7. nodaļa

Džozefs Smits — darbarīks Tā Kunga rokās

„Džozefs Smits — pēdējo dienu pravietis — kalpoja par darbarīku Tā Kunga rokās, atklājot jaunu evaņģēlija atklāšanas laikmetu, — pēdējo un dižāko no visiem evaņģēlija atklāšanas laikmetiem.”

No Ezras Tafta Bensona dzīves

1920–to gadu sākumā, kalpojot par pilnlaika misionāru Anglijā, elders Ezra Tafts Bensons kopā ar saviem pāriniekiem pieredzēja, viņa paša vārdiem sakot, „milzīgu pretestību baznīcai”. Kā viņš vēlāk stāstīja:

„Visu Lielbritāniju pārpludināja avīžu un žurnālu raksti un pat pret mormoņiem vērstas kustīgās bildes [filmas].” Tā kā šī pretdarbība sasniedza tik lielus apmērus, daļa no misionāru darba, piemēram, mācīšana uz ielas un bukletu dalīšana tika pārtraukta. „Taču Anglijas ziemeļdaļā, kur strādājām mēs,” viņš teica, „bija kāda ļoti uzticamu, dievbijīgu un ārkārtīgi lojālu cilvēku grupa no Dienvidšīldas draudzes, kas lūdza, lai mēs ar pārinieku uzstājamies viņu dievkalpojumā. Viņi teica: „Daudzi no mūsu kaimiņiem netic tiem meliem, ko publicē laikrakstos. Ja jūs atnāksiet, mēs piepildīsim mūsu mazo lūgšanu zāli.”

Tā nu mēs pieņēmām šo uzaicinājumu un sākām gatavoties, un es sāku studēt par Atkrišanu. Man patika šī tēma, man šķita, ka viņiem vajadzētu par to dzirdēt, un es strādāju un studēju, domājot, ka varētu uzstāties par to kādas 15 minūtes.

Mēs devāmies uz mazo lūgšanu zāli, un tā bija pilna. Visi bija priecīgi. Pēc dievkalpojuma atklāšanas runāja mans pārinieks, un pēc tam runāju es, uzstājoties tik brīvi kā nekad agrāk savā dzīvē. Un, kad apsēdos un ieskatījos pulkstenī, atklāju, ka esmu norunājis 25 minūtes, nemaz nepieminot Atkrišanu. Es pat nebiju iedomājies par Atkrišanu. Es runāju par Džozefu Smitu un liecināju, ka viņš bija Dieva pravietis un ka es to zinu. Es stāstīju par to, kā nāca klajā Mormona Grāmata — jauna liecība par Kristu —, un liecināju par to. Kad sapratu, kas bija noticis, nespēju valdīt asaras.

Sanāksmes noslēgumā daudzi no svētajiem pienāca pie mums, lai pateiktos, ka bijām pastāstījuši kaut ko par Džozefu Smitu. Viņi teica: „Vairāki no mūsu kaimiņiem mums ir teikuši: „Mēs varam pieņemt visu, kas attiecas uz šo baznīcu, izņemot Džozefu Smitu.”” Un vēlāk daži no tiem pašiem kaimiņiem pienāca pie mums un teica: „Tagad mēs esam gatavi. Šovakar mēs esam gatavi. Mēs esam saņēmuši liecību, ka Džozefs Smits ir Dieva pravietis.””¹

Prezidents Bensons turpināja izmantot iespēju — dalīties savā liecībā par Džozefa Smita aicinājumu visas dzīves garumā. Piemēram, kad viņš kalpoja par ASV lauksaimniecības ministru, kāda raidstacija aicināja viņu izvēlēties vienu no savām iemīļotākajām rakstvietām, lai to nolasītu un translētu pa radio, un viņš izvēlējās citātu no Džozefa Smita vēstures, kas iekļauta Dārgajā Pērlē.²

Turklāt, viņš regulāri dalījās nešaubīgā un spēcīgā liecībā ar saviem biedriem — svētajiem. „Džozefs Smits bija dzīvā Dieva pravietis,” viņš paziņoja, „viens no dižākajiem praviešiem, kas dzīvojis uz šīs Zemes. Viņš bija darbarīks Dieva rokās, kurš pieteica diženo evaņģēlija atklāšanas laikmetu — visdiženāko visā vēsturē un pēdējo no visiem, kas gatavo mūs Skolotāja Otrajai atnākšanai.”³

Pirmās vīzijas vēstījums ir paredzēts „visiem mūsu Tēva bērniem, kuri dzīvo uz Zemes virsas”.

Ezras Tafta Bensona mācības

Džozefa Smita Pirmā vīzija ir dižākais notikums uz šīs Zemes — kopš Jēzus Kristus augšāmcelšanās.

Jaunekļa gados Džozefs Smits meklēja patiesību. Jūtoties apjucis un nezinot, kuru no pastāvošajām baznīcām izvēlēties, viņš nolēma prasīt Dievam, kura no tām ir patiesa. Džozefs apgalvoja, ka par atbildi uz šo lūgšanu viņam parādījies spožas gaismas stabs. Šie ir Viņa vārdi:

„Kad gaisma apstājās virs manis, es ieraudzīju divas personas stāvam virs manis gaisā, kuru spožumu un godību nav pat iespējams aprakstīt. Viena no viņām uzrunāja mani, nosaucot mani vārdā un, norādot uz otro, sacīja: „Šis ir Mans mīļais Dēls. Uzklausi viņu!” (DžS — V 1:17.)

Džozefs vaicāja otrai personai, kas bija Jēzus Kristus, kura no kristīgajām konfesijām ir pareizā. Viņam tika teikts, ka nevajag pievienoties nevienai no tām, jo tās visas ir nepatiesas.⁴

Dieva Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, parādīšanās uz Zemes, kā tas notika 1820. gadā, kad viņi parādījās jaunajam pravietim Džozefam Smitam, neattiecas tikai uz dažiem. Viņu vēstījums un Viņu sniegtās atklāsmes ir domātas visiem mūsu Tēva bērniem, kas dzīvo uz Zemes virsas. Šis notikums ir dižākais notikums uz šīs Zemes — kopš Skolotāja augšāmcelšanās. Dažkārt man šķiet, ka uztveram šo notikumu par tik pašsaprotamu, ka īsti nenovērtējam tā milzīgo iespaidu un nozīmību.⁵

Džozefa Smita Pirmā vīzija ir mūsu baznīcas mācību pamats.⁶

Visuzskatāmākā patiesība, kas atklājās caur pravieša pieredzi 1820. gadā, ir tā, ka Dievs patiešām eksistē un ka Jēzus Kristus patiesi ir augšāmcēlies. Pravietis redzēja viņus kā atsevišķas, individuālas, godības pilnas personas, kuras runāja ar viņu, kā cilvēks ar cilvēku.⁷

Es izjūtu pazemīgu pateicību par to, ka zinu: Dievs Tēvs un Viņa Dēls, Jēzus Kristus, no jauna nāca uz šo Zemi mūsdienās, šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā, kā godības pilnas būtnes un ka Viņi patiesi parādījās gados jaunajam pravietim. … Tā ir godības pilnākā Dieva Tēva un Dēla atklāšanās, kas rodama cilvēces pierakstos.⁸

Saskaņā ar Jaunajā Derībā ietverto pareģojumu — Džozefs Smits saņēma jaunas atklāsmes un viņu apciemoja eņģeļi.

Vispārēji zināms, ka Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekļu ticība balstās uz apgalvojumu, ka Džozefs Smits ir Dieva pravietis, kurš pasludinājis, ka Mormona Grāmata nākusi klajā, pateicoties eņģeļu apmeklējumiem no 1823. līdz 1827. gadam.

Daži, uzzinot par šo apgalvojumu, apstrīd to, sakot, — šķiet absurdi, ka eņģeļi varētu apmeklēt Zemi šajā modernajā laikmetā.

Bībele liecina, ka Dievs ir vadījis Savu baznīcu uz šīs Zemes caur atklāsmēm vairāk nekā četrtūkstoš gadu garumā un, ja bijis nepieciešams, — arī ar debesu sūtņu starpniecību.

Aprakstot notikumus, kas gaidāmi pēdējās dienās pirms Jēzus Kristus Otrās atnākšanas, Jānis Jaunajā Derībā pravietoja, ka pirms Glābēja atgriešanās pasaule tiks brīdināta par Dieva tiesas stundas tuvošanos. Šo brīdinājumu nodos debesu eņģelis, kurš pasludinās „mūžīgu evaņģēliju”. Uzklausiet viņa vārdus:

„Es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām;

viņš sauca stiprā balsī: „Bīstieties Dieva un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda; pielūdziet To, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus.”” (Jāņa atkl. 14:6–7.)

Ja cilvēks pieņem Jāņa–atklājēja liecību, tad viņam vajadzētu gaidīt, kad Zemei tiks dota jauna atklāsme un mūs apmeklēs debesu sūtnis.

Mēs svētsvinīgi liecinām, ka šis eņģeliskais vēstnesis parādījās pravietim Džozefam Smitam 19. gs. sākumā. Šis paziņojums, ka mūsdienu pravietim parādījies Dieva eņģelis, visā pilnībā saskan ar Jaunajā Derībā ietvertajiem pravietojumiem, tādēļ tam būtu jāsaista ikviena sirsnīga patiesības meklētāja interese.⁹

1823. gada 21. septembra vakarā pravietim Džozefam Smitam parādījās eņģelis. Šo eņģeli sauca Moronijs. Viņš nāca kā pēdējais garajā sendienu praviešu rindā, kuri pārstāvējuši divas diženas civilizācijas, kas pirms daudziem gadsimtiem dzīvoja … Amerikas kontinentā.¹⁰

Moronijs apmeklēja Džozefu Smitu, piepildot pravietojumu.

Mormona Grāmata ir vispārliecinošākais pierādījums tam, ka Džozefs Smits tika aicināts par pravieti.

Vispārliecinošākais pierādījums Džozefa Smita apgalvojumam, ka viņš ir Visvarenā Dieva runasvīrs, ir Svēto pierakstu — Mormona Grāmatas — iznākšana.

Mormona Grāmatā ietverti seno Amerikas iedzīvotāju pieraksti, kas vēsta par Jēzus Kristus parādīšanos un kalpošanu šī kontinenta ļaudīm pēc Viņa debesbraukšanas Jeruzālemē. Šo pierakstu galvenais nolūks ir pārliecināt turpmākās paaudzes, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls. Tādējādi Mormona Grāmata kalpo par vēl vienu apliecinājumu Jēzus Kristus dievišķumam, līdztekus Bībelei.

Džozefs Smits ieguva šos senos pierakstus no debesu sūtņa, tieši, kā to pravietoja Jānis. Šis eņģelis parādījās viņam, lai atklātu, kur atrodas senie pieraksti, kuri bija iegravēti uz metāla plāksnēm un noglabāti akmens kastē. Noteiktā laikā jaunajam pravietim tika nodotas šīs plāksnes un līdzekļi, ar kurām tās pārtulkot. Šī grāmata tika izdota visiem pasaules ļaudīm kā kanonizēti Svētie Raksti.

Turklāt, saskaņā ar Jāņa pravietojumu, šī grāmata ietver „mūžīgo evaņģēliju”. Šobrīd mūsu misionāri sludina to visā pasaulē.

Mēs aicinām jūs pārbaudīt, cik pamatota ir mūsu liecība par Mormona Grāmatas izcelsmi. Jūs to varat izdarīt, lasot šo grāmatu un vaicājot mūsu Debesu Tēvam, vai tā ir patiesa. Es apsolu, — ja jūs darīsiet to ar patiesu nolūku, tad caur Svēto Garu saņemsiet apliecinājumu, ka tā ir patiesa. Miljoniem cilvēku apzināti un sirsnīgi liecina, ka zina, — tā nāk no Dieva.¹¹

Ja Mormona Grāmata ir patiesa, tad Jēzus ir Kristus, Džozefs Smits bija Viņa pravietis, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca ir patiesa un to joprojām vada mūsdienu pravietis, kurš saņem atklāsmes.¹²

Dievs atjaunoja Savu valstību uz Zemes caur pravieti Džozefu Smitu.

Kristīgo konfesiju pārstāvji no visas pasaules gadsimtiem ilgi lūgušies par to, lai nāk Dieva valstība [skat. Mateja 6:10]. Mēs no visas sirds visiem paziņojam: tā diena ir klāt!¹³

Ar četrpadsmit gadīga zēna lūgšanu Svētajā birzī tika uzsākts jauns evaņģēlija atklāšanas laikmets.¹⁴

Dievs no jauna nodibināja uz šīs Zemes Savu valstību, piepildot pravietojumu. …

Dievs aicināja Džozefu Smitu atjaunot šo valstību — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu. Es liecinu, ka Džozefs paveica šo darbu, ka viņš lika šīs baznīcas pamatus un uzticēja tai visas atslēgas un varu, kas nepieciešama, lai turpinātu diženo pēdējo dienu darbu, ko viņš uzsāka Visvarenā Dieva vadībā.¹⁵

Džozefam Smitam parādījās vēl citas būtnes, tai skaitā Jānis Kristītājs, kā arī Pēteris, Jēkabs un Jānis, kuri piešķīra viņam pilnvaras — rīkoties Dieva vārdā (skat. DžS — V 1:68–72; M&D 27:5–13). Šajās pēdējās dienās tika atjaunota baznīca jeb Dieva valstība — Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca — ar visām agrāko dienu baznīcas dāvanām, tiesībām, spēku, mācībām, vadītājiem un svētībām (skat. M&D 65; 115:3–4).¹⁶

Pravietim Džozefam tika pavēlēts darboties kā darbarīkam Dieva rokās un organizēt baznīcu, publicējot pasaules ļaudīm vēl vienu liecību par Jēzus Kristus dievišķumu — Mormona Grāmatu, kura ņemta no Svētiem pierakstiem. …

Šī evaņģēlija atjaunošana, gaismas un patiesības atgriešana pasaulē ir paredzēta visu Dieva bērnu labumam un svētībai. Un tā, mūsu misionāri pazemīgi un pateicīgi dodas pasaulē, lai pasludinātu tai — par spīti tam, ka notikusi atkrišana no patiesības, pateicoties Dieva labvēlībai, debesis atkal ir atvērušās, no jauna atklājot ļaudīm evaņģēliju caur pravieti Džozefu Smitu.¹⁷

Džozefs Smits bija uzticīgs un patiess līdz pat nāvei.

Līdztekus baznīcas agrīnajai izaugsmei pieņēmās spēkā pretestība un vajāšanas gars. Lai kur tika iedēstīta mazītiņā „sinepju sēkliņa”, cilvēki centās apturēt tās izaugsmi.¹⁸

Četrpadsmit gadīgais zēns pastāvēja par patiesību visas pasaules priekšā. Dievs labi pazina šo Savu dēlu jau tad, kad tas tika izraudzīts. Viņš zināja, ka tas paliks uzticīgs un patiess līdz pat nāvei.¹⁹

Daži izturējās pret [Džozefa Smita] liecību ar lielu nicinājumu un sāka musināt ļaudis, izplatot nepatiesus stāstus un uzkurinot pret viņu vērstas vajāšanas. Jaunais pravietis, tāpat kā sendienu Pāvils, neatteicās no savas liecības, bet pastāvēja uz saviem apgalvojumiem, sakot:

„Es biju redzējis vīziju; es to zināju, un es zināju, ka Dievs to zina, un es to nevarēju noliegt, nedz arī iedrošinājos to darīt; vismaz es zināju, ka tā darot, es apvainotu Dievu un tiktu nosodīts.” (DžS — V 1:25.)²⁰

Pravietis Džozefs Smits labprātīgi devās nāvē. Viņš apzīmogoja savu liecību ar savu nāvi — savām paša asinīm. Tajā liktenīgajā dienā Navū, Ilinoisā, mērojot ceļu uz Kārtidžas cietumu un dodoties pretim mocekļa nāvei, viņš atskatījās uz savu pilsētu un ļaudīm, kurus mīlēja, paziņodams: „Šī ir jaukākā vieta un labākie cilvēki zemes virsū; viņi nemaz nenojauš, kādi pārbaudījumi viņus sagaida.” [History of the Church, 6:554.]

Vēlāk pravietis izjusti, bet tajā pašā laikā rimti un drosmīgi teica: „Es eju kā jērs uz nokaušanu, bet es esmu kluss kā vasaras rīts; mana sirdsapziņa ir tīra Dieva un visu cilvēku priekšā. Ja viņi atņems man dzīvību, es miršu kā nevainīgs cilvēks un manas asinis no zemes dzīlēm sauks pēc atmaksas, un par mani tiks teikts: „Viņš tika aukstasinīgi noslepkavots.”” [History of the Church, 6:555.]²¹

Tā pravietis Džozefs Smits beidza savu dzīvi uz šīs Zemes, piepildot savas dievišķi noteiktās misijas laicīgo daļu. Viņš tika paskaidrojis, ka šī laicīgā misija nebeigsies, kamēr nebūs pilnībā izpildīta. Tāpat kā ar Glābēja — „[pirms] pasaules radīšanas nokautā Jēra” [skat. Jāņa atkl. 13:8] — misiju, arī Džozefs tika priekšlaikus izraudzīts savas dižās misijas veikšanai.²²

Džozefs Smits vēl joprojām ir šī pēdējā un visdižākā evaņģēlija atklāšanas laikmeta vadītājs.

Es zinu, ka, lai gan Džozefs Smits tika nogalināts, mirstot mocekļa nāvē par patiesību, viņš joprojām dzīvo un turpinās mūžīgi mūžos vadīt šo evaņģēlija atklāšanas laikmetu — visdižāko no visiem evaņģēlija atklāšanas laikmetiem.²³

Džozefa Smita vēstījums, Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas vēstījums un mormonisma vēstījums ir vissvarīgākais vēstījums pasaulē. Un pravietim Džozefam Smitam, kurš vēl joprojām dzīvo, arvien ir svarīga loma šī darba vadīšanā šeit, uz Zemes.²⁴

Lai gūtu priekšstatu, cik milzīga ietekme bijusi pravieša laicīgajai misijai, mums jāpalūkojas uz to no mūžīgās perspektīvas. Viņš bija starp „dižciltīgajiem un dižajiem”, kurus Ābrahāms apraksta, sakot:

„Tad nu Tas Kungs bija man, Ābrahāmam, parādījis saprātus, kas tika organizēti pirms pasaule bija; un starp tiem visiem bija daudzi dižciltīgi un diži;

un Dievs redzēja šīs dvēseles, ka tās bija labas, un Viņš stāvēja to vidū un Viņš sacīja: Šos Es darīšu par Saviem valdniekiem; jo Viņš stāvēja starp tiem, kas bija gari, un Viņš redzēja, ka tie bija labi; un Viņš sacīja uz mani: Ābrahām, tu esi viens no tiem; tu biji izraudzīts pirms tu piedzimi.” (Ābrahāma 3:22–23.)

Tā notika arī ar Džozefu Smitu. Viņš bija tur. Viņš piedalījās padomē kopā ar dižciltīgajiem un dižajiem. Ņemot vērā, ka Džozefs ieņēma tik augstu, ievērojamu un godpilnu stāvokli, viņš neapšaubāmi palīdzēja plānot un pildīt Tā Kunga dižo darbu — „īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi” jeb visu mūsu Tēva bērnu glābšanu [skat. Mozus gr. 1:39]. Viņa misija bija ietekmējusi un tai bija jāietekmē visus, kuri nākuši pasaulē pirms viņa, visus, kuri tolaik dzīvoja uz Zemes, un miljoniem vēl nedzimušo.

Pravietis Džozefs Smits izskaidroja šo mūžīgo aspektu, sakot: „Katrs cilvēks, kam dots aicinājums kalpot pasaules iedzīvotājiem, tika ordinēts šim nolūkam Lielajā debesu apspriedē pirms šīs pasaules pirmsākumiem. Es pieņemu, ka šajā Lielajā apspriedē tiku ordinēts šai kalpošanai. Tā ir liecība, kuru vēlos saglabāt, — ka esmu Dieva kalps un ka šie ļaudis ir Viņa ļaudis [skat. History of the Church, 6:364]. …

Pati dižākā nodarbe šajā pasaulē un mūžībā saistās ar darbu un misiju, kuru veica Džozefs Smits — cilvēks ar ievērojamu sūtību, Dieva pravietis. Šis darbs ir cilvēku glābšana un mūžīgā dzīve. Šajā dižajā nolūkā tika radīta šī Zeme, aicināti Dieva pravieši, sūtīti debesu vēstneši un svētos, svarīgos brīžos pats Dievs, mūsu visu Tēvs, nāk lejup uz Zemi, lai pieteiktu Savu mīļoto Dēlu.

Pravietis Džozefs Smits ne vien bija viens no „dižciltīgajiem un dižajiem”, bet pievērsa un vēl joprojām no debesu augstumiem turpina pievērst uzmanību būtiskām lietām, kas notiek šeit, uz Zemes. Jo pēc Tā Kunga ieskatiem, kurš Tēva vadībā turpina kā Dievs valdīt pār šo pasauli, tā visa ir viena dižena un mūžīga iecere, kurā pravietis Džozefs Smits spēlē svarīgu lomu, pielietojot Dieva mūžīgo priesterību un pilnvaras.²⁵

Es liecinu jums, ka Džozefs Smits bija un ir Dieva pravietis — viens no visu laiku patiesi dižākajiem praviešiem, vīrs ar ievērojamu sūtību, vīrs ar raksturu, vīrs, kam piemīt drosme un izteikts garīgums, Tā Kunga pravietis, kurš līdzinās Dievam, viens no visu laiku patiesi dižciltīgākajiem un dižākajiem.²⁶

Jā, Džozefs Smits — pēdējo dienu pravietis — kalpoja par darbarīku Tā Kunga rokās, atklājot jaunu evaņģēlija atklāšanas laikmetu — pēdējo un dižāko no visiem evaņģēlija atklāšanas laikmetiem.²⁷

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

Kādēļ, jūsuprāt, Džozefa Smita Pirmā vīzija ir „dižākais notikums … kopš Skolotāja augšāmcelšanās”? (Skat. 1. sadaļu.) Kā šis notikums ir ietekmējis jūsu dzīvi?
Ko jums dod zināšanas par Jāņa–atklājēja pravietojumiem attiecībā uz to, ka Džozefu Smitu apmeklēs Moronijs? (Skat. 2. sadaļu.)
Prezidents Bensons ir teicis, ka Mormona Grāmata ir „vispārliecinošākais pierādījums tam”, ka Džozefs Smits ir pravietis (skat. 3. sadaļu). Kā Mormona Grāmatas studijas ir iespaidojušas jūsu liecību par Džozefa Smita misiju?
Padomājiet par 4. sadaļā ietverto prezidenta Bensona liecību. Kādas svētības, pateicoties evaņģēlija atjaunošanai, esat saņēmuši jūs un jūsu ģimenes?
Ko jūs varat mācīties no 5. sadaļas par stāšanos pretī vajāšanām? Ko mēs varam mācīties no Džozefa Smita piemēra par to, kā rīkoties, ja kāds apstrīd mūsu liecību?
Runājot par Džozefa Smita izraudzīšanu, prezidents Bensons teica: „Viņa misija bija ietekmējusi un tai bija jāietekmē visus, kuri nākuši pasaulē pirms viņa, visus, kuri tolaik dzīvoja uz Zemes, un miljoniem vēl nedzimušo.” (6. sadaļa.) Kā Džozefa Smita misija ir ietekmējusi visus, kuri dzīvojuši uz šīs Zemes? Kādu iespaidu tā atstājusi uz jums personīgi?

Saistītās rakstvietas

Jesajas 29:13–14; 2. Nefija 3:3–15; 3. Nefija 21:9–11; M&D 5:9–10; 135; Džozefs Smits — Vēsture.

Ieteikums skolotājam

„Lūdz studentiem dalīties tajā, ko viņi apguvuši, studējot šo nodaļu patstāvīgi. Iespējams, būtu lietderīgi nedēļas laikā sazināties ar dažiem studentiem un palūgt, lai viņi sagatavojas dalīties apgūtajā.” (Skat. vii lpp. šajā grāmatā.)