Tikai digitālā formātā: Jaunajiem pieaugušajiem
Sajust prieku, darot Tā Kunga darbu
Jauno pieaugušo dzīve ir ļoti aizņemta. Ir tik daudz lietu, ko mēs varētu darīt — turpināt izglītību, meklēt dzīvesbiedru uz mūžību, veidot karjeru vai uzsākt ģimeni. Un visu šo labo lietu vidū mēs arī tiekam mudināti „vienmēr [darīt] Tā Kunga darbu”.1
„Mums visiem ir pienācis laiks daudz skaidrāk izprast savu lomu glābšanas darba paātrināšanā. Padarot Baznīcas locekļu misionāru darbu, … tempļa un ģimenes vēstures darbu un evaņģēlija mācīšanu par dabisku savas dzīves sastāvdaļu, mēs piedzīvosim milzīgu prieku un tiksim apveltīti ar garīgajām dāvanām, kas mums ir nepieciešamas, lai stiprinātu Baznīcu.”2
Iepazīstieties ar dažiem aizņemtiem jaunajiem pieaugušajiem, kuri ar prieku atvēl laiku Tā Kunga darbam.
Ģimenes vēstures darbs: sāciet tagad
„Atjaunošana man personīgi ir devusi daudz, jo tagad es zinu, ka ģimenes var būt kopā mūžīgi,” saka Itumelenga Tlebere no Maseru, Lesoto. „Es varēšu satikt savus vecvecākus un senčus, kuri ir miruši. Tieši tāpēc es tik ļoti mīlu ģimenes vēstures darbu. Tā kā es esmu pirmā paaudze Baznīcā, man viņu labā ir jāpaveic ļoti daudz darba.”
Itumelenga no savas pieredzes zina, ka meklēt dokumentus un informāciju ir grūti, taču viņa iedrošina citus jaunos pieaugušos ķerties klāt savai ģimenes vēsturei: „Vienkārši sāciet to darīt. … Ģimenes vēsture man ir likusi izjust pateicību par visu, kas man ir.” Ar jums var notikt tāpat.
Kalpošana: esiet Dieva rokas
Lūsija Fergusone no Jūtas, ASV, stāsta, kā kalpošana viņai palīdzēja dzīves grūtākajā nedēļā — veidā, ko viņa nebija gaidījusi. Skolā bija jānokārto gala eksāmeni, darbā bija daudz darāmā, un viņas draugs tik tikko bija no viņas izšķīries. Viņa stāsta: „Es biju aizmirsusi, ka mēs ar manu kalpojošo māsu bijām plānojušas izcept kēksiņus māsām, kuras mums bija nozīmētas.”
Kamēr viņas cepa, Lūsijas pāriniece viņu uzklausīja, izrādīja līdzjūtību un sniedza padomu. „Kēksiņu cepšana un nogādāšana nebija kaut kas tāds, kas bija ļoti svarīgs vai kaut ko diži mainītu,” stāsta Lūsija. „Taču tad, kad mana pāriniece mani aizveda mājās, es sapratu, ka tas bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs, lai es sajustos labāk, un ka dažkārt Dievs sūta citus cilvēkus būt par Viņa rokām. Man bija patīkami, ka palīdzību sniedza mana pāriniece, nevis māsas, kuras man bija nozīmētas. Es esmu tik pateicīga, ka viņa man palīdzēja sajust, ka es neesmu viena un ka es esmu mīlēta.”
Misionāru darbs: esiet paraugs
Jums nav jābūt pilnlaika misionāram, lai dalītos evaņģēlijā. Venela Vakapali no Āndhra Pradēšas, Indijā, stāsta: „Kad es braucu ar autobusu vai vilcienu, es atveru Mormona Grāmatu un to lasu. Un daudzi cilvēki man par to jautā.”
Ešlija Dilana no Jūtas, ASV, dalās pieredzē: „Tāpēc vien, ka es nekalpoju misijā, nenozīmē, ka es neesmu misionāre. Es neatstāju savu ģimeni, lai kalpotu Tam Kungam, taču es kalpoju Tam Kungam ar savu ģimeni. Es kalpoju citiem un dzīvoju tā, lai būtu paraugs tam, kādam ir jābūt Jēzus Kristus māceklim.”
Bērnu audzināšana: māciet bērniem evaņģēliju
Ingrīda de Bastiana no Verakrusas, Meksikas, ir 26 gadus veca trīs bērnu māmiņa. Viņa stāsta: „Kad jūs esat jauns vecāks, kuram ir mazi bērni, ir dienas, kas ir ļoti grūtas, nebeidzamu darbu pilnas, turklāt bērni no jums visu laiku pieprasa uzmanību. Taču mēs izjūtam lielu atbildību — mācīt bērniem evaņģēliju, lai viņi zinātu, ka viņi ir Dieva bērni.
„Mans pienākums, kā mammai, ir palīdzēt viņiem pašiem saprast, ka mūsu Debesu Tēvs viņiem ir izveidojis laimes ieceri.”
Pat ja jūs vēl neesat vecāki, jūs tāpat varat mācīt bērnus. „Ir ļoti svarīgi, lai bērni zinātu šos principus un mācības,” saka Ingrīda, „tāpēc mēs, jaunie neprecētie vai precētie, noteikti varam sniegt savu artavu Sākumskolas aicinājumos.”
Mēs visi esam aizņemti jaunie pieaugušie. Taču, lai arī kādi būtu jūsu apstākļi, jūs varat atrast vienkāršus veidus, kā darīt Tā Kunga darbu visās jūsu dzīves jomās — gan nozīmīgās, gan ne tik nozīmīgās.