Svētie Raksti
Almas 42


42. nodaļa

Mirstīgā dzīve ir pārbaudes laiks, lai dotu iespēju cilvēkam nožēlot grēkus un kalpot Dievam. Krišana atnesa laicīgo un garīgo nāvi visai cilvēcei. Pestīšana nāk caur grēku nožēlošanu. Dievs pats izpērk pasaules grēkus. Žēlastība ir tiem, kas nožēlo grēkus. Visi citi tiek pakļauti Dieva tiesai. Žēlastība nāk Izpirkšanas dēļ. Tikai tas, kas patiesi nožēlojis grēkus, tiek izglābts. Apmēram 74. g. pr. Kr.

1 Un tagad, mans dēls, es manu, ka ir vēl kaut kas, kas uztrauc tavu prātu, ko tu nevari saprast—kas attiecas uz Dieva taisnīgumu, sodot grēcinieku; jo tu mēģini domāt, ka tas nav taisnīgi, ka grēcinieks tiks nodots ciešanām.

2 Tad lūk, mans dēls, es tev to izskaidrošu. Jo lūk, pēc tam, kad Dievs Tas Kungs izraidīja mūsu pirmos vecākus no Ēdenes dārza apstrādāt zemi, no kuras tie tika ņemti—jā, Viņš izdzina cilvēku un Viņš nolika uz austrumiem no Ēdenes dārza ķerubu un liesmojošu zobenu, kas griezās uz visām pusēm, lai sargātu dzīvības koku,—

3 tad mēs redzam, ka cilvēks kļuva kā Dievs, zinādams labu un ļaunu; un, lai tas neizstieptu savu roku un neņemtu arī no dzīvības koka, un neēstu, un nedzīvotu mūžīgi, Dievs Tas Kungs nolika ķerubu un liesmojošu zobenu, lai viņš nebaudītu augli,—

4 un tā mēs redzam, ka tika dots laiks cilvēkam nožēlot grēkus, jā, pārbaudes laiks, laiks, lai nožēlotu grēkus un kalpotu Dievam.

5 Jo redzi, ja Ādams tūlīt būtu izstiepis savu roku un ēdis no dzīvības koka, viņš dzīvotu mūžīgi, saskaņā ar Dieva vārdu, un viņam nebūtu laika grēku nožēlošanai; jā, un arī Dieva vārds izrādītos tukšs, un diženā pestīšanas iecere būtu tikusi izjaukta.

6 Bet lūk, cilvēkam bija nolikts mirt—tādēļ, kad viņi tika padzīti no dzīvības koka, viņiem vajadzēja tikt izdeldētiem no zemes virsas—un cilvēks kļuva zudis uz mūžiem, jā, viņi kļuva par kritušiem cilvēkiem.

7 Un tagad ar šo tu redzi, ka mūsu pirmie vecāki tika padzīti gan laicīgi, gan garīgi no Tā Kunga vaiga; un tā mēs redzam, ka viņi tika pakļauti paši savai gribai.

8 Tad lūk, nebija lietderīgi, ka cilvēks tiktu atprasīts no šīs laicīgās nāves, jo tas iznīcinātu diženo laimes ieceri.

9 Tādēļ, tā kā dvēsele nevarēja nomirt un krišana bija atnesusi visai cilvēcei garīgo nāvi tāpat kā laicīgo, tas ir, viņi bija atraidīti no Tā Kunga vaiga, tad bija vajadzīgs, lai cilvēce tiktu atprasīta no šīs garīgās nāves.

10 Tādēļ, kad viņi pēc dabas kļuva miesīgi, jutekliski un velnišķīgi, šis pārbaudes stāvoklis kļuva tiem par stāvokli, lai sagatavotos; tas kļuva par sagatavošanās stāvokli.

11 Un tad atceries, mans dēls, ja nebūtu pestīšanas ieceres (to atmetot), tikko viņi nomirtu, viņu dvēseles kļūtu nelaimīgas, būdamas atraidītas no Tā Kunga vaiga.

12 Un tad nebūtu veida kā atprasīt cilvēku no šī kritušā stāvokļa, kurā cilvēks pats sevi ir novedis savas nepaklausības dēļ;

13 tādēļ, saskaņā ar taisnību, pestīšanas iecere nevar tikt īstenota savādāk, kā tikai uz nosacījumiem, ka cilvēks nožēlo grēkus šajā pārbaudes stāvoklī, jā, šai sagatavošanās stāvoklī; jo, izņemot tikai kā uz šiem nosacījumiem, žēlastība nevar tikt pielietota, neiznīcinot taisnības darbu. Tad nu taisnības darbs nevar tikt iznīcināts; savādāk Dievs vairs nebūtu Dievs.

14 Un tā mēs redzam, ka visa cilvēce bija kritusi un viņi bija taisnības varā; jā, Dieva taisnības, kura nosodītu viņus uz mūžiem tikt atraidītiem no Viņa vaiga.

15 Un tad žēlastības iecere nevarētu tikt īstenota, ja vien Izpirkšana nebūtu veikta; tādēļ Dievs pats izpērk pasaules grēkus, lai īstenotu žēlastības ieceri, lai apmierinātu taisnības prasības, lai Dievs būtu pilnīgs, taisns Dievs, un arī žēlīgs Dievs.

16 Tad nu grēku nožēlošana nevarētu nākt pie cilvēkiem, ja nebūtu bijis soda, kam arī bija jābūt tikpat mūžīgam kā dvēseles dzīvība, noteikta pretstatā laimes iecerei, kas arī bija tikpat mūžīga kā dvēseles dzīvība.

17 Tad nu, kā cilvēks varētu nožēlot grēkus, ja vien viņš negrēkotu? Kā viņš varētu grēkot, ja nebūtu bijis likuma? Kā varētu būt likums, ja nebūtu bijis soda?

18 Tad nu sods bija noteikts, un taisnīgs likums bija dots, kas noved cilvēku pie sirdsapziņas pārmetumiem.

19 Tad nu, ja nebūtu bijis dots likums—ja cilvēks noslepkavo, viņam jāmirst—vai viņš baidītos, ka viņam būs jāmirst, ja viņš slepkavos?

20 Un arī, ja nebūtu bijis dots likums pret grēku, cilvēki nebaidītos grēkot.

21 Un, ja nebūtu bijis dots likums, ja cilvēki grēkotu, ko taisnība varētu padarīt, vai arī žēlastība, jo tām nebūtu nekādu tiesību uz šo radību?

22 Bet likums ir dots un sods ir noteikts, un grēku nožēlošana dāvāta, kas nožēlo grēkus, to žēlastība pieprasa; savādāk taisnība pieprasa to radību un izpilda likumu, un likums uzliek sodu; ja ne tā, tad taisnības darbi tiktu iznīcināti un Dievs pārstātu būt Dievs.

23 Bet Dievs nepārstāj būt Dievs un žēlastība pieprasa to, kas patiesi nožēlojis grēkus, un žēlastība nāk dēļ Izpirkšanas; un Izpirkšana atnes mirušo augšāmcelšanos; un mirušo augšāmcelšanās atved cilvēkus atpakaļ Dieva vaiga priekšā; un tā viņi tiek atjaunoti Viņa vaiga priekšā, lai tiktu tiesāti par saviem darbiem saskaņā ar likumu un taisnību.

24 Jo lūk, taisnība izpilda visas savas prasības un arī žēlastība pieprasa visu, kas ir viņas pašas; un tā tikai tas, kas patiesi nožēlojis grēkus, tiek izglābts.

25 Ko, vai tu domā, ka žēlastība var laupīt taisnību? Es saku tev: Nē, nekādā ziņā. Ja tā būtu, Dievs pārstātu būt Dievs.

26 Un tā Dievs īsteno Savus diženos un mūžīgos nodomus, kas bija sagatavoti no pasaules radīšanas. Un tā norisinās cilvēku glābšana un pestīšana, un arī viņu izdeldēšana un bēdas.

27 Tādēļ, ak mans dēls, katrs, kas grib, var nākt un brīvi dzert no dzīvības ūdeņiem; un katrs, kas negrib, netiek piespiests nākt, bet pēdējā dienā viņam tiks atdots atbilstoši viņa darbiem.

28 Ja viņš ir vēlējies darīt ļaunu un nav nožēlojis grēkus savās dienās, lūk, ar ļaunu viņam tiks atdarīts, saskaņā ar Dieva atjaunošanu.

29 Un tagad, mans dēls, es vēlos, lai tu neļautu šīm lietām vairs tevi uztraukt, un tikai lai tavi grēki tevi uztrauc, ar tām raizēm, kas novedīs tevi pie grēku nožēlošanas.

30 Ak mans dēls, es vēlos, lai tu vairs nenoliegtu Dieva taisnību. Necenties attaisnot sevi ne vismazākā mērā savos grēkos, noliedzot Dieva taisnību; bet lai Dieva taisnībai un Viņa žēlastībai, un Viņa iecietībai ir pilnīga vara tavā sirdī; un lai tas viss tevi nospiež pazemībā līdz zemei.

31 Un tagad, ak mans dēls, tu tiec Dieva aicināts sludināt vārdu šiem ļaudīm. Un tagad, mans dēls, ej savu ceļu, sludini vārdu ar patiesību un saprātu, lai tu varētu vest dvēseles pie grēku nožēlošanas, lai diženā žēlastības iecere varētu tos pieprasīt. Un lai Dievs dod tev atbilstoši maniem vārdiem. Āmen.