22. nodaļa

Evaņģēlija sludināšana pasaulē

„Mēs esam priecīgi, ka kopā ar savu Debesu Tēvu varam būt iesaistīti Viņa bērnu glābšanas un paaugstināšanas dižajā darbā.”

No Ezras Tafta Bensona dzīves

Prezidentam Ezram Taftam Bensonam misionāru darbs bija ģimenes tradīcija. „Mana tēva ģimenē bija vienpadsmit bērni,” viņš paskaidroja. „Visi vienpadsmit no mums ir kalpojuši misijā. Arī mana sieva kalpoja misijā, un viņai bija lieliska iespēja savas misijas pēdējos sešus mēnešus kalpot kopā ar savu māti, kas bija kļuvusi par atraitni. Kad mans tēvs devās misijā, būdams vecākais dēls, es atceros viņa rakstītās vēstules no ASV vidējo rietumu misijas. Līdz ar šīm vēstulēm mājās ienāca misionāru darba gars, kas tās nekad nav atstājis un par ko es esmu pazemīgi pateicīgs.”¹

Prezidents Bensons kalpoja par pilnlaika misionāru Britu misijā, no 1921. gada līdz 1923. gadam, un „misionāru darba gars” turpināja būt kopā ar viņu vēl ilgi pēc šiem divarpus gadiem. Piemēram, būdams Amerikas Savienoto Valstu zemkopības ministrs, no 1953. līdz 1961. gadam, viņš sazinājās ar daudziem cilvēkiem no citām ticībām. 1961. gada aprīļa vispārējā konferencē viņš svētajiem sacīja: „Man ir aptuveni 9000 cilvēku vārdi, ar kuriem, veicot darba pienākumus, man ir bijusi personīga saskarsme. Es ceru iedot katra šī cilvēka kontaktinformāciju misionāriem. Es vēlos, lai katrs no viņiem dzird evaņģēliju. Es vēlos, lai visi mūsu Tēva bērni varētu iegūt svētības, kas nāk, pieņemot un dzīvojot pēc Jēzus Kristus evaņģēlija.”²

Prezidenta Bensona entuziasms par misionāru darbu nenoplaka arī turpmākajos gados, un viņš dedzīgi vēlējās, lai visi baznīcas locekļi būtu ar šādu entuziasmu. Viņš uzrunāja tieši jaunos vīriešus par viņu gatavošanos kalpot pilnlaika misijā. „Gatavojieties tagad,” viņš teica. „Sagatavojiet sevi fiziski, mentāli, sociāli un garīgi.”³ Viņš skubināja vecākus palīdzēt saviem dēliem šajā gatavošanās procesā. Viņš aicināja arī jaunās sievietes un vecākus baznīcas locekļus nopietni apsvērt iespēju — kalpot pilnlaika misijā. Viņš centās pārliecināt visus baznīcas locekļus dalīties evaņģēlijā ar saviem līdzcilvēkiem.

Prezidents Tomass S. Monsons pastāstīja par reizi, kad prezidenta Bensona misionāru darba mīlestība iedvesmoja nākamo misionāru: „Kādu piektdienu viņš ar māsu Bensoni, kā ierasts, apmeklēja sesiju Džordanriveras templī. Esot tur, pie prezidenta Bensona piegāja kāds jaunietis, kas, būdams priekpilnu sirdi, sasveicinājās un pateica, ka viņš ir ticis aicināts kalpot pilnlaika misijā. Prezidents Bensons paņēma šo tikko aicināto misionāru aiz rokas un ar smaidu uz lūpām teica: „Ņem mani līdzi! Ņem mani līdzi!” Šis misionārs liecināja, ka kaut kādā ziņā viņš paņēma prezidentu Bensonu sev līdzi misijā, jo viņa teiktais apliecināja prezidenta Bensona pastāvīgo mīlestību, viņa pieķeršanos misionāru darbam un viņa vēlmi vienmēr būt iesaistītam kalpošanā Tam Kungam.”⁴

Prezidents Bensons bija apņēmības pilns dalīties evaņģēlijā, jo viņš mīlēja visus Debesu Tēva bērnus: „Mūsu Tēva bērniem ir nepieciešams evaņģēlijs. … Es zinu, ka Tas Kungs viņus mīl un, kā Viņa pazemīgajam kalpam, manā sirdī ir mīlestība pret visiem miljoniem šīs pasaules cilvēku.”⁵ Domājot par Glābēja mīlestības spēku, viņš liecināja: „Mūsu svētības vairojas, kad mēs dalāmies Viņa mīlestībā ar saviem līdzcilvēkiem.”⁶

Piedalīdamies misionāru darbā visa mūža garumā un iedrošinādams visus svētos darīt tāpat, prezidents Bensons varēja apliecināt: „Es esmu izjutis misionāru darba prieku. Nekur pasaulē nav tāda darba, kas spētu sagādāt cilvēkam lielāku prieku un laimi.”⁷

„Mēs labprātīgi ziedojam savu laiku un līdzekļus, ar ko [Tas Kungs] mūs svēta, lai nodibinātu Viņa valstību uz Zemes.”

Ezras Tafta Bensona mācības

Pasaule alkst pēc patiesas reliģijas, un mums tā ir.

Pēc Dieva Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, brīnišķīgās parādīšanās Džozefam Smitam, šķiet, ka lielākā atjaunotās Baznīcas atbildība bija sludināt evaņģēliju pasaulei — visiem mūsu Tēva bērniem.

Šī sludināšanas pieredze, patiesi, ir bijusi ļoti svarīgu, dramatisku notikumu pilna — uzupurēšanās, prieka, grūtību, drosmes un pāri visam — pilna mīlestības pret līdzcilvēkiem. Uz zemes virsas jūs nekur neatradīsit līdzīgu precedentu. Jā, šī mīlestības darba virzīšana uz priekšu ir prasījusi asinsizliešanu, sviedrus un asaras. Kāpēc mēs to esam darījuši? Tāpēc, ka Debesu Dievs ir pavēlējis to darīt; jo Viņš mīl Savus bērnus, un tā ir Viņa griba, lai visiem zemes iedzīvotājiem būtu iespēja dzirdēt un, pēc savas brīvas gribas, pieņemt, un dzīvot saskaņā ar brīnišķīgajiem Jēzus Kristus evaņģēlija glābšanas un paaugstināšanas principiem.⁸

Es esmu pārliecināts, ka pasaulei nekas nav vajadzīgs tik ļoti kā Jēzus Kristus evaņģēlijs, un ka cilvēki pasaulē vēlas to, ko evaņģēlijs tiem var sniegt, taču viņi to neapzinās. Viņi vēlas stabilitāti, ko nodrošina evaņģēlijs un kas sniedz atbildes uz viņu pieredzētajām problēmām; kas dod viņiem drošības un iekšēja miera sajūtu. Mani brāļi un māsas, risinājumus pasaules problēmām mēs varam rast tikai evaņģēlijā.⁹

Tikai evaņģēlijs izglābs pasauli no pašas radītā posta. Tikai evaņģēlijs mierā apvienos visu rasu cilvēkus un nacionalitātes. Tikai evaņģēlijs sagādās cilvēkiem prieku, laimi un glābšanu.¹⁰

Pasaule alkst pēc patiesas reliģijas, un mums tā ir.¹¹

Mēs vēlamies dalīties ar pasauli šajā brīnišķīgajā vēstījumā, ka, caur Dievu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, Dieva valstība ir atjaunota. Šis ir lieliskākais vēstījums kopš Jēzus Kristus augšāmcelšanās.¹²

Mēs pazemīgi un pateicīgi pieņemam šo lielo atbildību, kas ir mūsu Baznīcai. Mēs esam priecīgi, ka kopā ar savu Debesu Tēvu varam piedalīties šajā dižajā, Viņa bērnu glābšanas un paaugstināšanas, darbā. Mēs labprātīgi ziedojam savu laiku un līdzekļus, ar ko Viņš mūs svēta, lai nodibinātu Viņa valstību uz Zemes. Mēs zinām, ka tas ir mūsu galvenais pienākums un mūsu lielā iespēja. Tieši šāda degsme ir raksturojusi Jēzus Kristus Baznīcas veikto misionāru darbu visos laikos. Tā ir vareni iezīmējusi šo laiku pilnības atklāšanas laikmetu — mūsdienas. Visur, kur dzīvo uzticīgi pēdējo dienu svētie, ir sastopama šāda nesavtīga uzupurēšanās svarīgākā darba vārdā.¹³

Mums ir darāms liels darbs. Mums visiem — gan jauniem, gan veciem — ir jābūt gataviem to veikt. Mums ir jābūt par svētību visām nācijām, mums ir jābūt uzticīgiem taisnības principiem.¹⁴

Vienalga, kādi ir mūsu dzīves apstākļi vai stāvoklis sabiedrībā, — mēs visi varam būt misionāri.

Kā Tā Kunga Baznīcas locekļiem, mums ir jāattiecas pret misionāru darbu nopietni. Ja jūs darāt to, ko jums vajadzētu darīt, ja jūs mīlat šo darbu, jūs palīdzēsit glābt cilvēku dvēseles.¹⁵

Dalīšanos evaņģēlijā būtu ne vien jāuzlūko kā priesterības pienākums, bet mums visiem vajadzētu tiekties pēc šīs pieredzes ar lielu prieku un gaidām. Patiesais evaņģēlija dalīšanās iemesls ir vest dvēseles pie Kristus, mācīt un kristīt mūsu Debesu Tēva bērnus, lai mēs varētu priecāties kopā ar viņiem (skat. M&D 18:15) mūsu Tēva valstībā.¹⁶

Tā ir mūsu visu lielā atbildība. Mēs nevaram no tās izvairīties. Lai neviens vīrietis un sieviete nedomā, ka savas dzīvesvietas, stāvokļa sabiedrībā, nodarbošanās vai statusa dēļ viņš vai viņa ir atbrīvoti no šīs atbildības.¹⁷

Jaunie vīrieši un jaunās sievietes

Mēs ceram, ka ikviens jaunietis plāno būt par Tā Kunga vēstnesi.¹⁸

Kas būtu jādara, lai zēnos veicinātu vēlmi kalpot? Jums nevajadzētu vilcināties … ar palīdzēšanu pieņemt lēmumu — kalpot misijā. Jums viņiem ir jāpalīdz pieņemt lēmums doties misijā, kad tiem ir deviņi, desmit un vienpadsmit gadi! Mājas — tā ir vieta, kur sākas jauno zēnu gatavošana. Katram jaunietim savās mājās ir jātiek gatavotam kalpošanai.

Savlaicīga gatavošana nozīmē mācīt jaunam zēnam, kā lūgt, lasīt viņam stāstus no Mormona Grāmatas un citiem Svētajiem Rakstiem, noturēt mājvakarus un dot viņam atbildību mācīt daļu no nodarbības, mācīt viņam par morālās tīrības principiem, izveidot uzkrājuma kontu viņa misijai, mācīt viņu, kā strādāt, un nodrošināt ar iespējām kalpot citiem.¹⁹

Mēs vēlamies tādus jaunos vīriešus, kas, ierodoties misijā, ir gatavi uzcītīgam darbam, kuru ticība balstās uz personīgu taisnīgumu un dzīvi pēc augstiem standartiem, lai viņiem var būt lieliska un produktīva misija.²⁰

Tas Kungs vēlas, lai katrs jaunietis kalpo pilnlaika misijā. … Nav nekā svarīgāka, ko jaunietis varētu darīt. Mācības var turpināt vēlāk. Stipendijas var tikt atliktas. Profesijas apgūšanas mērķi var pagaidīt. Jā, pat tempļa laulībām vajadzētu gaidīt, kamēr jaunietis ir kalpojis godājamu pilnlaika misiju Tam Kungam.

… Arī jaunajām sievietēm … ir iespēja kalpot pilnlaika misijā. Es esmu pateicīgs, ka mana mūžīgā pāriniece kalpoja misijā Havaju salās, pirms mēs tikām salaulāti Soltleikas templī, un es esmu priecīgs, ka pilnlaika misijā ir kalpojušas arī trīs no manām mazmeitām. Tieši jaunās māsas ir vienas no mūsu misionāru labākajiem paraugiem.²¹

Laulātie misionāru pāri

Mums šajā misionāru darbā ir nepieciešams arvien vairāk laulāto misionāru pāru.²²

Daudzi vecāka gadagājuma pāri varētu kalpot misijā. Kalpojot misijā, viņi pieredzēs, kā, pateicoties tieši viņu misijai, īpašos veidos tiks svētīti viņu bērni, mazbērni un mazmazbērni. Tas būs lielisks piemērs nākamajām paaudzēm.²³

Daudzi pāri liecina, ka viņu kalpošana misijā ir bijis viens no laimīgākajiem kopā pavadītajiem brīžiem, jo viņi bija pilnībā nodevušies vienam mērķim — misionāru darbam.²⁴

Baznīcas locekļu veiktais misionāru darbs

Mums ir jāuzsver nepieciešamība pēc lielāka baznīcas locekļu ieguldījuma misionāru darbā. Pieredze rāda, ka tas ir visproduktīvākais misionāru darba veikšanas veids. Baznīcas locekļu veiktais misionāru darbs ir viens no būtiskākajiem aspektiem mūsu baznīcas locekļu personīgai izaugsmei. Es esmu pārliecināts, ka jebkurā bīskapijā vai draudzē, kur baznīcas locekļi veiks misionāru darbu, tiks vairots garīgums.²⁵

„Tas Kungs vēlas, lai mēs būtu misionāri.”

Kad bija pēdējā reizi, kad jūs aicinājāt savu kaimiņu uz dievkalpojumu, staba konferenci vai apmeklēt jūsu ģimenes mājvakaru? Kad bija pēdējā reize, kad jums bija patiesi dziļa saruna ar draugu par evaņģēliju? Tās ir brīnišķīgas pieredzes.²⁶

Tas Kungs atbalstīs baznīcas locekļus misionāru darba pienākumu veikšanā, ja vien viņiem būs ticība — uzsākt mēģinājumu kaut ko darīt.²⁷

Ir pienācis laiks pacelt latiņu un aptvert šī lieliskā darba diženumu. Tas Kungs to sagaida no mums. Nepietiek tikai ar to, ka mēs esam baznīcas locekļi un apmeklējam dievkalpojumu, maksājam savu desmito tiesu un atbalstām labklājības programmu. Tas viss ir labi, — taču ar to ir par maz. Tas Kungs vēlas, lai mēs būtu misionāri, lai mēs dzīvotu pēc evaņģēlija, — jā, pilnībā — un palīdzētu celt Viņa valstību.²⁸

Mormona Grāmata ir lielisks Svēto Rakstu kopums, kas mums ir jāpielieto savā misionāru darbā.

Mormona grāmata ir paredzēta gan baznīcas locekļiem, gan visiem pārējiem. Kopā ar Tā Kunga Svēto Garu, Mormona Grāmata ir pats labākais instruments, ko Dievs mums ir devis pasaules pievēršanai. Ja mēs vēlamies palīdzēt cilvēkiem pieņemt evaņģēliju, mums ir jāpielieto tas instruments, ko Dievs šim darbam ir paredzējis, — Mormona Grāmata.

Nekas cits mūs neiedvesmo kalpošanai misijā tā, kā to izdara Mormona Grāmatas lasīšana. Mums ir vajadzīgi vairāk misionāru. Taču mums ir vajadzīgi arī labāk sagatavoti misionāri, kas nāk no bīskapijām, draudzēm un mājām, kurās tie ir iepazinuši un iemīlējuši Mormona Grāmatu. Mums ir vajadzīgi misionāri, kam ir stipra liecība par tās dievišķumu un kas, Svētā Gara vadīti, var aicināt savus klausītājus lasīt un apdomāt tās vēstījumu, zinot ar pilnīgām zināšanām, ka Tas Kungs viņiem apliecinās patiesību par to ar Svētā Gara spēku. Mums ir vajadzīgi misionāri, kas ir līdzvērtīgi mūsu vēstījumam.²⁹

Mormona Grāmata ir lielisks Svēto Rakstu kopums, kas mums ir jāpielieto misionāru darbā. Tā apliecina, ka Džozefs Smits bija pravietis. Tajā ir ietverti Kristus vārdi, un tās galvenais uzdevums ir vest cilvēkus pie Kristus. Viss pārējais ir mazāk svarīgs. Svarīgākais jautājums, kas būtu jāapdomā, lasot Mormona Grāmatu: vai es vēlos mācīties vairāk par Kristu? Mormona Grāmata ir labākais veids, kā atrast cilvēkus, kas ir gatavi pieņemt evaņģēliju. Mormona Grāmata nesatur informāciju, kas ir „patīkama pasaulei”, tāpēc pasaulīgos tā neinteresē. Tā lieliski sašķiro cilvēkus tajos, kas vēlas sekot Kristum, un tajos, kas to nevēlas darīt. (Skat. 1. Nefija 6:5.)

Pastāv atšķirība starp pievērstu baznīcas locekli, kura ticība ir celta uz Kristus klints, caur Mormona Grāmatu, un kas turas pie dzelzs margas, un tādu, kurš nav.³⁰

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Tas Kungs pats ir devis Mormona Grāmatu, lai tā būtu Viņa galvenais liecinieks. Mormona Grāmata joprojām ir mūsu visefektīvākais palīgs misionāru darbā. Liksim to lietā.³¹

Lai misionāru darbā varētu gūt panākumus, mums ir jāiegūst Svētais Gars, jābūt pazemīgiem, jāmīl cilvēki un uzcītīgi jāstrādā.

Dažreiz misionāri jautā: „Kā es varu gūt panākumus? Kā misionāru darbā ir iespējams kļūt efektīvam?” Es dalīšos četros pārbaudītos un pierādītos veidos, kā misionāri un baznīcas locekļi var gūt panākumus misionāru darbā.

Pirmkārt, — centieties iegūt Svētā Gara klātbūtni.

Lai mēs varētu gūt panākumus, mums ir nepieciešama Tā Kunga, Svētā Gara, klātbūtne. Mēs zinām, ka Svētais Gars nemīt nešķīstos tempļos. Tādēļ viena no mūsu augstākajām prioritātēm ir pārliecināties par to, ka mūsu dzīve ir sakārtota. Tas Kungs ir teicis: „Esiet šķīsti jūs, kas nesat Tā Kunga traukus.” (Mācība un Derības 38:42.)

Glābējs mums ir devis norādījumus attiecībā uz Sava evaņģēlija mācīšanu: „Un Gars tiks dots jums ar ticības lūgšanu; un, ja jūs nesaņemsit Garu, jūs nemācīsit.” (Mācība un Derības 42:14.)³²

Viens no vēstījumiem, kuru es atkal un atkal esmu atkārtojis saviem brāļiem, Divpadsmitajiem, ir par Svētā Gara nozīmīgumu. Vislielākā nozīme ir Svētajam Garam. Es nezinu, cik daudz reizes es to esmu teicis, taču man neapnīk to teikt, — nav nekā svarīgāka par Svēto Garu.³³

Otrkārt, — esiet pazemīgi.

Tas Kungs ir teicis, ka neviens nevar palīdzēt šinī darbā, izņemot, ja viņš būs pazemīgs un pilns mīlestības. (Skat. Mācība un Derības 12:8.) Būt pazemīgam nenozīmē būt vājam. Pazemība nebūt nav jāpielīdzina kautrībai vai bailēm. [Mēs] varam būt pazemīgi un reizē bezbailīgi. [Mēs] varam būt pazemīgi un reizē drosmīgi. Būt pazemīgam nozīmē atzīt savu atkarību no augstāka spēka — nepārtrauktu vajadzību pēc Tā Kunga atbalsta Viņa darbā.³⁴

Mēs nespējam paveikt šo darbu paši saviem spēkiem. Šis ir Viņa darbs. Šis ir Viņa evaņģēlijs. Mums ir nepieciešama Viņa palīdzība. Lūdziet to, esiet tās cienīgi, izlejiet savu dvēseli Tam Kungam, lai to saņemtu.³⁵

Treškārt, — mīliet cilvēkus.

Mums ir jāiemācās mīlēt cilvēkus. Mums ir jāpiemīt līdzjūtībai un šķīstai evaņģēlija mīlestībai pret cilvēkiem, vēloties viņus iedrošināt, stiprināt, norādīt uz augstāku mērķi, labāku dzīvi un galu galā uz paaugstināšanu Dieva celestiālajā valstībā. Mēs izceļam to cilvēku labās īpašības, ar kuriem mēs ikdienā sastopamies, un mīlam viņus kā Dieva bērnus, ko Tas Kungs mīl. …

Lai mēs varētu būt efektīvi, mums ir jāiemācās sajust līdzjūtību pret visiem mūsu Tēva bērniem — jāiemācās viņus mīlēt. Cilvēki jūt, kad viņi tiek mīlēti. Daudziem tas pietrūkst. Kad mēs jutīsim viņiem līdzi, viņi mums atbildēs uz to ar labu gribu. Mēs būsim ieguvuši draugu.³⁶

Mīlēt savus līdzcilvēkus — tas ir liels mūsu pienākums. Tas ir otrais no diviem augstākajiem baušļiem. Daudzi no mūsu kaimiņiem vēl nav baznīcas locekļi. Mums ir jābūt labiem kaimiņiem. Mums ir jāmīl un jādraudzējas ar visiem mūsu Tēva bērniem.

Es ļoti ceru, ka mēs būsim pilni ar Dieva mīlestību pret visiem līdzcilvēkiem!³⁷

Ceturtkārt, — uzcītīgi strādājiet.

Ja mēs vēlamies saglabāt Svētā Gara klātbūtni, mums ir jāstrādā. Nekas nesagādā lielāku prieku vai gandarījumu kā apziņa smagas darbdienas beigās, ka esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos.

Smags darbs — tas ir viens no lielākajiem misionāru darba noslēpumiem. Ja misionārs strādās, viņam būs Svētā Gara klātbūtne; ja viņam ir Svētā Gara klātbūtne, viņš mācīs, būdams Svētā Gara vadīts; ja viņš mācīs Svētā Gara vadībā, viņš aizskars cilvēku sirdi un viņš būs laimīgs. … Darbs, darbs, darbs — nekas cits nevar to aizstāt, jo īpaši misionāru darbā.³⁸

Es zinu, ka Dievs dzīvo. Šis ir Viņa darbs. Viņš vēlreiz no debesīm ir dalījies vēstījumā ar visu pasauli; ne tikai ar dažiem pēdējo dienu svētajiem, bet ar visiem mūsu brāļiem un māsām — gan tiem, kas ir, gan tiem, kas nav Baznīcā. Lai Dievs mums dod spēku dalīties šajā vēstījumā ar pasauli, dzīvot saskaņā ar evaņģēliju un Baznīcas standartiem, lai mēs varētu saņemt apsolītās svētības.³⁹

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

Kāpēc „pasaulei nekas nav vajadzīgs tik ļoti” kā evaņģēlijs? (Dažus piemērus skat. 1. sadaļā.) Nosauciet dažas atjaunotās patiesības, pēc kurām, jūsuprāt, „pasaule alkst”?
Pārskatot 2. sadaļu, padomājiet par doto padomu, kas attiecas uz jums un jūsu ģimeni. Kā katrs no mums, neskatoties uz mūsu apstākļiem, var dalīties evaņģēlijā? Ko mēs varam darīt, lai sagatavotos kalpot pilnlaika misijā? Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu citiem sagatavoties kalpot pilnlaika misijā?
Prezidents Bensons sacīja, ka Mormona Grāmata ir „pats labākais instruments, ko Dievs mums ir devis pasaules pievēršanai” (3. sadaļa). Vai jūs esat pieredzējuši, ka cilvēki pievēršas — pateicoties Mormona Grāmatas studēšanai? Ko mēs varam darīt vairāk, lai dalītos ar Mormona Grāmatu?
Prezidents Bensons dalījās „četros pārbaudītos un pierādītos veidos”, kā gūt panākumus misionāru darbā (4. sadaļa). Kāpēc, jūsuprāt, veicot misionāru darbu pēc šī parauga, tiek gūti panākumi? Kādus piemērus jūs esat redzējuši, kad cilvēki ir pielietojuši šos principus?

Saistītās rakstvietas

Marka 16:15; 1. Tim. 4:12; Almas 17:2–3; 26:1–16; M&D 4; 12:7–9; 15:4–6; 88:81; 123:12–17

Ieteikums studijām

„Dalieties tajā, ko esat iemācījies. Šādi rīkojoties, jūsu domas būs skaidrākas un jums labāk izdosies saistīt cilvēku uzmanību” (Teaching, No Greater Call [1999], 17).