Svētie Raksti
Almas 45


Apraksts par Nefija tautu, un viņu kariem un strīdiem Helamana dienās, saskaņā ar Helamana pierakstu, ko viņš veda savās dienās.

Ietver no 45. līdz 62. nodaļai.

45. nodaļa

Helamans tic Almas vārdiem. Alma pravieto par nefijiešu iznīcināšanu. Viņš svētī un nolād zemi. Alma varētu būt Gara paņemts tāpat kā Mozus. Šķelšanās Baznīcā pieaug. Apmēram 73. g. pr. Kr.

1 Lūk, tad notika, ka Nefija tauta bija ārkārtīgi priecīga, tāpēc ka Tas Kungs atkal bija atbrīvojis tos no viņu ienaidnieku rokām; tādēļ viņi pateicās Tam Kungam, savam Dievam; jā, un viņi daudz gavēja un daudz lūdza, un viņi pielūdza Dievu ar ārkārtīgi lielu prieku.

2 Un notika deviņpadsmitajā soģu valdīšanas gadā pār Nefija tautu, ka Alma nāca pie sava dēla Helamana un sacīja viņam: Vai tu tici tiem vārdiem, ko es tev teicu par šiem pierakstiem, kas ir vesti?

3 Un Helamans sacīja viņam: Jā, es ticu.

4 Un Alma atkal sacīja: Vai tu tici Jēzum Kristum, kas nāks?

5 Un viņš sacīja: Jā, es ticu visiem vārdiem, ko tu esi runājis.

6 Un Alma sacīja uz viņu atkal: Vai tu turēsi manas pavēles?

7 Un viņš sacīja: Jā, es turēšu tavas pavēles ar visu savu sirdi.

8 Tad Alma sacīja viņam: Svētīts tu esi, un Tas Kungs būs tev labvēlīgs šai zemē.

9 Bet lūk, man ir kaut kas, ko tev pravietot; bet to, ko es tev pravietošu, tu nedarīsi zināmu citiem; jā, tas, ko es tev pravietošu, nedrīkst tikt darīts zināms, līdz pravietojums piepildīsies; tādēļ pieraksti vārdus, kurus es sacīšu.

10 Un šie ir tie vārdi: Lūk, es redzu, saskaņā ar atklāsmes garu, kas ir manī, ka šī pati tauta, nefijieši, kritīs neticībā četri simti gadu pēc tam, kad Kristus pats pasludinās Sevi viņiem.

11 Jā, un tad viņi redzēs karus un mēri, jā, badu un asinsizliešanu, līdz pat Nefija tauta izmirs

12 jā, un tas tāpēc, ka viņi kritīs neticībā un kritīs tumsības darbos un baudkārē, un visa veida nekrietnībās; jā, es saku tev, ka tāpēc, ka viņi grēkos pret tik lielu gaismu un zināšanām, jā, es saku tev, ka no tās dienas, patiesi ceturtā paaudze nepaies, pirms šī lielā nekrietnība nāks.

13 Un, kad šī lielā diena nāks, lūk, tas laiks pienāks ļoti drīz, ka tie, kuri tagad ir, jeb to pēcnācēji, kas tagad ir pieskaitīti pie Nefija tautas, vairs netiks pieskaitīti pie Nefija tautas.

14 Bet katrs, kas paliks un netiks iznīcināts tajā lielajā un šausmu pilnajā dienā, taps pieskaitīts starp lamaniešiem un kļūs līdzīgs tiem, visi, izņemot tikai dažus, kas tiks saukti par Tā Kunga mācekļiem; un tos lamanieši vajās, līdz pat tie izmirs. Un tad dēļ nekrietnības šis pravietojums tiks piepildīts.

15 Un tad notika, ka pēc tam, kad Alma bija pateicis šīs lietas Helamanam, viņš svētīja to un arī citus savus dēlus; un viņš arī svētīja zemi visiem taisnajiem.

16 Un viņš sacīja: Tā saka Dievs Tas Kungs: Nolādēta būs tā zeme, jā, šī zeme, katrai tautai, ciltij, valodai un tautībai, līdz to iznīcībai, kas dara ļaunu, kad tie savā ļaunumā būs pilnīgi nobrieduši; un, kā Es teicu, tā tas būs; jo šis ir Dieva lāsts un svētība pār zemi, jo Tas Kungs nevar raudzīties uz grēku pat ar vismazāko atlaidi.

17 Un tad, kad Alma bija sacījis šos vārdus, viņš svētīja baznīcu, jā, visus tos, kas stingri stāvēs ticībā no tā laika un turpmāk.

18 Un, kad Alma bija to darījis, viņš devās prom no Zarahemlas zemes, it kā ietu uz Meleka zemi. Un notika, ka par viņu vairs netika dzirdēts; un par viņa nāvi jeb apglabāšanu mēs nezinām.

19 Lūk, šo mēs zinām, ka viņš bija taisnīgs vīrs; un baznīcā izplatījās runas, ka viņš tika Gara paņemts jeb apglabāts ar Tā Kunga roku tāpat kā Mozus. Bet lūk, Raksti saka, ka Tas Kungs paņēma Mozu pie sevis; un mēs domājam, ka Viņš arī pieņēma Almu garā pie Sevis; tādēļ šī iemesla dēļ mēs neko nezinām par viņa nāvi un apglabāšanu.

20 Un tad notika deviņpadsmitā soģu valdīšanas gada sākumā pār Nefija tautu, ka Helamans devās tautā, lai sludinātu tiem vārdu.

21 Jo lūk, dēļ viņu kariem ar lamaniešiem un daudziem nelielajiem strīdiem un nemieriem, kas bija starp ļaudīm, kļuva vajadzīgs, lai Dieva vārds tiktu sludināts starp tiem, jā, un lai sakārtošana tiktu veikta visā baznīcā.

22 Tādēļ Helamans un viņa brāļi devās, lai atkal nostiprinātu baznīcu visā zemē, jā, katrā pilsētā visā zemē, kas piederēja Nefija tautai. Un notika, ka viņi iecēla priesterus un skolotājus visā zemē, pār visām draudzēm.

23 Un tad notika, kad Helamans un viņa brāļi bija iecēluši priesterus un skolotājus pār draudzēm, ka radās šķelšanās viņu starpā, un viņi atstāja bez ievērības Helamana un viņa brāļu vārdus;

24 bet viņi pieauga lepnībā, būdami augstprātīgi savās sirdīs savu ārkārtīgi lielo bagātību dēļ; tādēļ viņi likās bagāti paši savās acīs un neņēma vērā to vārdus staigāt godīgi Dieva priekšā.