Ticība vaicāt, lai pēc tam rīkotos
Ticība Jēzum Kristum ir atslēga uz patiesības atklāsmju saņemšanu.
Mani mīļotie brāļi un māsas, es esmu pateicīgs par iespēju uzrunāt jūs šajā vispārējās konferences sestdienas vakara sesijā. Šorīt, ievadot konferenci, prezidents Rasels M. Nelsons teica, ka „skaidra atklāsme, kas sniegs atbildes uz jūsu sirds jautājumiem, padarīs šo konferenci baudāmu un neaizmirstamu. Ja jūs vēl neesat tiekušies pēc Svētā Gara sadraudzības, lai Tas jums palīdzētu sadzirdēt, ko Tas Kungs vēlētos, lai jūs sadzirdētu šajās divās dienās, es jūs aicinu to darīt tagad.”1 Es esmu tiecies pēc šīs svētības, kad gatavojos saņemt atklāsmi par šo tikšanos ar jums. Es dedzīgi lūdzu, lai jūs varētu saņemt atklāsmi no Dieva.
Veids, kā saņemt atklāsmi no Dieva, nav mainījies kopš Ādama un Ievas laikiem. Tas ir bijis tāds pats visiem Tā Kunga aicinātajiem kalpiem kopš iesākuma līdz šai dienai. Tas ir tāds pats gan jums, gan man. Tā vienmēr tiek saņemta, izrādot ticību.2
Pusaudzim Džozefam Smitam bija pietiekami liela ticība, lai uzdotu jautājumu Dievam, ticot, ka Dievs atbildēs uz viņa sirsnīgo vajadzību. Saņemtā atbilde izmainīja pasauli. Viņš gribēja zināt, kurai baznīcai pievienoties, lai tiktu attīrīts no grēkiem. Atbilde, ko viņš saņēma, iedrošināja viņu turpināt uzdot arvien labākus jautājumus un rīkoties atbilstoši tikko sākušās atklāsmes plūdumam.3
Jūsu pieredze šajā konferencē var būt līdzīga. Jums ir jautājumi, uz kuriem jūs meklējat atbildes. Jums ir vismaz tik daudz ticības, lai cerētu, ka saņemsiet atbildes no Tā Kunga caur Viņa kalpiem.4 Jums nebūs iespējas skaļi lūgt runātāju atbildes, taču jūs varat lūgt savam mīlošajam Tēvam lūgšanā.
No pieredzes es zinu, ka atbildes tiks dotas atbilstoši jūsu vajadzībām un garīgajai sagatavotībai. Ja jums ir vajadzīga tāda atbilde, kas ir svarīga jūsu vai citu cilvēku mūžīgajai labklājībai, tad pastāv lielāka iespējamība, ka atbilde tiks saņemta. Tomēr pat tad jūs varat saņemt, tāpat kā Džozefa Smita gadījumā, atbildi būt pacietīgam.5
Ja jūsu ticība Jēzum Kristum, pateicoties Viņa Izpirkšanas ietekmei, ir sekmējusi kāda sirds atmaigšanu, jūs labāk spēsiet sajust Gara čukstus, kad Tas sniegs jums atbildes uz jūsu lūgšanām. Mana personīgā pieredze ir tāda, ka klusā, lēnā balss — kas ir īsta — ir skaidra un saprotama manā prātā tad, kad es sajūtu iekšēju klusumu un pakļāvību Tā Kunga gribai. Šo pazemības sajūtu vislabāk var raksturot šādi: „Ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!”6
Šis atklāsmes process ir iemesls, kāpēc jūs dzirdēsiet, kā runātāji šajā konferencē māca to, ko sauc par Kristus mācību.7 Mēs saņemam atklāsmi atbilstoši tam, kā esam centušies uzņemt Kristus mācību savā sirdī un īstenot to savā dzīvē.
No Mormona Grāmatas jūs atceraties, ko mums mācīja Nefijs, ka ticība Jēzum Kristum ir atslēga uz patiesības atklāsmju saņemšanu un pārliecību, ka mēs sekojam Glābēja vadībai. Nefijs gadsimtiem pirms Jēzus Kristus dzimšanas laicīgajā pasaulē uzrakstīja šādus vārdus:
„Eņģeļi runā ar Svētā Gara spēku, tāpēc viņi runā Kristus vārdus. Tad nu es saku jums, baudiet Kristus vārdus; jo lūk, Kristus vārdi pateiks jums visu, kas jums jādara.
Tad nu tagad, kad es esmu runājis šos vārdus, ja jūs nevarat saprast tos, tad tāpēc, ka nevaicājat un neklauvējat; tāpēc jūs netiekat atvesti gaismā, bet jums jāiet bojā tumsā.
Jo lūk, atkal es saku jums, ka, ja jūs uzsāksit šo ceļu un saņemsit Svēto Garu, tas rādīs jums visu, kas jums jādara.
Lūk, šī ir Kristus mācība, un vairāk mācības netiks dotas, līdz Viņš jums parādīsies miesā. Un, kad Viņš jums parādīsies miesā, tad to, ko Viņš jums sacīs, jums vajadzēs ievērot, lai jūs to darītu.”8
Tas Kungs šodien un turpmākajās dienās ar jums un mani runās caur Saviem kalpiem. Viņš mums pateiks, ko mums vajadzētu darīt.9 Glābējs neizkliegs pavēles jums vai man. Viņš mācīja Elijam:
„Un Viņš sacīja: „Izej ārā un nostājies Tā Kunga priekšā kalnā.” Un redzi, Tas Kungs gāja garām un liela un spēcīga vētra, kas sašķeļ kalnus un sadrupina klintis, gāja Tam Kungam pa priekšu, bet šinī vētrā nebija Tas Kungs. Pēc vētras nāca zemestrīce, bet Tas Kungs nebija zemestrīcē.
Un pēc zemestrīces bija uguns. Bet Tas Kungs nebija ugunī. Bet pēc uguns — lēna balss.”10
Šīs balss sadzirdēšana būs atkarīga no mūsu ticības Viņam. Ja mums ir pietiekama ticība, mēs lūgsim pēc vadības — ar nodomu iet un darīt visu, ko Viņš lūdz.11 Mēs būsim attīstījuši ticību, lai zinātu, ka jebkas, ko Viņš lūdz, svētīs citus, un ka šajā procesā mēs varēsim tikt šķīstīti, pateicoties Viņa mīlestībai pret mums.
Tā kā mūsu ticība Jēzum Kristum mūs būs vadījusi, lai lūgtu Tēvam atbildes, šī ticība būs arī sniegusi Glābēja maigo pieskārienu tā, lai mēs sadzirdētu Viņa norādes un būtu apņēmīgi un priecīgi tām paklausīt. Tad mēs ar prieku dziedāsim šīs garīgās dziesmas vārdus, pat ja darbs būs grūts: „Ak, cik gan jauki, Kungs un Dievs”.12
Jo vairāk Kristus mācības ir mūsu dzīvē un sirdī, jo lielāku mīlestību un līdzjūtību mēs sajūtam pret tiem, kuri nekad nav saņēmuši svētības, pateicoties ticībai Jēzum Kristum, vai kuriem ir grūtības šo ticību saglabāt. Ir grūti ievērot Tā Kunga baušļus bez ticības un paļāvības Viņam. Kad daži cilvēki zaudē ticību Glābējam, viņi pat var kritizēt Viņa padomu, saukdami labu par ļaunu un ļaunu par labu.13 Lai izvairītos no šīs traģiskās kļūdas, ir ļoti svarīgi, lai jebkura personīgā atklāsme, ko mēs saņemam, būtu saskanīga ar Tā Kunga un Viņa praviešu mācībām.
Brāļi un māsas, ir vajadzīga ticība, lai paklausītu Tā Kunga baušļiem. Ir vajadzīga ticība Jēzum Kristum, lai kalpotu citiem Viņa labā. Ir vajadzīga ticība, lai dotos mācīt Viņa evaņģēliju un to piedāvātu cilvēkiem, kuri varbūt nejūt Gara balsi vai var pat noliegt vēstījuma īstenumu. Taču kad mēs izrādīsim savu ticību Kristum — un sekosim Viņa pašreizējam pravietim —, ticība pieaugs visā pasaulē. Pateicoties tehnoloģijām, varbūt vairāk Dieva bērnu šajā nedēļas nogalē sadzirdēs un atpazīs Dieva vārdu nekā jebkurās citās divās dienās pasaules vēsturē.
Pieaugot ticībai par to, ka šī ir Tā Kunga Baznīca un valstība uz Zemes, arvien vairāk Baznīcas locekļu maksā desmito tiesu un ziedo, lai palīdzētu tiem, kas nonākuši grūtībās, pat tad, ja šie Baznīcas locekļi paši saskaras ar grūtībām. Ar ticību, ka viņus ir aicinājis Jēzus Kristus, misionāri visā pasaulē ir atraduši veidus, kā pārvarēt pandēmijas radītās problēmas, to darot ar drosmi un drošu prātu. Un caur viņu papildu pūliņiem viņu ticība ir kļuvusi stiprāka.
Pretestība un pārbaudījumi jau izsenis ir bijuši par augsni ticības izaugsmei. Tā tas ir bijis vienmēr, jo īpaši kopš Atjaunošanas sākuma un Tā Kunga Baznīcas dibināšanas.14
Tas, ko prezidents Džordžs K. Kenons jau sen teica, ir patiesība arī šodien un līdz pat tam brīdim, kad Glābējs personīgi ieradīsies, lai vadītu Savu Baznīcu un Savus ļaudis: „Pateicoties paklausībai evaņģēlijam, [cilvēki] izveido ļoti ciešas un tuvas attiecības ar To Kungu. Tā izveido ciešu saikni starp cilvēkiem uz Zemes un mūsu Vareno Radītāju debesīs. Tā rada cilvēka prātā pilnīgu uzticēšanās sajūtu Visvarenajam un Viņa vēlmei uzklausīt un atbildēt uz to lūgšanām, kas Viņam uzticas. Pārbaudījumu un grūtību laikā šī pārliecība ir nenovērtējama. Cilvēks vai tauta var piedzīvot grūtības, var draudēt posts, un šķiet, ka tiek sagrautas visas cilvēku cerības, tomēr, ja cilvēki ir izmantojuši privilēģijas, ko sniedz paklausība Evaņģēlijam, viņiem ir drošs pamats, uz kā stāvēt; viņu kājas ir uz klints, ko nevar izkustināt.”15
Es liecinu, ka klints, uz kuras mēs stāvam, ir mūsu liecība par to, ka Jēzus ir Kristus, ka šī ir Viņa Baznīca, ko Viņš personīgi vada, un ka prezidents Rasels M. Nelsons šobrīd ir Viņa pašreizējais pravietis.
Prezidents Nelsons meklē un saņem vadību no Tā Kunga. Viņš man ir piemērs tam, kā meklēt šo vadību un kā apņēmīgi tai sekot. Šī apņēmība — būt paklausīgam Tā Kunga vadībai — ir visu to cilvēku sirdīs, kuri ir runājuši vai runās, lūgs vai dziedās šajā, Viņa Baznīcas, vispārējā konferencē.
Es lūdzu Dievu, lai tie, kas skatās vai klausās šo konferenci visā pasaulē, sajustu Tā Kunga mīlestību. Debesu Tēvs ir atbildējis uz manu lūgšanu, ka es varu sajust vismaz nelielu daļiņu no Glābēja mīlestības pret jums un no Viņa mīlestības pret Viņa Debesu Tēvu, kurš ir mūsu Debesu Tēvs.
Es liecinu, ka Jēzus Kristus dzīvo. Viņš ir mūsu Glābējs un mūsu Pestītājs. Šī ir Viņa Baznīca. Viņš to vada. Viņš kopā ar Savu Debesu Tēvu personiski parādījās Džozefam Smitam kādā birztalā Ņujorkas štatā. Jēzus Kristus evaņģēlijs un Viņa priesterība tika atjaunota caur Debesu vēstnešiem.16 Ar Svētā Gara spēku es zinu, kā tā ir patiesība.
Es lūdzu, lai arī jums būtu tāda pati liecība. Es lūdzu Dievu, lai jūs lūgtu Debesu Tēvu pēc ticības Jēzum Kristum, kas jums ir vajadzīga, lai noslēgtu un turētu derības, kas ļaus Svētajam Garam kļūt par jūsu pastāvīgo pavadoni. Es apliecinu jums savu mīlestību un nešaubīgi liecinu par to visu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.