Mazs putniņš man atgādināja
Laura Lintona
no Jūtas, ASV
Kerolinas Vibertas ilustrācija
Man bija 26 gadi, kad mans vīrs un es zaudējām mūsu pirmo bērnu. Kenedijai diagnosticēja smadzeņu audzēju 13 mēnešu vecumā. Pēc trīs operācijām, piecām ķīmijterapijas kārtām un daudziem medikamentiem, un ārstēšanas viņa nomira mūsu rokās 20 mēnešu vecumā.
Es biju galīgi satriekta, jo biju zaudējusi savu skaisto, ziņkārīgo un enerģisko, mazo meitiņu. Kā gan tas varēja notikt? Kā es varēju turpināt dzīvot? Man bija tik daudz jautājumu, taču nebija nekādu atbilžu. Dažas dienas pēc bērēm mans vīrs un es apmeklējām kapavietu, kas joprojām bija klāta ar skaistām rozā puķītēm un bēru lentēm.
Kad es domāju par savu meitu, es ieraudzīju sīku putnēnu lēkājam zālē, kas bija par jaunu, lai lidotu. Šis putniņš atgādināja man par Kenediju, tāpēc ka viņai patika dzīvnieki. Putniņš pārlēca pāri kapam un spēlējās lentēs un puķēs. Es pasmaidīju, zinot, ka Kenedija būtu vēlējusies tieši to. Putniņš tad palēca uz manu pusi. Es neuzdrošinājos ne pakustēties. Mazais putniņš pielēca man blakus, atbalstījās pret manu kāju, aizvēra acis un aizmiga.
Man ir grūti aprakstīt savas tā brīža sajūtas. Es sajutos tā, it kā Kenedija būtu mani apskāvusi. Es nevarēju turēt rokās savu meitu, taču šis mazais putniņš — mūsu Debesu Tēva radība — uzradās un atbalstīja savu galviņu pret mani, atgādinot man, ka Debesu Tēvs saprot manas sāpes un vienmēr būs klāt, lai mierinātu mani un palīdzētu man šajā pārbaudījumā.
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis: „Kad vārdi nesniedz mums vajadzīgo mierinājumu … , kad loģika un saprāts nedod atbilstošu sapratni par dzīves netaisnībām … un kad šķiet, ka varbūt mēs esam pavisam vieni, tad patiesi mēs tiekam svētīti ar Tā Kunga sirsnīgo žēlastību” („The Tender Mercies of the Lord”, Liahona, 2005. g. maijs, 100. lpp.).
Man joprojām nebija atbilžu uz maniem jautājumiem, taču šī sirsnīgā žēlastība pārliecināja mani, ka gan Kenedija, gan es esam mūsu Debesu Tēva mīlētas un ka caur Viņa Dēla, Jēzus Kristus, Izpirkšanas upuri man ir cerība, ka Kenedija, mans vīrs un es kādu dienu atkal būsim kopā kā ģimene.