2010–2019
Derību ievērošana sargā mūs, sagatavo mūs un dod mums spēku
Aprīlis 2014


Derību ievērošana sargā mūs, sagatavo mūs un dod mums spēku

Mēs esam dažāda gada gājuma sievietes, kuras slēgušas derības, mērojot mirstīgās dzīves ceļu, lai atgrieztos Viņa klātbūtnē.

Ak, māsas, mēs mīlam jūs! Nesen, viesojoties Meksikā, es guvu ieskatu māsu sadraudzībā, ko mēs visas šovakar jūtam. Iedomājieties šādu ainu. Tajā svētdienas rītā mēs tik tikko bijām apmeklējušas Sākumskolu, un mēs kopā ar bērniem un skolotājiem saplūdām pārpildītajā gaitenī. Tieši tobrīd atvērās Jauno sieviešu klases durvis, un es ieraudzīju jaunās sievietes un viņu vadītājas. Mēs visas pasniedzāmies cita citai pretī, lai apskautos. Bērniem turoties pie svārkiem, sieviešu ieskauta, es vēlējos paust to, ko tobrīd jutu.

Es nerunāju spāniski, tādēļ prātā nāca vienīgi vārdi angļu valodā. Es ieskatījos viņām visām acīs un teicu: „Mēs esam mūsu Debesu Tēva mīlētas meitas, un mēs mīlam Viņu.” Viņas visas tūliņ pat man pievienojās, tikai spāniski. Tā nu mēs stāvējām pārpildītajā gaitenī, kopīgi citējot Jauno sieviešu lozungu, sakot: „Mēs stāvēsim kā Dieva liecinieces visos laikos, visās lietās un visās vietās.”

Šovakar mēs pulcējamies visā pasaulē kā Viņa mācekles, ar vēlmi aizstāvēt un stiprināt Dieva valstību. Mēs esam mūsu Debesu Tēva meitas. Mēs esam dažāda gada gājuma sievietes, kuras slēgušas derības, mērojot mirstīgās dzīves ceļu, lai atgrieztos Viņa klātbūtnē. Derību ievērošana sargā mūs, sagatavo mūs un dod mums spēku.

Mūsu vidū šovakar ir arī Sākumskolas vecuma meitenes. Dažas no jums nesen spērāt pirmo soli pa taku, kas ved uz mūžīgo dzīvi, veikdamas kristību priekšrakstu.

Palūkojieties apkārt! Jūs gaida spoža nākotne — jūs varat redzēt sievietes, kuras ir slēgušas tādas pašas derības un ir gatavas rādīt jums turpmāko ceļu.

Ja jums ir 8, 9, 10 vai 11 gadu, neatkarīgi no tā, vai šobrīd atrodaties Konferenču centrā, mājās vai baznīcā, vai jūs, lūdzu, varētu piecelties? Esiet sveicinātas sieviešu vispārējā sanāksmē! Tagad, lūdzu, palieciet stāvot, jo mēs šovakar vēlamies aicināt jūs piedalīties. Es nodungošu jums Sākumskolas dziesmu. Tiklīdz kā to atpazīsit, sāciet dziedāt kopā ar mani. Jums jādzied tik skaļi, lai visi jūs dzirdētu.

Glābēja gaismā lai staigātu es,

Māciet man Tēvu lūgt no mazotnes,

Māciet man labo un pareizo vien,

Māciet gaismā pa dzīvi šo iet!

Palieciet stāvot, meitenes, kamēr visas, kam ir 12 un vairāk gadu, dzied otro pantu!

Nāc, bērniņ, baušļus lai apgūstam mēs!

Atgriezties Debesīs tie palīdzēs.

Glābēja klātbūtne tur atmirdzēs,

Gaismā mūžīgi dzīvosim mēs.1

Tas bija skaisti. Jūs varat apsēsties. Paldies jums.

Kā sievietes, neatkarīgi no mūsu vecuma, mēs staigājam Viņa gaismā. Mūsu ceļojums pa šo taku ir individuāls un Glābēja mīlestības izgaismots.

Mēs ieejam pa vārtiem, uzsākot mūžīgās dzīves ceļu, pieņemdamas kristību priekšrakstu un derības, un pēc tam saņemam Svētā Gara dāvanu. Elders Roberts D. Heilzs vaicā mums: „Vai [mēs] saprotam un vai [mūsu] bērni saprot, ka, tiekot kristīti, [mēs] maināmies uz mūžiem?”

Viņš paskaidro arī to, ka, „izpratne par savu kristību derību un Svētā Gara dāvanas būtību mainīs mūsu dzīvi un palīdzēs izrādīt pilnīgu uzticību Dieva valstībai. Sastopoties ar kārdinājumiem, ja vien ieklausīsimies, Svētais Gars atgādinās mums, ka mēs esam solījuši atcerēties savu Glābēju un ievērot Dieva baušļus.”2

Katru nedēļu, pieņemot Svētā Vakarēdiena simbolus, mēs atjaunojam savu kristību derību. Elders Deivids A. Bednārs ir teicis: „Stāvot kristību ūdeņos, mēs lūkojamies uz templi. Pieņemot Svēto Vakarēdienu, mēs lūkojamies uz templi. Mēs solām vienmēr atcerēties Glābēju un ievērot Viņa baušļus, gatavojoties piedalīties svētajos priekšrakstos templī.”3

Tempļa priekšraksti vedina uz lielākām svētībām, kas pieejamas caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu. Šie priekšraksti ir nepieciešami mūsu paaugstināšanai celestiālajā valstībā. Ja mēs centīsimies ievērot savas derības, pakāpeniski domas par mūsu trūkumiem un nepilnībām gaisīs, to vietā nākot tempļa priekšrakstiem un derībām. Ikviens ir aicināts iet pa šo mūžīgās dzīves ceļu.

Es ar apbrīnu raugos, cik stipras ir meitenes, jaunās sievietes un sievietes, ar kurām tiekos visā pasaulē! Viņas stingri stāv uz šī ceļa. Es vēlos dalīties dažos piemēros par manis sastaptajām meitenēm un sievietēm, kuras slēgušas derības.

Luanai bija 11 gadu, kad apciemoju viņas ģimeni Buenosairesā, Argentīnā. Traumatiskas bērnības pieredzes dēļ Luana nespēja runāt. Viņa nebija runājusi gadiem. Viņa klusi sēdēja, kamēr mēs visi sarunājāmies. Es turpināju cerēt, ka no viņas lūpām atskanēs kaut čuksts. Viņa cieši raudzījās uz mani, it kā vārdi nebūtu vajadzīgi, lai es saprastu, ko viņa jūt. Pēc lūgšanas mēs piecēlāmies, lai dotos projām, un Luana iedeva man zīmējumu. Viņa bija uzzīmējusi Jēzu Kristu Ģetzemanes dārzā. Es tajā ļoti skaidri saredzēju viņas liecību. Kristībās Luana bija slēgusi derību — stāvēt kā Dieva lieciniece „visos laikos, visās lietās un visās vietās”4. Viņai bija izpratne par Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, par ko liecināja zīmējums. Vai viņa bija sapratusi, ka caur Izpirkšanas spēcinošo un stiprinošo spēku viņa var tikt dziedināta un atsākt runāt? Kopš tās dienas, pirms trim gadiem, Luana ir progresējusi savos centienos runāt. Tagad viņa piedalās Jauno sieviešu programmā kopā ar savām draudzenēm. Būdama uzticīga derībām, ko slēdza kristoties, viņa turpina dalīties savā liecībā par Glābēju.

Jauniešus no visas pasaules piesaista templis. Limā, Peru, es pie tempļa ieejas satiku kādu tēvu ar trim meitām. Es redzēju gaismu viņu sejās. Divām meitām bija smaga invaliditāte, viņas sēdēja ratiņkrēslos. Trešā meita, rūpējoties par savu māsu vajadzībām, paskaidroja, ka mājās viņai ir vēl divas māsas. Arī viņas bija ratiņkrēslos. Viņas nebija spējīgas veikt 14 stundu ilgo ceļu uz templi. Šim tēvam un viņa meitām templis nozīmēja tik daudz, ka todien visi četri bija atbraukuši uz templi. Divas no māsām vienkārši skatījās, kā tā, kura varēja tikt kristīta par mirušajiem, veic šo svēto priekšrakstu. Viņas, tāpat kā Nefijs, „priecājas par Tā Kunga derībām”.5

Kāda mana neprecēta paziņa augstu vērtē iknedēļas Svētā Vakarēdiena priekšrakstu un svēto solījumu, ka „Viņa Gars [var] vienmēr būt ar [viņu]”.6 Šis solījums par pastāvīgu pavadoni kliedē viņas vientulību. Tas dod viņai spēku nodoties savu talantu izkopšanai un vēlmei kalpot Tam Kungam. Viņa ir radusi lielu prieku, izrādot mīlestību pret visiem viņai zināmajiem bērniem, un brīžos, kad viņa tiecas pēc rimta miera, jūs sastapsit viņu templī.

Visbeidzot, kāda gados veca sieviete, kurai ir pāri deviņdesmit, ir vērojusi, kā izaug viņas bērni un mazbērni un kā pasaulē nāk mazmazbērni. Arī viņai, kā daudzām no mums, dzīvē bijis papilnam bēdu un ciešanu, kā arī neaprakstāma prieka. Viņa atzīst — pārrakstot savu dzīves stāstu, dažas dzīves nodaļas viņa vēlētos tajā neiekļaut. Taču viņa smaidot saka: „Man jānoturas vēl nedaudz ilgāk, lai redzētu, kā tas viss beidzas!” Viņa cieši turas pie savām derībām, turpinot šo ceļu.

Nefijs mācīja:

„Pēc tam, kad jūs esat nostājušies uz šīs šaurās jo šaurās takas, es gribētu jautāt, vai viss ir izdarīts? Lūk, es saku jums: Nē! …

Tāpēc jums ir jāvirzās uz priekšu ar nelokāmību Kristū, esot ar pilnīgu cerības spožumu un ar mīlestību uz Dievu un uz visiem cilvēkiem. Tāpēc, ja jūs virzīsities uz priekšu, baudot Kristus vārdu, un pastāvēsit līdz galam, lūk, tā saka Tēvs: Jums būs mūžīgā dzīve.”7

Katra no mums ir uz šī ceļa. Šovakar mēs dziedājām par to, kā mērot šo ceļu gaismā. Mēs katra kā personība esam stipras. Kopā ar Dievu mēs esam neapturamas.

Tas Kungs teica Emmai Smitai: „Priecājies savā sirdī un līksmojies, un paliec pie derībām, kuras tu esi noslēgusi.”8

Mēs tiešām priecājamies, ka, pateicoties derību turēšanai, varam sajust mūsu Debesu Tēva un mūsu Glābēja, Jēzus Kristus, mīlestību. Es liecinu, ka Viņi dzīvo. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.