2010.–2019. gads
Vai jūs neguļat Atjaunošanas laikā?
Zemteksta piezīmes
Tēma

Vai jūs neguļat Atjaunošanas laikā?

No tā ir pārāk daudz kas atkarīgs — katram individuāli, ģimenēm un kā Kristus Baznīcai, lai ieguldītu tikai daļējus pūliņus šajā svētajā darbā.

Pirms gandrīz 200 gadiem amerikāņu īsstāsts „Rips Van Vinkls” uzreiz kļuva par klasiku. Galvenais varonis Rips ir pieticīgs vīrietis, kuram ļoti labi izdodas izvairīties gan no darba, gan no savas sievas.

Kādu dienu, klejodams kalnos ar savu suni, viņš sastapa grupu, savādi ģērbtu vīriešu, kuri lietoja alkoholu un spēlēja spēles. Iedzēris nedaudz no viņu liķiera, Rips izjuta nogurumu un uz mirkli aizvēra acis. Kad viņš atvēra savas acis, viņš bija pārsteigs, atklājot, ka viņa suns ir prom, viņa šautene ir sarūsējusi un tagad viņam ir gara bārda.

Rips devās atpakaļ uz savu ciematu un atklāja, ka viss ir izmainījies. Viņa sieva ir nomirusi, viņa draugu vairs nav, un karaļa Džordža III portrets krodziņā ir samainīts pret kādu, ko viņš nepazīst, — ģenerāli Džordžu Vašingtonu.

Rips Van Vinkls bija gulējis 20 gadus! Šo gadu laikā viņš bija palaidis garām vienu no visaizraujošākajiem laikaposmiem savā valstī, — viņš bija gulējis laikā, kad risinājās Amerikas revolūcija.

1966. gada maijā Dr. Martins Luters Kings, juniors, izmantoja šo stāstu kā ilustrāciju savai runai „Neguliet revolūcijas laikā”.1

Šodien es vēlos izmantot šo motīvu un visiem, kam ir Dieva priesterība, uzdot jautājumu: „Vai jūs neguļat evaņģēlija Atjaunošanas laikā”?

Mēs dzīvojam evaņģēlija Atjaunošanas laikā

Dažreiz mēs domājam par evaņģēlija Atjaunošanu kā par pabeigtu procesu, kas mums jau ir aiz muguras, — Džozefs Smits pārtulkoja Mormona Grāmatu, viņš saņēma priesterības atslēgas un Baznīca tika organizēta. Patiesībā Atjaunošana ir nepārtraukts process; mēs šobrīd dzīvojam Atjaunošanas laikā. Tā sevī iekļauj „[visu], ko Dievs ir atklājis, [visu], ko Viņš tagad atklāj”, un „daudz ko lielu un svarīgu”, ko Viņš vēl atklās.2 Brāļi, mūsdienu aizraujošā attīstība ir daļa no sagatavošanās laika, kurš sen tika pareģots un kas noslēgsies ar brīnišķīgu mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, Otro atnākšanu.

Šis ir viens no apbrīnojamākajiem laikaposmiem pasaules vēsturē! Senie pravieši alka redzēt mūsdienas.

Mūsu mirstīgās dzīves laikam beidzoties, kādās pieredzēs mēs varēsim dalīties par savu ieguldījumu šajā nozīmīgajā mūsu dzīves laikaposmā un Tā Kunga darba sekmēšanā? Vai mēs varēsim teikt, ka mēs uzrotījām piedurknes un strādājām ar visu savu sirdi, spēku, prātu un izturību? Vai arī mums būs jāatzīst, ka pārsvarā bijām vērotāji?

Es pieņemu, ka ir daudz iemeslu, kādēļ ir viegli būt nedaudz miegainam attiecībā uz Dieva valstības celšanu. Ļaujiet man nosaukt trīs galvenos iemeslus. Man runājot, es jūs aicinu apdomāt, vai kāds no šiem attiecas uz jums. Ja ir nepieciešami uzlabojumi, es aicinu jūs padomāt, ko jūs varat darīt, lai mainītos uz labu.

Savtība

Pirmais iemesls ir savtīgums.

Tie, kas ir savtīgi, vairāk par visu meklē pašlabumu un savu vēlmju apmierinājumu. Savtīga cilvēka svarīgākais jautājums ir: „Kāds man no tā būs labums?”

Brāļi, es esmu pārliecināts, ka jūs saprotat, ka šāda attieksme ir pilnīgā pretstatā ar nepieciešamo attieksmi Dieva valstības celšanai.

Kad mēs tiecamies vairāk kalpot sev, nekā nesavtīgi kalpot citiem, mūsu prioritātes ir vērstas uz savas atzinības un baudas gūšanu.

Iepriekšējām paaudzēm bija savas grūtības ar egoisma un narcisma dažādām izpausmēm, taču, manuprāt, pašlaik mēs tām sastādām nopietnu konkurenci. Vai tā ir kāda nejaušība, ka Oksfordas valodnieki par gada vārdu nesen pasludināja vārdu „selfijs” (pašbilde)?3

Gluži dabiski, mēs visi vēlamies gūt atzinību, un tajā, ka mēs atslābināmies un izklaidējamies, nav nekā slikta. Taču, ja mūsu motivācijas galvenais dzinulis būs „peļņa un pasaules slava”4, mēs negūsim pestījošās un priekpilnās pieredzes, kas rodas, uzcītīgi veicot Tā Kunga darbu.

Kāds tam ir risinājums?

Atbildi, kā vienmēr, varam atrast Kristus vārdos:

„Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ.

Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.”5

Tie, kas no visas sirds velta savu dzīvi mūsu Glābējam un kalpo Dievam un līdzcilvēkiem, pieredz dzīves krāšņumu un pilnību, ko savtīgie un uzpūtīgie nekad nepieredzēs. Nesavtīgie spēj ziedoties. Tie, iespējams, ir nelieli žēlsirdības apliecinājumi, taču ar lielu ietekmi uz labu: smaids, rokasspiediens, apskāviens, pavadīts laiks klausoties, laipni iedrošinājuma vārdi vai izrādītas rūpes. Šāda laipna rīcība var izmainīt sirdis un dzīvi. Kad mēs izmantojam neierobežotās iespējas mīlēt un kalpot saviem līdzcilvēkiem, ieskaitot savu dzīvesbiedru un ģimeni, mūsu spēja — mīlēt Dievu un kalpot citiem — ievērojami palielināsies.

Tie, kas kalpo citiem, iesaistīsies Atjaunošanas darbā.

Kaitīgi ieradumi

Kaitīgi ieradumi ir vēl viens iemesls, kādēļ cilvēki neiesaistās darbā šajā nozīmīgajā pasaules laikaposmā.

Kaitīgi ieradumi bieži izveidojas nemanāmi. Kaitīgi ieradumi ir kā tievi atkārtotas rīcības diedziņi, kas nemanāmi pārvēršas un sasaista biezām saitēm. Sliktiem ieradumiem ir potenciāls pārtapt smagā atkarībā.

Šiem, cilvēku kontrolējošajiem, kaitīgajiem ieradumiem var būt vairāki veidi, piemēram, pornogrāfija, alkohols, sekss, narkotikas, tabaka, azartspēles, ēdiens, darbs, internets un virtuālā realitāte. Sātanam, mūsu kopējam ienaidniekam, ir daudz iemīļotu rīku, kurus viņš pielieto, lai laupītu mūsu dievišķo potenciālu, lai mēs nevarētu paveikt savu misiju Tā Kunga valstībā.

Mūsu Debesu Tēvs ir apbēdināts, redzot, cik labprātīgi daži no Viņa dižajiem dēliem izstiepj savas rokas, lai tiktu sasaistīti postošo kaitīgo ieradumu važās.

Brāļi, mēs esam Visuvarenā Dieva mūžīgās priesterības nesēji. Mēs patiešām esam Visaugstākā dēli, un mums piemīt neizsakāms potenciāls. Mēs esam radīti, lai sasniegtu šo dievišķo potenciālu. Zemes vēlmēm un cilvēka izveidotajiem, kaitīgajiem ieradumiem nebūtu jāierobežo mūsu dievišķais potenciāls.

Kāds tam ir risinājums?

Pirmkārt, mums ir jāsaprot, ka novērst kaitīgos ieradumus ir daudz vieglāk, nekā tos izārstēt. Glābēja vārdiem sakot: „Neļaujiet nevienai no tādām lietām nākt savā sirdī.”6

Pirms vairākiem gadiem man un prezidentam Tomasam S. Monsonam bija iespēja apskatīt Air Force One — varenu lidmašīnu, ar kuru pārvietojas Amerikas Savienoto Valstu prezidents. Slepenais dienests veica ļoti rūpīgu drošības pārbaudi, un es nedaudz pasmaidīju, kad pirms iekāpšanas lidmašīnā aģents pārbaudīja mūsu dārgo pravieti.

Tad lidmašīnas komandieris aicināja mani ieņemt kapteiņa vietu. Atkal sēdēt pie tik brīnišķīga lidaparāta vadības pults, kas līdzinājās tiem, ar kuriem es daudzus gadus biju lidojis, — tā bija īpaša pieredze. Manu sirdi un prātu piepildīja atmiņas par lidojumiem pāri okeāniem un kontinentiem. Es iztēlojos aizraujošo lidmašīnas pacelšanos un nosēšanos lidostās — visā pasaulē.

Gandrīz neviļus, es uzliku savas rokas uz 747 četrām dzinēja vadības svirām. Tajā brīdī aiz muguras atskanēja mīļa un nepārprotama balss — Tomasa S. Monsona balss.

„Dīter,“ viņš sacīja, „pat nedomā par to.”

Es negribu nākt klajā ar nekādiem paziņojumiem, taču, iespējams, prezidents Monsons lasīja manas domas.

Kad tiekam kārdināti darīt to, ko nevajadzētu, ieklausīsimies uzticamas ģimenes, draugu, mūsu mīļotā pravieša un vienmēr — Glābēja — mīlošajā brīdinājumā.

Labākā aizsardzība pret atkarību ir tās neizraisīšana.

Taču, ko darīt tiem, kas ir atkarības jūgā?

Visupirms, lūdzu, ziniet, ka jums ir cerība. Meklējiet palīdzību pie saviem mīļajiem, baznīcas vadītājiem un speciālistiem. Baznīcā ir pieejama atkarību atveseļošanās palīdzība caur vietējiem baznīcas vadītājiem, internetu7 un dažviet — PDS Ģimenes pakalpojumu dienestu.

Vienmēr atcerieties, ka jūs varat atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem ar Glābēja palīdzību. Tas var būt garš un sarežģīts process, taču Tas Kungs vienmēr jums palīdzēs. Viņš mīl jūs. Jēzus Kristus izcieta Izpirkšanu, lai palīdzētu jums mainīties, lai jūs atbrīvotu no grēka gūsta.

Pats svarīgākais ir turpināt censties, — dažreiz ir nepieciešami vairāki mēģinājumi, pirms cilvēki gūst panākumus. Tāpēc nepadodieties. Nezaudējiet ticību. Tiecieties būt tuvu Tam Kungam, un Viņš jums sniegs atbrīvošanas spēku. Viņš jūs darīs brīvus. Viņš jūs darīs brīvus.

Mani dārgie brāļi, vienmēr esiet tālu no ieradumiem, kas varētu izraisīt atkarību. Tie, kas šādi rīkosies, spēs veltīt savu sirdi, spēku, prātu un izturību kalpošanai Dievam.

Viņi iesaistīsies Atjaunošanas darbā.

Konkurējošās prioritātes

Trešais šķērslis, kas mūs attur no pilnīgas iesaistīšanās šajā darbā, ir mūsu daudzās konkurējošās prioritātes. Daži no mums ir tik aizņemti, ka mēs jūtamies kā rati, kurus daudzi darba dzīvnieki velk katrs uz savu pusi. Tiek patērēts daudz enerģijas, taču rati nekust ne no vietas.

Bieži vien mēs veltām daudz laika vaļaspriekam, sportam, darbam, sabiedriskajiem un politiskajiem jautājumiem. Visas šīs nodarbes, iespējams, ir labas un godājamas, taču — vai mums pietiek laika un enerģijas tam, kam vajadzētu būt mūsu augstākajai prioritātei?

Kā rīkoties šajā situācijā?

Arī šoreiz atbildi varam rast Glābēja vārdos:

„Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.

Šis ir augstākais un pirmais bauslis.

Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.”8

Visam pārējam dzīvē vajadzētu būt pakārtotam šīm divām prioritātēm.

Pat baznīcas kalpošanā ir viegli veltīt daudz laika, no sirds neiedziļinoties lietas būtībā, kā tas būtu jādara patiesam māceklim.

Brāļi, mēs kā priesterības nesēji esam apņēmušies būt par cilvēkiem, kas mīl Dievu un savus līdzcilvēkus, un esam gatavi parādīt šo mīlestību gan vārdos, gan darbos. Tāda ir mūsu, kā Jēzus Kristus mācekļu, būtība.

Tie, kas dzīvos pēc šiem principiem, negulēs Atjaunošanas laikā.

Esiet nomodā

Apustulis Pāvils rakstīja: „Uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus.”9

Mani dārgie draugi, ziniet, ka jūs esat gaismas dēli.

Neļaujieties savtīgumam! Neļaujieties ieradumiem, kas varētu izraisīt atkarību! Neļaujiet konkurējošām prioritātēm jūs ieaijāt vienaldzībā vai nodalīt no svētītās māceklības un cildenās priesterības kalpošanas!

No tā ir pārāk daudz kas atkarīgs — katram individuāli, ģimenēm un kā Kristus Baznīcai, lai ieguldītu tikai daļējus pūliņus šajā svētajā darbā.

Būt par Jēzus Kristus mācekli nav kas tāds, ko var paveikt vienreiz nedēļā vai vienreiz dienā. Tas ir kas tāds, ko mēs darām vienmēr.

Tā Kunga apsolījums Saviem patiesajiem priesterības nesējiem ir tik liels, ka kļūst gandrīz par neaptveramu.

Tie, kas ir uzticīgi Ārona un Melhisedeka priesterībai un tur godā savus aicinājumus, „tiek iesvētīti ar Garu viņu ķermeņu atjaunošanai”. Tādēļ tam tiks dots viss, kas ir mūsu Tēvam.10

Es liecinu, ka Jēzus Kristus attīrošais Izpirkšanas spēks un Svētā Gara pārveidojošais spēks var dziedināt un izglābt cilvēci. Pievērst vērību Glābēja aicinājumam un labprātīgi un ar visu sirds nodomu sekot Viņam — tā ir mūsu privilēģija, mūsu svētais pienākums un mūsu prieks. „[Nokratīsim] važas, ar kurām [mēs esam] saistīti, un [nāksim] laukā no tumsības, un [uzcelsimies] no pīšļiem.”11

Būsim nomodā un nepagursim, labu darīdami, jo mēs „ieliekam liela darba pamatu”12, proti, gatavojamies Glābēja atnākšanai. Brāļi, ja mēs pievienosim sava piemēra gaismu kā atjaunotās patiesības skaistuma un spēka apliecinājumu, mēs iesaistīsimies Atjaunošanas darbā. Par to es liecinu un atstāju jums savu svētību mūsu Skolotāja, Jēzus Kristus, svētajā Vārdā, āmen.