Secīgas kārtības nams
„Secīga kārtība” ir vienkāršs, dabisks un iedarbīgs veids, kā Tas Kungs māca mums, Viņa bērniem, svarīgus principus.
Gan savā profesionālajā dzīvē, gan kalpojot Baznīcā es šo esmu darījis tūkstošiem reižu — tikai nekad šo 15 vīru priekšā, kas sēd tieši aiz manis. Es sajūtu jūsu un viņu lūgšanas.
Brāļi un māsas, mana dzimtene ir Tongas Karaliste Klusā okeāna dienvidos, taču es uzaugu Ziemeļamerikā. Pandēmijas dēļ simtiem, iespējams, tūkstošiem jaunu tongiešu misionāru, kas kalpo visā pasaulē, nav atgriezušies savā mīļajā dzimtenē, jo ir slēgtas robežas. Daži tongiešu elderi savā misijā ir trīs gadus un māsas — vairāk nekā divus gadus! Viņi pacietīgi gaida un ir ticības pilni — tas ir raksturīgi mūsu cilvēkiem. Tāpēc neuztraucieties, ja daži no viņiem, kas kalpo jūsu bīskapijās un stabos, arvien vairāk izskatā līdzinās man — novecojuši un sirmi. Mēs esam pateicīgi misionāriem ik visur par viņu nodošanos kalpošanai, pat ja pandēmijas dēļ tā ir ilgāka vai īsāka, nekā viņi sagaidīja.
Kādu svētdienu, kad biju diakons, es biju foajē ar ūdens trauku, lai pasniegtu Svēto Vakarēdienu kādai sievietei, kura ienāca ēkā. Es apzinīgi piegāju pie viņas un pasniedzu Vakarēdienu. Viņa pamāja ar galvu, uzsmaidīja un paņēma ūdens glāzīti. Viņa ieradās par vēlu, lai varētu pieņemt maizi. Īsi pēc šīs pieredzes mans mājskolotājs Neds Brimlijs man mācīja, ka daudzi Jēzus Kristus evaņģēlija aspekti un svētības mums ir doti secīgā kārtībā.
Vēlāk tajā pašā nedēļā Neds un viņa pārinieks ieradās mūsu mājās ar neaizmirstamu vēstījumu. Neds mums atgādināja, ka pastāvēja noteikta kārtība, kādā Dievs radīja Zemi. Tas Kungs ļoti rūpīgi izskaidroja Mozum, kādā secībā Viņš radīja Zemi. Pirmkārt, iesākumā Viņš atdalīja gaismu no tumsas, tad ūdeni no sauszemes. Viņš novietoja augus un dzīvniekus, pirms uz jaunizveidotās planētas novietoja Savas diženākās radības: cilvēkus, sākot ar Ādamu un Ievu.
„Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. …
Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs” (1. Mozus 1:27, 31).
Tas Kungs bija apmierināts. Un Viņš atpūtās septītajā dienā.
Secīgā kārtība, kādā Zeme tika radīta, sniedz mums ieskatu gan par to, kas Dievam ir vissvarīgākais, gan arī to, kāpēc un kam Viņš radīja Zemi.
Neds Brimlijs pamatoja savu iedvesmoto vēstījumu ar vienkāršu apgalvojumu: „Dieva nams ir kārtības nams. Viņš sagaida, ka tu dzīvosi sakārtotu dzīvi. Pareizā secībā. Viņš vēlas, lai pirms laulībām tu kalpotu misijā.” Baznīcas vadītāji pašlaik māca, ka „Tas Kungs sagaida, lai katrs spējīgs jaunais vīrietis sagatavotos kalpošanai. … Jaunajām sievietēm …, kurām ir vēlme kalpot, arī ir jāsagatavojas” (General Handbook: Serving in The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints, 24.0, ChurchofJesusChrist.org). Brālis Brimlijs turpināja: „Dievs vēlas, lai tu apprecētos, pirms radītu bērnus. Un Viņš vēlas, lai tu turpinātu pilnveidot savus talantus, kamēr iegūsti izglītību.” Ja izvēlēsies dzīvot savu dzīvi, neievērojot secību, tu atklāsi, ka tava dzīve ir daudz grūtāka un haotiskāka.
Brālis Brimlijs mums mācīja arī to, ka, pateicoties Viņa veiktajam Izpirkšanas upurim, Glābējs mums palīdz atjaunot kārtību mūsu dzīvē, kas mūsu vai citu slikto izvēļu dēļ ir kļuvusi haotiska vai nekārtīga.
Kopš tā laika mani ir aizrāvusi „secīgā kārtība”. Man izveidojās paradums meklēt secīguma piemērus dzīvē un evaņģēlijā.
Elders Deivids A. Bednārs mācīja šo principu, sakot: „Kad mēs studējam un apgūstam Jēzus Kristus evaņģēliju un dzīvojam saskaņā ar to, secība bieži vien ir pamācoša. Apdomāsim, piemēram, ko mēs varam mācīties par garīgajām prioritātēm no secības, kādā norisinājās svarīgie notikumi, kad evaņģēlija pilnība tika atjaunota šajās pēdējās dienās.”
Elders Bednārs uzskaitīja Pirmo vīziju un Moronija sākotnējo parādīšanos Džozefam Smitam, vispirms mācot zēnu pravieti par Dieva dabu un raksturu, kam sekoja Mormona Grāmatas un Elijas loma Israēla sapulcināšanā priekškara abās pusēs šajā laiku atklāšanā.
Elders Bednārs secina: „Šī iedvesmotā secība pamāca, kuriem garīgajiem jautājumiem Dievībai ir visaugstākā prioritāte” („The Hearts of the Children Shall Turn” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2011. g. nov., 24. lpp.).
Viens no maniem novērojumiem ir tāds, ka „secīga kārtība” ir vienkāršs, dabisks un iedarbīgs veids, kā Tas Kungs māca mums, Viņa bērniem, svarīgus principus.
Mēs esam nākuši uz Zemes, lai mācītos un gūtu pieredzi, kuru citā veidā nevarētu saņemt. Mūsu katra individuālā izaugsme ir unikāla un ļoti svarīga Debesu Tēva ieceres daļa. Mūsu fiziskā un garīgā izaugsme sākas pakāpeniski un attīstās lēnām, kamēr mēs iegūstam pieredzi noteiktā secībā.
Alma izklāstīja spēcīgu sprediķi par ticību — balstoties uz līdzību par sēklu, kas, tiekot pienācīgi kopta, dīgst un no neliela stāda kļūst par pilnīgi nobriedušu koku, kas dod gardus augļus (skat. Almas 32:28–43). Mācība ir tāda — jūsu ticība pieaugs, ja jūs atbrīvosiet vietu sēklai vai Dieva vārdam un kopsiet to savā sirdī. Jūsu ticība pieaugs, Dieva vārdam sākot „briest jūsu krūtīs” (28. pants). Kad tā „piebriest un dīgst, un sāk augt” (30. pants), tas ir gan acīmredzami, gan pamācoši. Arī tam ir noteikta secība.
Tas Kungs māca mūs individuāli atbilstoši mūsu spējām un veidam, kādā mēs mācāmies. Mūsu izaugsme ir atkarīga no mūsu vēlmes, dabiskās zinātkāres, ticības līmeņa un saprašanas.
Nefijam tika mācīts tas, ko Džozefs Smits uzzināja Kērtlandē, Ohaio štatā, vairāk nekā 2300 gadu vēlāk: „Jo lūk, tā saka Dievs, Tas Kungs: Es došu cilvēku bērniem rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, nedaudz šur un nedaudz tur; un svētīti ir tie, kas paklausa Maniem priekšrakstiem un liek aiz auss Manu padomu, jo viņi mācīsies gudrību” (2. Nefija 28:30).
Tas, ka mēs mācāmies „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, nedaudz šur un nedaudz tur”, arī ir secīgi.
Apdomājiet šādus izteikumus, kurus mēs bieži esam dzirdējuši savā dzīvē — „sāciet ar svarīgāko” vai „barojiet viņus ar pienu, tikai tad ar gaļu”. Vai arī — „pirms skriešanas mums ir jāiemācās staigāt”. Katra no šīm aksiomām apraksta kādu noteiktu secību.
Brīnumi notiek saskaņā ar secīgu kārtību. Brīnumi notiek, kad mēs sākumā izrādām ticību. Ticība ir pirms brīnuma.
Jauno vīriešu ordinēšana Ārona priesterības amatos arī ir secīga, atbilstoši ordinējamā vecumam: diakons, skolotājs un tad priesteris.
Glābšanas un paaugstināšanas priekšrakstiem dabiski ir noteikta secība. Mēs tiekam kristīti, pirms saņemam Svētā Gara dāvanu. Arī tempļa priekšrakstiem ir noteikta secība. Protams, kā man tik viedi mācīja mans draugs Neds Brimlijs, Vakarēdienam ir noteikta secība — tas sākas ar maizi, kam seko ūdens.
„Bet tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: „Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.”
Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem, un sacīja: „Dzeriet visi no tā.
Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai”” (Mateja 26:26–28).
Gan Jeruzālemē, gan Amerikas kontinentā Glābējs iedibināja Svēto Vakarēdienu pēc vienādas kārtības.
„Lūk, Mans nams ir kārtības nams, saka Dievs Tas Kungs, un nevis apjukuma nams” (Mācības un Derību 132:8).
Grēku nožēlošanai ir noteikta secība. Tā sākas ar ticību Jēzum Kristum, pat ar kripatiņu ticības. Ticībai ir nepieciešama pazemība, kas ir būtiska „salauzta[i] sird[ij] un nožēlas piln[am] gar[am]” (2. Nefija 2:7).
Patiesi, pirmie četri evaņģēlija principi ir secīgi. „Mēs ticam, ka evaņģēlija vadošie principi un priekšraksti ir: pirmais — ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum; otrais — grēku nožēlošana; trešais — kristīšana, iegremdējot ūdenī, grēku piedošanai; ceturtais — roku uzlikšana Svētā Gara dāvināšanai” (Ticības apliecinājumi 1:4).
Ķēniņš Benjamīns savai tautai mācīja šo svarīgo patiesību: „Un skatieties, lai tas viss tiktu darīts gudrībā un kārtībā, jo nav nepieciešams, lai cilvēks skrietu ātrāk, nekā tas spēj. Un vēl, ir vajadzīgs, lai viņš būtu uzcītīgs, lai tādējādi viņš varētu iegūt balvu, tādēļ visam ir jātiek darītam kārtībā” (Mosijas 4:27).
Kaut mēs dzīvotu savu dzīvi kārtībā un ievērotu secību, kādu Tas Kungs mums ir paredzējis. Mēs tiksim svētīti, ja meklēsim un sekosim paraugiem un secībai, kādā Tas Kungs māca to, kas Viņam ir vissvarīgākais. Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.