Atgriezieties un saņemiet
Atgriezties Dieva klātbūtnē un saņemt mūžīgās svētības, kas izriet no derību slēgšanas un ievērošanas, ir svarīgākie mērķi, ko mēs varam izvirzīt.
Mani brāļi un māsas, tagad man ir pienācis laiks izpildīt savu uzdevumu, uzrunājot jūs, un jūsu uzdevums ir klausīties. Mans mērķis ir pabeigt savu uzdevumu, pirms jūs būsiet beiguši savējo. Es darīšu labāko, ko spēju.
Laika gaitā esmu pamanījis, ka šajā pasaulē visvairāk sasniedz tie, kam ir vīzija attiecībā uz savu dzīvi, kā arī mērķi, kas palīdz pievērsties savai vīzijai, un stratēģiskā iecere to īstenošanai. Zināšanas par to, kurp jūs dodaties un kā esat iecerējuši tur nokļūt, var padarīt šo dzīvi jēgpilnu, mērķtiecīgu un veiksmīgu.
Dažiem ir grūti atšķirt mērķi no ieceres, kamēr tie nav sapratuši, ka mērķis ir galamērķis jeb rezultāts, bet iecere ir maršruts, pa kuru pie tā nonākam. Piemēram, var gadīties, ka mums ir mērķis aizbraukt uz kādu konkrētu, nepazīstamu vietu, un, kā jau dažas no jums, dārgās māsas, zina, mēs, vīrieši, bieži vien domājam, ka zinām, kā tur nokļūt, nereti sakot: „Es zinu, tam jābūt tepat, aiz nākamā stūra.” Mana sieva noteikti smaida. Mērķis ir bijis skaidrs, bet mēs neesam izstrādājuši labu plānu, kā sasniegt galamērķi.
Mērķu izvirzīšana būtībā nozīmē — sākt, paturot prātā galamērķi. Un plānošana nozīmē — izstrādāt maršrutu, lai to sasniegtu. Laimes atslēga ir rodama izpratnē par to, ka galamērķim patiešām ir nozīme, pēc tam veltot laiku, pūliņus un uzmanību tam, kas nodrošina veidu, kā to sasniegt.
Dievs, mūsu Debesu Tēvs, ir parādījis mums nevainojamu piemēru mērķu izvirzīšanā un plānošanā. Viņa mērķis ir „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi”1, un metode, kā Viņš to īsteno, ir pestīšanas iecere.
Saskaņā ar mūsu mīļotā Debesu Tēva ieceri, mums tiek dāvāta fiziskā jeb mirstīgā dzīve, kuras laikā pilnveidoties, izvērst savu iespēju robežas, mācīties un tādējādi kļūt līdzīgākiem Viņam. Mūsu mūžīgo garu ietērpšana fiziskā ķermenī, dzīve saskaņā ar Viņa Dēla, Tā Kunga — Jēzus Kristus — mācībām un pavēlēm un mūžīgo ģimeņu veidošana ļauj caur Glābēja veikto Izpirkšanu īstenoties Dieva mērķim — Viņa bērnu nemirstībai un mūžīgajai dzīvei kopā ar Viņu celestiālajā valstībā.
Lai gudri izvirzītu mērķus, mums jāizprot, ka īstermiņa mērķi izrādīsies efektīvi tikai tad, ja tie vedīs pie skaidri izprotamiem ilgtermiņa mērķiem. Es ticu, ka viena no svarīgajām atslēgām uz laimi ir mācīšanās izvirzīt savus personīgos mērķus un izstrādāt savas personīgās ieceres mūsu Debesu Tēva mūžīgās ieceres ietvaros. Ja mēs pievērsīsimies šai mūžīgajai iecerei, mēs neizbēgami kļūsim cienīgi atgriezties Viņa klātbūtnē.
Izvirzīt mērķus un izstrādāt plānu attiecībā uz savu karjeru, izglītību un pat golfa spēli ir labi. Svarīgi ir izvirzīt mērķus arī attiecībā uz savu laulību, ģimeni un savu Baznīcas padomju darbu un aicinājumiem; tā tas ir īpaši attiecībā uz misionāriem. Taču mūsu lielākajiem, prioritārajiem mērķiem vajadzētu saskanēt ar Debesu Tēva mūžīgo ieceri. Jēzus teica: „Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un Viņa taisnības, un tad jums visas šīs lietas taps piemestas.”2
Mērķu izvirzīšanas eksperti teic, ka, jo vienkāršāks un tiešāks ir mūsu mērķis, jo tam ir lielāks spēks. Ja mēs spējam sakopot savu mērķi vienā skaidrā tēlā, vai arī izteikt to vienā vai divos stipros, simboliskos vārdos, šis mērķis var kļūt par daļu no mums, vadot mūs gandrīz visās mūsu domās un darbos. Es uzskatu, ka šajā kontekstā var izmantot divus vārdus, kas simbolizē Dieva mērķus un mūsu pašu svarīgākos mērķus mūsu dzīvē. Šie vārdi ir atgriezties un saņemt.
Atgriezties Viņa klātbūtnē un saņemt mūžīgās svētības, kas izriet no derību slēgšanas un ievērošanas, ir svarīgākie mērķi, ko mēs varam izvirzīt.
Mēs atgriežamies un saņemam, „ar nesatricināmu ticību [Tam Kungam, Jēzum Kristum], pilnībā paļaujoties uz Tā nopelniem”, virzoties „uz priekšu ar nelokāmību Kristū, esot ar pilnīgu cerības spožumu un ar mīlestību uz Dievu un uz visiem cilvēkiem … , baudot Kristus vārdu un [pastāvot] līdz galam”.3
Lucifers nepieņēma mūsu Tēva ieceri, kas ļauj mums atgriezties Viņa klātbūtnē un saņemt Viņa svētības. Patiesībā Lucifers sadumpojās un centās pilnībā izmainīt mūsu Tēva ieceri, vēloties pārņemt Dieva godību, godu un varu. Tādēļ viņš, līdz ar saviem pakalpiņiem, tika izraidīts no Dieva klātbūtnes un „kļuva par Sātanu, jā, patiesi velnu, visu melu tēvu, lai pieviltu un padarītu aklus cilvēkus, un vestu tos gūstā pēc savas gribas — visus tos, kas neklausīs [Tā Kunga] balsij”4.
Savu pirmslaicīgo izvēļu dēļ Sātans vairs nevar ne atgriezties, ne saņemt. Vienīgais, kas viņam atlicis, ir pretošanās Tēva iecerei, izmantojot visus iespējamos vilinājumus un kārdinājumus, lai parautu mūs lejup un padarītu tikpat nelaimīgus, kā viņš pats.5 Sātana velnišķīgā mērķa īstenošanas iecere attiecas uz ikvienu indivīdu, paaudzi, kultūru un sabiedrību. Viņš izmanto skaļas balsis — balsis, kuras tiecas apslāpēt kluso un mierīgo Svētā Gara balsi, kas var parādīt mums „visu”, kas mums jādara, lai atgrieztos un saņemtu.6
Tās ir tādu cilvēku balsis, kuri ignorē patieso evaņģēliju un izmanto internetu, plašsaziņas līdzekļus, presi, radio, televīziju un filmas, lai parādītu vilinošā gaismā netikumību, vardarbību, vulgāru valodu, samaitātību un zemiskumu, tādējādi novēršot mūs no mūsu mūžīgajiem mērķiem un iecerēm.
Tās var būt arī tādu indivīdu balsis, kam ir labi nodomi, bet kuri, vīriešu un sieviešu laicīgo filosofiju maldināti, cenšas sagraut ticību un novirzīt no mūžīgā mērķa cilvēkus, kuri vienkārši cenšas atgriezties Dieva klātbūtnē un saņemt visu, kas ir mūsu Tēvam7.
Es esmu atklājis, ka, lai turpinātu koncentrēties uz atgriešanos un apsolīto svētību saņemšanu, man vajag regulāri atvēlēt laiku jautājumam: „Kā man sokas?”
Tas līdzinās personīgai, privātai intervijai pašam ar sevi. Un, ja tas skan neparasti, padomājiet par to: kurš gan šajā pasaulē pazīst jūs labāk nekā jūs paši? Jūs zināt, kādas ir jūsu domas, jūsu personīgā rīcība, jūsu vēlmes, sapņi, mērķi un ieceres. Un jūs labāk par jebkuru citu zināt, kā jums sokas ceļā uz atgriešanos un saņemšanu.
Šī privātā, personīgā pārskata laikā man patīk ņemt par ceļvedi sevi izzinošos vārdus no Almas gr. piektās nodaļas, lasot un apdomājot Almas jautājumus: „Vai jūs esat garīgi dzimuši no Dieva? Vai jūs savā izskatā tiecaties pēc līdzības Viņam? Vai jūs esat piedzīvojuši šo vareno pārmaiņu savās sirdīs?”8 Almas jautājumi kalpo par atgādinājumu tam, kas jāietver mūsu mērķos un iecerēs, lai mēs varētu atgriezties un saņemt.
Atsauciet atmiņā Glābēja aicinājumu: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.
Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.”9
Ja mēs pieaugsim ticībā Tā Kunga, Jēzus Kristus, spēkam, kas var atvieglināt mūsu dvēseles, dāvājot grēku piedošanu; labot nepilnīgas attiecības; dziedināt garīgās brūces, kas traucē attīstīties; un stiprināt, dodot mums spēku attīstīt Kristum piemītošām īpašības, mēs daudz lielākā mērā spēsim novērtēt Tā Kunga, Jēzus Kristus, īstenotās Izpirkšanas varenību.10
Turpmāko nedēļu laikā atrodiet laiku tam, lai pārskatītu savas dzīves mērķus un savas ieceres, pārliecinoties, ka tās saskan ar mūsu Debesu Tēva diženo laimes ieceri. Ja jums nepieciešams nožēlot grēkus un mainīties, jūs varētu darīt to jau tagad. Atvēliet laiku lūgšanu pilnām pārdomām par to, kādas korekcijas jums jāveic, lai jūs spētu paturēt savu „aci, vērstu tikai uz Dieva godību”11.
Mums ir jācentrē mūsu mērķi un ieceres Jēzus Kristus mācībā un evaņģēlijā. Bez Viņa nebūtu iespējama neviena mūžīgā mērķa sasniegšana, un mūsu ieceres savu mūžīgo mērķu sasniegšanā pavisam noteikti neīstenotos.
Vēl mums var palīdzēt vēstījums „Dzīvais Kristus — apustuļu liecība”12, kas tika nolasīts Baznīcai 2000. . gada 1. janvārī. Nolieciet tā eksemplāru tur, kur jūs varat to redzēt, un atvēliet laiku, lai pārskatītu katru no apgalvojumiem, kas ietverti šajā iedvesmotajā liecībā par Kristu, ko snieguši un parakstījuši Viņa īpašie liecinieki.
Es mudinu jūs studēt to kopā ar vēstījumu „Ģimene — vēstījums pasaulei”. Mēs bieži runājam par šo vēstījumu, bet, lūdzu, neaizmirstiet to izlasīt dzīvā Kristus glābjošā spēka kontekstā. Bez dzīvā Kristus mūsu kvēlākās gaidas nepiepildīsies. Kā teikts vēstījumā par ģimeni: „Dieva laimes iecere ļauj ģimenes attiecībām turpināties arī pēc nāves. Svētajos tempļos pieejamie svētie priekšraksti un derības dod cilvēkiem iespēju atgriezties Dieva klātbūtnē un būt mūžīgi vienotiem ar savu ģimeni.”13
Tas var īstenoties, tikai pateicoties tam, ka dzīvais Kristus ir kļuvis par Glābēju un Pestītāju, kurš izpircis pasauli.
Šajā sakarā jūs varētu papētīt arī Svētos Rakstus, lai padziļinātu savu izpratni par konkrētiem patiesības principiem, kas rodami vēstījumā „Dzīvais Kristus”.
Lūgšanu pilna vēstījuma „Dzīvais Kristus” lasīšana līdzinās Mateja, Marka, Lūka, Jāņa un Mormona Grāmatas praviešu liecību lasīšanai. Tā palielinās jūsu ticību Glābējam un palīdzēs turpināt pievērsties Viņam, īstenojot savas ieceres savu mūžīgo mērķu sasniegšanā.
Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ļauj mums nožēlot grēkus, lai par spīti savām kļūdām, nepilnībām, apkārtceļiem un grēkiem, mēs tomēr būtu gatavi atgriezties un saņemt neizmērojamās svētības, ko Dievs mums apsolījis: mūžīgo dzīvi kopā ar Tēvu un Dēlu celestiālās valstības augstākajā pakāpē.14
Kā jūs zināt, neviens nevar izvairīties no nāves, tādēļ mūsu ilgtermiņa iecerei vajadzētu būt tādai, lai, atgriežoties pie sava Debesu Tēva, mēs saņemtu visu, ko Viņš katram no mums ir iecerējis dāvāt.15
Es liecinu, ka šajā laicīgajā dzīvē nav lielāka mērķa par mūžīgo dzīvi kopā ar mūsu Debesu Vecākiem un mūsu mīļoto Glābēju, To Kungu, Jēzu Kristu. Taču tas nav tikai mūsu mērķis — tas ir arī Viņu mērķis. Viņu mīlestība pret mums ir pilnīga, daudz stiprāka, nekā mēs varam iedomāties. Viņi ir pilnīgi, absolūti un mūžīgi vienoti ar mums. Mēs esam Viņu darbs. Mūsu godība ir Viņu godība. Viņi vairāk par visu vēlas, lai mēs pārnāktu mājās, — lai mēs atgrieztos un saņemtu mūžīgo laimi, dzīvojot Viņu klātbūtnē.
Mani dārgie brāļi un māsas, pēc nedēļas mēs svinēsim Pūpolsvētdienu, atzīmējot Kristus uzvaras pilno ienākšanu Jeruzālemē. Pēc divām nedēļām mēs svinēsim Lieldienu svētdienu, atzīmējot Glābēja uzvaru pār nāvi.
Šo divu īpašo svētdienu laikā pievērsīsim uzmanību Glābējam, atceroties Viņu un atjaunojot savu mūža apņemšanos — ievērot Viņa baušļus! Padziļināti izvērtēsim savu personīgo dzīvi, izvirzot savus personīgos mērķus un saskaņojot savas ieceres ar Dieva ieceri tā, lai beigu beigās īstenotu savu dārgo privilēģiju — atgriezties un saņemt! Par to es lūdzu, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.