Meklējam rokas un sirdis, lai pasteidzinātu darbu

Linda K. Bērtone

Palīdzības biedrības vispārējā prezidente

Attēls

Mēs varam piedāvāt savas rokas, lai palīdzētu, un savu sirdi, lai pasteidzinātu Debesu Tēva brīnišķīgo darbu.

Mīļās māsas, kā mēs jūs mīlam! Kad mēs skatījāmies šo brīnišķīgo video, vai jūs iztēlojāties, kā jūsu rokas pasniedzas, lai palīdzētu kādam turpināt derību ceļu? Es domāju par kādu mazu Sākumskolas meitenīti, vārdā Brena, kurai ir tikai viena roka un kura pielieto to, lai svētītu savu ģimeni un draugus — gan pēdējo dienu svētos, gan tos, kam ir cita ticība. Vai viņa nav skaista? Un tāpat arī jūs! Mēs varam piedāvāt savas rokas, lai palīdzētu, un savu sirdi, lai pasteidzinātu Debesu Tēva brīnišķīgo darbu.

Tāpat kā mūsu uzticīgās māsas no Svēto Rakstu stāstiem — piemēram, Ieva, Sāra, Marija un daudzas citas —, kuras apzinājās savu identitāti un mērķi, arī Brena zina, ka viņa ir Dieva meita.¹ Arī mēs varam izzināt savu dievišķo mantojumu, kas mums dots kā Dieva meitām, un būtisko darbu, ko Viņš mums uzticējis.

Glābējs mācīja: „Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas [izpratīs mācību].”² Kas mums jāizprot un jādara, lai mēs varētu „pie Viņa atgriezties”?³ Mēs varam to mācīties no stāsta par bagāto jaunekli, kurš vaicāja Jēzum, kas viņam jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvi.

Jēzus viņam atbildēja: „Ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus.”

Jauneklis vaicāja Viņam, kurus no baušļiem viņam jāievēro. Tad Jēzus atgādināja viņam vairākus no mums zināmajiem desmit baušļiem.

Jauneklis atbildēja: „To visu esmu turējis [kopš mazotnes]. Kā man vēl trūkst?”

Jēzus sacīja: „Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ.”⁴

Jēzus aicināja viņu uzņemties daļu no Sava darba — uzņemties mācekļa darbu. Arī mums ir tāds pats darbs. Mums ir jānoliek šīs pasaules lietas, jāpaliek pie savām derībām,⁵ jānāk pie Kristus un jāseko Viņam. Tā rīkojas mācekles!

Nē, māsas, nesāksim sevi šaustīt tādēļ, ka Glābējs runāja ar bagāto jaunekli par to, kā kļūt perfektam. Vārds perfekts šajā stāstā ir tulkojums no grieķu vārda, kas nozīmē „pilnīgs”. Cenšoties darīt labāko, ko varam, lai turpinātu derību ceļu, mēs šajā dzīvē kļūstam arvien pilnīgākas un perfektākas.

Arī mēs, tāpat kā bagātais jauneklis Jēzus dienās, dažkārt izjūtam kārdinājumu — padoties jeb atkrist vecajos ceļos, jo mums varbūt šķiet, ka vienas to nespējam. Un mums ir taisnība! Bez palīdzības mēs nevaram paveikt tos grūtos uzdevumus, kas mums uzticēti. Palīdzību var gūt caur Jēzus Kristus veikto Izpirkšanu, Svētā Gara vadību un citu izpalīdzīgajām rokām.

Nesen kāda uzticīga, neprecēta māsa liecināja, ka caur Izpirkšanu radusi spēku ar izpalīdzīgām rokām un labprātīgu sirdi izaudzināt četrus bērnus, kurus viņas māsa atstājusi, mirstot no vēža. Tas man atgādināja kaut ko no eldera Nīla A. Maksvela teiktā: „Visi vieglie uzdevumi, ko baznīcā vajadzēja paveikt, ir paveikti. Kopš šī brīža tas kļūst par aizraujošu piedzīvojumu, un sekotāji tiks pārbaudīti diezgan interesantos veidos.”⁶ Jūs esat sūtītas uz šo Zemi šajā evaņģēlija atklāšanas laikmetā, pateicoties tam, kas esat un kādam darbam esat sagatavotas! Neatkarīgi no tā, par ko Sātans mēģinās mūs pārliecināt attiecībā uz to, kas esam, saskaņā ar savu patieso identitāti — mēs esam Jēzus Kristus mācekles!

Mormons bija īstens māceklis, un viņš dzīvoja dienās, kad „katra sirds bija nocietināta, … un tur nekad nebija bijušas tik milzīgas ļaundarības starp visiem Lehija bērniem”.⁷ Kā jums patiktu dzīvot tādos laikos? Tomēr Mormons drosmīgi paziņoja: „Lūk, Es esmu Jēzus Kristus, Dieva Dēla, māceklis.”⁸

Kā jums patīk Mormons?! Viņš zināja, kas viņš ir un kāda ir viņa misija, un apkārtējais ļaunums viņu no tās nenovirzīja. Patiesībā, viņš uzskatīja savu aicinājumu par dāvanu.⁹

Padomājiet, kāda tā ir svētība — saņemt aicinājumu pienest Tam Kungam savu dienišķās māceklības dāvanu, pasludinot gan vārdos, gan darbos: „Lūk, es esmu Jēzus Kristus, Dieva Dēla, mācekle!”

Man ļoti patīk prezidenta Boida K. Pekera stāsts par kādu mīļu māsu, kura tika izsmieta par to, ka sekoja pravieša padomam attiecībā uz pārtikas glabāšanu. Kāds, kurš viņu kritizēja, teica, ka posta laikos vadītāji lūgtu viņai dalīties savos pārtikas krājumos ar citiem. Kā patiesa mācekle viņa vienkārši un apņēmīgi atbildēja: „Man vismaz būs kaut kas, ko dot.”¹⁰

Es mīlu baznīcas sievietes — kā jaunas, tā vecas! Es esmu redzējusi jūsu spēku. Es esmu redzējusi jūsu ticību. Jums ir, ko dot, un jūs vēlaties dot. Jūs darāt to bez fanfārām un publicitātes, vēršot apkārtējo uzmanību nevis uz sevi, bet gan uz Dievu, kuru pielūdzat, nedomājot par to, ko saņemsiet pretī.¹¹ Tā rīkojas mācekles!

Nesen Filipīnās satiku kādu jaunu sievieti, kuras ģimene bija kļuvusi mazaktīva baznīcā, kad viņai bija tikai septiņi gadi, ļaujot viņai vienai pašai nedēļu pēc nedēļas mērot bīstamo ceļu uz baznīcu. Viņa pastāstīja, ka četrpadsmit gadu vecumā nolēmusi palikt uzticīga savām derībām, lai būtu cienīga audzināt bērnus mājās, kuras „svētī ... priesterības spēks”.¹² Labākais, kā mēs varam stiprināt savu esošo vai topošo ģimeni, ir ievērot derības — solījumus, kurus esam devušas citiem un Dievam.

Tā rīkojas mācekles!

Kāda uzticīga japāņu māsa ar vīru ciemojās mūsu misijā Korejā. Viņa nerunāja korejiešu valodā, un viņas angļu valodas prasmes bija visai ierobežotas, taču viņa no visas sirds vēlējās izmantot savus unikālos talantus un izpalīdzīgās rokas, lai veiktu Tā Kunga darbu. Tā rīkojas mācekles! Viņa iemācīja mūsu misionāriem izveidot vienkāršu origami — muti, kuru var atvērt un aizvērt. Pēc tam, izmantojot dažus, viņai zināmos angļu valodas vārdus, viņa mācīja misionāriem „atvērt savu muti”, lai dalītos evaņģēlijā. Tā bija mācība, ko viņi un es nekad neaizmirsīsim.

Iztēlojieties, kā būtu, ja mēs kopā ar miljoniem māsu un brāļu no Viņa baznīcas droši dotos uz priekšu, darot to, ko dara Viņa mācekles, — kalpojot un mīlot kā Glābējs? Ko jums nozīmē būt par Kristus mācekli?

Simtiem tūkstošu pašaizliedzīgu Jēzus Kristus mācekļu ir valkājuši mormoņu izpalīdzīgo roku vestes un krekliņus, ar prieku izmantojot iespēju veikt laicīgu kalpošanu. Taču ir vēl citi veidi, kā mēs varam kalpot kā nodošanās pilnas mācekles. Iztēlojieties līdz ar mani dažus no garīgiem sludinājumiem attiecībā uz glābšanas darbu, kuri varētu sākties ar vārdu „meklējam”:

Meklējam vecākus, kuri audzinās savus bērnus gaismā un patiesībā!
Meklējam meitas un dēlus, māsas un brāļus, tantes un onkuļus, māsīcas un brālēnus, vecvecākus un patiesus draugus, kuri kalpotu par mentoriem un palīdzētu iet pa derību ceļu.
Meklējam cilvēkus, kuri uzklausa Svētā Gara pamudinājumus un rīkojas atbilstoši saņemtajai iedvesmai.
Meklējam cilvēkus, kuri ik dienu dzīvo pēc evaņģēlija mazos un vienkāršos veidos.
Meklējam ģimenes vēstures un tempļa darbiniekus, kas saistīs ģimenes uz mūžību!
Meklējam misionārus un baznīcas locekļus, kuri izplatīs „labo vēsti” — Jēzus Kristus evaņģēliju!
Meklējam glābējus, kuri uzmeklēs tos, kas noklīduši no ceļa!
Meklējam derību turētājus, kuri nelokāmi pastāvēs par patiesību un to, kas ir pareizi!
Meklējam patiesus Tā Kunga, Jēzus Kristus, mācekļus!

Pirms daudziem gadiem elders M. Rasels Balards izteica skanīgu aicinājumu baznīcas māsām, sakot:

„No šīs dienas līdz brīdim, kad Tas Kungs atgriezīsies, Viņam ir vajadzīgas sievietes, kuras katrā ģimenē, katrā bīskapijā, katrā sabiedrībā un katrā tautā iznāks taisnīgumā visu priekšā, paužot gan ar vārdiem, gan rīcību: „Šeit es esmu, sūti mani!”

Es vaicāju: „Vai jūs būsiet viena no šīm sievietēm?”¹³

Es ceru, ka katra no mums var atbildēt ar skanīgu: „Jā!” Es noslēgšu ar Sākumskolas dziesmas vārdiem:

„Mēs esam derības [meitas], kam daudz, ko dot.
Evaņģēliju mācīsim, taisnīgi dzīvojot.
Vārdos un rīcībā katra liecināt spēs:
Jēzum Kristum ticam un kalpojam mēs.”14

Kaut mēs kā patiesas mācekles piedāvātu savas labas gribas pilnās sirdis un savas izpalīdzīgās rokas, lai pasteidzinātu Viņa darbu! Un nav svarīgi, ja mums, līdzīgi kā Brenai, ir tikai viena roka. Nav svarīgi, ka mēs vēl neesam perfektas un pilnīgas. Mēs esam nodošanās pilnas mācekles, kuras pasniedz savas rokas, lai palīdzētu cita citai turpināt šo ceļu. Mūsu māsu sadraudzība sniedzas cauri paaudzēm, vienojot mūs ar tām uzticīgajām māsām, kuras dzīvojušas pirms mums. Kopā kā māsas un vienotībā ar mūsdienu praviešiem, gaišreģiem un atklājējiem, kuriem ir atjaunotās priesterības atslēgas, mēs varam doties uz priekšu kā viens, kā mācekļi, kā kalpotāji, ar labas gribas pilnām sirdīm un rokām pasteidzinot glābšanas darbu. Tādējādi mēs kļūsim kā Glābējs. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.