju. Es biju viņas savaldzināts un lūdzu viņas roku, — un viņa teica nē!
Es biju apmulsis. Es domāju, ka biju diezgan labs ķēriens! Es biju izskatīgs, 24 gadus vecs, absolvējis koledžu un ar lielisku darbu. Viņa runāja par saviem mērķiem — par precībām tikai ar kādu, kas varētu viņu aizvest uz templi, lai nodibinātu mūžīgo ģimeni, — un viņa atteicās no mana piedāvājuma. Es vēlējos turpināt attiecības, tāpēc es piekritu uzklausīt misionārus. Vai tas bija labs iemesls, lai satiktos ar misionāriem? Manuprāt, jā.
Kad es pirmo reizi satikos ar misionāriem, es daudz nesapratu no tā, ko viņi runāja, un, godīgi sakot, es viņiem nepievērsu īpaši daudz uzmanības. Mana sirds bija slēgta jaunajai reliģijai. Es tikai vēlējos pierādīt, ka viņi maldās, un iegūt laiku, lai pārliecinātu Renē apprecēt mani tik un tā.
Šobrīd mani bērni ir kalpojuši un kalpo misijās, un es saprotu to upuri, ko šie jaunie vīrieši un sievietes veic, lai mācītu Jēzus Kristus evaņģēliju. Tagad es vēlētos, kaut es būtu pievērsis lielāku uzmanību elderam Ričardsonam, elderam Farelam un elderam Hilendam, brīnišķīgajiem misionāriem, kas mani mācīja.
Tādēļ, ņemot vērā manu pirmo gūto mācību, es saku jums, Baznīcas draugi un klausītāji: kad jūs satiekat misionārus, lūdzu, uztveriet viņus nopietni; tieši jums viņi velta svarīgus gadus no savas dzīves.
Otra mācība — Baznīcas apmeklēšana
Kad es pirmo reizi apmeklēju Baznīcas sanāksmi, es dzirdēju daudzus vārdus, ko neizpratu. Kas ir „Bišu stropiņš”? Kas ir Ārona priesterība? Palīdzības biedrība?
Ja tā ir pirmā reize, kad jūs apmeklējat Baznīcas sanāksmi, un jūs jūtaties apmulsis par kaut ko, ko jūs nesaprotat, neuztraucieties! Man arī nebija ne jausmas. Bet es vēl joprojām atceros iespaidus, jaunās miera un prieka sajūtas, ko pieredzēju. Es tad vēl nezināju, bet Svētais Gars čukstēja manās ausīs un manā sirdī: „Tā ir taisnība.”
Tāpēc ļaujiet man nodot šo mācību vienā teikumā: ja jūs esat apmulsuši, neuztraucieties; atcerieties sajūtas, kuras esat pieredzējuši; tās nāk no Dieva.
Trešā mācība — Mormona Grāmatas lasīšana
Pēc vairākām tikšanās reizēm ar misionāriem es nebiju īpaši progresējis. Es jutu, ka nebiju saņēmis apstiprinājumu par evaņģēlija patiesumu.
Kādu dienu Renē man jautāja: „Vai tu lasi Mormona Grāmatu?”
Es atbildēju: „Nē.” Es klausos misionāros; vai ar to nepietiek?
Ar asarām acīs Renē man apliecināja, ka viņa zina, ka Mormona Grāmata ir patiesa, un paskaidroja: ja es vēlos uzzināt, vai tā ir patiesība, tad vienīgais veids — uzminiet kāds — ir to izlasīt! Un tad — jautāt!
Izlasiet, apdomājiet savās sirdīs un vaicājiet Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Kristus Vārdā, … vaicājiet sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū” (Moronija 10:4), vai Mormona Grāmata ir patiesa, vai šī Baznīca ir patiesa.
Tātad trešā mācība vienā teikumā: kad jūs saņemat šīs lietas — Mormona Grāmatu — un jūs esat gatavi to lasīt un jautāt Dievam, vai tā ir patiesība, tad dariet to!
Pēdējā mācība — grēku nožēlošana
Noslēgumā vēlētos dalīties ar grēku nožēlošanas pieredzi. Pēc tam, kad biju pabeidzis apmeklēt visas misionāru stundas, es vēl aizvien nebiju pārliecināts, ka man vajadzētu savā dzīvē kaut ko mainīt. Tas bija elders Kutlers, jauns, pārliecināts misionārs ar vājām spāņu valodas zināšanām, kurš kādu dienu teica: „Džoakvin, lasīsim kopā Almas grāmatas 42. nodaļu, un lasot mēs iekļausim tavu vārdu.”
Es nodomāju, ka tas ir muļķīgi, bet es darīju, kā elders Kutlers lūdza, un lasīju 1. pantu: „Un tagad, mans dēls [Džoakvin], es manu, ka ir vēl kaut kas, kas uztrauc tavu prātu, ko tu nevari saprast.” Ak! Grāmata runāja ar mani.
Un mēs lasījām 2. pantu: „Tad lūk, mans dēls [Džoakvin], es tev to izskaidrošu,” un tad tika aprakstīta Radīšana un Ādama krišana.
Un 4. pantā: „Un tā mēs redzam, ka tika dots laiks [Džoakvinam] nožēlot grēkus.”
Mēs turpinājām lēnām lasīt, pantu pēc panta, līdz mēs sasniedzām pēdējos trīs pantus. Tad es tiku satriekts ar varenu spēku. Grāmata runāja tieši uz mani, un es sāku raudāt, kad es lasīju: „Un tagad, [Džoakvin,] mans dēls, es vēlos, lai tu neļautu šīm lietām vairs tevi uztraukt, un tikai lai tavi grēki tevi uztrauc, ar tām raizēm, kas novedīs tevi pie grēku nožēlošanas” (29. pants).
Tagad es saprotu, ka es gribēju saņemt atklāsmi, nemaksājot cenu. Līdz tam es nekad nebiju patiesi runājis ar Dievu, un ideja — runāt ar kādu, kas nebija klātesošs, — likās muļķīga. Man bija jākļūst pazemīgam un jādara tas, ko man lūdza darīt, pat ja manā pasaulīgajā prātā tas izklausījās muļķīgi.
Todien es atvēru savu sirdi Svētajam Garam, vēlējos nožēlot grēkus un gribēju tikt kristīts! Līdz tam brīdim par grēku nožēlošanu es biju domājis kā par kaut ko negatīvu, kas saistīts tikai ar grēkiem un nepareizu rīcību, taču pēkšņi es to saskatīju citā gaismā — kā kaut ko pozitīvu, kas atbrīvo ceļu uz izaugsmi un laimi.
Elders Kutlers šodien ir šeit, un es vēlos viņam pateikties par to, ka atvēra man acis. Katru lēmumu, ko esmu pieņēmis savā dzīvē kopš tās reizes, ir ietekmējis tas mirklis, kad es kļuvu pazemīgs, lūdzu piedošanu un Jēzus Kristus Izpirkšana manā labā kļuva par manas dzīves sastāvdaļu.
Pēdējo mācību varu apkopot šādi: pieredziet grēku nožēlošanu; nekas jūs netuvinās Tam Kungam, Jēzum Kristum, vairāk, kā vēlme mainīties.
Mani dārgie klausītāji, Baznīcas draugi, ja jūs šodien klausāties, jūs esat ļoti tuvu, lai sasniegtu vislielāko prieku. Jūs esat tuvu!
Ļaujiet man jūs uzaicināt, ar visu savas sirds spēku un no savas dvēseles dziļumiem: ejiet un topiet kristīti! Tas ir vislabākais, ko jūs jebkad būsit darījuši. Tas mainīs ne tikai jūsu dzīvi, bet arī jūsu bērnu un mazbērnu dzīvi.
Tas Kungs ir svētījis mani ar ģimeni. Es apprecējos ar Renē, un mums ir četri skaisti bērni. Un, pateicoties tam, ka tiku kristīts, līdzīgi kā seno laiku pravietis Lehijs, es varu viņus aicināt pieņemt dzīvības koka augli, kas ir Dieva mīlestība (skat. 1. Nefija 8:15; 11:25). Es varu viņiem palīdzēt nākt pie Kristus.
Lūdzu, apdomājiet manu pieredzi un 1) uztveriet misionārus ļoti nopietni, 2) apmeklējiet Baznīcu un atcerieties garīgās sajūtas, 3) lasiet Mormona Grāmatu un prasiet Tam Kungam, vai tā ir patiesa, un 4) pieredziet grēku nožēlošanas procesu, un topiet kristīti.
Es jums liecinu: ja jūs būsit cienīgi saņemt atklāsmi, kļūsiet pazemīgi, lasīsiet, lūgsiet un nožēlosiet grēkus, debesis tiks atvērtas, un jūs zināsiet, tāpat kā es zinu, ka Jēzus ir Kristus, ka Viņš ir mans un jūsu Glābējs. Jēzus Kristus vārdā, āmen.