Lūk, Dieva Jērs!
Katru gadu, iesākoties jaunajam gadam, es izvirzu mērķus. Viens no svarīgākajiem šī gada mērķiem bija izveidot vēl tuvākas attiecības ar Jēzu Kristu. Saprast labāk, kāds Viņš ir, ko Viņš ir paveicis manā labā un kā es varētu Viņu labāk sajust savā ikdienas dzīvē. Es pat nenojautu, ka šo dažu mēnešu laikā mana mīlestība pret Jēzu pieaugs tik lielos apmēros! Viņš vienmēr ir manā prātā un sirdī. Kopš gada sākuma, kad vairāk studēju par Jēzus Kristus ciešanām, par Viņa nelokāmo raksturu un pazemību, es sāku Debesu Tēvam pateikties par Jēzu savās lūgšanās. Es pat atceros to vienu reizi, kad savā mīlestībā un pateicībā pret Jēzu es lūdzu Debesu Tēvam, lai Viņš manā vietā Viņu apskauj un samīļo. Ak, cik es biju izbrīnīta, kad Debesu Tēvs man pauda savu pateicību par šādu lūgšanu! Tajā naktī Viņš man parādīja sapni, kurā bija atainots neliels ieskats Jēzus Kristus ciešanās. Atceros, cik es biju satriekta. Debesu Tēvs man apliecināja, cik neizsakāmas un milzīgas bija Jēzus ciešanas, un cik ļoti Viņam patīk, ja mēs atmetam savu miesīgo cilvēku un meklējam savā dzīvē Tā Kunga gribu. Kad mēs pieaugam savās lūgšanās, atmetot nebeidzamo vēlmju sarakstu savai dzīvei, un pateicamies par lielāko dāvanu – Jēzu Kristu! Kad mēs savās lūgšanās jautājam Jēzum, kā šodien mēs varam Tev palīdzēt celt Tavu valstību šeit, uz Zemes. Jēzus atdeva visu mūsu dēļ! Mūsu pienākums ir darīt to pašu Viņa dēļ. Viņš ir pelnījis mūsu laiku, mūsu pūles, mūsu talantus, uzmanību un mīlestību. Viņš ir mūsu galvenā motivācija, kāpēc mēs kalpojam, kāpēc mēs pilnveidojamies. Es mīlu Jēzu un mūžīgi būšu pateicīga Debesu Tēvam par to, ka Viņš dāvāja mums Savu Vienīgo, Vienpiedzimušo Dēlu Jēzu Kristu.