1 Un tad notika, ka pēc tam, kad Alma bija pabeidzis runāt uz ļaudīm baznīcā, kas bija dibināta Zarahemlas pilsētā, viņš ordinēja priesterus un elderus vadīt un uzraudzīt baznīcu, uzliekot tiem savas rokas saskaņā ar Dieva kārtu.

2 Un notika, ka tie, kas nepiederēja baznīcai un kas nožēloja savus grēkus, tika kristīti grēku nožēlošanai un tika pieņemti baznīcā.

3 Un notika arī, ka tie, kas piederēja baznīcai un kas nenožēloja savas ļaundarības, un nepazemojās Dieva priekšā—es domāju tos, kas bija uzpūtušies savu siržu lepnībā—tie tika noraidīti, un viņu vārdi tika izdzēsti, lai viņu vārdi netiktu pieskaitīti starp taisnīgo vārdiem.

4 Un tā viņi sāka nostiprināt baznīcas kārtību Zarahemlas pilsētā.

5 Tagad es gribu, lai jūs saprastu, ka Dieva vārds bija dāsns pret visiem, ka nevienam netika liegta priekšrocība sapulcēties kopā, lai klausītos Dieva vārdu.

6 Tomēr Dieva bērniem tika pavēlēts, lai viņi sanāktu kopā bieži un apvienotos gavēšanā un dedzīgā lūgšanā par to dvēseļu labklājību, kas nepazina Dievu.

7 Un tad notika, kad Alma bija nodibinājis šo kārtību, viņš devās prom no tiem, jā, no draudzes, kas bija Zarahemlas pilsētā, un devās pāri uz austrumiem no Sidonas upes, uz Gideona ieleju; tur bija uzcelta pilsēta, kas tika saukta Gideona pilsēta, kas bija ielejā, kas tika saukta Gideona, nosaukta tā vīra vārdā, kurš tika nogalināts no Nehora rokas ar zobenu.

8 Un Alma gāja un sāka sludināt Dieva vārdu draudzei, kas bija nodibināta Gideona ielejā, saskaņā ar atklāsmi par tā vārda patiesumu, ko bija runājuši viņa tēvi, un saskaņā ar pravietojuma garu, kas bija viņā, saskaņā ar liecību par Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, kas nāks, lai atpestītu Savus ļaudis no viņu grēkiem, un svēto kārtu, pēc kuras viņš bija aicināts. Un tas tā ir rakstīts. Āmen.