Kur divi vai trīs ir sapulcējušies
    Footnotes

    Kur divi vai trīs ir sapulcējušies

    Ja jūs klausīsieties ar Garu, jūs atklāsiet, ka jūsu sirdis ir tikušas mīkstinātas, ka jūsu ticība ir kļuvusi stiprāka un ka jūsu spēja — mīlēt To Kungu — ir pieaugusi.

    Mani mīļotie brāļi un māsas, esiet laipni aicināti Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas 186. gadskārtējā vispārējā konferencē! Es priecājos būt kopā ar jums un sirsnīgi sveicinu jūs!

    Es esmu pateicīgs, ka jūs esat ieradušies uz šo konferenci, lai gūtu debesu iedvesmu un sajustos tuvāki mūsu Debesu Tēvam un Tam Kungam, Jēzum Kristum.

    Šajā sanāksmē, kas tiek pārraidīta visā pasaulē, ir pulcējušies miljoniem Jēzus Kristus mācekļu, kuri slēguši derību — vienmēr Viņu atcerēties un kalpot Viņam. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, zūd visi laika un attāluma ierobežojumi. Mēs tiekamies tā, it kā visi būtu sanākuši kopā vienā lielā zālē.

    Taču vēl svarīgāk par sanākšanu kopā ir tas, kura vārdā mēs to darām. Tas Kungs ir apsolījis, ka, par spīti lielajam mācekļu skaitam mūsdienu pasaulē, Viņš būs līdzās ikvienam no mums. 1829. gadā Viņš Savai nelielajai mācekļu grupiņai teica: „Patiesi, patiesi Es saku jums, … kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā …, lūk, tur Es būšu viņu vidū — patiesi tā Es esmu jūsu vidū.“ (M&D 6:32.)

    Šobrīd šajā konferencē ir pulcējušies ne vairs viens vai divi, bet milzum daudz Viņa mācekļu, un, kā jau solīts, Tas Kungs ir mūsu vidū. Kā augšāmcelta un godības pilna būtne Viņš fiziski nevar būt it visur, kut pulcējas svētie. Taču, pateicoties Gara spēkam, mēs varam sajust, ka Viņš šodien ir šeit, ar mums.

    Tas, kur un kad mēs sajūtam Glābēja klātbūtni, ir atkarīgs no katra paša. Viņš ir devis šādus norādījumus:

    „Un vēl, patiesi Es saku jums, Mani draugi, Es atstāju šo sacīto ar jums pārdomāt savās sirdīs, ar šo pavēli, ko Es dodu jums, ka jums būs piesaukt Mani, kamēr Es esmu tuvu —

    tuvojieties Man un Es tuvošos jums; meklējiet uzcītīgi Mani un jūs atradīsit Mani; lūdziet, un jūs saņemsit; klauvējiet, un jums taps atvērts.” (M&D 88:62–63.)

    Es zinu, ka vismaz divi cilvēki, kuri šodien klausās, no visas sirds vēlas šo svētību. Viņi no sirds centīsies tuvoties Tam Kungam šīs konferences laikā. Savās vēstulēs, kuras pienāca manā birojā vienā un tajā pašā nedēļā, viņi abi lūdzās pēc līdzīga veida palīdzības.

    Viņi abi ir jaunpievērstie, kas reiz tika saņēmuši skaidru liecību par Dieva Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, pasaules Pestītāja, mīlestību. Viņi zināja, ka pravietis Džozefs Smits organizēja šo Baznīcu, saņemdams tiešu atklāsmi no Dieva, un ka svētās priesterības atslēgas ir atjaunotas. Viņi abi sajuta apliecinājumu, ka šīs atslēgas tiek liktas lietā mūsdienu Baznīcā. Viņi dalījās ar mani šajā svētsvinīgajā liecībā savās vēstulēs.

    Taču viņi abi žēlojās, ka viņu mīlestība pret To Kungu un sajūta, ka Viņš tos mīl, iet mazumā. Viņi abi no visas sirds vēlējās, lai es tiem palīdzu atgūt prieku un sajūtu, ka viņi ir mīlēti, jo viņi to juta, pievienojoties Dieva valstībai. Viņi abi baiļojas: ja tie nespēs visā pilnībā atsākt mīlēt Glābēju un Viņa Baznīcu, tad likstas un pārbaudījumi, ar kuriem tiem nākas saskarties, beigu beigās uzveiks viņu ticību.

    Savās bažās viņi nav vieni, un viņu pārbaudījums nav nekas jauns. Savā laicīgajā kalpošanā Glābējs dāvāja mums līdzību par sēklu un sējēju. Sēkla bija Dieva vārds. Sējējs bija Tas Kungs. Sēklas izdzīvošana un augšana bija atkarīga no augsnes. Jūs noteikti atceraties Viņa vārdus:

    „Un, viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda;

    un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā tūdaļ uzdīga, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes;

    bet, kad saule uzlēca, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes;

    bet cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi uzauga un to nomāca;

    bet cita krita labā zemē un nesa augļus, cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.

    Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!” (Mateja 13:4–9.)

    Atkārtošu, ka sēkla ir Dieva vārds. Augsne ir tās personas sirds, kura uzņem sēklu.

    Mums visiem ir daudz kopīga ar tiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, kuri ir atrakstījuši man, lūdzoties pēc palīdzības un mierinājuma. Mūsu visu sirdīs reiz ir tikusi iedēstīta sēkla jeb Dieva vārds. Dažiem tas notika bērnībā, kad mūsu vecāki aicināja mūs pieņemt kristības un konfirmāciju, ko veic tie, kuriem ir pilnvaras. Citus mācīja Dieva aicināti kalpi. Katrs no mums sajuta, ka šī sēkla ir laba, sajuta tās briešanu savās sirdīs un pieredzēja prieku, kad šķita, ka mūsu sirdis un prāti paplašinās.

    Mūsu visu ticība ir tikusi pārbaudīta caur kārotu svētību kavēšanos, ļaunu spēku uzbrukumiem, kas vēlas sagraut mūsu ticību, kārdinājumiem grēkot un savtīgām interesēm, kas kavē centienus mīkstināt sirdi, padziļinot savu garīgumu.

    Tie, kurus apbēdina kādreizējā prieka zudums, ir svētīti. Daži nemaz nepamana, kā viņu ticība nokalst. Sātans ir gudrs. Viņš pavēsta tiem, kurus vēlas padarīt nelaimīgus, ka tas prieks, ko tie reiz juta, ir bijis tikai bērnišķīgs pašapmāns.

    Mans šodienas vēstījums mums visiem ir tāds, ka dažas nākamās dienas mums pavērsies vērtīga iespēja — izvēlēties mīkstināt savas sirdis, kā arī ļaut sēklai uzdīgt un gādāt par to. Sēkla ir Dieva vārds, un tas tiks izliets pār visiem, kas klausīsies, skatīsies un lasīs šīs konferences izklāstu. Visas dziesmas, uzstāšanās un liecības ir sagatavojuši Dieva kalpi, kuri šajā gatavošanās procesā ir cītīgi tiekušies pēc Svētā Gara vadības. Tuvojoties konferencei, viņi ir lūguši arvien ilgāk un pazemīgāk.

    Viņi ir lūguši, kaut spētu pamudināt jūs veikt tādas izvēles, kas padarītu jūsu sirds augsni auglīgāku, lai labais Dieva vārds varētu augt un nest augļus. Ja jūs klausīsieties ar Garu, jūs atklāsiet, ka jūsu sirdis ir tikušas mīkstinātas, ka jūsu ticība ir kļuvusi stiprāka un ka jūsu spēja — mīlēt To Kungu — ir pieaugusi.

    Izvēle — lūgt ar visas sirds nodomu — mainīs jūsu pieredzi konferences sesiju laikā un turpmākajās dienās un mēnešos.

    Daudzi no jums jau ir sākuši. Šīs sesijas sākumā jūs nevis vienkārši klausījāties lūgšanā, bet likāt lietā savu ticību, lūdzot par to, lai mēs varētu baudīt Svētā Gara svētību, kas var tikt izlieta pār mums. Jēzus Kristus Vārdā klusi pievienojoties šim lūgumam, jūs tuvojāties Viņam. Šī ir Viņa konference. Vienīgi Svētais Gars var sniegt mums tās svētības, ko Tas Kungs mums vēl. Savā mīlestībā pret mums Viņš ir apsolījis, ka mēs varēsim sajust, ka:

    „Tas, ko tie runās, Svētā Gara iedvesmoti, būs Svētie Raksti, būs Tā Kunga griba, būs Tā Kunga prāts, būs Tā Kunga vārds, būs Tā Kunga balss un Dieva spēks glābšanai.

    Lūk, šis ir Tā Kunga solījums jums, ak, jūs, Mani kalpi.

    Tādēļ turiet drošu prātu un nebīstieties, jo Es, Tas Kungs, esmu ar jums un stāvēšu jums klāt, un jūs sniegsit liecību par Mani, patiesi Jēzu Kristu, ka Es esmu dzīvā Dieva Dēls, ka Es biju, ka Es esmu un ka Es nākšu.” (M&D 68:4–6.)

    Jūs varat lūgt un likt lietā savu ticību ikreiz, kad kāds no Dieva kalpiem tuvojas kancelei, lai piepildītos Tā Kunga apsolījums, kas dots Mācības un Derību 50. nodaļā:

    „Patiesi Es saku jums, tas, kas ir Manis ordinēts un sūtīts sludināt patiesības vārdu ar Mierinātāju, patiesības Garā, vai viņš sludina to ar patiesības Garu vai kādā citādā veidā?

    Un, ja tas ir kādā citādā veidā, tas nav no Dieva.

    Un vēl, tas, kas saņem patiesības vārdu, vai viņš saņem to ar patiesības Garu, vai kādā citādā veidā?

    Ja tas ir kādā citādā veidā, tas nav no Dieva.

    Tādēļ, kāpēc ir tā, ka jūs nevarat saprast un zināt, ka tas, kas saņem vārdu ar patiesības Garu, saņem to tā, kā tas tiek sludināts ar patiesības Garu?

    Tādēļ tas, kas sludina, un tas, kas saņem, saprot viens otru, un abi iedvesmojas un priecājas kopā.” (M&D 50:17–22.)

    Jūs varat lūgt, kad koris gatavojas dziedāt. Kordiriģents, ērģelnieki un kordziedātāji ir lūguši un vingrinājušies ar lūgšanu sirdī, ticot, ka mūzika un dziesmu vārdi mīkstinās cilvēku sirdis un vairos viņu spējas — stiprināt šo cilvēku ticību. Viņi uzstāsies Tam Kungam tā, it kā uzstātos Viņa priekšā, un viņi zinās, ka mūsu Debesu Tēvs dzird viņus tikpat nešaubīgi, kā viņu personīgās lūgšanas. Viņi visi kopā ir mīloši darbojušies, lai piepildītos tas, ko Glābējs apsolīja Emmai Smitai: „Jo Mana dvēsele priecājas sirds dziesmā; jā, taisnīgo dziesma ir lūgšana Man, un tā tiks atbildēta ar svētību uz viņu galvām.” (M&D 25:12.)

    Ja jūs ne tikai klausīsieties, bet arī lūgsiet, kad viņi dzied, jūsu lūgšana — līdz ar viņu lūgšanu — tiks atbildēta ar svētību gan uz jūsu, gan viņu galvām. Jūs sajutīsiet Glābēja mīlestības un atzinības svētību. Visi, kas pievienosies šai slavēšanai, sajutīs, ka pieaug viņu mīlestība pret [Glābēju].

    Jūs varat izlemt — lūgt, kad šķiet, ka runātājs vai runātāja tuvojas sava vēstījuma noslēgumam. Viņš vai viņa iekšēji lūgs Tēvam, lai Svētais Gars dotu tiem liecības vārdus, kas pacilā klausītāju sirdis, dāvā cerību un pamudina apņemties vienmēr atcerēties Glābēju un pildīt baušļus, kurus Viņš mums devis.

    Šī liecība nebūs vienkārši vēstījuma nolasīšana. Tā apliecinās patieso principu, ka Gars var nest sacīto to cilvēku sirdīs, kuri lūdz pēc palīdzības, pēc dievišķas vadības un vēlas saņemt tīro Kristus mīlestību.

    Runātājiem tiks doti patiesie liecības vārdi. Varbūt viņi pateiks tikai dažus vārdus, taču tie sasniegs pazemīgo klausītāju sirdis, kuri ir atnākuši uz šo konferenci, salkdami pēc labā Dieva vārda.

    Mana pieredze apliecina to, cik daudz var paveikt krietnu cilvēku ticība, kas liek runātājam sprediķa noslēgumā pateikt Gara iedvesmotus vārdus. Vairākkārt pēc tam, kad esmu liecinājis, kāds man ir vaicājis: „Kā jūs zinājāt to, ko man tik ļoti vajadzēja dzirdēt?“ Esmu iemācījies nebrīnīties par to, ka nevaru atcerēties pateiktos vārdus. Es runāju liecības vārdus, un Tas Kungs bija līdzās, dodot tos man tajā pašā mirklī. Solījums, ka Tas Kungs dos mums vārdus tajā pašā mirklī, ir jo īpaši saistīts ar liecināšanu (skat. M&D 24:6). Cītīgi ieklausieties tajās liecībās, kas tiks sniegtas šajā konferencē, un jūs sajutīsieties tuvāki Tam Kungam.

    Jūs jau varat just, ka es tuvojos mirklim, kad noslēgšu šo vēstījumu, ko esmu centies jums nodot, ar liecību par patiesību. Jūsu lūgšanas palīdzēs man saņemt liecības vārdus, kuri var palīdzēt kādam vai kādai, kas ilgojas pēc atbildes uz saviem jautājumiem.

    Es sniedzu jums savu nešaubīgo liecību, ka mūsu Debesu Tēvs, dižais Elohims, mīl un pazīst mūs — ikvienu no mums. Viņa vadībā Viņa Dēls Jehova kļuva par Radītāju. Es liecinu, ka Jēzus no Nācaretes piedzima kā Dieva Dēls. Viņš dziedināja slimos, dāvāja redzi aklajiem un uzcēla mirušos. Viņš samaksāja par visiem Debesu Tēva bērnu grēkiem, kas nākuši šajā laicīgajā pasaulē. Viņš sarāva nāves važas par visiem, uzceļoties no kapa pirmajā Lieldienu svētdienā. Viņš joprojām dzīvo — augšāmceltais un godības pilnais Dievs.

    Šī ir vienīgā patiesā Baznīca, un Viņš ir tās galvenais Stūrakmens. Tomass S. Monsons ir Viņa pravietis visai pasaulei. Pravieši un apustuļi, kurus jūs dzirdēsiet šajā konferencē, runā Tā Kunga Vārdā. Viņi ir [Tā Kunga] kalpi, kas pilnvaroti rīkoties Viņa Vārdā. Un Viņš iet pa priekšu Saviem kalpiem šajā pasaulē. To es zinu. Un par to es liecinu Viņa, patiesi, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.