Vienmēr saglabāt savu grēku piedošanu
    Footnotes

    Vienmēr saglabāt savu grēku piedošanu

    Ar Svētā Gara kā mūsu pastāvīgā pavadoņa svētījošo spēku mēs vienmēr varam saglabāt savu grēku piedošanu.

    Daudzus gadus es esmu vairākkārt studējis un pārdomājis kādu dziļdomīgu frāzi, ko ķēniņš Benjamīns lietoja savās mācībās par Glābēju un Viņa Izpirkšanu.

    Savā garīgi saviļņojošajā atvadu sprediķī ļaudīm, kuriem viņš kalpoja un kurus mīlēja, ķēniņš Benjamīns raksturoja, cik svarīgi ir iepazīt Dieva godību un izbaudīt Viņa mīlestību, saņemt grēku piedošanu, vienmēr pieminēt Dieva diženumu, un ik dienu lūgt un nelokāmi pastāvēt ticībā.1 Vēl viņš apsolīja: tā darot, „jūs vienmēr priecāsities un būsit piepildīti ar Dieva mīlestību, un vienmēr saglabāsit savu grēku piedošanu.2

    Mans vēstījums koncentrēsies uz šo principu — vienmēr saglabāt savu grēku piedošanu. Šajā frāzē ietvertā patiesība var stiprināt mūsu ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum, un palīdzēt mums kļūt par uzticīgākiem Viņa mācekļiem. Es lūdzu, lai Svētais Gars mūs iedvesmotu un pamācītu, kad mēs kopīgi apdomāsim šīs būtiskās garīgās patiesības.

    Garīgā atdzimšana

    Mirstībā mēs pieredzam fizisko piedzimšanu un garīgās atdzimšanas iespēju.3 Pravieši un apustuļi mūs pamāca — „[pamosties] Dievam”,4 „[piedzimt] no jauna”5 un kļūt par jaunām būtnēm Kristū,6 saņemot savā dzīvē tās svētības, kas iespējamas caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu. „Svētā Mesijas [nopelni un žēlastība, un labvēlība]”7 var mums palīdzēt triumfēt pār miesīgā cilvēka egoismu un savtīgajām nosliecēm un kļūt nesavtīgākiem, labvēlīgākiem un svētākiem. Mēs tiekam mudināti dzīvot tā, lai varētu „stāvēt neaptraipīti [Tā Kunga] priekšā pēdējā dienā”.8

    Svētais Gars un priesterības priekšraksti

    Pravietis Džozefs Smits kodolīgi apkopoja priesterības priekšrakstu būtisko nozīmi Jēzus Kristus evaņģēlijā: „Piedzimšana no jauna nāk no Dieva Gara caur priekšrakstiem.”9 Šis skaidri saprotamais apgalvojums uzsver gan Svētā Gara, gan svēto priekšrakstu lomu garīgās atdzimšanas procesā.

    Svētais Gars ir Dievības trešais loceklis. Viņš ir garīga būtne un sniedz liecību par visu patiesību. Svētajos Rakstos Svētais Gars tiek dēvēts par Mierinātāju,10 Mācītāju11 un Atklājēju.12 Turklāt Svētais Gars ir Iesvētītājs,13 kurš attīra un sadedzina sārņus un ļaunumu cilvēku dvēselēs — kā ar uguni.

    Svētie priekšraksti ir ļoti būtiski Glābēja evaņģēlijā un tad, kad mēs nākam pie Viņa un tiecamies pēc garīgās atdzimšanas. Priekšraksti ir svētas darbības, kurām ir garīga nozīme, un tie ir saistīti ar Dieva likumiem un noteikumiem.14 Visi glābšanas priekšraksti un Svētā Vakarēdiena priekšraksts ir jāpilnvaro kādam, kuram ir nepieciešamās priesterības atslēgas.

    Glābšanas un paaugstināšanas priekšraksti, kas tiek veikti Tā Kunga atjaunotajā Baznīcā, ir daudz kas vairāk, nekā rituāli vai simboliskas ceremonijas. Drīzāk tie ir pilnvaroti veidi, caur kuriem debesu spēki un svētības var ieplūst mūsu personīgajā dzīvē.

    „Un šī lielākā priesterība vada evaņģēliju un tur valstības noslēpumu atslēgu, patiesi Dieva atziņas atslēgu.

    Tādēļ tās priekšrakstos tiek pasludināts dievišķības spēks.

    Un bez tās priekšrakstiem un priesterības pilnvarām dievišķības spēks netiek pasludināts cilvēkiem miesā.”15

    Priekšraksti, kas tiek godprātīgi saņemti un godāti, ir būtiski, lai iegūtu dievišķības spēku un visas svētības, kas ir pieejamas, pateicoties Glābēja īstenotajai Izpirkšanai.

    Grēku piedošanas saņemšana un saglabāšana caur priekšrakstiem

    Lai pilnīgāk izprastu procesu, kā mēs varam iegūt un vienmēr saglabāt savu grēku piedošanu, mums vispirms ir jāsaprot, cik nešķirami saistīti ir trīs svētie priekšraksti, kas nodrošina piekļuvi debesu spēkiem: kristīšana ar iegremdēšanu, roku uzlikšana Svētā Gara dāvināšanai un Svētais Vakarēdiens.

    Kristīšana ar iegremdēšanu grēku piedošanai ir Jēzus Kristus „evaņģēlija ievada priekšraksts”,16 un pirms tā ir jābūt ticībai Glābējam un patiesai grēku nožēlošanai. Šis priekšraksts ir „zīme un bauslis, kuru Dievs ir noteicis [Saviem bērniem], lai viņi varētu ieiet Viņa valstībā”.17 Kristīšana tiek veikta ar Ārona priesterības pilnvarām. Tuvojoties Glābējam garīgās atdzimšanas procesā, kristības nodrošina mūsu dvēseles sākotnējo attīrīšanu no grēka.

    Kristību derība ietver trīs pamata apņemšanās: 1) gatavību uzņemties Jēzus Kristus Vārdu, 2) vienmēr atcerēties Viņu un 3) pildīt Viņa baušļus. Par šīs derības godāšanu ir apsolīta svētība, proti, „lai Viņa Gars varētu vienmēr būt ar [mums]”.18 Tādējādi kristības ir būtiska sagatavošanās, lai saņemtu pilnvarotu iespēju — būt ar trešā Dievības locekļa pastāvīgu klātbūtni.

    „Pēc kristīšanas ar ūdeni jānotiek kristīšanai ar Garu, lai tā būtu pilnīga.”19 Glābējs mācīja Nikodēmam: „Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!”20

    Pravieša Džozefa Smita šādi trīs izteikumi uzsver būtisko saistību starp šiem priekšrakstiem: kristīšanu ar iegremdēšanu grēku atlaišanai un roku uzlikšanu Svētā Gara dāvināšanai.

    1. izteikums: „Kristīšanās ir svēts priekšraksts, kas sagatavo Svētā Gara saņemšanai; tas ir kanāls un atslēgas, ar ko tiks dots Svētais Gars.”21

    2. izteikums: „Tikpat labi jūs varat kristīt smilšu maisu cilvēka vietā, ja vien tas netiek darīts ar nolūku — saņemt grēku atlaišanu un Svēto Garu. Kristīšana ar ūdeni ir tikai puse no kristīšanas un nedod nekāda labuma bez otras puses, tas ir, kristīšanas ar Svēto Garu.”22

    3. izteikums: „Kristības ar ūdeni, bez kristībām ar uguni un Svēto Garu, kas tām seko, ir nekam nederīgas; tās ir neizbēgami un nedalāmi saistītas.”23

    Pastāvīgā vienotība starp grēku nožēlošanas principu, kristīšanas un Svētā Gara dāvanas saņemšanas priekšrakstiem un grēku piedošanas brīnišķīgo svētību tiek vairākkārtīgi uzsvērta Svētajos Rakstos.

    Nefijs paziņoja: „Jo vārti, pa kuriem jums ir jāieiet, ir grēku nožēlošana un kristīšanās ūdenī; un tad nāk jūsu grēku piedošana ar uguni un ar Svēto Garu.24

    Pats Glābējs pasludināja: „Tad šis ir bauslis: Nožēlojiet grēkus, jūs visi zemes gali, un nāciet pie Manis, un topiet kristīti Manā Vārdā, lai jūs varētu tikt iesvētīti, pieņemot Svēto Garu, lai jūs varētu stāvēt neaptraipīti Manā priekšā pēdējā dienā.”25

    Roku uzlikšana Svētā Gara dāvināšanai ir priekšraksts, kas tiek veikts ar Melhisedeka priesterības pilnvarām. Tuvojoties Glābējam garīgās atdzimšanas procesā, Svētā Gara svētījošā spēka saņemšana mūsu dzīvē rada iespēju tam, ka mūsu dvēseles tiek pastāvīgi attīrītas no grēka. Šī priekpilnā svētība ir ļoti svarīga, jo „nekas netīrs nevar dzīvot kopā ar Dievu”.26

    Mēs kā Tā Kunga atjaunotās Baznīcas locekļi esam svētīti gan ar sākotnējo attīrīšanu no grēka, kas saistīta ar kristībām, gan ar iespēju — pastāvīgi tikt attīrītiem no grēka, kas iespējama caur Svētā Gara, patiesi, Dievības trešā locekļa, klātbūtni un spēku.

    Apdomājiet, kā zemnieks ir atkarīgs no sēšanas un ražas novākšanas nemainīgās kārtības. Saiknes — starp sēšanu un pļaušanu — izpratne piešķir pastāvīgu mērķa apziņu un ietekmē visus lēmumus un darbības, ko zemnieks veic visos gadalaikos. Līdzīgā veidā nešķiramā saistība starp kristīšanas ar iegremdēšanu grēku piedošanai un roku uzlikšanas Svētā Gara dāvināšanai priekšrakstiem vajadzētu ietekmēt katru mūsu māceklības aspektu visā mūsu dzīves laikā.

    Svētais Vakarēdiens ir trešais priekšraksts, kas ir nepieciešams, lai iegūtu piekļuvi dievišķības spēkam. Lai mēs varētu pilnīgāk turēt sevi pasaules neaptraipītus, mums tiek pavēlēts doties uz lūgšanu namu un pienest savus Svētos Vakarēdienus Tā Kunga svētajā dienā.27 Lūdzu, apdomājiet, ka Tā Kunga miesas un asins simboli — maize un ūdens — tiek gan svētīti, gan padarīti svēti. „Ak Dievs, Mūžīgais Tēvs, mēs lūdzam Tevi, Tava Dēla, Jēzus Kristus, Vārdā, svētīt un svētu padarīt šo maizi [vai šo ūdeni] visām tām dvēselēm, kuras no tās ņem [vai dzer].”28 Padarīt svētu nozīmē — darīt šķīstu un svētu. Svētā Vakarēdiena simboli tiek padarīti svēti, lai pieminētu Kristus šķīstību un lai mums atgādinātu par mūsu pilnīgo atkarību no Viņa Izpirkšanas un par mūsu atbildību — tā godāt mūsu priekšrakstus un derības, lai mēs „varētu stāvēt neaptraipīti [Viņa] priekšā pēdējā dienā”.29

    Svētā Vakarēdiena priekšraksts ir svēts un atkārtots aicinājums patiesi nožēlot grēkus un garīgi atjaunoties. Svētā Vakarēdiena pieņemšana pati par sevi nešķīsta no grēkiem. Taču, kad mēs apzināti sagatavojamies un piedalāmies šajā svētajā priekšrakstā ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu, tad saņemam solījumu, ka Tā Kunga Gars var vienmēr būt ar mums. Un ar Svētā Gara kā mūsu pastāvīgā pavadoņa svētījošo spēku mēs vienmēr varam saglabāt savu grēku piedošanu.

    Mēs esam patiesi svētīti ar iespēju — katru nedēļu izvērtēt savu dzīvi caur Svētā Vakarēdiena priekšrakstu, atjaunot savas derības un saņemt šo derības solījumu.30

    Kristīties vēlreiz

    Reizēm pēdējo dienu svētie pauž vēlmi — kaut tie varētu kristīties vēlreiz un tādā veidā kļūt tik tīri un cienīgi, kā tajā dienā, kad viņi saņēma savu pirmo glābšanas priekšrakstu. Ļaujiet man ar cieņu pateikt, ka mūsu Debesu Tēvs un Viņa mīļotais Dēls nebija paredzējuši, ka mēs šādu garīgās atdzimšanas, veldzes un atjaunošanas sajūtu pieredzēsim tikai vienu reizi savā dzīvē. Svētība — saņemt un vienmēr saglabāt savu grēku piedošanu caur evaņģēlija priekšrakstiem — palīdz mums saprast, ka kristības ir sākuma etaps mūsu mirstības garīgajā ceļojumā; tas nav galamērķis, pēc kā mums būtu atkal un atkal jāilgojas.

    Kristīšanas ar iegremdēšanu, roku uzlikšanas Svētā Gara dāvināšanai un Svētā Vakarēdiena priekšraksti nav nesaistīti un atsevišķi notikumi; drīzāk tie ir elementi savstarpēji saistītā un papildinošā pestīšanas progresa sistēmā. Katrs secīgais priekšraksts sekmē un palielina mūsu garīgo mērķi, vēlmi un veikumu. Tēva iecere, Glābēja Izpirkšana un evaņģēlija priekšraksti sniedz nepieciešamo labvēlību, lai mēs virzītos uz priekšu un pilnveidotos rindiņu pēc rindiņas un priekšrakstu pēc priekšraksta ceļā uz mūsu mūžīgo likteni.

    Apsolījums un liecība

    Mēs esam nepilnīgi cilvēki, kas tiecas dzīvot mirstībā — saskaņā ar Debesu Tēva mūžīgās attīstības pilnīgo ieceri. Viņa ieceres prasības ir brīnišķīgas, žēlsirdīgas un stingras. Reizēm mēs varam justies apņēmības pilni un dažkārt — pilnīgi nepiemēroti. Mēs varam prātot, vai jebkad spēsim garīgi izpildīt pavēli — stāvēt neaptraipīti Viņa priekšā pēdējā dienā.

    Ar Tā Kunga palīdzību un caur Viņa Gara spēku, kas mums „visu mācīs”,31 mēs patiešām varam tikt svētīti ar apziņu par savām garīgajām iespējām. Priekšraksti piešķir garīgu nolūku un spēku mūsu dzīvei, kad mēs tiecamies piedzimt no jauna un kļūt par Kristus vīriem un sievām.32 Mēs varam saņemt stiprinājumu savās vājībās un pārvarēt savus trūkumus.

    Kaut arī neviens no mums nevar sasniegt pilnību šajā dzīvē, mēs varam kļūt arvien cienīgāki un neaptraipītāki, tiekot „attīrīti ar Jēra asinīm”.33 Es apsolu un liecinu, ka mēs tiksim svētīti ar lielāku ticību Glābējam un lielāku garīgo pārliecību, ja tieksimies vienmēr saglabāt savu grēku piedošanu un galu galā stāvēt neaptraipīti Tā Kunga priekšā pēdējā dienā. Par to es liecinu Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.