2010.–2019. gads
„Savu mieru Es jums atstāju”
Lejupielādes
Šī lapa (MP3)
Zemteksta piezīmes
Tēma

„Savu mieru Es jums atstāju”

Grasoties atstāt Savus mācekļus, Tas Kungs apsolīja dāvāt tiem mieru. Viņš ir apsolījis to pašu arī mums.

Manas dārgās māsas, šovakar mēs esam tikuši svētīti ar Dieva Garu. Mūsu ietekmīgo māsu, vadītāju, iedvesmotie vēstījumi un dziesmas ir stiprinājušas mūsu ticību un palielinājušas vēlmi — ievērot svētās derības, ko esam noslēguši ar savu mīlošo Debesu Tēvu. Mēs esam sajutuši, kā pieaug mūsu mīlestība pret To Kungu, Jēzu Kristu, un atzinība par Viņa pienesto Izpirkšanas upuri kā apbrīnojamu dāvanu.

Mans šīvakara vēstījums ir pavisam vienkāršs. Šovakar mēs visi esam sajutuši mieru. Mēs visi vēlētos, kaut mēs bieži varētu just šādu mieru savā sirdī, savā ģimenē un attiecībās ar apkārtējiem. Grasoties atstāt Savus mācekļus, Tas Kungs apsolīja dāvāt tiem mieru. Viņš ir apsolījis to pašu arī mums. Taču Viņš teica, ka dāvās šo mieru Savā, nevis pasaulīgajā veidā. Viņš aprakstīja šo miera dāvāšanas veidu, sakot:

„Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.

Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” (Jāņa 14:26–27.)

Šāda miera dāvana bija vajadzīga Mosijas dēliem, kad tie uzsāka savu misiju starp lamaniešiem. Izjuzdami ne būt ne mazu satraukumu par savu diženo uzdevumu, viņi lūdzās pēc apliecinājuma. Un „Tas Kungs ietekmēja viņus ar Savu Garu un sacīja tiem: Topiet mierināti! Un viņi tapa mierināti.” (Almas 17:10; skat. arī Almas 26:27.)

Dažkārt, saskaroties ar nedrošību un šķietami draudīgiem izaicinājumiem, jūs, iespējams, ilgojaties pēc šāda miera. Mosijas dēli apguva to, ko Tas Kungs mācīja Moronijam. Tas kalpo par ceļvedi mums visiem: „Ja cilvēki nāks pie Manis, Es parādīšu tiem viņu vājības. Es dodu cilvēkiem vājības, lai tie varētu būt pazemīgi; un Mana labvēlība ir pietiekama visiem cilvēkiem, kas pazemojas Manā priekšā; jo, ja tie pazemojas Manā priekšā un tiem ir ticība Manī, tad Es darīšu, ka vājības kļūs tiem par spēku.” (Etera 12:27.)

Moronijs teica, ka, dzirdot šos vārdus, viņš tapa mierināts (skat. Etera 12:29). Tie var sniegt mierinājumu mums visiem. Cilvēki, kuri nesaredz savas vājības, nespēj pilnveidoties. Savu vājību apzināšanās ir svētība, jo tā palīdz jums nezaudēt pazemību un turpināt vērsties pie Glābēja. Gars sniedz ne vien mierinājumu, bet arī kalpo par starpnieku Izpirkšanas spēkam, kas maina jūsu iedabu. Tādējādi vājības kļūst par spēku.

Laiku pa laikam Sātans pārbaudīs jūsu ticību; tā notiek ar visiem Jēzus Kristus mācekļiem. Jūs varat pasargāt sevi no šiem uzbrukumiem, paturot Svēto Garu kā savu sabiedroto. Gars dāvās mieru jūsu dvēselei. Tas mudinās jūs doties uz priekšu ticībā. Un Tas atsauks atmiņā brīžus, kad sajutāt Jēzus Kristus gaismu un mīlestību.

Spēja atcerēties var izrādīties viena no vērtīgākajām dāvanām, ko var dot Svētais Gars. Tas atgādinās jums visu, ko Tas Kungs jums ir sacījis (skat. Jāņa 14:26). Jūsu atmiņā var tikt atsaukta kāda atbildēta lūgšana, saņemtais priesterības priekšraksts, liecības iegūšana vai brīdis, kad esat saskatījušas savā dzīvē Dieva vadošo roku. Var gadīties, ka nākotnē, kad jums vajadzēs spēku, Gars var atsaukt atmiņā arī to, ko esat sajutušas šīs sanāksmes laikā. Es lūdzu, kaut tā būtu!

Viena no tām lietām, par ko Gars man bieži atgādina, ir kāds vakara dievkalpojums, kas pirms daudziem gadiem tika noturēts kādā skārda būdiņā Austrijā. Būdiņa atradās pie dzelzceļa sliedēm. Tur bija tikai kāds ducis cilvēku, kuri bija sasēdušies uz koka krēsliem. Vairums no tām bija sievietes — dažas jaunākas, citas vecākas. Kad mazajā draudzītē tika iznēsāts Vakarēdiens, es pamanīju pateicības asaras. Es sajutu Glābēja mīlestību pret šiem svētajiem, un arī viņi to juta. Taču tas brīnums, ko atceros skaidrāk par visu, bija gaisma, kas šķietami piepildīja metāla būdiņu, nesot sev līdzi mieru. Bija vakars, un telpai nebija logu, tomēr istaba bija gaiša kā pusdienlaika saulē.

Tovakar tur mirdzēja spoža, visaptveroša Svētā Gara gaisma. Un logi, kas ielaida šo gaismu, bija svēto pazemīgās sirdis, kuras bija nākušas Tā Kunga priekšā, meklējot grēku piedošanu un apņemoties vienmēr Viņu atcerēties. Tobrīd man nebija grūti atcerēties par Viņu, un atmiņas par šo svēto pieredzi ir palīdzējušas man atcerēties Viņu un Viņa īstenoto Izpirkšanu visus turpmākos gadus. Todien piepildījās Svētā Vakarēdiena lūgšanā ietvertais solījums, ka ar mums būs Svētais Gars, kas dāvās mums gaismu un mieru.

Es, tāpat kā jūs, esmu pateicīgs par daudzajiem veidiem, kā Tas Kungs ir ietekmējis mani caur Mierinātāju, kad man bijis nepieciešams miers. Tomēr mūsu Debesu Tēvam rūp ne tikai mūsu miers; mūsu turpmākā pilnveide Viņam rūp vēl vairāk. „Mierinātājs” ir tikai viens no vārdiem, kuros Svētais Gars tiek dēvēts Svētajos Rakstos. Te būs vēl viens. „Un tagad, patiesi, patiesi Es saku tev, uzticies tam Garam, kas vada darīt labu.” (M&D 11:12.) Visbiežāk tas labais, ko Tas vedinās jūs darīt, būs saistīts ar palīdzību kādam, kam nepieciešams sajust Dieva mierinājumu.

Tas Kungs Savā gudrībā ir sapulcinājis jūs šīs Baznīcas organizācijās un klasēs. Viņš to ir darījis, lai vairotu jūsu spēju darīt labu. Šo organizāciju ietvaros jums ir doti konkrēti pienākumi, lai Viņa uzdevumā īstenotu kalpošanu citiem. Piemēram, ja jūs esat jaunās sievietes, iespējams, jūsu bīskaps vai jūsu Jauno sieviešu vadītāja lūgs jums parūpēties par kādu meiteni no Lauru meiteņu klases, kura ir kļuvusi, kā mēs dažkārt izsakāmies, „mazaktīva”. Var gadīties, ka jūs viņu pazīstat labāk nekā bīskaps vai Jauno sieviešu vadītāja. Iespējams, jūs jau zināt, ka viņai ir grūtības ģimenē vai skolā, vai arī abās šajās jomās. Jūsu vadītāji, iespējams, nezina, kādēļ viņi ir jutuši iedvesmu lūgt tieši jūsu palīdzību, bet Tas Kungs zina, un Viņš vada šo darbu caur Sava Gara iedvesmu.

Lai jūsu centieni būtu veiksmīgi, būs nepieciešamas brīnumainas pārmaiņas gan jūsu, gan tās jaunietes sirdī, ko esat aicinātas glābt, un tam būs vajadzīga Svētā Gara sadraudzība. Gars var ļaut jums palūkoties uz šo mazaktīvo Lauru meiteni tā, kā viņu redz Tas Kungs. Tas Kungs pazīst viņas sirdi un jūsu sirdi, un Viņš zina, kā mūsu sirdis var mainīties. Viņš var ietekmēt jūs abas ar Savu Garu, lai iedvesmotu būt pazemīgām, piedodošām un mīlošām.

Šis Gars var iedvesmot jūsu vārdus, darbus un dāvāt pacietību, kas nepieciešama, lai jūs spētu aicināt šo avi atgriezties ganāmpulkā. Un Tas var skart Lauru meiteņu ganāmpulka sirdis, palīdzot mīlēt un laipni uzņemt pazudušo avi, lai atgriežoties tā sajustu, ka ir pārnākusi mājās.

Jūsu spēja darīt labu kā Dieva meitu pulciņam būs ļoti lielā mērā atkarīga no tās vienotības un mīlestības, kas valda jūsu starpā. Tā ir vēl viena miera dāvana, kas tiek dota caur Svēto Garu.

Alma to saprata. Tieši tādēļ viņš lūdza saviem ļaudīm, „lai nebūtu strīdu viņu starpā, bet lai viņi vienprātīgi raudzītos uz priekšu, ar vienu ticību un vienu kristīšanos, sasaistījuši savas sirdis vienotībā un mīlestībā cits pret citu” (Mosijas 18:21).

Vienotība ir nepieciešama, lai Gars varētu mājot arī mūsu klasēs un ģimenēs. Taču jūs, tāpat kā es, no savas pieredzes zināt, ka šādu mīlošu vienotību ir grūti saglabāt. Tā prasa sadraudzību ar Svēto Garu, kurš var atdarīt mūsu acis un mīkstināt mūsu sirdis.

Es atceros, ka reiz mūsu septiņus vai astoņus gadus vecais dēls tik sparīgi lēkāja pa savu gultu, ka man šķita, tā salūzīs. Es sajutu, kā manī uzliesmo dusmas, un ātri ķēros pie tā, lai ieviestu savās mājās kārtību. Es sagrābu savu dēlu aiz mazajiem pleciņiem un pacēlu augšup, lai mūsu acis sastaptos.

Taču Gars iedvesa manā prātā vārdus. Lai gan šī balss bija klusa, tā iedūrās manī līdz pat sirds dziļumiem: „Tavās rokās ir lielisks cilvēks.“ Es maigi nosēdināju viņu atpakaļ gultā un atvainojos.

Tagad viņš ir kļuvis par šo lielisko vīrieti, ko Svētais Gars ļāva man saskatīt pirms 40 gadiem. Es būšu mūžam pateicīgs, ka Tas Kungs paglāba mani no nejaukām sajūtām, sūtot Svēto Garu, kas ļāva man palūkoties uz šo Dieva bērnu ar Viņa acīm.

Tā vienotība, pēc kuras tiecamies savās ģimenēs un Baznīcā, iestāsies tad, ja mēs ļausim Svētajam Garam iespaidot mūsu skatījumu citam uz citu un arī to, ko mēs cits par citu domājam. Gars raugās ar tīro Kristus mīlestību. Ieklausieties tajā, kā Mormons raksturo žēlsirdību. Padomājiet par brīžiem, kad esat to sajutušas.

„Žēlsirdība pacieš daudz un ir laipna, un neskauž, un nav uzpūtīga, nemeklē savu labumu, nav viegli aizkaitināma, nepiemin ļaunu un nepriecājas par nekrietnību, bet priecājas par patiesību, panes visu, tic visam, cer uz visu, iztur visu.

Tādēļ, mani mīļotie brāļi [un es pievienoju arī māsas], ja jums nav žēlsirdības, jūs neesat nekas, jo žēlsirdība nekad nebeidzas. Tādēļ palieciet pie žēlsirdības, kas ir lielākā no visām, jo viss reiz beigsies —

bet žēlsirdība ir tīrā Kristus mīlestība, un tā paliek mūžīgi; un, kas tiks atrasts pēdējā dienā, kam tā būs, tam labi klāsies.

Tādēļ, mani mīļotie brāļi [un māsas], lūdziet Tēvu ar visu savas sirds spēku, lai jūs varētu tikt [piepildītas] ar šo mīlestību, ko Viņš ir dāvājis visiem tiem, kas ir patiesie Viņa Dēla, Jēzus Kristus, sekotāji; lai jūs varētu kļūt par Dieva [meitām]; lai, kad Viņš parādīsies, mēs būtu līdzīgi Viņam, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir; lai mums varētu būt šī cerība; lai mēs varētu tikt attīrīti, tāpat kā Viņš ir šķīsts.” (Moronija 7:45–48.)

Tāds ir Debesu Tēva mērķis attiecībā uz jums — Viņa dārgajām meitām. Jums var šķist, ka līdz tā sasniegšanai vēl tālu, taču Viņa skatījumā jūs nemaz neesat tik tālu no tā. Tā nu Viņš iespaido jūs ar Savu Garu, lai mierinātu, uzmundrinātu un iedvesmotu turpināt šo ceļu.

Es nešaubīgi liecinu jums, ka Tēvs jūs pazīst, Viņš zina, kādas it jūsu vajadzības un kā jūs sauc, Viņš mīl jūs un dzird jūsu lūgšanas. Viņa mīļotais Dēls aicina jūs nākt pie Viņa. Un Viņi sūta Svēto Garu, lai Tas palīdzētu jūsu pūliņos — kalpot citiem Viņu vārdā.

Pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, pastāvīgā Svētā Gara sadraudzība iesvētīs un šķīstīs jūsu garu. Un tad jūs sajutīsiet to mieru, ko Glābējs apsolīja atstāt Saviem mācekļiem. Līdz ar šo mieru jūs iegūsiet spožu cerību, gaismu un mīlestību, ko dāvā Tēvs un Viņa mīļotais Dēls, kurš vada Dieva valstību uz Zemes caur atklāsmi, kas dota Viņa mūsdienu pravietim. Par to es liecinu Tā Kunga, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.