Baznīca Zulmai
Varbūt bija kas vairāk, ko Dievs vēlējās, lai Zulma zinātu.
„Meklējiet, un jūs atradīsit” (3. Nefija 14:7).
Zulma sēdēja uz viena no baznīcas soliem un pieglauda sava skolas formas tērpa svārkus. Krāsaina gaisma spīdēja caur tonētā stikla logiem, un krusts stāvēja kapelas priekšā. Zulma apmeklēja baznīcas skolu, tāpēc viņa devās uz dievkalpojumu divas reizes dienā kopā ar citiem audzēkņiem. Zulmai patika viņas baznīca. Viņa mīlēja Jēzu, un viņai ļoti patika mācīties par Viņu.
Viņa klusi sēdēja, kad priesteris sāka runāt. Taču šodien kaut kas šķita citādi. Pēkšņi viņas prātā un sirdī ienāca jauna doma: pastāv vairāk patiesības.
Zulma savilka uzacis. Vairāk patiesības? Ko tas nozīmēja?
Šī doma atkal ienāca viņas prātā. Pastāv vairāk patiesības.
Zulma aizvēra acis un koncentrējās uz savām sajūtām. Baznīcā viņa bija iemācījusies daudz kā laba. Taču tagad viņa prātoja, vai kaut kas neiztrūka. Varbūt bija kas vairāk, ko Dievs vēlējās, lai viņa zinātu. Bet kā viņa to varētu uzzināt?
Vēlāk viņa parunāja par savām domām ar savu vecāko brāli Alberto.
„Tu domā, ka ir vairāk patiesības?” Alberto pajautāja.
Zulma pamāja ar galvu. „Es gribu uzzināt par citām baznīcām,” viņa teica.
„Labi,” Alberto atbildēja. „Es iešu ar tevi!”
Vairākus gadus Zulma un Alberto apmeklēja dažādas baznīcas. Pēc viena baznīcas dievkalpojumu Alberto teica: „Tā baznīca mācīja labas lietas.”
Zulma piekrita, taču viņi joprojām sajuta, ka kaut kas trūka, tāpēc viņi turpināja meklēt.
Kādu dienu Alberto uzskrēja pa trepēm uz viņu mājām. „Es atradu baznīcu, ko mēs meklējam!” Alberto teica. Viņš cieši apskāva Zulmu.
Zulmas acis iepletās. „Kur? Kā?”
„Mans draugs satika dažus misionārus no Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas,” Alberto teica. „Es uzklausīju viņus, un es ticu tam, ko viņi mācīja!”
Zulma un Alberto aiz prieka sāka dancot pa visu māju. Taču tad Zulma saņēma sliktas ziņas. Mamma nevēlējās, lai viņa tiktos ar misionāriem. „Tev ir tikai 12 gadi,” mamma teica. „Tu esi par jaunu.”
Tā kā Alberto bija vecāks, viņam atļāva turpināt tikties ar misionāriem. Pēc dažām nedēļām viņš tika kristīts.
Zulma atkal un atkal vaicāja mammai, vai viņa varētu mācīties no misionāriem. Visbeidzot mamma pateica — jā.
Kad misionāri mācīja Zulmu, viņa sajuta siltumu sirdī. Vienam no misionāriem bija grūti runāt spāniski, taču tam nebija nozīmes. Nozīme bija tam, cik labi Zulma jutās. Kad viņa uzzināja par Džozefu Smitu un Mormona Grāmatu, viņa zināja, ka ir atradusi patiesību, ko bija meklējusi!
Zulma vēlējās tikt kristīta. Bet ko teiks mamma? Zulma bija tik priecīga, kad mamma teica — jā! Savā kristību dienā Zulma saģērbās baltās drēbēs. Viņa zināja, ka Dievs viņu mīl. Viņa zināja, ka Viņš viņu pazīst. Un viņa zināja, ka Viņš palīdzēja viņai atrast Viņa atjaunoto Baznīcu!
Šeit redzama Zulma, kad viņa bija maza meitene. Labajā pusē ir fotogrāfija ar viņu un viņas vīru, elderu Valteru F. Gonzalesu no Septiņdesmitajiem.
Skota Veikfīlda ilustrācijas