14. nodaļa

Laulība un ģimene ir Dieva noteiktas

„Ģimene ir viens no labākajiem Dieva cietokšņiem pret mūsdienu ļaunumu. Palīdziet savai ģimenei būt stiprai, tuvai un mūsu Tēva debesīs svētību cienīgai.”

No Ezras Tafta Bensona dzīves

Jau laulības dzīves sākumā Ezra un Flora Bensoni padarīja savas mājas un ģimeni par savu galveno prioritāti. Jau no savu bērnu mazotnes viņi sāka uzsvērt, ka vēlas, lai visi viņu ģimenes locekļi iemantotu mūžīgo dzīvi.¹ Prezidents Bensons uzsvēra šo pašu vēstījumu arī laikā, kad kalpoja par Baznīcas vadītāju. Viņš sacīja:

„Dievs ir paredzējis ģimenēm būt kopā mūžīgi. Es liecinu no visas savas sirds par šī paziņojuma patiesumu. Lai Viņš mūs svētī, kad mēs stiprinām savas mājas un katra ģimenes locekļa dzīvi, lai, pienākot laikam, mēs varam atskaitīties savam Debesu Tēvam Viņa celestiālajās mājās, ka mēs esam klāt, — tēvs, māte, māsa, brālis — visi ģimenes locekļi, kas mīl cits citu. Neviens neiztrūkst. Mēs visi esam atgriezušies mājās.”²

Prezidents un māsa Bensoni sāka savas ģimenes stiprināšanu ar to, ka viņi stiprināja savu laulību. Viņi bija mīloši un uzticīgi, uzticami un patiesi. Lai gan viņiem nebija tendence strīdēties, viņiem bieži bija atklātas sarunas.³ Viņi pilnībā uzticējās viens otram, kas, viņuprāt, bija viena no laulības stiprajām pusēm. „Man nekad, nekad nav bijis jebkādu šaubu, ka Florai nevar uzticēties,” sacīja prezidents Bensons.⁴

Prezidents un māsa Bensoni atbalstīja un stiprināja viens otru. „Florai ir bijis lielāks redzējums attiecībā uz mani un manu potenciālu nekā jebkuram citam manā dzīvē. Viņas ticība un atbalsts ir bijis liela svētība,” sacīja prezidents Bensons.⁵ Bieži vien, kad viņš izjuta grūtības ar savu daudzo pienākumu veikšanu, māsa Bensone noslaucīja viņa asaras un sniedza viņam mierinājumu.⁶ Viņa lūdza Tā Kunga palīdzību viņa atbalstīšanai, un viņa iedrošināja bērnus darīt to pašu. „Mēs daudz lūdzām un gavējām par tēti,” sacīja meita Barbara.⁷

Prezidents un māsa Bensoni vienmēr bija lojāli un patiesi viens pret otru.

Balstoties uz savas laulības stipro pamatu, prezidents un māsa Bensoni mācīja saviem bērniem, cik svarīgas ir mūžīgas ģimenes attiecības. „Mūsu vecāki ieaudzināja mūsos dziļas lojalitātes un mīlestības jūtas,” sacīja dēls Marks. „Es domāju, ka šāda atmosfēra mājās nerodas dabiski, bet to veicina un sekmē gādīga un mīloša māte kopā ar tēvu.”⁸

Bensonu ģimenes noteiktais uzvedības standarts un ģimene kā viņu prioritāte tika centrēta evaņģēlijā. Viņi strādāja, lai izveidotu mājas, kurās valda mīlestība, kur bērni var mācīties un pilnveidoties, un kur viņiem ir jautri. Bensoni vēlējās, lai viņu ģimene ir patvērums no pasaules. „Tas nebūt nenozīmē, ka mums nebija grūtību,” sacīja dēls Rīds. „Mums mēdza būt nesaskaņas. Mēs dažkārt nepildījām savus mājas uzkopšanas darbus. Dažkārt mēs pārbaudījām mātes pacietības mēru. Taču, neskatoties uz to visu, mēs izjutām ģimenes vienotību, ko visi centāmies saglabāt.”⁹ Māsa Bensone atzina: „Neviens nav pilnīgs. Mums ģimenē nav mērķis izcelt otra nepilnības, bet gan citam citu iedrošināt pilnveidoties.”¹⁰

Bensonu bērni vēl bija mazi, kad viņu tēvs tika aicināts kalpot Divpadsmit apustuļu kvorumā, un viņu uztrauca, kā viņa ceļojumu grafiks ietekmēs viņa kopā pavadīto laiku ar bērniem. Viņš ierakstīja savā dienasgrāmatā: „Lielā ceļošana, veicot Baznīcas darbu, ļoti ierobežos laiku, ko es varēšu pavadīt kopā ar savu ģimeni. … Es patiesi ticu, ka es varēšu būt uzticīgs savai ģimenei, turēt to tuvu Baznīcai un paralēli pildīt savus pienākumus, būdams viens no Augstākajiem pilnvarotajiem. Es zinu, ka tas nebūs viegls uzdevums.”¹¹

Fakts, ka tas nenācās viegli, pamudināja prezidentu Bensonu smagi strādāt, lai uzturētu ciešas attiecības ar ģimeni. „Vieni no [manas] dzīves jaukākajiem iespaidiem un pieredzēm, kas visvairāk piepilda dvēseli, ir saistīti ar mājām un ģimenes saitēm,” viņš sacīja.¹²

1957. gadā, kā Amerikas Savienoto Valstu zemkopības ministrs, prezidents Bensons devās četru nedēļu ceļojumā apkārt pasaulei, lai paplašinātu tirdzniecības iespējas. Kopā ar viņu devās māsa Bensone un viņu meitas Beverlija un Bonija. Viņi apmeklēja 12 valstis, kur viņi tikās ar valdību vadītājiem, apmeklēja nozīmīgus apskates objektus, bēgļu apmetnes un ar lauksaimniecības nozari saistītus uzņēmumus. Prezidents Bensons uzskatīja, ka ceļojums ir bijis veiksmīgs un ir izdevies veicināt tirdzniecības iespējas, kā arī labi pārstāvēt Baznīcu. Kad viņi atgriezās mājās, lidmašīnai nolaižoties, tos gaidīja meita Beta. Kad viņa redzēja savus vecākus, asarām acīs viņa steidzās pie viņiem. Viņas tēvs atpleta rokas un ieskāva viņu mīlošā apskāvienā. Viņš atceras: „Neskatoties uz to, ka [mēs bijām redzējuši] daudzas skaistas pasaules vietas, tieši šis brīdis, pēkšņi, kļuva par spilgtāko notikumu visa ceļojuma laikā.”¹³

Ezras Tafta Bensona mācības

Ģimene ir vissvarīgākā vienība laikā un mūžībā.

Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca uzskata, ka ģimene ir vissvarīgākā vienība laikā un visā mūžībā. Baznīca māca, ka uzmanības centrā vajadzētu būt visam, kas ir saistīts ar ģimeni. Tā uzsver, ka ģimenes dzīves saglabāšana laikā un mūžībā ir augstākā prioritāte.¹⁴

Mājas nevar aizstāt nekas cits līdzvērtīgs. Tās pamati ir tikpat seni kā pasaule. Tās nolūku ir noteicis Dievs.¹⁵

Neviena nācija nevar būt pārāka par tās ģimenēm. Šī Baznīca nekad nebūs pārāka par tās ģimenēm. Mēs kā cilvēki esam tik labi, cik labas ir mūsu satikšanās vietas un mūsu mājas. … Labas mājas ir kā klints pamats — tās ir visas cilvēces stūrakmens. Tās ir jāsaglabā. Tās ir jāstiprina.¹⁶

Daži cilvēki man kā baznīcas vadītājam jautā, kāpēc mēs tik lielu uzsvaru liekam uz mājām un ģimeni, kad mums apkārt ir tik daudz lielāku problēmu? Atbilde ir vienkārša — nav šaubu, ka lielākas problēmas ir tikai indivīdu un ģimeņu problēmu rezultāts.¹⁷

Laulība un ģimenes dzīve ir Dieva noteiktas. No mūžības perspektīvas skatoties, glābšanā ir iesaistīta visa ģimene. Vecāki ir atbildīgi Dieva priekšā par to, kā viņi ir audzinājuši savu ģimeni. Tā ir vissvētākā atbildība.¹⁸

Laimīgā laulībā vīrs un sieva mīl un kalpo Dievam un viens otram.

Laulība, mājas un ģimene ir kas vairāk kā tikai sociālas institūcijas. Tās ir dievišķas un nav cilvēka izveidotas. Dievs izveidoja ģimeni jau pašos pirmsākumos. 1. Mozus grāmatas pierakstā par pirmajām laulībām Tas Kungs nāk klajā ar četriem būtiskiem paziņojumiem: pirmkārt, nav labi cilvēkam būt vienam; otrkārt, sieviete tika izveidota, lai būtu par palīgu vīrietim, treškārt, viņi abi kļūs par vienu miesu; un, ceturtkārt, vīrietim ir jāatstāj savs tēvs un māte un jāpieķeras savai sievai. (Skat. 1. Mozus 2:18, 24.)

Vēlāk, it kā vēlēdamies uzsvērt iepriekš sacīto, Tas Kungs teica: „Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt” (Mateja 19:6). Viņš arī sacīja: „Tev būs mīlēt savu sievu no visas savas sirds, un pieķerties viņai un nevienam citam” (M&D 42:22).¹⁹

Svētie Raksti mums vēsta: „Ādams sāka apstrādāt zemi … kā Es, Tas Kungs, biju viņam pavēlējis. Un Ieva, viņa sieva, arī strādāja ar viņu. … Viņi sāka vairoties un piepildīt zemi. … Un Ādams un Ieva, viņa sieva, piesauca Tā Kunga Vārdu. … Un Ādams un Ieva svētīja Dieva Vārdu, un viņi darīja visu zināmu saviem dēliem un savām meitām. … Un Ādams un Ieva, viņa sieva, nemitējās piesaukt Dievu.” (Mozus 5:1–2, 4, 12, 16.)

Lasot šo iedvesmoto pierakstu, mēs uzzinām, ka Ādams un Ieva mums parādīja pilnīgu piemēru derību laulības attiecībās. Viņi kopā strādāja, viņiem bija kopīgi bērni, viņi kopā lūdza, un viņi kopā mācīja saviem bērniem evaņģēliju. Dievs vēlas, lai visi taisnīgi vīrieši un sievietes sekotu šim paraugam.²⁰

Laulība ir jāuzskata par svētu derību, kas noslēgta ar Dievu. Laulātajam pārim ir saistības ne tikai vienam pret otru, bet arī pret Dievu. Viņš ir apsolījis svētības tiem, kas godās šo derību.

Uzticība laulības zvērestam ir absolūti svarīga, lai laulībā valdītu mīlestība, uzticība un miers. Tas Kungs, nepārprotami, nosoda laulības pārkāpšanu. …

Laulības attiecībām ir jābalstās uz savaldīšanās un paškontroles principiem. Pāriem ir jāiemācās savaldīt savas mēles, kā arī savas kaisles.

Mājās teiktās lūgšanas un kopā teiktās lūgšanas stiprinās [pāra] savienību. Pamazām jūs būsit vienoti savās domās, vēlmēs un idejās un tieksieties sasniegt vienotus mērķus.

Paļaujieties uz To Kungu, uz praviešu mācībām un Svētajiem Rakstiem, lai gūtu vadību un palīdzību, īpaši tad, kad rodas nesaskaņas un problēmas.

Garīgu izaugsmi veicina kopīga problēmu risināšana, nevis bēgšana no tām. Individuālisms, uz ko mūsdienās tiek likts pārlieku liels uzsvars, veicina egoismu un atdalīšanos. Tas Kungs joprojām vēlas, lai divi cilvēki kļūtu par „vienu miesu”. (Skat. 1. Mozus 2:24.)

Laimīgas laulības noslēpums ir kalpošana Dievam un viens otram. Laulības mērķis ir rast vienotību un saskaņu, kā arī pilnveidoties kā personībai. Paradoksāli — jo vairāk mēs kalpojam viens otram, jo lielāka ir mūsu garīgā un emocionālā izaugsme.²¹

„Mīlestība, ko mēs šeit pieredzam … ir tā, kas vieno ģimenes kopā uz laiku un mūžību.”

Apustuļa Pāvila padoms ir ļoti skaists un precīzs. Viņš teica vienkārši: „Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi” (Efeziešiem 5:25).

Tas Kungs atkal runā par šo pienākumu pēdējo dienu atklāsmē. Viņš teica: „Tev būs mīlēt savu sievu no visas savas sirds, un pieķerties viņai un nevienam citam.” (M&D 42:22.) Cik man zināms, Svētajos Rakstos ir tikai viena būtne, kuru mums ir pavēlēts mīlēt ar visu savu sirdi, un tas ir pats Dievs. Padomājiet, ko tas nozīmē!

Jūs varat izrādīt šādu mīlestību pret savām sievām ļoti daudz veidos. Pirmkārt un galvenokārt, nekas, izņemot Dievu, jūsu dzīvē nav svarīgāks par jūsu sievu — ne darbs, ne atpūta, ne vaļasprieki. Jūsu sieva ir jūsu dārgais, mūžīgais palīgs — jūsu pārinieks.

Ko nozīmē — mīlēt kādu ar visu savu sirdi? Tas nozīmē — mīlēt ar visām savām emocionālajām jūtām un ar pilnīgu nodošanos viņai. Ja jūs mīlat savu sievu ar visu savu sirdi, jūs nekādā ziņa viņu nepazemosit, nekritizēsit, nevainosit, neizturēsities slikti pret viņu un ļaunprātīgi viņu neizmantosit.

Ko nozīmē „pieķerties viņai”? Tas nozīmē būt viņas tuvumā, būt viņai lojālam un uzticīgam, sazināties ar viņu un paust savu mīlestību pret viņu.²²

Vīri un sievas, kuri mīl viens otru, pieredzēs, ka mīlestība un lojalitāte atmaksājas ar to pašu. Šī mīlestība radīs bērnu emocionālajai audzināšanai nepieciešamo gaisotni. Ģimenes dzīvē pavadītajam laikam vajadzētu būt laimīgam un priecīgam, kas bērniem nākotnē saistīsies ar labām atmiņām un sajūtām.²³

Stipras ģimenes veicina mīlestību, cieņu un atbalstu pret katru ģimenes locekli.

Stiprināsim ģimeni. Ģimenes un individuālās lūgšanas no rītiem un vakaros var ieaicināt Tā Kunga svētības mūsu mājās. Ēdienreizes ir brīnišķīgs brīdis, lai pārrunātu dienas notikumus — barotu ne tikai ķermeni, bet barotu arī garu, kopā ar ģimenes locekļiem, pa kārtai lasītu Svētos Rakstus, īpaši Mormona Grāmatu. Vakars, kad bērni jau ir gultā, ir lielisks brīdis, lai aizņemtais tēvs pieietu pie katra sava bērna gultas, parunātu ar viņiem, atbildētu uz viņu jautājumiem un pateiktu, cik ļoti viņi ir mīlēti.²⁴

Ģimene ir viens no labākajiem Dieva cietokšņiem pret mūsdienu ļaunumu. Palīdziet savai ģimenei būt stiprai — būt tuvu Tēvam, kas ir debesīs, un būt Viņa svētību cienīgai. To darot, jūs saņemsit ticību un spēku, kas svētīs jūsu dzīvi uz visiem laikiem.²⁵

Tas Kungs sagaida, lai katrs no mums izveidotu mājas, kurās ir priecīga un pozitīva ietekme uz labu — tas ir liels uzdevums. Tam, cik daudz ir izmaksājusi mājas iekārtošana, vai vannasistabu skaitam turpmākajos gados nebūs lielas nozīmes, taču liela nozīme būs tam, vai mūsu bērni juta mīlestību un mājās jutās pieņemti. Tas būs ļoti svarīgi, vai mājās valdīja prieks un smiekli, vai arī ķircināšana un strīdi.²⁶

Veiksmīgi izveidotās ģimenēs valda mīlestība un cieņa pret katru ģimenes locekli. Ģimenes locekļi zina, ka viņus mīl un ka viņi ir novērtēti. Bērni jūt, kad viņu vecāki viņus mīl. Tas ļauj viņiem justies droši un būt pašpārliecinātiem.

Stipras ģimenes attīsta efektīvas savstarpējās komunikācijas prasmes. Viņi runā par savām problēmām, kopā plāno un sadarbojas, lai sasniegtu kopējus mērķus. Tiek organizēti ģimenes mājvakari un ģimenes apspriedes, kas ir efektīvs veids iecerētā sasniegšanai.

Stiprās ģimenēs tēvi un mātes ar saviem bērniem uztur ciešu emocionālo saikni. Viņi sarunājas. Daži tēvi notur oficiālas intervijas ar katru bērnu, citi sarunājas ar bērniem mazāk formālā gaisotnē, citi atvēl laiku, lai to regulāri pavadītu divatā ar katru bērnu.

Katrā ģimenē ir problēmas un izaicinājumi. Taču veiksmīgi izveidotas ģimenes cenšas tās kopīgiem spēkiem atrisināt, tā vietā, lai kritizētu un strīdētos. Viņi lūdz cits par citu, sarunājas un iedrošina cits citu. Laiku pa laikam šīs ģimenes kopā gavē, lai atbalstītu kādu no ģimenes locekļiem.

Stiprās ģimenēs cits citu atbalsta.²⁷

Mājas ir vislabākā vieta, kur bērni var mācīties un pielietot evaņģēlija principus.

Ģimenes vienība ir visefektīvākā vieta, kur tās locekļiem ieaudzināt paliekošas vērtības. Stiprās ģimenēs, kuras ir balstītas uz Jēzus Kristus evaņģēlija principiem, … ir mazāk problēmu.²⁸

Veiksmīgi vecāki ir sapratuši, ka audzināt bērnus ļaunuma piesārņotā vidē nav viegli. Tāpēc viņi izdara apzinātas izvēles, lai mājās valdītu vispozitīvākā ietekme. Ģimenē tiek mācīti morāles principi. Mājās ir pieejamas labas grāmatas un tās tiek lasītas. Televīzijas skatīšanās tiek kontrolēta. Mājās ir laba un iedvesmojoša mūzika. Taču vissvarīgākais ir tas, ka mājās tiek lasīti un pārrunāti Svētie Raksti, tādējādi palīdzot radīt garīgu gaisotni.

Veiksmīgās pēdējo dienu svēto mājās vecāki māca saviem bērniem izprast ticību Dievam, grēku nožēlošanas, kristīšanās un Svētā Gara dāvanas principus. (Skat. M&D 68:25.)

Šajās ģimenēs pastāvīgi tiek teiktas ģimenes lūgšanas. Lūgšana ir veids, lai izteiktu pateicību par svētībām un pazemīgi atzītu savu atkarību no Visuvarenā Dieva, lai saņemtu spēku, nepieciešamo uzturu un atbalstu.

Ģimenes, kuras kopā metas ceļos lūgšanā, ir taisnīgas Tā Kunga priekšā — tas ir vieds un patiess princips!²⁹

Bērniem ir jāzina, kas viņi ir, raugoties uz savu identitāti no mūžības perspektīvas. Viņiem ir jāzina, ka viņiem ir mūžīgs Debesu Tēvs, uz kuru tie var paļauties, kuru tie var pielūgt un no kura tie var saņemt vadību. Viņiem ir jāzina, no kurienes tie ir nākuši, lai viņu dzīvei būtu nozīme un nolūks.

Bērniem ir jāmāca lūgt Dievu, paļauties uz To Kungu, lai saņemtu vadību, un paust pateicību par saņemtajām svētībām. Es atceros sevi, metamies ceļos pie savu mazo bērnu gultas, palīdzot viņiem viņu lūgšanās.

Bērniem ir jāmāca atšķirt labais no ļaunā. Viņi var apgūt, un viņiem ir jāapgūst Dieva baušļi. Viņiem ir jāmāca, ka zagt, melot, krāpties un iekārot to, kas pieder citiem, ir nepareizi.

Bērniem ir jāmāca mājās strādāt. Viņiem mājās ir jāmācās, ka godīgi paveikts darbs veicina pašcieņu un pašnovērtējumu. Viņiem vajadzētu iemācīties darba tikumu un paveikt darbu labi.

Brīvajā laikā bērnus vajadzētu mērķtiecīgi rosināt iesaistīties labās, pozitīvās aktivitātēs.³⁰

Tēvam un mātei ir jāizbrīvē viens vakars katru nedēļu, lai mājās būtu kopā ar saviem dēliem un meitām. Baznīcas mājvakaru programma ir izveidota, lai stiprinātu un aizsargātu ģimeni.³¹

Evaņģēlija principus var ieaudzināt bērnos caur efektīviem mājvakariem, kur jaunieši saņem morālu atbalstu, lai viņiem nebūtu pamata bailēm par savu nākotni. Šāda apmācība ir jāvada ar ticību, liecību un optimismu.³²

Sakārtot savas mājas — nozīmē turēt Dieva baušļus. Tas rada harmoniju un mīlestību. … Tas nozīmē ikdienas ģimenes lūgšanas. Tas nozīmē mācīt savu ģimeni saprast Jēzus Kristus evaņģēlija principus. Tas nozīmē, ka katrs ģimenes loceklis tur Dieva baušļus. Tas nozīmē … būt tempļa rekomendācijas cienīgam un, ka visi ģimenes locekļi saņem paaugstināšanas priekšrakstus, un jūsu ģimene tiek saistīta kopā uz mūžību. Tas nozīmē būt brīvam no lieliem parādiem un ģimeni, kur visi tās locekļi maksā pilnu desmito tiesu un citus ziedojumus.³³

Dievs ir atklājis, ka ģimenes vienība var pastāvēt arī pēc nāves.

Mīlestība, ko mēs šeit pieredzam, nav laicīga, jo tieši šī mīlestība vieno ģimenes kopā uz laiku un mūžību.³⁴

Debesu Dievs atklāja Džozefam Smitam patiesību, ka ģimenes vienība var pastāvēt arī pēc nāves, — mūsu vienotība, pieķeršanās un mīlestība citam pret citu var pastāvēt mūžīgi.³⁵

Neviens upuris nav par lielu, lai saņemtu mūžīgās laulības svētības. Vairumam no mums templis ir viegli sasniedzams, iespējams, tik viegli, ka šī svētība tiek uztverta pārāk nenopietni. Līdzīgi ar citām lietām, kas saistītas ar uzticīgu dzīvi evaņģēlijā, lai laulātos Tā Kunga veidā, ir nepieciešams noliegt visu bezdievību — visu pasaulīgo — un apņemties darīt Tēva gribu. Šāda ticības izpausme pauž mūsu mīlestību pret Dievu un mūsu rūpes par vēl nedzimušo paaudzi. Tāpat kā ģimene ir mūsu lielākais prieka avots šajā dzīvē, tas tā var būt arī mūžībā.³⁶

Mājas un ģimene. Cik gan jaukas atmiņas ataust mūsu prātā, tikai pieminot šos mīļos vārdus! Es no visas savas sirds vēlos un lūdzu par jums, lai jūs pieredzētu to neizsakāmo prieku un gandarījumu, ko sniedz godājamu vecāku lomas pildīšana. Ja jūs apzināti izvairīsities no atbildības kļūt par vecākiem un neveidosit ģimenes, jūs pazaudēsit iespēju pieredzēt vienu no šīs dzīves un mūžības lielākajiem priekiem. Kā tas ir atklāts caur pravieti Džozefu Smitu, mūsu laimes pamatā, šeit un mūžībā, ir brīnišķīgā mācība par mājām un pastāvīgās ģimenes attiecības.³⁷

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

Prezidents Bensons mācīja: „Raugoties no mūžības perspektīvas, glābšanā ir iesaistīta visa ģimene” (1. sadaļa). Ko tas jums nozīmē? Ko ģimenes locekļi var darīt citu glābšanas labā?
Studējot prezidenta Bensona padomu 2. sadaļā, apdomājiet, kā tas viss attiecas uz to, ko viņš dēvē par „laimīgas laulības noslēpumu”. Kāpēc, jūsuprāt, šis „noslēpums” ir laimes pamatā?
Padomājiet par prezidenta Bensona teikto 3. sadaļā — attiecībā uz veiksmīgu ģimeņu ieradumiem. Kā šie ieradumi stiprina ģimeni? Padomājat, ko jūs varat darīt, lai sekotu šim padomam.
Kāpēc, jūsuprāt, ģimene ir „visefektīvākā vieta, kur ieaudzināt paliekošas vērtības”? (Skatīt 4. sadaļu, pievēršot uzmanību prezidenta Bensona konkrētajam padomam par mācīšanu ģimenē.) Kad jūs esat pieredzējis, ka ģimenes locekļi palīdz cits citam mācīties evaņģēlija principus?
Prezidents Bensons liecināja, ka ģimenes vienība var „pastāvēt arī pēc nāves” (5. sadaļa). Kādas ir jūsu domas un sajūtas, pārdomājot šo patiesību? Kādas „jaukas atmiņas” ataust jūsu prātā, domājot par mājām un ģimeni?

Saistītās rakstvietas

Psalmi 127:3–5; 1. korintiešiem 11:11; 3. Nefijs 18:21; M&D 49:15; 132:18–19; skat. arī „Ģimene: Vēstījums pasaulei”, Ensign, 2010. g. nov., 129. lpp.

Ieteikums studijām

„Tava evaņģēlija mācīšanās ir visefektīvākā tad, kad tu tiec mācīts ar Svēto Garu. Vienmēr sāc savas evaņģēlija studijas ar lūgšanu, lai Svētais Gars palīdz tev mācīties” (Sludini Manu evaņģēliju [2005], 18. lpp.).