Tikai digitāli
Vai pagātne jums neliek mieru?
Glābējs jau ir samaksājis. Dod Viņam roku un turpini dzīvot.
Pirms kāda laika mans bīskaps aicināja mūsu draudzi padomāt par kādu vājību vai grēku, ko mēs varētu atstāt pie Svētā Vakarēdiena galda, lai Jēzus Kristus to paņemtu projām. Ir grēki, ko es esmu nesis sev līdzi visu savu jaunību un centies pārvarēt, taču neesmu to spējis izdarīt ar lūgšanu vai savu gribasspēku. Neskatoties uz manu izaugsmi vairāku gadu laikā, es zināju, ka man tie ir jāpārvar, lai es varētu turpināt pilnveidoties.
Svētdien, pēc bīskapa izaicinājuma, es nolēmu, ka atstāšu tikai vienu no saviem grēkiem pie Svētā Vakarēdiena galda — fiziska Glābēja un Viņa izpērkošā upura simbola. Gatavojoties pieņemt Svēto Vakarēdienu, es atcerējos, ka galdauts, kas ir uzklāts uz galda, simbolizē Viņa apbedīšanas drēbes, un ka maize un ūdens simbolizē Viņa miesu un asinis.
Ar patiesu nolūku un no visas sirds es atjaunoju savas kristību derības, lūdzu, lai Debesu Tēvs man palīdz, un es apņēmos šo grēku atstāt aiz muguras. Pēc tam notika kas tāds, ko es negaidīju, — vēlme grēkot pilnībā pazuda. Es to izmēģināju vēl dažas reizes, un tas pats notika arī ar citiem grēkiem. Vai tas bija pārāk labi, lai būtu patiesība?
Manas gribas pieskaņošana Viņa gribai
Nākamajā nedēļā es zināju, kuru grēku es vēlos atstāt pie Svētā Vakarēdiena galda, taču es nebiju gatavs no tā atteikties. Raugoties atpakaļ, es sapratu, ka mana sirds nebija tam gatava. Es nebiju pietiekami patiess, lai apņemtos mainīties. Taču es sapratu, cik ļoti šis grēks sāpina Debesu Tēvu. Es zināju, ka man vajag pieskaņot savu gribu Viņa gribai un koncentrēties uz Viņu, lai kļūtu brīvs. Tāpēc es darīju labāko, ko varēju, lai tas notiktu.
Es izvairījos no jebkāda kārdinājuma, kas varētu novest pie šī grēka. Es izmainīju pieeju ikdienas Svēto Rakstu studēšanā un patiešām tos apdomāju un pielietoju dzīvē. Es no sirds centos būt patiess attiecībā uz apņemšanos mainīties un katru dienu mēģināju pildīt Tā Kunga gribu, nevis savējo. Es liku Viņu pirmajā vietā, jo zināju, ka nevaru atstāt šo grēku aiz muguras bez Glābēja Izpirkšanas spēka. Turpinot Viņu likt pirmajā vietā, es spēju atteikties no šī grēka, atstājot to pie Svētā Vakarēdiena galda. Es beidzot biju brīvs no tā, kas man tik daudzus gadus nebija devis mieru.
Šī procesa laikā es sajutos tuvāks Debesu Tēvam un Glābējam. Es iztēlojos, ka Viņi visus šos gadus ir skatījušies uz mani ar pacietību un mīlestību, zinot, ka galu galā es atteikšos no grēkiem, kas kavē manu garīgo izaugsmi. Un, kad es biju gatavs no tiem atteikties, Jēzus Kristus man bija klāt un mani uzmundrināja — Viņš paņēma mani pie rokas un dāvāja man piedošanu un spēku. Viņš jau bija nodrošinājis ceļu, lai es varētu kļūt brīvs no saviem grēkiem caur Viņa īstenoto Izpirkšanu. Viņš samaksāja par manām vājībām, kļūdām un grēkiem. Man vienkārši vajadzēja uz Viņu paļauties.
Jūs varat doties uz priekšu
Šajā laikā es izlasīju dažus eldera Ričarda G. Skota (1928–2015), Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, vārdus, kas man deva nepieciešamo pamudinājumu: „Ja jūsu dzīvē ir iestājies apjukums un jūs jūtaties apmulsuši vai necienīgi … , neuztraucieties. Viņš jau to zina. Viņš gaida, kad jūs pazemībā nometīsieties ceļos un spersiet pirmos soļus. Lūdziet spēku. … Lūdziet, lai Glābēja mīlestība jums ielītu sirdī.”1
Kad mēs nākamajā nedēļā dziedājām „Ak, tas ir brīnums man!” (manu mīļāko garīgo dziesmu), katrs vārds man likās tik patiess; es patiešām biju apbrīnas pārņemts un bijības pilns, ka lietas, ar kurām es biju cīnījies vairāk nekā desmit gadus, tika paņemtas no manis projām. Es izjutu godbijību, ka, pateicoties Glābēja Izpirkšanas spēkam, es varu doties uz priekšu. Viņš var izdziedināt visus grēkus un rētas un neatstāt par tiem nekādas pēdas. Manai pagātnei vairs nebija varas pār mani.
Man joprojām ir ļoti daudz jāmācās un jāpārvar, taču es savā dzīvē esmu uzņēmis pareizo kursu. Es jūtos daudz priecīgāks un mierīgāks. Es izjūtu lielāku pateicību. Es tuvojos savam Debesu Tēvam un Glābējam un stiprinu savu liecību par Viņiem. Katru dienu izvēloties atkal mēģināt, es par vienu soli pietuvojos Viņiem un tam cilvēkam, par kādu Viņi vēlas, lai es kļūtu.