2010–2019
Cia Li Tsa Nej Taub Hau thiab Muaj Kev Zoo Siab
Kaum Hli Ntuj Xyoo 2018


Cia Li Tsa Nej Taub Hau thiab Muaj Kev Zoo Siab

Thaum peb ntsib tej yam nyuaj raws li tus Tswv txoj hau kev, thov kom peb tsa taub hau thiab cia li zoo siab.

Thaum xyoo 1981, kuv txiv thiab kuv ob tug phooj ywg, peb mus ua si pem lub xeev Alaska. Peb npaj siab tias peb yuav ya nyob hoom mus tsaws rau saum nplaim dej thiab nce mus xyuas toj roob hauv pes zoo nkauj heev. Kom peb thiaj tsis tas nqa nra hnyav heev, peb muab peb khoom siv ntim rau hauv ib co thawv thiab muab cov thawv no thawb tawm ntawm peb lub nyob hoom ze ze qhov chaw peb yuav mus ua si. Cov thawv no muaj tej chij liab liab dhos rau kom peb thiaj nrhiav tau yooj yim dua.

Tom qab uas peb taug kev mus txog qhov chaw ntawd, peb nrhiav nrhiav, tiam sis nrhiav tsis pom ib lub thawv hlo li. Ua rau peb xav tsis thoob li. Nyob nyob peb nrhiav tau ib lub thawv. Lub thawv ntawd muaj ib lub qhov cub me me, ib daim ntaub tiv nag, ob peb qho qhob noom, thiab ob peb pob khoom noj Hamburger Helper—tiam sis tsis muaj nqaij nyuj hamburger. Peb tsis muaj peev xwm tiv tauj kom tau leej twg thiab tseem tshuav ib as thiv ua ntej cov neeg uas yuav tuaj tos peb mam li tuaj.

Kuv kawm ob yam los ntawm qhov uas tau muaj los no: Ib yam yog tsis txhob muab yus cov khoom noj pov tawm ntawm lub qhov rais mus. Qhov thib ob, qee zaum peb yuav tsum ntsib tej yam nyuaj heev kom nyiaj taus.

Feem ntau, peb yws yws txog tej yam nyuaj hais tias, “Ua li cas muaj li no rau kuv?” Tiam sis, qhov uas peb noog yog vim li cas li ntawd yeej tsis tshem qhov nyuaj tawm ntawm peb mus li. Tus Tswv xav kom peb kov yeej kom tau tej kev cov nyom uas peb muaj, thiab Nws tau qhia hais tias “tej yam no yuav muab kev kawm rau [peb], thiab yuav zoo rau [peb].”1

Qee zaum tus Tswv hais kom peb ua ib yam nyuaj, tiam sis qee zaum peb tej kev cov nyom yog kawj los ntawm peb los yog lwm tus neeg tej kev ywj siab xaiv. Nifais tau ntsib ob qho kev cov nyom no huv tib si. Thaum Lihais hais kom nws cov tub rov qab mus tom nroog es muab cov phiaj kub los ntawm Lasnpas, Lihais hais tias, “Saib seb koj cov tij laug yws yws, hais tias qhov uas kuv hais kom lawv ua yog ib qho nyuaj heev; tiam sis saib seb twb tsis yog kuv hais kom lawv ua, tiam sis qhov no yog tus Tswv ib txoj lus txib.”2 Muaj dua ib zaug uas Nifais ob tug tij laug tau xaiv kom tswj hwm Nifais li no: “Nkawd tau xuas tes ntsiab nthos kuv, vim saib seb, nkawd npau taws heev kawg li, thiab nkawd tau muab hlua los khi kuv, vim nkawd nrhiav kev muab kuv txoj sia txo pov tseg.”3

Yauxej Xamiv tau ntsib ib yam nyuaj heev hauv Liberty lub qhov Taub. Thaum nws poob siab heev vim zoo li yuav tsis dim hlo li, Yauxej nqua hu hais tias, “Au Vajtswv, koj nyob qhov twg?”4 Kuv paub tias peb txhia yeej xav li Yauxej xav li ntawd.

Peb txhua tus yeej yuav ntsib tej yam nyuaj: peb ib tug neeg tso peb tseg, kev sib nrauj, ib tug me nyuam uas ua loj leeb, kev mob kev nkeeg, kev sim kev ntseeg, kev poob hauj lwm, los yog lwm yam kev cov nyom.

Ntau xyoo dhau los, thaum Txwj Laug Neal A. Maxwell ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim hais ib co lus thaum nws tseem tab tom nyiaj qhov uas nws raug kab mob ntshav dawb, nws cov lus ntawd ua rau kuv xav tsis thoob thiab hloov kuv lub siab mus ib txhis li. Nws hais tias, “Kuv ua tib zoo xav mus xav los thiab txawm muaj cov lus no los rau hauv kuv lub siab lub ntsws thiab txhawb nqa kuv hais tias: ‘Kuv tau muab kab mob ntshav dawb rau koj kom koj thiaj muaj hwj chim muaj cai qhia kuv cov neeg.’” Ces nws txawm hais txog qhov uas tau muaj los rau nws tau foom koob hmoov rau nws thiab qhia nws “txog tej yam tseeb hais txog lub neej nyob mus ib txhis. … Thaum pom tau lub neej nyob mus ib txhis, txawm tias yog ib nyuag ntsia xwb los, pom li ntawd yuav pab tau peb peem zog mus tom hauv ntej, txawm tias yeej yuav nyuaj heev.”5

Kom thiaj pab peb kov yeej tau tej yam nyuaj es ntsia ntsoov lub neej nyob mus ib txhis li, kuv xav qhia ob lub tswv yim rau nej. Peb yuav tsum kov yeej kom tau tej yam nyuaj. Qhov xub thawj yog thaum peb zam txim rau lwm tus neeg. Qhov thib ob yog thaum peb rau rau siab ua raws li Vajtswv lub siab xav.

Qhov uas zam txim pub rau lawv cov neeg uas tau kawj peb qhov kev cov nyom thiab qhov uas peb tso siab plhuav “ua raws li Vajtswv lub siab xav”6 yeej nyuaj heev. Thiab haj yam ua rau peb mob siab thaum yam nyuaj ntawd yog kawj los ntawm peb ib tug neeg txheeb ze, ib tug phooj ywg, los yog peb tus kheej.

Thaum kuv ua ib tug npisov, kuv kawm txog kev zam txim los ntawm kuv ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm, Bruce M. Cook, thaum nws qhia zaj lus no rau kuv. Nws piav hais tias:

“Thaum xyoo 1970 tawm, kuv thiab kuv ib co kwv luag tau txhim tsa ib lub lag luam. Txawm hais tias peb tsis ua txhaum kev cai li cas, peb kuj ua ob peb yam yuam kev, thiab vim yog lub sij hawm ntawd tej kev ua lag luam tsis tshua zoo, peb poob peev ntau.

“Muaj ib co neeg uas tau tso peev uas foob peb kom txais tau lawv cov nyiaj peev rov qab los. Lawv tus kws lij choj yog ib tug pab cuam hauv kuv tsev neeg pawg ntseeg pawg npisov. Yeej nyuaj heev uas kuv yuav tsum txhawb nqa tus neeg uas xav ua kom kuv puas tsuaj mus. Kuv tuav chawj chim rau nws thiab saib nws ua kuv tus yeeb ncuab. Tom qab uas peb sib hais plaub tom xam, kuv poj niam wb poob txhua yam uas peb muaj, suav peb lub tsev nyob thiab.

“Thaum xyoo 2002, kuv poj niam wb txawm kawm tias ceg txheem ntseeg pawg thawj tswj hwm uas kuv tab tom ua ib tug pab cuam hauv yuav hloov. Ua ntej ntawd, kuv poj niam noog kuv saib yog tias kuv raug hu los mus ua tus thawj tswj hwm tshiab rau ceg txheem ntseeg, kuv yuav xaiv leej twg los ua kuv ob tug pab cuam. Kuv tsis xav hais txog, tiam sis nws noog tiag tiag. Nyob nyob, muaj ib lub npe uas los rau hauv kuv lub siab. Ces kuv poj niam txawm hais lub npe ntawm tus kws lij choj uas wb saib ua lub hauv paus ntawm peb tej kev cov nyom 20 xyoo ua ntej ntawd. Thaum kuv poj niam hais txog nws, tus Ntsuj Plig pom zoo hais tias tus neeg ntawd yuav tsum yog tus pab cuam thib ob. Kuv puas yuav zam tau txim rau tus neeg ntawd?

“Thaum Txwj Laug David E. Sorensen hu kuv los ua ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm, nws muab ib teev rau kuv xaiv ob tug pab cuam. Kuv ke so kua muag ke qhia nws hais tias tus Tswv twb qhia kuv saib kuv yuav tsum xaiv tus twg. Thaum kuv hais lub npe ntawm tus neeg uas yav thaud kuv saib ua kuv tus yeeb ncuab, tej kev npau taws, tej kev chawj chim, thiab tej kev ntxub ntxaug cia li poj mus. Thaum lub sij hawm ntawd kiag, kuv tau kawm txog qhov kaj siab uas los ntawm kev zam txim dhau ntawm Khetos txoj Kev Theej Txhoj.”

Muaj tseeb tiag, kuv ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm tau “zam txim pub” rau nws tus yeeb ncuab, ib yam li Nifais uas nyob yav thaum ub.7 Kuv paub tias Thawj Tswj Hwm Cook thiab nws tus pab cuam yog ob tug thawj coj ncaj nees ntawm lub pov thawj hwj, thiab nkawd ib leeg hlub ib leeg. Kuv txawm txiav txim siab ua zoo ib yam li nkawd.

Ntau xyoo ua ntej ntawd, thaum peb muaj teeb meem pem Alaska, kuv kawm sai sai hais tias qhov uas liam lwm tus neeg rau peb tej kev cov nyom—xws li tus tsav nyob hoom uas muab peb cov khoom noj thawb tawm ntawm lub nyob hoom mus—tsis yog ib yam uas yuav kho tau teeb meem. Txawm yog li ntawd los, thaum peb nkees nkees, tshaib plab, muaj mob muaj nkeeg, thiab yuav tsum pw rau hauv pem teb es tsuas muaj ib daim ntaub thaiv peb ntawm tej kob nag, kuv kawm hais tias “Vajtswv kov yeej tau txhua tsav txhia yam.”8

Cov hluas es, Vajtswv xav kom nej ua tau tej yam nyuaj. Muaj ib tug ntxhais hluas 14 xyoos uas xeem ntaus pob basketball. Nws xav xav ntaus pob basketball hauv tsev kawm ntawv qib nrab ib yam li nws tus niam laus. Ces nws kawm hais tias nws niam thiab txiv tau raug hu los mus ua thawj coj rau ib qho chaw tshaj tawm txoj moo zoo hauv teb chaws Guatemala.

Thaum nws mus txog, nws kawm tias nws yuav tsum kawm ob hoob ua lus Mev, es nws twb tsis txawj lus Mev. Thiab tsis muaj ib pab kis las rau ntxhais hluas hlo li nyob ntawm nws lub tsev kawm tsawv. Thiab nws nyob xab 14 ntawm ib lub tsev uas muaj neeg zov nruj. Thiab qhov nyuaj kawg yog nws tawm mus ua si sab nraud tsis tau nws ib leeg xwb vim muaj as tab lais heev.

Nws niam txiv mloog nws quaj hauv txaj txhua hmo rau ob peb hlis. Yeej ua rau nkawd ob lub siab ntais rhe! Thaum kawg nkawd txiav txim siab hais tias yuav muab nws xa mus nrog nws pog nyob rau lub sij hawm nws kawm ntawv qib nrab.

Thaum kuv poj niam nkag wb tus ntxhais hoob kom qhia nws saib wb tau txiav txim siab li cas, kuv poj niam pom wb tus ntxhais txhos caug thov Vajtswv es Phau Ntawv Maumoos qhib plho nyob saum nws lub txaj. Tus Ntsuj Plig txawm ntxhi rau kuv poj niam hais tias, “Nws yuav tsis ua li cas,” thiab kuv poj niam txawm tawm mus.

Wb yeej tsis tau hnov nws quaj txog yam nyuaj ntawd ntxiv hlo li. Wb tus ntxhais tau peem kom dhau peb xyoos ntawd, rau siab thiab tso siab plhuav rau tus Tswv tej kev pab.

Thaum peb ua tub txib tiav tas, kuv noog kuv tus ntxhais saib nws puas yuav mus ua tub txib thiab. Nws teb hais tias, “Txiv, tsis mus os, kuv twb ua tub txib lawm.”

Es qhov ntawd los tsis ua li cas! Tiam sis rau lub hli tom qab ntawd, tus Ntsuj Plig tsa kuv sawv thaum hmo ntuj hais tais: “Kuv tau hu koj tus ntxhais los mus ua tub txib.”

Kuv teb hais tias “Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej, nws yeej tau muab pub ntau yam lawm.” Tus Ntsuj Plig qhuab qhia kuv thiab kuv txawm to taub hais tias tus Tswv xav kom kuv tus ntxhais mus ua tub txib.

Ces kuv coj kuv tus ntxhais mus noj su. Kuv hais rau nws hais tias, “Ganzie, koj puas paub wb thiaj tuaj qhov no?”

Nws teb hais tias, “Aws, kuv txiv. Koj paub hais tias kuv yuav tsum mus ua tub txib. Kuv tsis tshua xav mus, tiam sis kuv yuav mus.”

Vim kuv tus ntxhais kam ua raws li Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej lub siab xav, kuv tus ntxhais ua hauj lwm pab Vajtswv kawg siab kawg ntsws kawg plab kawg plawv. Kuv tus ntxhais tau qhia kuv ua tej yam nyuaj tiag.

Nyob hauv Thawj Tswj Hwm Russell M. Nelson zaj lus hais rau cov hluas nyob thoob ntiaj teb, nws hais kom cov hluas ua ob peb yam nyuaj heev. Thawj Tswj Hwm Nelson hais tias: “Kuv txoj lus caw nej thib tsib yog kom nej ua neeg txawv cov hauv lub ntiaj teb. … Tus Tswv xav kom nej coj thiab hnav ris tsho zoo li Yexus Khetos ib tug thwj tim tiag tiag.”9 Ua li no yeej nyuaj heev, tias sis kuv paub tias nej ua tau—es muaj kev zoo siab.

Nco qab ntsoov hais tias “muaj tib neeg xwv kom lawv yuav muaj kev xyiv fab.”10 Txawm Lihais ntsib kev cov nyom ntau los, nws tseem nrhiav tau kev xyiv fab. Nej puas nco qab thaum Amas “nyuaj siab heev”11 vim yog cov neeg hauv lub nroog Amonaihas? Tus tim tswv qhia nws hais tias, “Koj tau koob hmoov, Amas; yog li ntawd, cia li tsa koj lub taub hau thiab cia li zoo siab, … vim koj twb rau siab hlo ua raws li Vajtswv tej lus txib txij.”12 Amas kawm ib qho tseeb zoo kawg: peb yeej los muaj tau kev zoo siab thaum peb ua raws li Vajtswv tej kev txib. Nco qab ntsoov hais tias thaum tej kev tsov rog thiab tej kev cov nyom uas muaj thaum lub caij uas Thawj Tub Rog Maulaunais nyob, “yeej tsis muaj dua ib lub sij hawm zoo siab tshaj rau cov neeg Nifais.”13 Peb yuav tsum muaj kev xyiv fab thaum peb ntsib tej yam nyuaj.

Tus Cawm Seej ntsib tej yam nyuaj thiab: “Thiab tej neeg ntiaj teb … yuav txiav txim hais tias nws tsis muaj nuj nqis; yog li ntawd lawv thiaj muab nws nplawm, thiab nws ua siab ntev nyiaj; thiab lawv muab nws ntaus, thiab nws ua siab ntev nyiaj. Muaj tseeb tiag, lawv nto qaub ncaug rau nws, thiab nws ua siab ntev nyiaj, vim yog nws txoj kev hlub thiab nws txoj kev ua siab ntev rau noob neej.”14

Vim yog txoj kev hlub ntawd, Yexus Khetos nyiaj kom ua taus txoj Kev Theej Txhoj tiav tas. Thaum kawg, Nws hais rau peb txhua tus hais tias, “Neeg ntiaj teb yuav tsim txom nej: tiam sis cia li zoo siab, rau qhov kuv twb kov yeej lub ntiaj teb no lawm.”15 Vim yog Khetos, peb kuj yuav kov yeej tau lub ntiaj teb thiab.

Thaum peb ntsib tej yam nyuaj raws li tus Tswv txoj hau kev, thov kom peb tsa taub hau thiab cia li zoo siab. Tau lub cib fim dawb ceev no kom ua tim khawv rau lub ntiaj teb, kuv tshaj tawm hais tias peb tus Cawm Seej yeej nyob thiab coj Nws lub Koom Txoos. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.