2010–2019
Kev Xyiv Fab Los ntawm Kev Ua Siab Dawb Pab Lwm Tus
Kaum Hli Ntuj Xyoo 2018


Kev Xyiv Fab Los ntawm Kev Ua Siab Dawb Pab Lwm Tus

Peb tau cog lus rau peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej hais tias peb yuav ua hauj lwm rau Nws thiab pab lwm tus nrog kev hlub thiab ua txhua yam raws li Nws lub siab nyiam.

Tom qab lub tuam rooj sab laj tas los, neeg coob nug kuv ib yam hais tias: “Puas zoo zaum hauv tej lub rooj zaum ntawd?” Txhua zaus kuv yeej teb ib yam hais tias: “Tej rooj zaum ntawd yeej zoo yog tias yus tsis tas hais lus.” Yog li ntawd, yom? Nyob hauv lub rooj sab laj no, ntshe tsis tshua zoo rau kuv zaum ntawm no, tiam sis kuv yeej zoo siab ua Vajtswv tsaug vim kuv tau koob hmoov thiab muaj cib fim hais lus rau nej hmo no.

Tej lub sij hawm thaum peb ua hauj lwm pab lwm tus, peb zaum hauv tej lub rooj zaum sib txawv. Tej lub rooj zaum los peb txaus siab zaum haud thiab lwm lub rooj zaum los peb tsis txaus siab, tiam sis peb twb cog lus rau peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej hais tias peb yuav ua hauj lwm rau Nws thiab pab lwm tus nrog kev hlub thiab ua txhua yam raws li Nws lub siab nyiam.

Ob peb xyoos tas los, cov tub hluas ntxhais hluas hauv lub Koom Txoos tau kawm hais tias “thaum nej ‘ua hauj lwm rau Vajtswv’ [Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 4:2], ces zoo li nej pib ua yam zoo tshaj plaws. Nej yeej pab Vajtswv khiav Nws txoj hauj lwm kom ceev zog, thiab yog ib txoj hauj lwm zoo kawg nkaus thiab tseem ceeb.”1 Peb txhua tus ua tau—txawm peb muaj hnub nyoog npaum li cas los—thiab qhov no yeej yog ib txoj hauj lwm uas pab peb taug txoj kev uas tus yaj saub tau hais tias yog “txoj kev ntawm kev khi lus.”2

Tiam sis, peb nyob hauv ib lub ntiaj teb uas qia dub heev es muaj neeg pheej nug hais tias, “Kuv yuav tau dab tsi?” tsis nug hais tias, “Kuv yuav pab leej twg hnub no?” los sis “Kuv yuav ua li cas kom ua kuv txoj hauj lwm rau tus Tswv zoo dua ntxiv?” los sis “Kuv puas ua txhua yam kuv ua tau rau tus Tswv?”

Daim Duab
Muam thiab Tij Laug Antonietti
Daim Duab
Victoria Antonietti

Ib tug neeg uas coj yam ntxwv zoo txog kev ua siab dawb pab lwm tus yog Viv Ncaus Victoria Antonietti. Victoria yog ib tug uas qhia cov me nyuam yaus nyob hauv kuv ceg ntseeg thaum kuv loj hlob tuaj nyob hauv lub teb chaws Argentina. Txhua Tuesday tav su, thaum peb koom ua ke rau lub Koom Haum Me Nyuam Yaus, nws nqa ib lub chocolate cake rau peb noj. Txhua tus nyiam lub cake ntawd—tshuav kuv ib leeg xwb. Kuv tsis nyiam chocolate cake hlo li! Thiab txawm nws pheej sim muab rau kuv los, txhua zaus kuv tsis kam noj.

Muaj ib hnub thaum nws tau muab chocolate cake rau tag nrho cov me nyuam tshuav kuv xwb, kuv nug nws hais tias, “Vim li cas koj tsis nqa ib lub txawv tuaj—xws li txiv kab ntxwv los sis vanilla?”

Tom qab nws luag me ntsis, nws nug kuv hais tias, “Vim li cas koj tsis saj me ntsis seb? Kuv siv ib yam tshwj xeeb heev ua lub cake no, thiab kuv cog lus tias yog koj saj seb, koj yeej yuav nyiam!”

Kuv saib ib ncig, thiab ua cas zoo li txhua tus nyiam noj lub cake ntawd. Kuv txaus siab sim saj seb puas nyiam. Es nej sim xav seb tau muaj li cas? Kuv twb nyiam heev! Yog thawj zaug uas kuv twb nyiam ib lub chocolate cake.

Ntau xyoo tom qab ntawd kuv twb kawm hais tias yam tshwj xeeb uas Viv Ncaus Antonietti chocolate cake yog dab tsi? Kuv cov me nyuam thiab kuv peb twb mus xyuas kuv niam txhua lub lim tiam. Muaj ib zaug, kuv niam thiab kuv wb tab tom noj chocolate cake, thiab kuv qhia rau nws txog thawj zaug uas kuv paub tias kuv nyiam cake ntawd. Ces nws qhia ntxiv rau kuv txog zaj dab neeg ntawd.

Kuv niam hais tias, “Cris, koj puas paub tias Victoria thiab nws tsev neeg tsis muaj ntau, es txhua lub lim tiam nws yuav tsum xaiv kom caij npav coj nws plaub tus me nyuam mus rau lub Koom Haum Me Nyuam Yaus los sis xaiv kom yuav tej yam thiaj ua tau ib lub chocolate cake rau nws hoob kawm hauv lub Koom Haum Me Nyuam Yaus. Nws yeej ib txwm xaiv ua chocolate cake thiab tsis tau caij npav, es nws thiab nws cov me nyuam tau taug kev ntau tshaj li ob mais [3 km], los thiab rov qab mus tsev, txawm huab cua zoo li cas los yog.

Hnub ntawd kuv twb ris nws txiaj rau nws lub chocolate cake lawm. Qhov tseem ceeb dua, kuv kawm hais tias yam tshwj xeeb hauv Victoria lub cake yog nws txoj kev hlub cov uas nws ua hauj lwm rau thiab nws txoj kev ua siab dawb ua kev txi kom pab peb.

Thaum kuv xav txog Victoria lub cake ua rau kuv nco txog ib zaj uas tus Tswv qhia rau Nws cov thwj tim thaum Nws taug kev mus rau qhov chaw ceev nyiaj ntawm lub tuam tsev hais txog kev ua siab dawb ua kev txi. Nej yeej paub zaj dab neeg no. Txwj Laug James E. Talmage qhia hais tias muaj 13 lub phij xab, “thiab tib neeg tso lawv cov nyiaj pub rau hauv tej lub phiaj xab no raws li hom phiaj [sib txawv] uas tau sau rau ntawm txhua lub phij xab.” Yexus twb saib cov neeg uas tso nyiaj haud, es muaj ntau hom neeg. Ib txhia pub nyiaj vim lawv “muaj siab xav pub tiag tiag” tiam sis lwm tus twb tso “nyiaj thiab kub ntau ntau,” vim lawv cia siab tias yuav muaj neeg pom lawv thiab qhuas lawv vim lawb pub nyiaj ntau heev.

“Muaj ib tug poj ntsuam, uas … twb tso ob lub txiaj toog rau hauv ib lub phij xab; nws tso nyiaj haud tsuas muaj nqis npaum li ib nrab ib xees cov nyiaj Amelikas. Yexus hu nws cov thwj tim los cuag nws, hais kom lawv saib tus poj ntsuam thiab qhov uas tus poj ntsuam tau ua, thiab hais rau lawv hais tias: ‘Kuv qhia tseeb rau nej hais tias tus poj ntsuam uas pluag pluag ntawd tso nyiaj ntau dua lwm tus: Rau qhov lwm tus muab lawv tej nyiaj uas seem coj tuaj tso xwb, tiam sis tus poj ntsuam uas pluag pluag no, nws muab hlo ob lub txiaj toog uas nws muaj tuaj tso huv tib si’ [Malakaus 12:43–44].”3

Daim Duab
Tus poj ntsuam ob lub txiaj toog

Zoo li tus poj ntsuam tsis yog ib tug tseem ceeb hauv nws lub zej zog thaum lub caij nyoog ntawd. Nws yeej muaj ib yam uas tseem ceeb tshaj plaws: nws muaj lub siab dawb, thiab nws tau pub txhua yam uas nws muaj. Tej zaum nws pub tsawg dua li lwm tus, ua ntsiag to dua li lwm tus, ua txawv dua li lwm tus. Raws li ib txhia xav, qhov uas nws pub yeej tsis muaj nqi hlo li, tiam sis raws li tus Cawm Seej xav, “tus uas paub neeg xav thiab paub neeg lub siab huv tib si,”4 tus poj ntsuam twb pub tag nrho.

Cov viv ncaus, peb puas ua siab dawb pub tag nrho rau tus Tswv? Peb puas ua kev txi pub peb lub sij hawm thiab tej txuj ci kom tiam neeg uas tab tom loj hlob tuaj yuav kawm hlub tus Tswv thiab coj raws li Nws tej lus txib? Peb puas txhawb pab cov uas nyob ib puag ncig peb thiab cov uas peb txais kev txib mus saib xyuas thiab rau siab ua li ntawd—ua kev txi pub sij hawm thiab dag zog uas peb yeej siv tau ua lwm yam? Peb puas ua raws li ob lo lus txib tseem ceeb tshaj plaws—hlub Vajtswv thiab hlub Nws cov me nyuam?5 Feem ntau peb qhia tias peb hlub lawv los ntawm peb txoj kev pab lawv.

Thawj Tswj Hwm Dallin H. Oaks qhia hais tias: “Peb tus Cawm Seej tau ua siab dawb pab lwm tus. Nws qhia tias peb txhua tus yuav tsum coj raws li Nws los ntawm qhov uas peb tso kev qia dub tseg kom peb pab tau lwm tus.”

Nws hais ntxv tias:

“Ib qho piv txwv txog kev ua siab dawb pab lwm tus … yog kev txi uas cov niam tsev txiv tsev ua rau lawv cov me nyuam. Cov niam tsev raug mob thiab tso tej yam lawv xav ua tseg kom yug thiab tu txhua tus me nyuam. Cov txiv tsev hloov lawv lub neej thiab tej yam uas tseem ceeb rau lawv kom txhawb nqa ib tsev neeg. …

“… Peb kuj zoo siab rau cov uas saib xyuas neeg xiam hoob qhab hauv lawv tsev neeg thiab lawv niam lawv txiv uas laus heev. Thaum ua kev pab li no, yus tsis nug hais tias yus yuav tau dab tsi? Ua li no los yus yuav tsum tsis txhob xav txog yus tus kheej thiab ua siab dawb pab lwm tus. …

“[Thiab] tag nrho tej yam no qhia txog lub ntsiab cai nyob mus ib txhis uas hais tias peb haj yam zoo siab thiab txaus siab thaum peb pab lwm tus vim peb xav pub rau lawv, tsis yog vim peb xav tau dab tsi.

“Peb tus Cawm Seej qhia peb kom coj raws li no thaum peb ua kev txi kom tsis txhob xav txog peb tus kheej thiab ua siab dawb pab lwm tus.”6

Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson kuj qhia tias “tej zaum thaum peb tham nrog tus uas tau Tsim peb tim ntsej tim muag, nws yuav tsis nug peb hais tias, ‘Nej tau muaj pes tsawg txoj hauj lwm?’ tiam sis nws yuav nug, ‘Nej tau pab pes tsawg tus neeg?’ Muaj tseeb tiag, nej yeej tsis muaj peev xwm hlub tus Tswv mus txog thaum nej ua hauj lwm rau Nws los ntawm kev pab Nws cov neeg.”7

Los yog hais tias, cov viv ncaus, yeej tsis ua li cas yog peb zaum hauv tej lub rooj zaum zoo los sis yog peb nyob tsis tau txog thaum kev sib ntsib tiav thaum muaj ib lub rooj zaum qub nyob puag tom qab. Yeej yuav tsis ua li cas yog tias peb yuav tsum tawm mus hauv chaw nkag lub tsev sib ntsib kom nplij ib tug me nyuam uas quaj. Qhov uas yuav muaj nqi rau peb yog qhov uas peb tau los vim peb xav pab lwm tus, thiab peb tau pom cov uas peb txhawb pab thiab hais lus zoo siab rau lawv, thiab peb tau hais nyob zoo rau cov uas zaum nrog peb ua ke—xav nrog lawv ua phooj ywg txawm yog peb tsis txais kev txib txhawb pab lawv. Thiab qhov uas peb ua txhua yam no nrog kev muaj siab xav pab lwm tus thiab kev hlub thiab kev txi yog ib qho uas yuav muaj nqi heev.

Kuv twb kawm hais tias peb tsis tas ua ib lub chocolate cake kom ua ib tug xib hwb zoo hauv lub Koom Haum Me Nyuam Yaus, vim qhov uas muaj nqis tsis yog lub cake ntawd. Qhov uas muaj nqis yog kev hlub uas ua rau yus xav ua tej yam zoo li ntawd.

Kuv ua tim khawv hais tias kev hlub yeej dawb ceev thaum ua los ntawm kev txi—kev txi ntawm ib tug xib hwb thiab Vajtswv Leej Tub kev txi uas nyob mus ib txhis. Kuv ua tim khawv tias Nws muaj txoj sia nyob! Kuv hlub Nws thiab xav tso kuv txoj kev qia dub tseg kom hlub thiab txhawb pab lwm tus zoo li Nws. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.