2010.–2019. gads
Aicināti darbam
Lejupielādes
Šī lapa (MP3)
Zemteksta piezīmes
Tēma

Aicināti darbam

Nozīmējums darbam konkrētā vietā ir būtisks un svarīgs, taču sekundārs aicinājumam strādāt.

Prezident Monson, mēs esam sajūsmā dzirdēt jūsu balsi un saņemt jūsu pamācību. Mēs jūs mīlam, mēs jūs atbalstām, un mēs vienmēr par jums lūdzam.

Es lūdzu par Svētā Gara klātbūtni, kad mēs kopīgi apsvērsim principus, kas saistīti ar diženo evaņģēlija sludināšanas darbu katrai tautai, ciltij, valodai un tautībai.1

Aicināti kalpot un nozīmēti darbam

Katru gadu desmitiem tūkstošu jauno vīriešu un jauno sieviešu, un daudzi senioru pāri nepacietīgi gaida īpašu vēstuli no Soltleiksitijas. Vēstules saturam ir mūžīga ietekme uz personu, kurai tā ir adresēta, kā arī uz ģimenes locekļiem un daudziem citiem cilvēkiem. Kad tiek saņemta aploksne, to rūpīgi un pacietīgi atver, vai arī sajūsmā un ar lielu steigu atplēš. Šīs īpašās vēstules lasīšanas pieredze nekad netiek aizmirsta.

Vēstuli ir parakstījis Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidents, un pirmie divi teikumi ir šādi: „Tu tiec aicināts kalpot par misionāru Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā. Tu esi nozīmēts darbam ______misijā.”

Lūdzu, ņemiet vērā, ka pirmajā teikumā ir aicinājums kalpot par pilnlaika misionāru Tā Kunga atjaunotajā Baznīcā. Otrais teikums norāda uz nozīmēto darbu konkrētā vietā un misijā. Tas ir būtiski, ka mēs izprotam svarīgo atšķirību, kas ir izteikta šajos divos teikumos.

Baznīcā mēs bieži mēdzam runāt, ka saņemam aicinājumu kalpot kādā valstī, piemēram, Argentīnā, Polijā, Korejā vai Amerikas Savienotajās Valstīs. Bet misionārs netiek aicināts uz kādu vietu; drīzāk, viņš vai viņa ir aicināti kalpot. 1829. gadā Tas Kungs pasludināja caur pravieti Džozefu Smitu: „Ja jums ir vēlēšanās kalpot Dievam, jūs esat aicināti šim darbam.”2

Katrs misijas aicinājums un uzdevums, vai vēlāk — misijas pārcelšana — ir atklāsmes rezultāts caur Tā Kunga kalpiem. Aicinājumu darbam sniedz Dievs caur Baznīcas prezidentu. Uzdevumu kalpot kādā no vairāk nekā 400 misijām, kas pašreiz darbojas visā pasaulē, sniedz Dievs caur kādu Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli, kas darbojas ar Tā Kunga pašreizējā pravieša pilnvarojumu. Pravietojuma un atklāsmju garīgās dāvanas ietekmē visus misijas aicinājumus un uzdevumus.

Mācības un Derību 80. nodaļā ir ieraksts par misijas aicinājuma pagarināšanu Stīvenam Bērnetam, kuru nozīmēja pravietis Džozefs Smits 1832. gadā. Ja mēs studēsim šo brāļa Bērneta aicinājumu, tas mums palīdzēs 1) skaidrāk izprast atšķirību misionāru darbā starp „aicināts darbam” un „nozīmēts darbam” kādā noteiktā vietā un 2) vairāk novērtēt mūsu individuālo un dievišķi piešķirto atbildību — sludināt evaņģēliju.

Šīs nodaļas 1. pants ir aicinājums kalpot: „Patiesi tā saka Tas Kungs Savam kalpam Stīvenam Bērnetam: Tu ej, tu ej pasaulē un sludini evaņģēliju katrai radībai, kas dzird tavas balss skaņu.”3

Interesanti, ka 2. pants informē brāli Bērnetu par viņa nozīmēto misijas pārinieku: „Un, tā kā tu vēlies ceļabiedru, Es došu tev Savu kalpu Edenu Smitu.”4

3. pants norāda, kur šie divi misionāri ir nozīmēti darbam: „Tādēļ jūs ejiet un sludiniet Manu evaņģēliju, vai nu uz ziemeļiem vai dienvidiem, uz austrumiem vai rietumiem, tas nav svarīgi, jo jūs nevarat aiziet nepareizi.”5

Es neticu, ka frāze „tas nav svarīgi”, ko Tas Kungs lietoja Svētajos Rakstos, liek domāt, ka Viņam nerūp tas, kur Viņa kalpi strādās. Patiesībā Viņam tas ļoti rūp. Evaņģēlija sludināšanas darbs ir Tā Kunga darbs, tāpēc Viņš iedvesmo, virza un vada Savus pilnvarotos kalpus. Ja misionāri cenšas būt arvien cienīgāki un spējīgāki darbarīki Viņa rokās un dara to labāko, lai uzticīgi izpildītu savus pienākumus, ar Viņa palīdzību viņi „nevar aiziet nepareizi”, — lai kur viņi kalpotu. Iespējams, viena no mācībām, ko Glābējs mums māca šajā atklāsmē, ir tāda, ka nozīmējums darbam konkrētā vietā ir būtisks un svarīgs, taču sekundārs aicinājumam strādāt.

Nākamais pants izceļ svarīgās prasības visiem misionāriem: „Tādēļ pasludiniet to, ko jūs esat dzirdējuši un patiesi ticat, un zināt, ka tā ir patiesība.6

Pēdējais pants atgādina brālim Bērnetam un visiem mums to, kas patiesībā sniedz aicinājumu kalpot: „Lūk, šī ir Tā, kurš jūs ir aicinājis, jūsu Pestītāja, patiesi Jēzus Kristus, griba. Āmen.”7

Pārpratumu novēršana

Daži no jums varētu sev jautāt, kāpēc es vispārējās konferences priesterības sesijā izvēlējos runāt par šo šķietami pašsaprotamo atšķirību starp — aicināts darbam un nozīmēts darbam. Mana atbilde uz šo jautājumu ir diezgan vienkārša: mana pieredze man ir mācījusi, ka daudzi Baznīcas locekļi neizprot šos principus.

Būtisks iemesls saistībā ar šo jautājumu ir tas, ko es esmu mācījies laika gaitā par bažām, raizēm un pat vainas izjūtu, ko ir izjutuši daudzi misionāri, kas dažādu iemeslu dēļ ir tikuši pārcelti uz citu kalpošanas vietu savas kalpošanas laikā. Šāda pārcelšana dažreiz ir nepieciešama dažādu notikumu un apstākļu dēļ, piemēram, fiziski negadījumi un ievainojumi, vīzu kavēšanās un izaicinājumi ar to iegūšanu, politiskā nestabilitāte, jaunu misiju veidošana un organizēšana, vai pasaulē pieaugošās un nepārtraukti mainīgās vajadzības evaņģēlija sludināšanas darbā.8

Kad misionārs tiek nozīmēts citā kalpošanas vietā, process ir tieši tāds pats, kā dodot sākotnējo uzdevumu. Divpadsmito kvoruma locekļi tiecas saņemt iedvesmu un vadību, pieņemot katru šādu lēmumu.

Es nesen runāju ar kādu uzticīgu vīrieti, kurš dalījās savas sirds dziļākajās sajūtās. Es nupat sanāksmē biju izskaidrojis, kāda ir atšķirība starp — aicināts darbam un nozīmēts darbam. Šis labais brālis paspieda man roku un asarām acīs teica: „Tas, ko jūs šodien man palīdzējāt apgūt, novēla nastu no pleciem, ko biju nesis vairāk nekā 30 gadus. Mans, jauna misionāra, sākotnējais uzdevums bija doties kalpot uz Dienvidameriku. Bet es nevarēju iegūt vīzu, tāpēc mana kalpošanas vieta tika mainīta uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Visus šos gadus esmu domājis, kāpēc es nevarēju kalpot tur, kur mani aicināja. Tagad es zinu, ka mani aicināja uz darbu, nevis uz vietu. Es nevaru jums izstāstīt, cik ļoti šī izpratne man ir palīdzējusi.”

Man sāpēja sirds par šo krietno vīru. Mācot šos pamatprincipus visā pasaulē, neskaitāmi cilvēki privāti man ir pauduši to pašu, ko šis vīrietis, par kuru nupat pastāstīju. Es šodien runāju par šo tēmu, jo nevienam šīs Baznīcas loceklim nebūtu jānes nevajadzīgs pārpratumu, neziņas, ciešanu vai vainas apziņas slogs saistībā ar kalpošanas uzdevumu.

„Tādēļ jūs ejiet un sludiniet Manu evaņģēliju, vai nu uz ziemeļiem vai dienvidiem, uz austrumiem vai rietumiem, tas nav svarīgi, jo jūs nevarat aiziet nepareizi.”9 Kad jūs apdomāsit šīs rakstvietas vārdus, es ceru un lūdzu, kaut jūs ieaicinātu Svēto Garu, lai tas jūsu dvēselē nostiprinātu izpratni, sniegtu dziedinājumu un nepieciešamo atjaunošanu.

Vēl viens iemesls, kāpēc esmu jutis pamudinājumu runāt par šo tematu, ir mana personīgā pieredze, daudzus gadus nozīmējot misionārus. Nekas Divpadsmitajiem neapstiprina nepārtrauktas pēdējo dienu atklāsmes realitāti spēcīgāk, kā tiekšanās izzināt Tā Kunga gribu, kad mēs veicam savu pienākumu — nozīmēt misionārus viņu kalpošanas vietā. Es liecinu, ka Glābējs pazīst un rūpējas par katru no mums — par katru individuāli.

Gatavošanās misijas aicinājumam

Tagad es vēlos īsi pievērsties fundamentālam, bet bieži vien aizmirstam aspektam saistībā ar aicinājumu darbam.

Trīs savstarpēji saistīti vārdi nosaka gatavošanās paraugu un Dieva dēlu virzību: priesterība, templis, misija. Dažkārt kā vecāki, draugi un Baznīcas locekļi, mēs tik ļoti koncentrējamies uz to, lai jaunie vīrieši gatavotos misijai, ka kļūstam nedaudz nevērīgi pret citiem būtiskiem soļiem derību procesā, kas jaunajiem vīriešiem ir jāveic, pirms tie uzsāk kalpot pilnlaika misijā. Būt par misionāru, protams, ir viens, bet ne vienīgais no svarīgajiem pamatelementiem, kas veido stingru pamatu garīgajai izaugsmei un kalpošanai mūža garumā. Lai mēs tiktu garīgi stiprināti mūsu dzīvē, ir nepieciešama arī priesterība un tempļa svētības, kas tiek saņemtas pirms ierašanās nozīmētajā kalpošanas vietā.

Jaunie vīrieši, pildot savus pienākumus un godājot Ārona priesterību jeb mazāko priesterību, jūs gatavojaties saņemt un vairot Melhisedeka priesterību jeb augstāko priesterību, tās zvērestu un derību.10 Lai varētu saņemt augstāko priesterību, svarīgākais nosacījums ir personīgais cienīgums. Jūs sagaida nesavtīga kalpošana mūža garumā. Gatavojieties tagad, bieži iesaistoties nozīmīgā kalpošanā. Lūdzu, iemācieties mīlēt cienīgumu un palikt cienīgiem. Esiet cienīgi. Palieciet cienīgi.

Saņemot Melhisedeka priesterību un aicinājumu kalpot, jaunietis tiek apbruņots ar spēku11 caur svētā tempļa priekšrakstiem un derībām. Tempļa apmeklēšana un dalība tempļa darbā ir svarīgs priekšnoteikums efektīvai pilnlaika misionāru kalpošanai. Pats svarīgākais nosacījums, lai varētu saņemt tempļa svētības, ir personīgais cienīgums — gan jums, jaunie vīrieši, gan visiem Baznīcas locekļiem. Ja jūs dzīvojat saskaņā ar evaņģēlija standartiem, savos pusaugu gados jūs varat ieiet Tā Kunga namā un piedalīties svētajos priekšrakstos. Jūsu mīlestība un izpratne par tempļa priekšrakstiem jūs stiprinās un svētīs visu jūsu dzīvi. Lūdzu, iemācieties mīlēt cienīgumu un palikt cienīgiem. Esiet cienīgi. Palieciet cienīgi.

Daudziem jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm jau ir ierobežota lietojuma tempļa rekomendācija. Kā Ārona priesterības nesēji, jūs atrodat paši savas dzimtas vārdus un templī veicat kristību un konfirmācijas rituālus par saviem ģimenes locekļiem. Tempļa rekomendācija apliecina jūsu cienīgumu, un kalpošana citiem templī ir svarīga daļa, lai sagatavotos Melhisedeka priesterībai.

Jaunie vīrieši, jūs jau tagad katrs esat misionārs. Katru dienu jums apkārt ir draugi un līdzcilvēki, „kuri ir atturēti no patiesības tāpēc, ka viņi nezina, kur to atrast”.12 Saņemot Svētā Gara vadību, jūs varat dalīties kādā domā, aicinājumā, tekstā vai tvītā, kas iepazīstinātu jūsu draugus ar atjaunotā evaņģēlija patiesībām. Jums nav jāgaida un nevajag gaidīt jūsu oficiālo uzaicinājumu, lai aktīvi iesaistītos misionāru darbā.

Ja priesterības, tempļa un misijas svētības tiks apvienotas … Kristū13 un tās sinerģiski mijiedarbosies jaunā misionāra sirdī, prātā un dvēselē, viņš būs atbilstošs šim darbam.14 Viņa spējas tiks palielinātas, un viņš varēs izpildīt pienākumu — pilnvaroti pārstāvēt To Kungu, Jēzu Kristu. Šī garīgi spēcīgā kombinācija, kas veidojas, godinot priesterību un tempļa derības, saņemot „dievišķības spēku”15 caur priesterības priekšrakstiem,16 nesavtīgi kalpojot un pasludinot mūžīgo evaņģēliju Dieva bērniem, jaunu vīrieti dara stingru un nelokāmu ticībā17 un iesakņo Kristū.18

Savās mājās un Baznīcā mums vajadzētu līdzsvaroti uzsvērt visas trīs sfēras, kuras Tas Kungs ir iecerējis, lai uzticīgi Dieva dēli sagatavotos un pilnveidotos: priesterība, templis, misija. Šīs trīs sfēras prasa to, lai mēs mīlētu cienīgumu un paliktu cienīgi. Esiet cienīgi. Palieciet cienīgi.

Apsolījums un liecība

Mani mīļotie brāļi, es apsolu, ka jūs — atklāsmes Gara dāvanā — tiksiet aicināti evaņģēlija sludināšanas darbam un jūsu uzdevumam noteiktā vietā vai vairākās kalpošanas vietās. Ja jūs tagad rūpīgi gatavosities, nesavtīgi kalpojot priesterībā un templī, jūsu liecība par Tā Kunga dzīvo realitāti tiks stiprināta. Mīlestība pret Viņu un Viņa darbu piepildīs jūsu sirdi. Ja jūs iemīlēsiet cienīgumu, jūs kļūsiet par varenu darbarīku Tā Kunga rokās, lai svētītu un kalpotu daudziem cilvēkiem.

Es ar prieku liecinu, ka mūsu Debesu Tēvs un Viņa mīļotais Dēls, Jēzus Kristus, dzīvo. Būt iesaistītiem Viņu kalpošanā ir viena no lielākajām svētībām, kuru varam saņemt. To es liecinu Kunga, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.