Lai mūsu gaisma varētu būt par karogu visām tautām
Glābēja evaņģēlijs un Viņa atjaunotā Baznīca paver daudz iespēju, kā mūsu gaisma var kļūt par daļu no varenā karoga visām tautām.
Pirms daudziem gadiem, kad kalpoju par semināra skolotāju, es dzirdēju kādu kolēģi lūdzam saviem audzēkņiem padomāt par šo jautājumu: Ja tu dzīvotu Glābēja laikā, kādēļ, tavuprāt, tu būtu sekojis Viņam kā viens no viņa mācekļiem? Viņi nonāca pie secinājuma, ka tie, kuri šobrīd seko Glābējam un cenšas būt par viņa mācekļiem, visdrīzāk, to būtu darījuši arī tolaik.
Kopš tā laika esmu gremdējies pārdomās par šo jautājumu un viņu secinājumu. Es bieži prātoju par to, kā es justos, dzirdot, kā pats Glābējs teic Kalna sprediķi, sakot šos vārdus:
„Jūs esat pasaules gaišums. Pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:14–16.)
Vai spējat iztēloties, kā jūs justos, dzirdot Glābēja balsi? Patiesībā, mums nav pat jāiztēlojas. Tā Kunga balss uzklausīšana ir kļuvusi par mūsu pastāvīgo pieredzi, jo tas ir tas pats, kas uzklausīt Viņa kalpu balsi.
1838. gadā vēstījumā, kas bija līdzīgs tam, kas ietverts Kalna sprediķī, Tas Kungs caur pravieti Džozefu Smitu paziņoja:
„Jo tā tiks Mana baznīca saukta pēdējās dienās, patiesi Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca.
Patiesi Es saku jums: Celies un mirdzi, lai tava gaisma varētu būt par karogu visām tautām” (M&D 115:4–5).
Mūsu laiks ir tik īpašs, ka tas tika parādīts vīzijā pravietim Jesajam; arī viņš redzēja un pravietoja par Jēzus Kristus Baznīcas atjaunošanas dienu un tās mērķi, sacīdams: „Un Viņš pacels karogu tautām un salasīs izklīdinātos israēliešus un izkaisītos jūdus no visiem četriem zemes stūriem.” (Jesajas 11:12.)
Svēto Rakstu kontekstā šis karogs ir kā zīme vai standarts, kas pulcina cilvēkus vienotam mērķim. Sendienās karogs kalpoja par saliedējošu simbolu kareivjiem, kuri devās kaujā. Izsakoties simboliski, arī Mormona Grāmata un atjaunotā Jēzus Kristus Baznīca ir kā karogs visām tautām. (Skat. Svēto Rakstu ceļvedi, „Karogs”, scriptures.lds.org.)
Pavisam nešaubīgi, viens no šo pēdējo dienu varenajiem karogiem ir arī šī iespaidīgā vispārējā konference, kurā tiek nemitīgi sludināts par mūsu Debesu Tēva diženo darbu un ieceri — „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” (Mozus 1:39).
Nepārtraukta vispārējās konferences noturēšana ir viena no iespaidīgākajām liecībām, kas parāda, ka mēs kā pēdējo dienu svētie „ticam visam, ko Dievs ir atklājis, visam, ko Viņš tagad atklāj, un mēs ticam, ka Viņš vēl atklās daudz ko lielu un svarīgu attiecībā uz Dieva Valstību” (Ticības apliecinājumi 1:9).
Ko tad Tas Kungs ir atklājis prezidentam Tomasam S. Monsonam tādu, kas mums jāturpina darīt, lai mūsu gaisma varētu būt par karogu visām tautām? Kādas ir dažas no tām būtiskajām lietām, kas mums jāpaveic šajā brīnišķajā Ciānas celšanas un Israēla pulcināšanas laikā?
Tas Kungs allaž ir atklājis mums Savu gribu — „rindiņu pēc rindiņas un priekšrakstu pēc priekšraksta, mazliet šeit un mazliet tur” (2. Nefija 28:30). Tāpēc mums nevajadzētu būt pārsteigtiem par šķietami mazām un vienkāršam lietām, kas jādara atkārtoti, jo Tas Kungs jau ir mūs pamācījis, sakot: „Svētīti ir tie, kas paklausa Maniem priekšrakstiem un liek aiz auss Manu padomu, jo viņi mācīsies gudrību; jo tam, kas pieņem, Es došu vēl” (2. Nefija 28:30).
Es liecinu, ka, mācoties „rindiņu pēc rindiņas un priekšrakstu pēc priekšraksta, mazliet šeit un mazliet tur” un paklausot mūsu vadītāju padomam, mūsu lampās būs gana eļļas, kas ļaus mums dalīties gaismā ar citiem, kā Tas Kungs to ir pavēlējis.
Lai gan ir daudz kā tāda, ko mēs varētu darīt, lai būtu citiem par gaismu un karogu, es vēlos pievērsties šādām trim lietām: sabata dienas ievērošanai, glābšanas darba pasteidzināšanai abpus priekškaram un mācīšanai pēc Glābēja parauga.
Gaismu, par kuru runājam, mums dāvā uzcītīga Sabata dienas ievērošana gan baznīcā, gan mājās; tā ir gaisma, kas pieaug, saglabājot sevi pasaules neaptraipītu; tā ir gaisma, kas pieaug, pienesot savus Svētos Vakarēdienus Viņa svētajā dienā un veltot savas lūgšanas Visaugstākajam, jo tas viss ļauj mums baudīt pastāvīgu Viņa Gara klātbūtni. Tā ir gaisma, kas pieaug un kļūst uzskatāma, kad atgriežamies mājās, jūtot, ka mums ir piedots, — par to prezidents Henrijs B. Airings runāja pagājušajā oktobra vispārējā konferencē, sakot: „No visām neskaitāmajām svētībām vislielākā ir sajūta, ka mums ir piedots, un to mēs iegūstam, pieņemot Svēto Vakarēdienu. Tādējādi mēs izjutīsim lielāku mīlestību un novērtēsim Glābēju, kura bezgalīgais upuris dāvā mums iespēju tikt attīrītiem no grēka.” („Pateicība sabata dienā” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2016. g. nov., 100. lpp.)
Turot sabata dienu svētu un pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs ne vien tiekam attīrīti, bet arī ļaujam savai gaismai kļūt spožākai.
Mūsu gaisma pieaug arī, veltot un iesvētot laiku tam, lai uzmeklētu savu priekšteču vārdus, nogādājot viņu vārdus templī un mācot to pašu darīt arī saviem ģimenes locekļiem un līdzcilvēkiem.
Šis svētais tempļa un ģimenes vēstures darbs, kurā mēs piedalāmies, līdz ar citiem svētajiem abpus priekškaram, virzās uz priekšu ātrāk nekā jebkad, tiekot celtiem Tā Kunga tempļiem. Tagad, kad tempļos ir ieviesti īpaši apmeklējuma grafiki ģimeņu grupām, kuras ierodas ar savas ģimenes priekšrakstu kartītēm, mēs ar sievu esam pieredzējuši burvīgus brīžus, kalpojot templī ar saviem bērniem un mazbērniem.
Uzmeklējot un nesot uz templi vārdus un mācot to pašu arī citiem, mēs mirdzam gluži kā karogs vai paraugs.
Apgūt mācīšanu pēc Glābēja parauga ir vēl viens veids, kā celties un mirdzēt. Es priecājos, līdz ar visiem pārējiem, kuri cenšas apgūt to, kā mācīt pēc Glābēja parauga. Ļaujiet man nolasīt citātu no jaunās mācību rokasgrāmatas vāka: „Katra evaņģēlija skolotāja mērķis — katra vecāka, katra oficiāli aicināta skolotāja, katra mājskolotāja un apmeklējošās māsas, un katra Kristus sekotāja mērķis — ir mācīt skaidro evaņģēlija doktrīnu, sekojot Garam …, lai palīdzētu Dieva bērniem pieaugt ticībā Glābējam un kļūt līdzīgākiem Viņam.” (Mācīšana pēc Glābēja parauga (2016. g.)).
Šobrīd tūkstošiem mūsu uzticīgo skolotāju tur savu gaismu paceltu, apgūstot to, kā mācīt pēc Glābēja parauga. Šajā kontekstā, jaunā skolotāju padomes sapulce ir veids, kā celties un mirdzēt, kad audzēkņi tiekas zem Jēzus Kristus mācības karoga, jo „atslēga uz to, lai mācītu tā, kā mācīja Glābējs, — ir dzīvot tā, kā dzīvoja Glābējs” (Mācīšana pēc Glābēja parauga, 4. lpp.).
Tā kā mēs visi mācāmies un mācām pēc Viņa parauga, un kļūstam līdzīgāki Viņam, mūsu gaisma spīd spožāk un nevar tikt apslēpta, kļūstot par karogu tiem, kuri meklē Glābēja gaismu.
Mani dārgie brāļi un māsas, mums nevajadzētu un mēs nedrīkstam slēpt savu gaismu. Mūsu Glābējs pavēlēja mums, lai mēs ļautu savai gaismai spīdēt kā pilsētai uz kalna vai kā lukturim. To darot, mēs pagodināsim mūsu Tēvu Debesīs. Glābēja evaņģēlijs un Viņa atjaunotā Baznīca paver daudz iespēju, kā mūsu gaisma var kļūt par daļu no varenā karoga visām tautām.
Es liecinu, ka Jēzus Kristus ir gaisma, kas mums jāatstaro, Jēzus Kristus Vārdā, āmen.