Nāciet pie Kristus un nenāciet vieni
Labākais veids, kā jūs varat padarīt pasauli labāku, ir sagatavot to Kristum, aicinot visus sekot Viņam.
Es nesen saņēmu vēstuli no kādas jaunas, zinātkāras sievietes. Viņa rakstīja: „Man ir sajūta, ka esmu iestrēgusi. … Es īsti nezinu, kas es esmu, taču man liekas, ka esmu šeit tāpēc, ka man ir jāpaveic kaut kas nozīmīgs.”
Vai jūs kādreiz ir pārņēmusi vēlme izprast savas dzīves mērķi un likusi prātot, vai Debesu Tēvs zina, kas jūs esat, un vai jūs Viņam esat vajadzīgi? Mani dārgie jaunieši un arī visi citi, es jums liecinu, ka atbilde ir jā! Tam Kungam attiecībā uz jums ir iecere. Viņš ir sagatavojis jūs tieši šim laikam, lai Viņa diženajā darbā jūs spēcinātu un ietekmētu citus uz labu. Jūs mums esat vajadzīgi! Bez jums šis darbs vienkārši nebūs tik nozīmīgs!
Kādā svētā brīdī mūsu mīļotais pravietis, prezidents Rasels M. Nelsons, man atgādināja divas vienkāršas patiesības, kas ir jūsu nozīmīgā un lieliskā darba pamatā.
Kamēr mēs ar vīru sēdējām uz dīvāna, mūsu pravietis pie mums piestūma savu krēslu, mūsu ceļgaliem gandrīz saskaroties, un paskatījās manī ar savām caururbjošajām, zilajām acīm. Es neesmu pārliecināta, vai mana sirds dauzījās vai pilnībā apstājās, kad viņš mani aicināja kalpot par Jauno sieviešu vispārējo prezidenti. Viņš man uzdeva jautājumu, kas joprojām atbalsojas manā sirdī: „Bonija, kas ir vissvarīgākais, kas [jauniešiem] ir jāzina?”
Es nedaudz padomāju un tad teicu: „Viņiem ir jāzina, kas viņi ir.”
„JĀ!” viņš iesaucās, „un viņiem ir jāzina, kāds ir viņu dzīves mērķis.”
Mūsu dievišķā identitāte
Jūs esat lolots un mīlēts Debesu Tēva bērns. Viņš mīl jūs tik pilnīgi, ka sūtīja Savu Dēlu, Jēzu Kristu, izpirkt grēkus gan par jums, gan mani.1 Glābēja mīlestība pret mums ir neizmērojama — pat tad, kad ciešam neveiksmi! Nekas mūs nevar šķirt no Dieva mīlestības.2 Ja jūs atcerēsieties par šo mīlestību, jūs spēsiet neļauties pasaules apjukumam, kas cenšas mazināt jūsu pārliecību par jūsu dievišķo identitāti un neļauj saskatīt savu potenciālu.
Jauniešu konferences laikā es satiku divas jaunietes, kuras piedzīvoja grūtības. Abas jaunietes ieminējās, ka bija vērsušās pie savas patriarhālās svētības, lai no jauna sajustu Tā Kunga mīlestību un vadību. Sameklējiet savu patriarhālo svētību, ja nepieciešams, notrausiet no tās putekļus, taču lasiet to bieži. Ja jums tās vēl nav, tad iegūstiet to pēc iespējas ātrāk. Neatlieciet iespēju uzzināt, ko Tas Kungs vēlas jums tagad pateikt attiecībā uz jūsu sūtību.
Mūsu mūžīgais mērķis
Otrā patiesība, par ko prezidents Nelsons ar mums todien runāja, ir tā, ka mums ir jāzina, kāds ir mūsu mērķis. Tas ir mūsu lielais un cildenais uzdevums.
Pirms daudziem gadiem manam dēlam Teneram bija apmēram pieci gadi, kad viņš pirmo reizi piedalījās futbola spēlē. Viņš bija sajūsmā!
Kad mēs ieradāmies uz spēli, mēs sapratām, ka viņa komanda izmantoja parastā izmēra futbola vārtus — nevis kaut kādus mazus, pārnēsājamus vārtiņus, bet ļoti lielus vārtus, kas piecgadniekiem izskatījās par lielu.
Kad es ieraudzīju, ka Teners ieņem vārtsarga pozīciju, spēle manās acīs ieguva pavisam citu svarīguma pakāpi. Es biju ļoti pārsteigta. Vai viņš tiešām saprata savu uzdevumu vārtu sargāšanā?
Atskanēja svilpe, un mēs tik ļoti aizrāvāmies ar spēli, ka par Teneru aizmirsām. Pēkšņi viens no pretinieku komandas dalībniekiem ieguva bumbu un to veikli sāka vadīt viņa virzienā. Es paskatījos uz Teneru, lai pārliecinātos, ka viņš stāv vārtos un ir gatavs tos aizsargāt. Taču es ieraudzīju ko negaidītu.
Kādā brīdī Teners bija novērsies no spēles un cauri vairākiem vārtu tīkla caurumiem izvēris savu kreiso roku. Pēc tam viņš to pašu izdarīja arī ar labo roku. Tad ar kreiso kāju. Un visbeidzot ar labo kāju. Teners bija pilnībā iepinies tīklā. Viņš bija aizmirsis par savu uzdevumu un to, kas viņam bija uzticēts.
Lai gan Tenera futbolista karjera nebija ilga, mācība, ko es guvu tajā dienā, vienmēr paliks atmiņā. Mēs visi laiku pa laikam novēršam uzmanību no mērķa, kāpēc esam šeit, un veltām savu enerģiju kam citam. Viens no Sātana visspēcīgākajiem ieročiem ir tas, ka viņš novērš mūsu uzmanību ar labām un labākām lietām, kas grūtā brīdī var aizmiglot mūsu skatu un tik ļoti sasaistīt, ka mēs vairs necenšamies piepildīt vislabāko darbu — to, kura dēļ tikām aicināti šajā pasaulē.3
Mūsu mūžīgais mērķis ir nākt pie Kristus un aktīvi iesaistīties Viņa darbā. Tas ir tikpat vienkārši, kā tas, par ko mācīja prezidents Nelsons: „Ikreiz, kad mēs darām kaut ko, kas kādam palīdz noslēgt un ievērot derības ar Dievu, mēs palīdzam sapulcināt Israēlu.”4 Un kad mēs darām Viņa darbu kopā ar Viņu, mēs Viņu iepazīstam un iemīlam vēl vairāk.
Mēs pastāvīgi cenšamies tuvoties Glābējam caur ticību, tik vērtīgo grēku nožēlošanu un baušļu ievērošanu. Saistoties ar Viņu caur derībām un priekšrakstiem, mūsu dzīve piepildās ar paļāvību,5 aizsardzību6 un lielu un nezūdošu prieku.7
Nākot pie Viņa, mēs saredzam citus Viņa acīm.8 Nāciet pie Kristus. Nāciet tagad, bet nenāciet vieni!9
Jēzus Kristus evaņģēlijs nav vienkārši kāda jauka mācība; tas ir absolūti nepieciešams mums visiem. „Nav nekāda cita ceļa jeb veida, kā [mēs] varētu tikt izglābt[i], kā tikai iekš un caur Kristu.”10 Mums ir nepieciešams Jēzus Kristus! Pasaulei ir nepieciešams Jēzus Kristus.11
Atcerieties, ka labākais veids, kā jūs varat padarīt pasauli labāku, ir sagatavot to Kristum, aicinot visus sekot Viņam.
Mormona Grāmatā ir iespaidīgs stāsts par to, kā augšāmceltais Glābējs pavadīja laiku ar nefijiešiem. Vai jūs spējat iedomāties, kā tas bija?
Kad Kristus paziņoja, ka Viņam ir jāatgriežas pie Tēva, „Viņš atkal pameta Savas acis apkārt”.12 Redzot asaras cilvēku acīs, Viņš zināja, ka viņi no sirds vēlas, lai Viņš vēl uzkavētos.
Viņš jautāja: „Vai jūsu vidū ir kādi slimie? Vediet viņus šurp. Vai jums ir kādi, kas ir klibi vai akli, vai … kurli, vai kas sirgst jebkādā veidā? Vediet viņus šurp un Es tos dziedināšu.”13
Ar dziļu līdzjūtību Viņš neliedza nevienam nākt pie Viņa un aicināja pie Sevis visus, kuri „[sirga] jebkādā veidā”. Es ļoti priecājos, ka neviena slimība nav par smagu vai nenozīmīgu, lai Jēzus Kristus to nedziedinātu.
Viņš arī zina mūsu ciešanas un aicina pie Sevis vest satrauktos un nomāktos, nogurušos un lepnos, nesaprastos un vientuļos vai tos, kuri „sirgst jebkādā veidā”.
Un visi „gāja, … un Viņš dziedināja ikvienu. …
… Visi, gan tie, kas bija dziedināti, gan tie, kas bija veseli, zemojās pie Viņa kājām un pielūdza Viņu”.14
Katru reizi šo lasot, es sev jautāju: Kuru cilvēku es vedīšu pie Kristus? Kuru vedīsiet jūs?
Vai mēs tāpat kā Jēzus varam atkal pamest savas acis apkārt, lai pārliecinātos, ka neviens nav aizmirsts un ka visi ir aicināti nākt pie Viņa?
Ļaujiet man pastāstīt kādu stāstu, kas parāda, cik tas var būt vienkārši. Mana 15 gadus vecā draudzene Peitona izvirzīja mērķi — katru rītu pie brokastīm izlasīt piecus Svēto Rakstu pantus —, taču viņa to nedarīja vienatnē. Atkal pametot savas acis apkārt, Peitona aicināja to darīt arī savus vecākus, brāļus un māsas un pat savu piecgadīgo brālīti. Šī šķietami nelielā rīcība ir tas, par ko mācīja Kristus, aicinot „[vest] viņus šurp”.
Šis Tā Kunga aicinājums joprojām ir spēkā. Jaunās sievietes un jaunie vīrieši, sāciet jau tagad, savās mājās. Vai jūs lūgsiet un vaicāsiet Debesu Tēvam, kā jūs varat atbalstīt savus vecākus, viņiem turpinot ceļu pie Kristus? Jūs viņiem esat vajadzīgi tikpat ļoti, cik viņi jums.
Pēc tam atkal pametiet savas acis apkārt uz saviem brāļiem un māsām, draugiem un kaimiņiem. Kuru cilvēku jūs vedīsiet pie Kristus?
Mūsu Glābējs paziņoja: „Lūk, Es esmu gaisma; un Es esmu rādījis jums piemēru.”15 Mēs sajutīsim Glābēja mīlestību un mieru, ja pievienosimies Viņam Dieva ģimenes glābšanā, jo Viņš ir apsolījis: „Tas, kas seko Man, nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”12
Šis ir brīnišķīgs laiks, lai iesaistītos Kristus darbā!
Jā, jūs esat šeit, lai paveiktu ko nozīmīgu. Es pievienojos prezidentam Nelsonam, kurš teica: „Tam Kungam ir vajadzīgs, lai jūs mainītu pasauli. Pieņemot šo aicinājumu un sekojot Viņa gribai, jūs spēsiet paveikt neiespējamo!”17
Es drosmīgi liecinu, ka Tas Kungs zina, kas jūs esat, un Viņš jūs mīl! Kopā mēs virzīsim Viņa darbu uz priekšu līdz tai lielajai dienai, kad Kristus pats atgriezīsies uz Zemes un aicinās ikvienu no mums „nākt šurp”. Mēs ar prieku sanāksim kopā, jo mēs esam tie, kuri nāk pie Viņa, un mēs nenākam vieni. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.