Priesterības spēka cena
    Footnotes

    Priesterības spēka cena

    Vai mēs esam gatavi lūgt, gavēt, studēt, meklēt, pielūgt un kalpot, lai mums varētu būt priesterības spēks?

    Pirms sešiem mēnešiem, 2015. gada oktobra vispārējā konferencē, es uzrunāju Baznīcas māsas par viņu dievišķo lomu kā Dieva sievietēm. Brāļi, tagad es vēlos uzrunāt jūs par jūsu dievišķo lomu kā Dieva vīriešiem. Būdams dažādās pasaules vietās, es apbrīnoju šīs Baznīcas vīriešu un zēnu spēku un absolūto labestību. Nav iespējams saskaitīt, cik sirdis jūs esat dziedinājuši un cik dzīves jūs esat pacilājuši. Paldies jums!

    Pēdējās konferences vēstījumā es stāstīju par savu sirdi plosošo pieredzi, kad pirms daudziem gadiem, būdams sirds ķirurgs, es nespēju glābt divu mazu māsu dzīvības. Ar viņu tēvu atļauju es vēlos pastāstīt vairāk par šo ģimeni.

    Rutas un Džimmija Hetfīldu trīs bērniem bija iedzimta sirds slimība. Viņu pirmais dēls Džimmijs, jaunākais, nomira bez noteiktas diagnozes. Es ienācu viņu dzīvē brīdī, kad vecāki meklēja palīdzību savām divām jaunākajām meitām — Laurelai Annai un viņas jaunākajai māsai Gejai Linnai. Mana sirds bija salauzta, kad abas meitenes pēc operācijas nomira.1 Saprotams, ka Ruta un Džimmijs bija garīgi satriekti.

    Pēc laika es uzzināju, ka viņiem bija liels aizvainojums pret mani un Baznīcu. Gandrīz sešas desmitgades mani vajāja šī situācija, un es sēroju par Hetfīldiem. Es vairākas reizes centos ar viņiem sazināties, taču bez panākumiem.

    Tad pagājušā gada maijā, kādu nakti, mani pamodināja šīs divas mazās meitenes no priekškara otras puses. Lai gan es viņas fiziski neredzēju vai nedzirdēju, es jutu viņu klātbūtni. Garīgi es dzirdēju viņu lūgumus. Viņu vēstījums bija īss un konkrēts: „Brāli Nelson, mēs neesam ne ar vienu saistītas! Vai tu vari mums palīdzēt?” Neilgi pēc tam es uzzināju, ka viņu māte ir mirusi, taču viņu tēvs un jaunākais brālis vēl ir dzīvi.

    Laurelas Annas un Gejas Linnas lūgumu pamudināts, es centos sazināties ar viņu tēvu, kurš, kā es noskaidroju, dzīvoja kopā ar savu dēlu Šonu. Šoreiz viņi bija gatavi tikties ar mani.

    Jūnijā es burtiski nometos ceļos Džimmija, kas nu bija 88 gadus vecs, priekšā, un mums bija atklāta un sirsnīga saruna. Es runāju par viņa meitu lūgumu un teicu, ka būtu pagodināts veikt viņa ģimenes saistīšanas priekšrakstus. Es paskaidroju arī, ka būs nepieciešams laiks un piepūle no viņa un Šona puses, lai viņi sagatavotos un būtu cienīgi ieiet templī, jo neviens no viņiem nebija saņēmis savu dāvinājumu.

    Mūsu sarunas laikā bija ļoti spēcīga Tā Kunga Gara klātbūtne. Un es bija ļoti priecīgs, kad Džimmijs un Šons pieņēma manu piedāvājumu! Viņi uzcītīgi strādāja kopā ar savu staba prezidentu, bīskapu, mājskolotājiem un bīskapijas misijas vadītājiem, kā arī ar jaunajiem misionāriem un senioru misionāru pāri. Un tad, pavisam nesen, Peisonas Jūtas templī man bija šī brīnišķā privilēģija saistīt Rutu ar Džimmiju un viņu četriem bērniem. Es kopā ar Vendiju raudāju, piedaloties šajā skaistajā notikumā. Tajā dienā tika dziedinātas daudzas sirdis!

    Elders un māsa Nelsoni pie tempļa ar Hetfīldu ģimeni

    Pārdomājot šo pieredzi, es esmu apbrīnojis Džimmiju un Šonu un viņu gatavību rīkoties. Viņi ir kļuvuši par maniem varoņiem. Ja es varētu piepildīt visu, ko vēlos, es gribētu, lai katrs šīs Baznīcas vīrietis un jaunietis izrādītu šī tēva un dēla drosmi, spēku un pazemību. Viņi bija gatavi piedot un atbrīvoties no senajiem aizvainojumiem un ieradumiem. Viņi bija gatavi pakļauties savu priesterības vadītāju norādījumiem, lai Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana varētu viņus attīrīt un paaugstināt. Katrs bija gatavs kļūt par vīrieti, kas nes priesterību pēc „Dieva svētākās kārtas”.2

    Nest nozīmē — noturēt nesamā smagumu. Būt priesterības nesējam, kam ir varens spēks un pilnvaras no Dieva, ir svēta uzticība. Padomājiet: mums piešķirtā priesterība ir tas pats spēks un pilnvaras, ar kuru Dievs radīja šo un neskaitāmas citas pasaules, pārvalda debesis un zemi un paaugstina Savus paklausīgos bērnus.3

    Nesen Vendija un es piedalījāmies kādā sanāksmē; ērģelnieks jau bija ieņēmis pozu — gatavībā spēlēt ievada dziesmu. Viņa acis bija pievērstas notīm, un viņa pirksti novietoti uz taustiņiem. Viņš sāka spiest uz taustiņiem, taču skaņas nebija. Es čukstēju Vendijai: „Nav elektrības padeves.” Es nodomāju, ka ir traucēta elektrības jaudas padeve ērģelēm.

    Brāļi, līdzīgi es baidos, ka ir pārāk daudz vīriešu, kuriem ir dotas priesterības pilnvaras, taču viņiem trūkst priesterības jaudas, jo jaudas plūsmu traucē slinkuma, negodīguma, lepnības, nešķīstības vai pasaules lietu grēki.

    Es baidos, ka ir pārāk daudz priesterības nesēju, kas ir darījuši ļoti maz vai neko, lai attīstītu savas spējas — iegūt debesu spēkus. Es raizējos par visiem, kas nav šķīsti savās domās, sajūtās vai rīcības vai kuri pazemo savas sievas vai bērnus, tādējādi mazinot priesterības spēku.

    Es baidos, ka pārāk daudzi, diemžēl, ir pakļāvuši savu rīcības brīvību pretiniekam un ar savu rīcību vēsta: „Man ir svarīgāk apmierināt savas vēlmes, nevis paust Glābēja spēku un svētīt citus.”

    Es baidos, brāļi, ka daži no mums kādu dienu var pamosties un apzināties, kāds spēks tiešām slēpjas priesterībā, un izjust dziļu nožēlu, ka viņi pārāk daudz laika ir veltījuši, lai iegūtu varu pār citiem vai gūtu panākumus darbā, nevis mācījušies pilnvērtīgi pielietot Dieva spēku.4 Prezidents Džordžs Alberts Smits mācīja, ka „mēs neatrodamies šeit, lai vieglprātīgi pavadītu šīs dzīves stundas un tad vienkārši pārietu paaugstināšanas stāvoklī, bet gan mēs esam šeit, lai dienu pēc dienas sagatavotu sevi tam stāvoklim, kuru Tēvs mums ir paredzējis pēc šīs dzīves”.5

    Kāpēc gan lai cilvēks izvēlētos nelietderīgi pavadīt savas dzīves dienas un kā Ēsavs pārdoties par zupas virumu,6 ja viņam ir dota iespēja saņemt visas Ābrahāma svētības?7

    Es dedzīgi lūdzu ikvienu no mums dzīvot atbilstoši mūsu priesterības nesēju privilēģijām. Nākotnē tikai tie vīrieši, kuri nopietni izturējušies pret saviem priesterības nesēja pienākumiem, uzcītīgi cenšoties saņemt mācības no Paša Tā Kunga, varēs svētīt, vadīt, aizsargāt, stiprināt un dziedināt citus. Tikai tāds cilvēks, kurš samaksājis priesterības spēka cenu, spēs nest brīnumus to cilvēku dzīvē, kurus viņš mīl, un varēs saglabāt savā ģimenē mīlestību un drošību tagad un visā mūžībā.

    Kāda cena jāmaksā, lai iegūtu šādu priesterības spēku? Glābēja vecākais apustulis Pēteris — tas pats Pēteris, kurš kopā ar Jēkabu un Jāni piešķīra Melhisedeka priesterību Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam,8 — pasludināja tās īpašības, kuras mums vajadzētu attīstīt, lai būtu „daļa no dievišķas dabas”.9

    Pēteris, Jēkabs un Jānis piešķir Melhisedeka priesterību

    Viņš minēja ticību, tikumību, zināšanas, atturību, pacietību, dievišķību, brālīgu laipnību, žēlsirdību un uzcītību.10 Un neaizmirstiet par pazemību!11 Tādēļ es vaicāju, kā mūsu ģimenes locekļi, draugi un kolēģi raksturotu mūsu rīcību, lai iegūtu šīs īpašības un citas garīgās dāvanas?12 Jo attīstītākas ir šīs īpašības, jo lielāks būs mūsu priesterības spēks.

    Kā vēl mēs varam palielināt mūsu priesterības spēku? Mums ir jālūdz no visas sirds. Pieklājīga pagājušo un plānoto rīcību uzskaite, nobeigumā lūdzot dažas svētības, nevar izveidot tādu saziņu ar Dievu, kas sniegs paliekošu spēku. Vai jūs esat gatavi lūgt, lai uzzinātu, kā lūgt lielāku spēku? Tas Kungs jums iemācīs.

    Vai jūs esat gatavi pētīt Svētos Rakstus un baudīt Kristus vārdus13 — dedzīgi studēt, lai iegūtu lielāku spēku? Ja jūs vēlaties, lai jūsu sieva būtu mīloša, parādiet viņai, kā jūs internetā studējat Kristus mācību14 vai lasāt Svētos Rakstus!

    Vai jūs esat gatavi regulāri pielūgt templī? Tam Kungam patīk mācīt pašam Savā svētajā namā. Iedomājieties, cik priecīgs Viņš būtu, ja jūs lūgtu, lai Viņš jūs māca par priesterības atslēgām, pilnvarām un spēku, kad jūs izpildāt Melhisedeka priesterības priekšrakstus templī!15 Iedomājieties, cik ievērojams varētu kļūt jūsu priesterības spēks!

    Vai jūs esat gatavi sekot prezidenta Tomasa S. Monsona piemēram — kalpot citiem? Gadu desmitus, sekojot Gara pamudinājumiem, viņš pa ceļam uz mājām ir neplānoti apmeklējis cilvēkus un dzirdējis šādus vārdus: „Kā jūs zinājāt, ka šodien ir mūsu meitas nāves gadadiena?” vai „Kā jūs zinājāt, ka šodien ir mana dzimšanas diena?” Un, ja jūs tiešām vēlaties lielāku priesterības spēku, jūs mīlēsiet un rūpēsieties par savu sievu, pieņemot gan viņu, gan viņas padomu.

    Ja tas šķiet pārāk daudz prasīts, lūdzu, apdomājiet, kā mainītos mūsu attiecības ar sievu, bērniem un darba kolēģiem, ja mēs pret priesterības spēka iegūšanu izturētos tikpat rūpīgi, kā pret karjeru darbā vai bankas konta saturu. Ja mēs pazemībā nostāsimies Tā Kunga priekšā un lūgsim Viņu mūs mācīt, Viņš mums parādīs, kā palielināt mūsu spēju — piekļūt Viņa spēkam.

    Mēs zinām, ka šajās pēdējās dienās notiks zemestrīces dažādās vietās.16 Iespējams, viena no šīm vietām būs mūsu pašu mājas, kur var gadīties emocionālas, finansiālas vai garīgas „zemestrīces”. Priesterības spēks var nomierināt jūras un izlīdzināt zemes plaisas. Priesterības spēks var arī remdēt prātus un dziedināt rētas to cilvēku sirdī, kurus mēs mīlam.

    Vai mēs kā Dieva vīrieši esam gatavi lūgt, gavēt, studēt, meklēt, pielūgt un kalpot, lai mums varētu būt tāds priesterības spēks? Pateicoties tam, ka divas mazas meitenes tik dedzīgi vēlējās saistīties ar savu ģimeni, viņu tēvs un brālis bija gatavi maksāt cenu, kas nepieciešama, lai kļūtu par svētās Melhisedeka priesterības nesējiem.

    Mani dārgie brāļi, mums ir dota liela garīgā uzticība — pilnvaras no Dieva — svētīt citus. Lai katrs no mums top par tādu Dieva vīru, par kādu mēs tikām pirmsordinēti kļūt, — gatavi būt par drosmīgiem Dieva priesterības nesējiem, dedzīgi vēloties samaksāt pilnu cenu, kas nepieciešama, lai palielinātu savu priesterības spēku. Ar šo spēku mēs varam palīdzēt pasaulei sagatavoties mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, Otrajai atnākšanai. Šī ir Viņa Baznīca, kuru šodien vada Viņa pravietis, prezidents Tomass S. Monsons, kuru es no visas sirds mīlu un atbalstu. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.