1 Un tagad notika, kad ķēniņš Benjamīns bija pabeidzis runāt tos vārdus, kurus tam bija nodevis Tā Kunga eņģelis, viņš pameta savas acis visapkārt uz ļaužu pulku un redzēja, ka viņi bija nokrituši pie zemes, jo bailes no Tā Kunga bija nākušas pār viņiem.

2 Un viņi bija ieraudzījuši sevi savā miesīgajā stāvoklī pat niecīgākus par zemes pīšļiem. Un viņi visi skaļi kliedza vienā balsī, sacīdami: Ak, apžēlojies un attiecini uz mums Kristus Izpirkšanas asinis, lai mēs saņemtu savu grēku piedošanu un mūsu sirdis tiktu šķīstītas, jo mēs ticam Jēzum Kristum, Dieva Dēlam, kurš radīja debesis un zemi, un visas lietas, un kurš nāks lejā starp cilvēku bērniem.

3 Un notika, kad viņi bija sacījuši šos vārdus, Tā Kunga Gars nāca pār viņiem un viņi tika piepildīti ar prieku, saņēmuši savu grēku piedošanu un esot ar mierīgu sirdsapziņu ārkārtīgi lielās ticības dēļ, kas viņiem bija uz Jēzu Kristu, kurš nāks, saskaņā ar tiem vārdiem, ko ķēniņš Benjamīns bija uz viņiem runājis.

4 Un ķēniņš Benjamīns atkal atvēra savu muti un sāka runāt uz viņiem, sacīdams: Mani draugi un mani brāļi, mana cilts un mana tauta, es gribētu atkal lūgt jūsu uzmanību, lai jūs klausītos un saprastu manus atlikušos vārdus, kurus es jums sacīšu.

5 Jo lūk, ja atziņa par Dieva labestību tagad ir pamodinājusi jūsos jūsu niecības un jūsu nevērtības, un kritušā stāvokļa sajūtu,—

6 es saku jums, ja jūs esat nākuši pie atziņas par Dieva labestību un Viņa nepārspējamo spēku, un Viņa gudrību, un Viņa pacietību, un Viņa iecietību pret cilvēku bērniem; un arī Grēku Izpirkšanu, kas ir sagatavota kopš pasaules radīšanas, lai tādējādi glābšana varētu nākt pie tā, kas paļausies uz To Kungu un būs uzcītīgs, turot Viņa baušļus, un turpinās ticībā līdz pat savas dzīves galam, es domāju mirstīgā ķermeņa dzīvi,—

7 es saku, ka tas ir tas cilvēks, kas saņems glābšanu caur Grēku Izpirkšanu, kas bija sagatavota kopš pasaules radīšanas visai cilvēcei, kas jebkad bijusi kopš Ādama Krišanas vai kas ir, vai kas jebkad būs līdz pat pasaules galam.

8 Un šis ir tas veids, kā glābšana nāk. Un nav nevienas citas glābšanas kā tikai šī, par kuru tika runāts; nedz arī kādi citi nosacījumi, kā cilvēks var tikt izglābts, kā tikai nosacījumi, kurus es jums pateicu.

9 Ticiet Dievam; ticiet, ka Viņš ir un ka Viņš ir visu radījis gan debesīs, gan uz zemes; ticiet, ka Viņam ir visa gudrība un visa vara gan debesīs, gan uz zemes; ticiet, ka cilvēks nesaprot visu to, ko Tas Kungs var saprast.

10 Un turklāt ticiet, ka jums ir jānožēlo savi grēki un jāatmet tie, un jāpazemojas Dieva priekšā; un lūdziet ar patiesu sirdi, lai Viņš jums piedotu; un tagad, ja jūs ticat visām šīm lietām, raugiet, lai jūs tās darītu.

11 Un vēlreiz es saku jums, kā es jau sacīju iepriekš,—kā jūs esat nonākuši pie atziņas par Dieva godību jeb ja jūs esat iepazinuši Viņa labestību un izbaudījuši Viņa mīlestību, un saņēmuši savu grēku piedošanu, kas rada tādu ārkārtīgi lielu prieku jūsu dvēselēs, patiesi tā es gribētu, lai jūs atcerētos un vienmēr pieminētu Dieva diženumu un jūsu pašu niecību, un Viņa labestību un iecietību pret jums—necienīgām radībām, un pazemotos līdz pat pazemības dziļumiem, ikdienas piesaucot Tā Kunga Vārdu un nelokāmi stāvot ticībā par to, kas nāks un kas tika runāts ar eņģeļa muti.

12 Un lūk, es saku jums, ja jūs to visu darāt, jūs vienmēr priecāsities un būsit piepildīti ar Dieva mīlestību, un vienmēr saglabāsit savu grēku piedošanu; un jūs pieaugsit atziņā par Tā, kas jūs radījis, godību jeb atziņā par to, kas ir taisnīgs un patiess.

13 Un jums nebūs vēlēšanās aizskart vienam otru, bet dzīvot miermīlīgi un dot katram cilvēkam to, kas viņam pienākas.

14 Un jūs nepieļausit saviem bērniem, ka tie staigātu izsalkuši vai kaili; ne arī jūs pieļausit, ka viņi pārkāptu Dieva likumus un cīnītos, un ķildotos viens ar otru, un kalpotu velnam, kas ir grēka saimnieks jeb kas ir ļaunais gars, par kuru ir runājuši mūsu tēvi, jo viņš ir visa taisnīgā ienaidnieks.

15 Bet jūs mācīsit viņiem staigāt patiesības un saprāta ceļus, jūs mācīsit viņiem mīlēt vienam otru un kalpot cits citam.

16 Un arī jūs paši palīdzēsit tiem, kam vajadzīga jūsu palīdzība; jūs sniegsit no savas mantas tam, kam tas ir vajadzīgs; un jūs nepieļausit, ka ubags lūdz jums velti, un neizdzīsit viņu, lai tas aizietu bojā.

17 Varbūt jūs sacīsit: Šis cilvēks pats sevi novedis tādā postā, tādēļ es atturēšu savu roku un nedošu viņam no savas barības, ne arī došu viņam no savas mantas, lai viņš nevarētu izciest, jo viņa sods ir taisnīgs,—

18 bet es saku jums: Ak cilvēk, kas tā dara, tam pašam ir nopietns iemesls nožēlot grēkus; un, ja viņš nenožēlos to, ko viņš ir darījis, viņš ies bojā uz visiem laikiem un nebūs viņam daļas Dieva valstībā.

19 Jo lūk, vai mēs visi neesam ubagi? Vai mēs visi neesam atkarīgi no Tās pašas Būtnes, patiesi, Dieva, par visu mantu, kas mums ir, gan par barību, gan par drēbēm un par zeltu, un par sudrabu, un par visām visa veida bagātībām, kas mums ir?

20 Un lūk, pat tagad jūs piesaucat Viņa Vārdu un lūdzat savu grēku piedošanu. Un vai Viņš ir ļāvis, lai jūs lūgtu veltīgi? Nē, Viņš ir izlējis Savu Garu pār jums un licis, lai jūsu sirdis tiktu piepildītas ar prieku, un licis apklust jūsu mutēm, lai jūs nevarētu atrast vārdus,—tik ļoti liels bija jūsu prieks.

21 Un tagad ja Dievs, kas jūs ir radījis, no kura ir atkarīgas jūsu dzīvības un viss, kas jums ir un kas jūs esat, dāvā jums visu, kas ir taisnīgs un ko jūs prasāt ticībā, ticot, ka jūs saņemsit, ak, tad kā gan jums vajag dalīties savā mantā, kas jums ir, citam ar citu.

22 Un ja jūs tiesājat cilvēku, kurš lūdz jums jūsu mantu, lai viņš neaizietu bojā, un nolādat viņu,—cik gan daudz taisnīgāka būs jūsu nolādēšana par savas mantas nedošanu, kas nepieder jums, bet gan Dievam, kam pieder arī jūsu dzīvība; un tomēr jūs neko nelūdzat un nenožēlojat to, ko esat darījuši.

23 Es saku jums, ak vai būs tādam cilvēkam, jo viņa manta aizies bojā kopā ar viņu; un tagad es saku to tiem, kas ir bagāti attiecībā uz šīs pasaules lietām.

24 Un vēl es saku nabagiem—jums, kam nav un kam ir tikai tik, lai jūs izdzīvotu no dienas uz dienu; es domāju visus jūs, kas atsakāt ubagam tādēļ, ka jums nav; es gribētu, lai jūs sacītu savās sirdīs: Es nedodu tādēļ, ka man nav, bet, ja man būtu, es dotu.

25 Un tad, ja jūs sakāt tā savās sirdīs, jūs paliksit nevainīgi, savādāk jūs tiksit nolādēti; un jūsu nolādēšana ir taisnīga, jo jūs kārojat to, ko neesat dabūjuši.

26 Un tagad to lietu labad, ko esmu jums sacījis—tas ir, tā labad, lai saglabātu jūsu grēku piedošanu no dienas uz dienu, lai jūs varētu staigāt nevainīgi Dieva priekšā—es gribētu, lai jūs dotu no savas mantas nabagiem, katrs cilvēks atbilstoši tam, kas viņam ir, piemēram, pabarotu izsalkušo, apģērbtu kailo, apmeklētu slimo un sniegtu tiem atbalstu gan garīgi, gan laicīgi, atbilstoši viņu vajadzībām.

27 Un skatieties, lai tas viss tiktu darīts gudrībā un kārtībā, jo nav nepieciešams, lai cilvēks skrietu ātrāk, nekā tas spēj. Un vēl ir vajadzīgs, lai viņš būtu uzcītīgs, lai tādējādi viņš varētu iegūt balvu, tādēļ visam ir jātiek darītam kārtībā.

28 Un es gribētu, lai jūs atcerētos, ka tam, kas jūsu vidū aizņemas no sava kaimiņa, ir jāatdod tas, ko viņš ir aizņēmies, atbilstoši tam, kā viņš bija vienojies, vai arī tu grēko; un varbūt tu liksi arī kaimiņam grēkot.

29 Un beidzot, es nevaru jums pateikt visas lietas, ar ko jūs varat sagrēkot; jo ir dažādi ceļi un veidi, pat tik daudz, ka es nevaru tos saskaitīt.

30 Bet es varu jums pateikt to, ka, ja jūs neuzmanīsit sevi un savas domas, un savus vārdus, un savus darbus, un neievērosit Dieva baušļus, un neturpināsit ticībā tam, ko esat dzirdējuši par mūsu Kunga atnākšanu, līdz pat savas dzīves beigām, jūs iesit bojā. Un tad, ak cilvēk, atceries un neaizej bojā!