15. nodaļa
Tēva un mātes svētais aicinājums
„Kaut mēs varētu uzticīgi pildīt šo lielo vecāku lomu — šo svēto pienākumu.”
No Ezras Tafta Bensona dzīves
Prezidents Ezra Tafts Bensons mācīja gan vārdos, gan darbos, kā mājās, tā visapkārt pasaulē, Baznīcā un ārpus tās, cik svarīgi ir būt labiem vecākiem. „Audziniet savus bērnus ar mīlestību un Tā Kunga pamācību,” viņš teica.1 „Vecāki ir atbildīgi Dieva priekšā par savas ģimenes audzināšanas pārraudzīšanu. Tā ir ļoti svēta atbildība.”2
Prezidents Bensons, pildot savus svētos vecāku pienākumus, strādāja cieši kopā ar savu sievu Floru. „Šos savus ģimenes audzināšanas pienākumus [viņi] veica ar enerģiju un entuziasmu.”3 Viņi bieži savā starpā apspriedās par saviem bērniem un citiem jautājumiem. „Es apzinājos, ka man līdzās ir garīgi apveltīta sieviete,” teica prezidents Bensons.4
Viņi kopā strādāja, lai izveidotu mājas, kur viņu bērni varētu augt un mācīties — mājas, kur viņu bērni vēlētos atrasties. „Es labprātāk vēlējos būt mājās nekā jebkur citur,” sacīja viņu dēls Marks. „Tās bija kā patvērums no vētras. Māte nodrošināja ar aizsardzību un tēvs — ar spēku.”5
Prezidents un māsa Bensoni, pildot vecāku pienākumus, teica daudzas lūgšanas. Marks sacīja: „Mātei bija vairāk ticības nekā jebkurai citai sievietei, ko es jebkad esmu pazinis. … Es nekad neesmu redzējis, ka būtu kāds, kas lūgtu vairāk. Viņa steidzās mesties uz saviem ceļiem, lai lūgtu par saviem bērniem, — par kontroldarbu vai par skolā notikušu kautiņu, vai par jebko citu. Viņiem abiem ar tēti bija šāda vienkārša ticība.”6
Prezidents Bensons bieži bija prom no mājām, veicot darba vai Baznīcas pienākumus, tādēļ Flora uzņēmās lielu daļu atbildības par savu sešu bērnu audzināšanu un mācīšanu. Viņa priecājās par savu mātes lomu. „Mājas ir mūsu mirstīgās dzīves nozīmīgākā vieta,” viņa teica.7 Marks atceras: „Māte ļoti mīlēja mājas. Un viņa mīlēja mūs — ne jau tāpēc, ka tas bija viņas pienākums, bet tāpēc, ka tā bija viņas dzīve.”8 Izsakot savas sajūtas par mātes lomas nozīmīgumu, Flora rakstīja: „Ja jūs vēlaties raudzīties diženumā, neraugieties uz valdniekiem, bet dodieties pie šūpuļa. Mātē ir varens spēks. Viņa ir tā, kas ietekmē sirdis, dzīves un veido raksturu.”9
Kad prezidents Bensons atradās prom no mājām, viņš vienmēr meklēja veidu, kā rūpēties un stiprināt savu ģimeni. Viņš regulāri sazinājās ar viņiem, zvanot pa telefonu vai nosūtot vēstules. Kad viņš bija mājās, viņš pavadīja ar viņiem pēc iespējas vairāk laika. Viņš bieži atsaucās uz stāstu par „aizņemtu tēvu, kurš paskaidroja, kāpēc viņš daudzas stundas ar dēlu spēlē bumbu, sakot: „Labāk, lai man tagad sāp mugura, nekā vēlāk galva.””10
Ezra Tafts Bensons ar saviem dēliem Rīdu un Marku
Viņš arī ilgāku laiku individuāli pavadīja ar saviem bērniem. Marks atceras, kā viņa tēvs veda viņu uz Soltleiksitiju, Jūtu, lai apmeklētu ārstu: „Tas bija tik jautri — būt tikai ar tēti — tikai viņš un es! Mēs runājām par visu, par ko es gribēju runāt. Būdams tikai zēns, es zināju, ka tēvs mani mīl, jo viņš bija kopā ar mani un palīdzēja man atlabt.”11
Kad vien prezidentam Bensonam bija iespēja, viņš ņēma savus bērnus līdzi savos ceļojumos. 1948. gada martā viņš ņēma līdzi savu meitu Boniju, kurai tobrīd bija 7 gadi, uz lauksaimniecības sanāksmi Nebraskā. „Masu mediju pārstāvji bija tik ļoti pārsteigti par šīs mazās meitenītes pašapziņu un tēva neparasto piemēru, kurš bija ņēmis tik garā ceļā tik mazu bērnu, lai apmeklētu tik nozīmīgu pasākumu, ka Bonijas attēls nākamajā rītā bija atrodams [avīzes] pirmajā lappusē. Taču elderam Bensonam tas nebija nekas neparasts. Viņš bieži ņēma bērnus sev līdzi pārbraucienos ārpus pilsētas gan tāpēc, lai ar viņiem veidotu ilgstošas, labas attiecības, gan tāpēc, lai viņus izglītotu.”12
Ezras Tafta Bensona mācības
1
Tēva aicinājums ir mūžīgs.
Tēvi, jūsu aicinājums ir mūžīgs, no kura jūs nekad netiksit atbrīvoti. Baznīcas aicinājumi, vienalga, cik tie ir svarīgi, pēc savas būtības ir tikai uz noteiktu laiku, un vēlāk cilvēks no tā tiek atbrīvots. Taču tēva aicinājums ir mūžīgs un tam ir mūžīga nozīme. Šis aicinājums ir gan uz laiku, gan mūžību.13
Mūsu Debesu Tēvs ir mūsu paraugs tam, kādam ir jābūt tēvam. Kā Viņš strādā ar Saviem bērniem? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, [tēviem], protams, vajadzētu zināt kaut ko par evaņģēliju — Tā Kunga diženo ieceri.14
Vīrietim nav lielāka aicinājuma, kā būt par taisnīgu patriarhu, kurš ir laulāts Tā Kunga namā un prezidē pār saviem bērniem. Pat pats Elohims vēlas, lai mēs uzrunātu Viņu šādi: „Mūsu Tēvs debesīs” (Mateja 6:9; 3. Nefija 13:9).15
2
Tēviem savās ģimenēs ir jānodrošina garīgā vadība.
Tēvam ir dedzīgi jāvēlas un jātiecas svētīt savu ģimeni, viņam ir jāvēršas pie Tā Kunga, jāapsver Dieva vārdi un jādzīvo Svētā Gara vadībā, lai zinātu Tā Kunga gribu un prātu, un to, kas viņam ir jādara, lai vadītu savu ģimeni.16
[Tēvi], jums ir svēts pienākums savā ģimenē nodrošināt garīgo vadību.
Brošūrā, kuru pirms vairākiem gadiem izdeva Divpadsmito padome, mēs teicām : „Būt tēvam — tas nozīmē būt vadītājam, — tas ir svarīgākais vadītāja amats. Tas vienmēr tā ir bijis, un tas vienmēr tā būs. Tēvi, jums kopā ar savas mūžīgās pārinieces palīdzību, padomu un iedrošinājumu mājās ir jāprezidē.” (Father, Consider Your Ways [brošūra, 1973], 4–5.) …
Ar mīlestību savā sirdī pret tēviem Israēlā ļaujiet man ieteikt desmit konkrētus veidus, kā tēvi var sniegt garīgu vadību saviem bērniem:
1. Dodiet saviem bērniem tēva svētības. Kristiet un konfirmējiet savus bērnus. Ordinējiet savus dēlus priesterībā. Tie jūsu bērnu dzīvē būs garīgi nozīmīgi brīži.
2. Personīgi vadiet ģimenes lūgšanas, ikdienas Svēto Rakstu studijas un iknedēļas ģimenes mājvakarus. Jūsu personīgā iesaistīšanās jūsu bērniem parādīs, cik patiesībā šīs darbības ir svarīgas.
3. Kad vien iespējams, apmeklējiet baznīcas sapulces kopā kā ģimene. Ģimenes kopīga pielūgšana jūsu vadībā ir būtiski svarīga jūsu bērnu garīgajai labklājībai.
4. Satiecieties un pavadiet kopā laiku ar katru no saviem bērniem — gan meitām, gan dēliem. …
5. Veidojiet ģimenes tradīcijas, dodoties atvaļinājumos, ceļojumos un izbraukumos. Jūsu bērni šīs atmiņas nekad neaizmirsīs.
6. Noturiet ar saviem bērniem regulāras pārrunas divatā. Ļaujiet tiem runāt, par ko tie vēlas. Māciet tiem evaņģēlija principus. Māciet tiem patiesas vērtības. Sakiet, ka jūs tos mīlat. Personīgi aizvadītais laiks ar jūsu bērniem tiem vēsta, kādas ir tēva prioritātes.
7. Māciet saviem bērniem strādāt un parādiet tiem, cik nozīmīgi ir strādāt cienīga mērķa labad. …
8. Veiciniet savās mājās labas mūzikas, mākslas un literatūras pieejamību. Mājas, kurās ir izsmalcinātības un skaistuma gars, svētīs jūsu bērnu dzīvi uz visiem laikiem.
9. Pēc iespējas biežāk ar savu sievu apmeklējiet templi. Tad jūsu bērni labāk sapratīs, cik nozīmīgas ir tempļa laulības, tempļa zvēresti un mūžīgās ģimenes vienība.
10. Ļaujiet, lai jūsu bērni saredz prieku un gandarījumu, ko jūs gūstat, kalpojot Baznīcā. Arī viņi var sajust šo prieku un vēlmi kalpot Baznīcā un mīlēt Valstību.
Ak, vīri un tēvi Israēlā, jūs varat darīt tik daudz savas ģimenes glābšanai un paaugstināšanai! Jūsu pienākumi ir ļoti svarīgi.17
„Noturiet ar saviem bērniem regulāras pārrunas divatā.”
Mēs reizēm dzirdam par vīriem, arī Baznīcā, kas domā, ka ģimenes galvas statuss nostāda viņus pārākā pozīcijā, ļaujot viņiem diktēt un pret savu ģimeni izvirzīt prasības.
Apustulis Pāvils norāda, ka „vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir [Baznīcas] galva” (Efeziešiem 5:23; slīpraksts pievienots). Tas ir paraugs, kuram mums ir jāseko, pildot savu pienākumu mājās, — prezidēt. Mēs zinām, ka Glābējs nevadīja Baznīcu, būdams skarbs un nelaipns. Mēs zinām, ka Glābējs neattiecās pret Baznīcu ar necieņu un nevērību. Mēs zinām, ka Glābējs neizmantoja spēku vai piespiešanu, lai sasniegtu savus mērķus. Mācoties par Glābēju, mēs redzam, ka Viņš pamācīja, iedvesmoja, mierināja un cildināja Baznīcu. Brāļi, es jums saku visā nopietnībā: Viņš ir tas paraugs, kuram mums ir jāseko, uzņemoties garīgo vadību savās ģimenēs.18
Kā savas mājas patriarham, jums ir jāuzņemas nopietna vadības atbildība, strādājot ar saviem bērniem. Jums ir jāpalīdz izveidot mājas, kurās var mājot Tā Kunga Svētais Gars. …
Jūsu ģimenei mājām ir jābūt kā debesīm, kur valda miers un prieks. Noteikti nevienam bērnam nebūtu jābīstas sava tēva — īpaši, ja tas ir priesterības nesējs. Tēva pienākums ir izveidot savas mājas par laimes un prieka ostu. … Bērnu garīgajai labklājībai ļoti būtiska ir taisnīga tēva spēcīgā ietekme, viņam parādot piemēru, disciplinējot un pamācot, audzinot un mīlot savus bērnus.19
3
Mātes loma ir Dieva noteikta.
[Mātes] ir jeb tām vajadzētu būt ģimenes sirdij un dvēselei. Visā laicīgajā vai garīgajā literatūrā nav svētāka vārda par māti. Nav cēlāka darba par to, ko veic laba un dievbijīga māte.
Mūžīgajā ģimenē Dievs ir iekārtojis tā, ka mājās prezidē tēvi. Tēviem ir jāapgādā, jāmīl, jāmāca un jāvada. Arī mātes loma ir Dieva noteikta. Mātēm ir jāieņem bērni, jādzemdē, jārūpējas, jāmīl un jāapmāca. Tā vēstīts atklāsmēs.20
Mēs apzināmies, ka dažas sievietes, pašas būdamas bez vainas, nevar dzemdēt bērnus. Katrs Dieva pravietis šīm brīnišķīgajām māsām ir apsolījis, ka viņas mūžībās tiks svētītas ar bērniem un ka viņām būs pēcnācēji.
Pateicoties šķīstai ticībai, dedzīgām lūgšanām, gavēšanai un īpašām svētībām, daudzas no šīm brīnišķīgajām māsām, ar saviem cēlajiem pāriniekiem pie sāniem, savā dzīvē ir pieredzējušas brīnumus un ir svētītas ar bērniem. Citas, būdamas lūgšanu pilnas, ir izvēlējušās adoptēt bērnus. Mēs uzteicam šos jaukos pārus par viņu uzupurēšanos un mīlestību, ko tie ir devuši šiem bērniem, izvēloties tos saukt par saviem.21
Lai Dievs jūs svētī, brīnišķīgās mātes. Mēs lūdzam par jums. Mēs jūs atbalstām. Jūs dzemdējat, rūpējaties, apmācāt, pamācāt un mīlat mūžībā, — mēs jūs par to godājam. Ja jūs no sirds pildīsit cēlāko aicinājumu no visiem — būt par māti Ciānā, es jums apsolu debesu svētības un „visu, kas ir Tēvam” (skat. M&D 84:38).22
4
Mātēm ir jāmīl, jāmāca un jāpavada kvalitatīvs laiks ar saviem bērniem.
Mātes Ciānā, Dieva dotā loma ir ļoti būtiska jūsu pašu paaugstināšanai, kā arī jūsu ģimenes glābšanai un paaugstināšanai. Bērnam ir nepieciešama māte vairāk par jebko citu, ko var nopirkt par naudu. Pavadītais laiks ar saviem bērniem ir labākais, ko jūs varat tiem dāvāt.23
Ar mīlestību savā sirdī pret mātēm Ciānā, es tagad vēlētos ieteikt desmit konkrētus veidus, kā mūsu mātes var pavadīt kvalitatīvu laiku ar saviem bērniem.
[Pirmkārt], kad vien iespējams, sarunājieties ar saviem bērniem, — kad viņi ienāk vai iziet no mājām, kad viņi dodas vai atgriežas no skolas, kad viņi dodas vai atgriežas no satikšanās, kad viņi uz mājām atved draugus. Uzturiet ciešu kontaktu, vienalga, vai jūsu bērniem ir 6 vai 16 gadi. …
Otrkārt, mātes, atvēliet laiku, lai būtu patiess draugs saviem bērniem. Uzklausiet savus bērnus, ieklausieties viņos. Runājiet ar viņiem, smejieties un jokojiet ar viņiem, dziediet ar viņiem, spēlējieties ar viņiem, raudiet ar viņiem, apskaujiet viņus un patiesi uzslavējiet viņus. Jā, regulāri pavadiet laiku kopā ar katru bērnu atsevišķi. Esiet patiess draugs saviem bērniem.
Treškārt, atvēliet laiku, lai lasītu saviem bērniem. Lasiet saviem dēliem un meitām jau no agras bērnības. … Jūs iedēstīsit mīlestību pret labu literatūru un patiesu mīlestību pret Svētajiem Rakstiem, ja jūs regulāri tos lasīsit saviem bērniem.
Ceturtkārt, atvēliet laiku, lai lūgtu ar saviem bērniem. Tēva vadībā, ģimenes lūgšanas vajadzētu teikt no rīta un vakarā. Ļaujiet saviem bērniem sajust jūsu ticību, kad lūdzat debesu svētības pār viņiem. … Ļaujiet saviem bērniem piedalīties ģimenes un personīgajās lūgšanās un priecāties par savu jauko uzrunu viņu Tēvam debesīs.
Piektkārt, atvēliet laiku, lai ik nedēļas noturētu jēgpilnu mājvakaru. Ļaujiet bērniem aktīvi tajos piedalīties. Māciet tiem pareizus principus. Izveidojiet mājvakaru par vienu no savas ģimenes tradīcijām. …
Sestkārt, pēc iespējas biežāk atvēliet laiku, lai būtu kopā ēdienreizēs. To izdarīt ir grūtāk, bērniem paaugoties un dzīvei kļūstot aizņemtākai. Taču pozitīvas sarunas, dalīšanās dienas plānos un nodarbēs, kā arī īpaši brīži mācīšanai rodas ēdienreizēs, vecākiem un bērniem sadarbojoties šī mērķa sasniegšanā.
Septiņkārt, atvēliet laiku, lai ik dienas visa ģimene kopā lasītu Svētos Rakstus. Ģimenes kopīgā Mormona Grāmatas lasīšana vairos jūsu mājās garīgumu un sniegs abiem vecākiem un bērniem spēku pārvarēt kārdinājumus, un ļaus Svētajam Garam būt par to pastāvīgo pavadoni. Es jums apsolu, ka Mormona Grāmatas lasīšana izmainīs jūsu ģimenes dzīvi.
Astoņkārt, atvēliet laiku, lai ļautos kopīgām ģimenes nodarbēm. Rīkojiet ģimenes izbraukumus un piknikus, sviniet dzimšanas dienas, dodieties īpašos ceļojumos un veidojiet atmiņas. Kad vien iespējams, visa ģimene apmeklējiet pasākumus, kuros piedalās kāds no jūsu ģimenes locekļiem, piemēram, skolas izrādes, sporta spēles, lekcijas vai muzikālos priekšnesumus. Kopā apmeklējiet baznīcas sanāksmes un, kad iespējams, sēdiet kopā ar ģimeni. Mātes, kuras palīdz ģimenēm lūgt un kopā spēlēties, [tām palīdzēs] palikt kopā un uz visiem laikiem svētīs bērnu dzīvi.
Deviņkārt, atvēliet laiku, lai mācītu savus bērnus. Lai mācītu, izmantojiet ēdienreizes, ikdienišķas situācijas vai reizes, kad īpaši esat nolēmuši aprunāties, pie gultas dienas beigās vai agrās, kopīgās rīta pastaigas laikā. …
Mīlestība un patiesas rūpes par saviem bērniem ir vissvarīgākās īpašības, kas mātei ir nepieciešamas, lai mācītu savus bērnus. Māciet bērniem evaņģēlija principus. Māciet, ka būt labam ir vērtīgi. Māciet par grēka sekām. Māciet viņiem mīlēt Jēzus Kristus evaņģēliju un liecību par tā dievišķību.
Māciet saviem dēliem un meitām atturību un māciet viņiem godāt vīrieša un sievietes lomu. Māciet saviem bērniem par seksuālo šķīstību, pareizus satikšanās principus, par tempļa laulību, kalpošanu misijā un to, cik svarīgi ir pieņemt un no sirds pildīt baznīcas aicinājumus.
Māciet viņiem darba tikumu un to, cik vērtīga ir laba izglītība.
Māciet viņiem pareizas izklaides nozīmi, tostarp par piemērotām filmām, video, mūziku, grāmatām un žurnāliem. Apspriediet, kādu ļaunumu nodara pornogrāfija un narkotikas, un māciet viņiem, cik vērtīgi ir dzīvot morāli tīru dzīvi.
Jā, mātes, māciet saviem bērniem evaņģēliju savās mājās, noturot savus garīgos vakarus. Šis ir visefektīvākais mācīšanas veids, ko jūsu bērni jebkad pieredzēs. …
Desmitkārt un visbeidzot, mātes, atvēliet laiku, lai patiesi mīlētu savus bērnus. Mātes beznosacījuma mīlestība līdzinās mīlestībai, kas piemīt Kristum.
Arī jūsu pusaugu bērniem ir nepieciešama tāda pati mīlestība un uzmanība. Daudzām mātēm un tēviem ir vieglāk paust savu mīlestību pret saviem bērniem, kad tie ir jauni, taču daudz grūtāk, tiem kļūstot vecākiem. Būdami lūgšanu pilni, attīstiet šo spēju. Dažādu paaudžu pārstāvjiem ir jāspēj saprasties. Šīs saprašanās pamatā ir mīlestība. Mūsu jauniešiem ir nepieciešama mīlestība un uzmanība, nevis izdabāšana. Viņiem ir nepieciešams sajust mātes un tēva empātiju un izpratni, nevis vienaldzību. Viņiem ir nepieciešams pavadīt laiku ar vecākiem. Mātes laipnais mācīšanas veids un viņas mīlestība, un uzticēšanās pusauga dēlam vai meitai var burtiski viņus izglābt no ļaunās pasaules.24
„Atvēliet laiku, lai lasītu saviem bērniem.”
Vai jūs zināt vienu iemeslu, kāpēc taisnīgas mātes tik ļoti mīl savus bērnus? Jo viņas daudz ir uzupurējušas viņu labā. Mēs mīlam to, kā dēļ mēs uzupurējamies, un mēs uzupurējamies to dēļ, ko mēs mīlam.25
5
Audzinot savus bērnus, vecākiem ir jārīkojas vienotībā un mīlestībā.
Vīriem un sievām, kā līdz-radītājiem, vajadzētu dedzīgi un dievbijīgi uzņemt savās mājās bērnus. … Svētīts ir tas vīrs un sieva, kuriem ģimenē ir bērni. Vislielāko prieku un svētības dzīvē sagādā ģimene, vecāku pienākumu pildīšana un uzupurēšanās. Šo jauko garu ienākšana mājās ir gandrīz jebkuras uzupurēšanās vērta.26
Kad vecāki draudzīgi, mīlestībā un vienotībā pilda savus debesu dotos pienākumus un bērni atbild ar mīlestību un paklausību, tiek pieredzēts liels prieks.27
Lai Dievs mums palīdz atbalstīt citam citu. Lai mājas ir tā vieta, kur mēs sākam atbalstīt savas ģimenes. Lai mājās valda lojalitātes, vienotības, mīlestības un savstarpējās cieņas gars. Lai vīri ir lojāli pret savām sievām, patiesi pret tām, tās mīl, cenšas atvieglot viņām slogus un dala atbildību par bērnu aprūpi, apmācību un audzināšanu. Lai mātes un sievas ir izpalīdzīgas, atbalsta un stiprina savus vīrus viņu priesterības pienākumos, un ir patiesas un uzticīgas tiem aicinājumiem, ko viņi saņem no Dieva priesterības.28
Kaut mēs būtu uzticīgi šim lielajam vecāku lomas pienākumam — šim svētajam pienākumam, kaut mēs veidotu savas mājas stipras, — balstītas uz mūžīgiem principiem, lai mums nebūtu nekas jānožēlo. Kaut mēs nekad nepieviltu mums izrādīto lielo uzticību. Kaut mēs vienmēr atcerētos, ka šie gari, kas ir ienākuši mūsu mājās, ir īpaši gari.29
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Prezidents Bensons sacīja: „Mūsu Debesu Tēvs ir mūsu paraugs tam, kādam ir jābūt tēvam” (1. sadaļa). Kā zemes tēvi var sekot Debesu Tēva sniegtajam paraugam?
-
Apdomājiet prezidenta Bensona sarakstu ar „desmit konkrētiem veidiem, kā tēvi var sniegt garīgu vadību saviem bērniem” (2. sadaļa). Kā, jūsuprāt, katrs no šiem ieteikumiem var ietekmēt bērnus?
-
Prezidents Bensons paziņoja: „Nav cēlāka darba par to, ko veic laba un dievbijīga māte” (3. sadaļa). Kādus cēlas mātes piemērus jūs esat redzējuši? Mainoties pasaules attieksmei pret mātes lomu, ko mēs varam darīt, lai atbalstītu mātes cēlos un svētos pienākumus?
-
Kādi varētu būt ieguvumi, vecākiem un bērniem kopā pavadot laiku? (Dažus piemērus skat. 4. sadaļā.)
-
Kādas svētības ienāk mājās, ja vecāki ir vienoti savu pienākumu pildīšanā? (Skat. 5. sadaļu.) Ko tēvi un mātes var darīt, lai būtu vienotāki? Kā vecāki, kuri audzina bērnus vieni, var saņemt nepieciešamo spēku šo pienākumu pildīšanai?
Saistītās rakstvietas
Salamana pamācības 22:6; Efeziešiem 6:4; Mosijas 4:14–15; Almas 56:45–48; 3. Nefija 22:13; skat. arī „Ģimene: Vēstījums pasaulei”, Ensign, 2010. g. nov., 129.
Ieteikums skolotājam
„Garīgi sevi sagatavojot un iesaistot To Kungu mācīšanas procesā, jūs būsit darbarīks Viņa rokās. Svētais Gars piešķirs jūsu vārdiem spēku” (Teaching, No Greater Call [1999], 41).