2010.–2019. gads
Paaudze, kas spēj pretoties grēkam
Lejupielādes
Šī lapa (MP3)
Zemteksta piezīmes
Tēma

Paaudze, kas spēj pretoties grēkam

Mācot, vadot un mīlot bērnus, jūs varat saņemt personīgu atklāsmi, kas jums palīdzēs radīt ar drosmi apbruņotus un grēkam pretoties spējīgus bērnus.

Pirms pusotra gada prezidents Rasels M. Nelsons runāja par nepieciešamību „mācīt un palīdzēt izaudzināt paaudzi, kas spēj pretoties grēkam”.1 Šī frāze — „paaudze, kas spēj pretoties grēkam” — mani spēcīgi uzrunāja.

Mēs cienām bērnus, kuri cenšas dzīvot šķīstu un paklausības pilnu dzīvi. Es esmu pieredzējusi daudzu bērnu spēku visā pasaulē. Viņi ir nesatricināmi, „stingri un nelokāmi”2 daudzos grūtos apstākļos un atšķirīgā vidē. Šie bērni izprot savu dievišķo identitāti, jūt Debesu Tēva mīlestību pret viņiem un cenšas paklausīt Viņa gribai.

Taču ir bērni, kuriem ir grūti būt „stingriem un nelokāmiem” un kuru jūtīgie prāti ir tikuši ievainoti.3 Viņiem no visām pusēm uzbrūk „pretinieka ugunīgās bultas”,4 tāpēc viņiem ir nepieciešams stiprinājums un atbalsts. Viņi sniedz milzīgu motivāciju, lai mēs, vedot bērnus pie Kristus, iesaistītos un cīnītos karā pret grēku.

Ieklausieties eldera Brūsa R. Makonkija vārdos, ko viņš teica pirms aptuveni 43 gadiem:

„Būdami Baznīcas locekļi, mēs esam iesaistījušies varenā konfliktā. Mēs esam kara stāvoklī. Mēs esam pievienojušies Kristum cīņā pret Luciferu. …

Lielais karš, kas plosās visās malās un kas diemžēl izraisa daudzu cilvēku atkrišanu, nav nekāds jaunums. …

Šajā karā nav un nevar būt neitrālas pozīcijas.”5

Mūsdienās šis karš turpinās ar daudz lielāku spēku. Cīņa skar mūs visus, un mūsu bērni, sastopoties ar pretspēku, stāv cīņas pirmajās rindās. Tāpēc mums vēl vairāk ir jāstiprina mūsu garīgās aizsardzības stratēģijas.

Bērnu stiprināšana, lai viņi spētu pretoties grēkam, ir uzdevums un svētība vecākiem, vecvecākiem, ģimenes locekļiem, skolotājiem un vadītājiem. Ikvienam no mums ir pienākums palīdzēt. Taču Tas Kungs norādīja, ka īpaši vecākiem ir jāmāca saviem bērniem „grēku nožēlošanas, ticības Kristum, dzīvā Dieva Dēlam, un kristīšanas, un Svētā Gara dāvanas mācību”, kā arī „lūgt un staigāt taisnīgi Tā Kunga priekšā”.6

„Audzināt bērnus gaismā un patiesībā”7 var būt grūts uzdevums, jo tas ir jāpielāgo katrai ģimenei un bērnam, taču Debesu Tēvs ir devis vispārējas vadlīnijas, kas mums var palīdzēt. Gars mūs iedvesmos visefektīvākajos veidos, lai mēs varētu garīgi pasargāt savus bērnus.

Pirmkārt, ir būtiski saredzēt šī pienākuma nozīmīgumu. Mums ir jāsaprot mūsu — un viņu — dievišķo identitāti un mērķi, pirms mēs palīdzam viņiem saprast, kas viņi ir un kāpēc viņi ir šeit. Mums viņiem ir jāpalīdz nešaubīgi saprast, ka viņi ir mīloša Debesu Tēva dēli un meitas un ka Dievam attiecībā uz viņiem ir dievišķas gaidas.

Otrkārt, lai cilvēks spētu pretoties grēkam, ir svarīgi saprast grēku nožēlošanas mācību. Spēt pretoties grēkam nenozīmē — būt bez grēka, taču tas ietver nepārtrauktu grēku nožēlošanu, modrību un cienīgumu. Iespējams, spēja pretoties grēkam ir svētība, kas tiek dota, nepārtraukti tam pretojoties. Jēkabs teica: „Stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.”8

Jaunie karotāji „bija ārkārtīgi drošsirdīgi … ; bet, lūk, tas vēl nav viss — viņi bija … uzticīgi visos laikos un katrā lietā, kas tiem bija uzticēta. Jā, … viņi bija mācīti turēt Dieva pavēles un staigāt taisnīgi Viņa priekšā.”9 Šie jaunie vīrieši devās karā, nesot sevī Kristum līdzīgas īpašības kā ieročus pret saviem pretiniekiem. Prezidents Tomass S. Monsons mums atgādināja, ka „aicinājums — būt pastāvīgi drosmīgiem — attiecas uz katru no mums. Drosme ir nepieciešama katru mūsu dzīves dienu — ne tikai nozīmīgos dzīves notikumos, bet vēl biežāk tad, kad mēs pieņemam lēmumus vai atsaucamies uz apkārtējiem apstākļiem.”10

Mūsu bērni iegūst garīgas bruņas, ja izveido personīgus ikdienas māceklības ieradumus. Iespējams, mēs par zemu vērtējam bērnu spēju uztvert ikdienas māceklības jēdzienu. Prezidents Henrijs B. Airings mums deva padomu „sākt agri un būt nelokāmiem”.11 Trešā atslēga, kā palīdzēt bērniem pretoties grēkam, ir sākt mīloši mācīt viņiem evaņģēlija pamatprincipus un mācības jau no agra vecuma, izmantojot Svētos Rakstus, Ticības apliecinājumus, brošūru Jaunatnes morāles stiprināšanai, Sākumskolas dziesmiņas un garīgās dziesmas, kā arī mūsu personīgās liecības, tādējādi vedot bērnus pie Glābēja.

Tādu pastāvīgu ieradumu radīšana kā lūgšana, Svēto Rakstu studēšana, ģimenes mājvakari un sabata godināšana, bērniem sniegs iekšēju spēku un mieru, kā arī spēcīgas tikumiskās vērtības — citiem vārdiem, garīgu spēku. Mūsdienu pasaulē, kurā godprātīgums praktiski ir zudis, mūsu bērni ir pelnījuši saprast, kas ir patiess spēks un kāpēc tas ir tik svarīgs, — īpaši gatavojot viņus noslēgt un ievērot svētās kristību un tempļa derības. Saskaņā ar Sludini Manu evaņģēliju mācīto: „Saistību ievērošana sagatavo cilvēkus uzņemties un ievērot svētās derības.”12

Elders Džefrijs R. Holands ir mācījis: „Runājot par derību ievērošanu, mēs runājam par mūsu laicīgās dzīves svarīgāko mērķi.”13 Derību slēgšanā un ievērošanā slēpjas neparasts spēks. Pretinieks to zina, tāpēc viņš ir padarījis neskaidru derību slēgšanu jēdzienu.14 Palīdzēt bērniem izprast, noslēgt un ievērot svētās derības ir vēl viena atslēga, lai radītu paaudzi, kas spēj pretoties grēkam.

Kā mēs varam sagatavot mūsu bērnus noslēgt un ievērot svētās derības, viņiem uzsākot derību ceļu un tajā pilnveidojoties? Mācot maziem bērniem turēt vienkāršus solījumus, mēs viņiem dosim iespēju ievērot svētās derības turpmākajā dzīvē.

Ļaujiet man dalīties ar kādu vienkāršu piemēru: Ģimenes mājvakarā tēvs jautāja: „Kā mēs, ģimene, saprotamies?” Piecgadīgā Lizija sūdzējās, ka viņas lielais brālis Kevins viņu pārāk daudz ķircina un dara pāri. Kevins negribīgi piekrita, ka Lizijai ir taisnība. Kevina mamma viņam pajautāja, ko viņš varētu darīt, lai labāk saprastos ar savu māsu. Kevins padomāja un nolēma, ka viņš apsolīs Lizijai, ka viņš veselu dienu viņu nekaitinās.

Nākamās dienas beigās, visiem sapulcējoties uz ģimenes lūgšanu, Kevina tētis viņam jautāja, kā viņam ir veicies. Kevins atbildēja: „Tēt, es turēju savu solījumu!” Lizija laimīgi piekrita, un ģimene apsveica Kevinu.

Pēc tam Kevina mamma teica, ka, ja jau viņš varēja turēt solījumu vienu dienu, kāpēc gan viņš to nevarētu turēt divas dienas? Kevins piekrita vēlreiz pamēģināt. Pagāja divas dienas, un Kevins bija veiksmīgi izpildījis savu solījumu, un Lizija bija vēl pateicīgāka! Kad viņa tētis viņam vaicāja, kāpēc viņam tik labi sanāk turēt savus solījumus, Kevins teica: „Es turēju solījumu, jo teicu, ka to darīšu.”

Mazu, veiksmīgi turētu solījumu virkne noved pie godprātīguma. Pastāvīgs solījumu turēšanas paradums ir garīga sagatavošanās, lai bērni varētu saņemt savu kristību derību un Svētā Gara dāvanu, tādējādi apņemoties kalpot Dievam un ievērot Viņa baušļus.15 Solījumi un derības ir nešķirami.

Daniēla grāmatā mēs mācāmies par Sadraha, Mesaha un Abed-Nego atteikšanos pielūgt ķēniņa Nebukadnēcara elku.16 Ķēniņš viņus brīdināja, ka viņi tiks iemesti degošā ceplī, ja viņi nepakļausies. Viņi atteicās un paziņoja:

„Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa. …

Bet, ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak, ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus.”17

„Bet, ja Viņš to arī nedarītu.” Apdomājiet šo vārdu nozīmi un to, kā tie sasaucas ar derību turēšanu. Šie trīs jaunieši nebalstīja savu paklausību uz iespēju tikt izglābtiem. Pat tad, ja viņi netiktu izglābti, viņi turētu savu solījumu Tam Kungam, jo viņi teica, ka to darīs. Mūsu derību ievērošanai ir jābūt neatkarīgai no mūsu dzīves situācijām. Šie trīs jaunieši, tāpat kā jaunie karotāji, ir brīnišķīgi piemēri mūsu bērniem tajā, kā pretoties grēkam.

Kā šos piemērus izmantot mūsu mājās un ģimenēs? „Rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta”18 mēs varam palīdzēt bērniem izgaršot mazus veiksmes kumosiņus. Turot solījumus, viņi savās dzīvēs sajutīs Garu. Elders Džozefs B. Virtlins mācīja, ka „godprātīguma labākā atlīdzība ir pastāvīga sadraudzība ar Svēto Garu”.19 Tad mūsu bērnu „paļāvība kļūs stipra Dieva klātbūtnē”.20 No godprātīguma avota izaug spēcīga paaudze, kas spēj pretoties grēkam.

Brāļi un māsas, turiet cieši savus mazos — tik cieši, lai viņi redzētu jūsu ikdienas ticības pilnos paradumus un varētu vērot, kā jūs turat savus solījumus un derības. „Bērni ir brīnišķīgi atdarinātāji, tāpēc dodiet viņiem iespēju atdarināt kaut ko dižu”.21 Pildot solījumu pēc solījuma un derību pēc derības, mēs patiešām palīdzam mācīt un izaudzināt Tam Kungam paaudzi, kas ir spējīga pretoties grēkam.

Es liecinu, ka Jēzus Kristus vada šo Baznīcu. Mācot, vadot un mīlot bērnus tā, kā to darīja Glābējs, jūs varat saņemt personīgu atklāsmi, kas jums palīdzēs radīt ar drosmi apbruņotus un grēkam pretoties spējīgus bērnus. Es lūdzu, lai mūsu bērnos atbalsotos Nefija vārdi: „Vai tu padarīsi mani tādu, lai es varētu trīcēt, parādoties grēkam?”22 Es liecinu, ka mūsu Glābējs izpirka pasaules grēkus23, — jo Viņš teica, ka to izdarīs, — un ka Viņš mūs mīl vairāk, nekā mēs, mirstīgie, to varam aptvert,24— jo Viņš teica, ka to darīs. Jēzus Kristus vārdā, āmen.