Garīgajā ziņā stipru bērnu audzināšana mūsdienu pasaulē var šķist visai nospiedošs pienākums. Taču tas, ko Glābējs apsolīja nefijiešiem, attiecas arī uz mums mūsu dienās: „Visi tavi bērni būs Tā Kunga mācīti; un liels būs tavu bērnu miers.” (3. Nefija 22:13.) Studējot šīs nodarbības materiālus, padomājiet par to, kā jūs varat īstenot savu svēto pienākumu — „audzināt savus bērnus … taisnīgumā” („Ģimene — vēstījums pasaulei”, ChurchofJesusChrist.org).
1. sadaļa
Ko Tas Kungs sagaida no manis kā no mātes/tēva?
Šī evaņģēlija atklāšanas laikmeta sākumā Jēzus Kristus mācīja vecākiem par viņu pienākumu — audzināt savus bērnus taisnīgumā. Viņš paziņoja: „Es esmu jums pavēlējis audzināt savus bērnus gaismā un patiesībā.” (Mācības un Derību 93:40.) Pēc tam Glābējs piekodināja, lai pravietis Džozefs Smits un pārējie Baznīcas vadītāji savestu kārtībā savu ģimeni un būtu uzcītīgāki un gādīgāki savās mājās (skat. 50. pantu; skat. arī 41.–50. pantu).
Līdzīgi arī pēdējo dienu pravieši runā par to, ka vecākiem ir nepieciešams apzināti censties mācīt evaņģēliju saviem mājiniekiem. Viņi ir uzsvēruši arī to, ka evaņģēlija apguvei ir jābūt „ģimenē balstītai un Baznīcas atbalstītai” (Deivids A. Bednārs, „Sagatavoti iegūt katru nepieciešamo lietu”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. maijs, 101. lpp.; skat. arī 102.–104. lpp.).
Kalpojot Svētdienas skolas vispārējā prezidijā, prezidents Teds R. Kalisters mācīja:
Attēls
Prezidents Teds R. Kalisters
Mums — vecākiem — jābūt galvenajiem evaņģēlija skolotājiem un jārāda piemērs saviem bērniem. Tas nav ne bīskapa, ne Svētdienas skolas, ne Jauno sieviešu vai Jauno vīriešu biedrības, bet gan vecāku pienākums. Būdami galvenie evaņģēlija skolotāji, mēs varam mācīt bērniem par Izpirkšanas spēku un tās īstenumu, par viņu identitāti un dievišķo sūtību, tādējādi nodrošinot stingru pamatu, uz kura celt savu dzīvi. Galu galā mājas ir vislabākā vieta, kur mācīt Jēzus Kristus evaņģēliju. („Vecāki — galvenie evaņģēlija skolotāji saviem bērniem”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2014. g. nov., 32.–33. lpp.)
Lasot Mācības un Derību 68:25, 28, jūs varētu pasvītrot patiesās mācības, ko vecākiem ir pienākums palīdzēt saviem bērniem izprast.
Runājot par šiem pantiem, māsa Šerila A. Esplina, kādreizējā padomniece Sākumskolas vispārējā prezidijā, skaidroja:
Attēls
Māsa Šerila A. Esplina
Mācīt bērniem izpratnes gūšanu nenozīmē tikai dalīšanos informācijā. Tas nozīmē palīdzēt mūsu bērniem tajā, lai mācība ienāktu viņu sirdīs, kļūstot par daļu no viņu būtības, kas atspoguļosies viņu attieksmē un rīcībā visu turpmāko dzīvi. („Mācīsim saviem bērniem izpratni!”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2012. g. maijs, 10. lpp.)
Kalpojot Sākumskolas vispārējā prezidijā, prezidente Džoja D. Džounsa mācīja:
Attēls
Prezidente Džoja D. Džounsa
Mēs nedrīkstam gaidīt, ka mūsu bērnu pievēršanās notiks pati par sevi. Nejauša pievēršanās nav Jēzus Kristus evaņģēlija princips. Mēs nekļūsim līdzīgi mūsu Glābējam aiz nejaušības. Apzināti mīlot, mācot bērnus un liecinot viņiem, mēs varam palīdzēt tiem jau kopš mazotnes sajust Svētā Gara ietekmi. Svētajam Garam ir izšķiroša loma tajā, lai mūsu bērni iegūtu liecību un pievērstos Jēzum Kristum. Mēs vēlamies, lai viņi „vienmēr Viņu atcerē[tos], lai Viņa Gars būtu ar viņiem” [Mācības un Derību 20:79]. („Būtiskās sarunas”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2021. g. maijs, 12.–13. lpp.)
Attēls
pārdomu simbols
Gatavojoties nodarbībai, gremdējieties pārdomās
Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem tajā, „lai mācība ienāktu viņu sirdīs, kļūstot par daļu no viņu būtības”? Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem sajust Svēto Garu un mācīties no Tā?
2. sadaļa
Kādas metodes var palīdzēt man vedināt savus bērnus pie Glābēja?
Nefijs un viņa ļaudis aktīvi centās palīdzēt saviem bērniem mācīties no Glābēja.
Attēls
studiju simbols
Gatavojoties nodarbībai, studējiet
Izlasiet 2. Nefija 25:26 un padomājiet par to, kā mūsdienu vecāki varētu sekot šo nefijiešu piemēram.
Elders Nīls L. Andersens no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir dalījies ieteikumā, kas var kalpot par vecāku ceļvedi, palīdzot saviem bērniem mācīties par Glābēju un no Viņa:
Attēls
Elders Nīls L. Andersens
Vai mūsu mājās ir Glābēja attēli? Vai mēs bieži runājam ar bērniem par Jēzus līdzībām? „Stāsti par Jēzu ir kā vēja plūsma, kas iekveldina ticības ogles mūsu bērnu sirdīs.” [Nīls L. Andersens, „Patīk mums stāsti par Jēzu”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2010. g. maijs, 108. lpp.] Kad jūsu bērni uzdod jums jautājumus, apzināti domājiet par to, ko ir mācījis Glābējs. Piemēram, ja jūsu bērns jautā: „Tēti, kāpēc mēs lūdzam?” Jūs varētu atbildēt: „Tas ir lielisks jautājums. Vai atceries gadījumus, kad Jēzus lūdza? Parunāsim par to, kāpēc Viņš lūdza un kā Viņš lūdza.” („Mēs runājam par Kristu”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2020. g. nov., 89. lpp.)
Mēs varam attiecināt uz sevi to, ko pravietis Mozus ieteica israēliešu vecākiem: „[Uzcītīgi māci baušļus] saviem bērniem un runā tos, sēžot savā namā un pa ceļu ejot, guļoties un ceļoties.” (5. Mozus 6:7.)
Prezidentes Džounsas vārdi izskanēja Mozus ieteikuma garā, kad viņa mācīja:
Attēls
Prezidente Džoja D. Džounsa
[Viena no atslēgām], kā palīdzēt bērniem pretoties grēkam, ir sākt jau kopš mazotnes mīloši mācīt viņiem evaņģēlija pamatprincipus un mācības, izmantojot Svētos Rakstus, Ticības apliecinājumus, brošūru Jaunatnes morāles stiprināšanai, Sākumskolas dziesmas un garīgās dziesmas, kā arī savu personīgo liecību, tādējādi vedinot bērnus pie Glābēja.
Tādu pastāvīgu ieradumu veidošana kā lūgšana, Svēto Rakstu studēšana, ģimenes mājvakari un sabata godināšana, vedina pie veselīgas, stabilas personības attīstības un stipru tikumisko vērtību izkopšanas — citiem vārdiem, pie garīgās godprātības. …
Brāļi un māsas, turiet cieši savus mazos — tik cieši, lai viņi redzētu jūsu ikdienas ticības pilnos ieradumus un varētu vērot, kā jūs ievērojat savus solījumus un derības. „Bērni ir brīnišķīgi atdarinātāji, tāpēc dodiet viņiem iespēju atdarināt kaut ko diženu” [nezināms autors]. („Paaudze, kas spēj pretoties grēkam”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2017. g. maijs, 88.–89. lpp.)
Veltiet dažas minūtes tam, lai pierakstītu taisnīgos izturēšanās veidus vai ieradumus, ko jūs varētu ieviest vai turpināt izkopt, lai vairotu savu spēju — audzināt savus bērnus taisnīgumā. Kādus garīgos ieradumus jūs vēlētos iedibināt savā turpmākajā ģimenes dzīvē?
3. sadaļa
Ko es varu darīt, ja kāds no maniem ģimenes locekļiem noklīst no evaņģēlija ceļa?
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis:
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
Vienas no lielākajām sirdssāpēm, ko var nākties pieredzēt Ciānas drosmīgajiem vecākiem, saistās ar bērniem, kuri noklīst no evaņģēlija ceļa. Šādi vecāki nerimstoši pārcilā savās domās un sirdī tādus jautājumus kā: „Kādēļ tā? Ko es darīju nepareizi? Un kā lai es tagad palīdzu savam bērnam?” (“Faithful Parents and Wayward Children: Sustaining Hope While Overcoming Misunderstanding,” Ensign, Mar. 2014, 28.)
Lehijam un Sārijai bija labi zināms, kādas sirdssāpes pārņem vecākus, kad viņu bērni noklīst no evaņģēlija ceļa.
Attēls
studiju simbols
Gatavojoties nodarbībai, studējiet
Izlasiet 1. Nefija 8:37–38, pievēršot uzmanību tam, kā Lehijs centās palīdzēt Lamanam un Lemuēlam, kad bija redzējis vīziju par to, kā viņi noraida To Kungu.
Pievērsiet uzmanību tam, cik iejūtīgi Lehijs sludināja saviem bērniem jeb mācīja tos. Elders Ulisess Soaress no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir mācījis, kā mēs varam izturēties pret ģimenes locekli, kurš ir noklīdis no evaņģēlija ceļa:
Attēls
Elders Ulisess Soaress
Mums ir grūti izprast visus iemeslus, kādēļ daži cilvēki izvēlas citu ceļu. Labākais, ko mēs varam darīt šādās situācijās, ir vienkārši mīlēt un pieņemt viņus, lūgt par viņu labklājību un vērsties pie Tā Kunga pēc palīdzības, lai saprastu, ko darīt un ko teikt. Sirsnīgi priecājieties kopā ar viņiem par viņu panākumiem, esiet viņu draugi un centieties saskatīt viņos labo. Mums nekad nevajadzētu padoties attiecībā uz viņiem, bet saglabāt mūsu attiecības. Nekādā gadījumā nenoraidiet un nevērtējiet viņus par zemu. Vienkārši mīliet viņus! Līdzība par pazudušo dēlu māca mums, ka attopoties bērni bieži vien vēlas atgriezties mājās. Ja tā notiek ar jūsu mīļajiem, rodiet savā sirdī līdzjūtību, skrieniet tiem pretī, krītiet tiem ap kaklu un skūpstiet tos, līdzīgi kā pazudušā dēla tēvs [Lūkas 15:20].
Visbeidzot, turpiniet dzīvot cienīgi, rādiet tiem krietnu piemēru attiecībā uz to, kam jūs ticat, un tuvinieties mūsu Glābējam, Jēzum Kristum. Viņš zina un izprot mūsu skaudrākās bēdas un sāpes, un Viņš svētīs jūsu pūliņus un ziedošanos savu mīļo labā — ja ne šīs dzīves laikā, tad pēc tās. („Kā lai es saprotu?”, vispārējās konferences runa, Liahona, 2019. g. maijs, 8. lpp.)
Kādi vēl piemēri no Svētajiem Rakstiem vai taisnīgu vecāku dzīves nāk jums prātā, domājot par bērniem, kuri ir noklīduši no evaņģēlija ceļa? (Padomājiet, piemēram, par Lehiju un viņa dēliem Lamanu un Lemuēlu vai Almu un viņa dēlu Almu, jaunāko.) Uz ko no tā, ko jūs varat mācīties no šo vecāku izturēšanās veida, jūs varētu pamatoties savā attieksmē pret ģimenes locekļiem, kuri ir nomaldījušies?
