Mācības no Mormona Grāmatas
Varena sirds pārmaiņa
Pateicoties Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai, mēs ne tikai varam tikt šķīstīti no grēka; mēs arī varam tikt dziedināti no grēcīguma.
Ar Ādama Krišanu pasaulē tika ieviestas slimības un grēks. Šīm abām lietām var būt nāvīgs iznākums savā jomā. No visām slimībām, iespējams, neviena nav tik nomācoša un postoša kā vēzis. Dažās valstīs vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju saslims ar vēzi, un tas ir par iemeslu vienai ceturtajai daļai no visiem nāves gadījumiem.1 Vēzis bieži vien sākas no vienas šūnas, kas ir tik maza, ka to var redzēt tikai mikroskopā. Taču tas spēj strauji augt un izplatīties.
Vēža slimnieki tiek ārstēti, cenšoties panākt vēža remisiju. Pilnīga remisija nozīmē, ka vairs nevar konstatēt šīs slimības pierādījumus. Tomēr profesionāļi ātri vien norāda uz to, ka, lai arī pacients var būt remisijas stāvoklī, tas vēl nenozīmē, ka viņš vai viņa ir izdziedināts.2 Tādējādi, lai arī remisija sniedz atvieglojumu un cerību, vēža slimnieki vienmēr cer uz kaut ko vairāk par remisiju — viņi cer uz izdziedināšanu. Saskaņā ar vienu avotu: „Lai kāds izārstētos no vēža, šim cilvēkam ir jāgaida un jāskatās, vai vēzis kādreiz atgriezīsies, tādēļ laikam ir izšķiroša nozīme. Ja pacients ir remisijas stāvoklī dažus gadus, vēzis varētu būt izārstēts. Daži vēža paveidi var atkārtoties daudzus gadus pēc remisijas.”3
Slimība un grēks
Lai cik postošs vēzis ir ķermenim, grēks ir vēl postošāks dvēselei. Parasti grēks sākumā ir mazs — dažreiz nemanāmi mazs —, taču tas spēj strauji augt. Tas sagrauž, sakropļo un tad nogalina dvēseli. Tas ir galvenais iemesls — patiesi, vienīgais iemesls —, kāpēc visa radība mirst garīgi. Zāles pret grēku ir grēku nožēlošana. Patiesa grēku nožēlošana ir 100 procenti efektīva, lai grēciniekam iestātos remisija jeb lai viņš saņemtu grēku piedošanu. Šāda piedošana atnes dvēselei atvieglojumu un prieku. Tomēr grēku piedošanas saņemšana un atbrīvošanās no grēka simptomiem un iedarbības nenozīmē, ka grēcinieks ir pilnībā izdziedināts. Tomēr krituša cilvēka sirdij piemīt īpašība, ka tā var pieļaut grēku jeb ir uzņēmīga pret grēku. Tāpēc grēks var atgriezties, pat pēc daudzu gadu remisijas. Palikšanai remisijā jeb, citiem vārdiem, grēku piedošanas saglabāšanai ir izšķiroša loma pilnīgas dziedināšanas saņemšanā.
Šķīstīti un dziedināti
Šī līdzība palīdz mums saprast, ka garīgā ziņā mums ir ne tikai jātiek šķīstītiem no grēka, bet arī dziedinātiem no grēcīguma. Karš, kurā mūsu griba darīt labu tiek sarīdīta ar mūsu dabu darīt ļaunu, var būt nogurdinošs. Ja būsim uzticīgi, mēs gūsim uzvaru ne tikai tāpēc, ka būsim uztiepuši savu gribu savai cilvēciskajai dabai, bet vairāk tāpēc, ka būsim pakļāvuši savu gribu Dievam, un Viņš būs mainījis mūsu cilvēcisko dabu.
Ķēniņš Benjamīns mācīja: „Jo miesīgs cilvēks ir Dieva ienaidnieks un tāds ir bijis kopš Ādama Krišanas, un būs mūžīgi mūžos, kamēr vien viņš neļaujas Svētā Gara mudinājumam un neatmet miesīgo cilvēku … caur Kristus, Tā Kunga, Izpirkšanu” (Mosijas 3:19). Atsaucoties uz šo un citām mācībām, Benjamīna tauta lūdzās: „Ak, apžēlojies un attiecini uz mums Kristus Izpirkšanas asinis, lai mēs varētu saņemt savu grēku piedošanu un mūsu sirdis varētu tikt šķīstītas” (Mosijas 4:2; izcēlums pievienots). Kad viņi bija lūgušies, Tas Kungs atbildēja uz viņu divdaļīgo lūgumu. Vispirms „Tā Kunga Gars nāca pār viņiem, un viņi tika piepildīti ar prieku, saņēmuši savu grēku piedošanu un esot ar mierīgu sirdsapziņu” (Mosijas 4:3).
Redzot, ka viņa tautai bija iestājusies „remisija”, ķēniņš Benjamīns mudināja viņus saņemt pilnīgu dziedināšanu, mācot viņiem, kā saglabāt grēku piedošanu (skat. Mosijas 4:11–30). „Ja jūs to visu darāt,” viņš apsolīja, „jūs vienmēr priecāsities un būsit piepildīti ar Dieva mīlestību, un vienmēr saglabāsit savu grēku piedošanu” (Mosijas 4:12).
Tauta ticēja un apņēmās ievērot ķēniņa Benjamīna vārdus, pēc kā Tas Kungs atbildēja uz viņu lūgšanas otro daļu — lai „[viņu] sirdis varētu tikt šķīstītas”. Pateicībā un slavēšanā tauta izsaucās: „Tā Visuvarenā Kunga [Gars ir] radījis mūsos jeb mūsu sirdīs varenu pārmaiņu, ka mums vairs nav tieksmes darīt ļaunu, bet nepārtraukti darīt labu” (Mosijas 5:2). Ķēniņš Benjamīns paskaidroja, ka šī varenā pārmaiņa nozīmēja, ka viņi ir dzimuši no Dieva (skat. Mosijas 5:7).
„Kā tas ir paveikts?”
Pravietis Alma mācīja, ka mums ir jānožēlo grēki un jāpiedzimst no jauna — jāpiedzimst no Dieva, tiekot izmainītiem sirdī (skat. Almas 5:49). Ja mēs turpināsim nožēlot grēkus, Tas Kungs paņems prom visus mūsu grēkus un Viņš paņems prom to, kas mums dabiski liek vai ļauj grēkot. Bet, Ēnosa vārdiem runājot: „Kungs, kā tas ir paveikts?”(Ēnosa 1:7). Atbilde ir vienkārša, tomēr pilnīga un mūžīga. Tiem, kas ir dziedināti no jebkāda stāvokļa, fiziska vai garīga, Tas Kungs ir paziņojis: „Tava ticība darījusi tevi veselu” (skat. Marka 5:34; Ēnosa 1:8).
Varenā sirds pārmaiņa, ko pieredzēja Alma, tika paveikta „saskaņā ar viņa ticību”, un viņa sekotāju sirdis tika izmainītas, kad viņi „paļāvās uz patieso un dzīvo Dievu” (Almas 5:12, 13). Ķēniņa Benjamīna tautas sirdis tika „[izmainītas] caur ticību [Glābēja] Vārdam” (Mosijas 5:7).
Lai mums būtu šāda ticība un lai mēs uzticētos Tam Kungam no visas sirds, mums ir jādara tas, kas vada uz ticību, un tad jādara tas, uz ko vada ticība. Starp daudzajām lietām, kas vada uz ticību, šīs sirds pārmaiņas kontekstā, Tas Kungs ir uzsvēris gavēšanu, lūgšanu un Dieva vārdu. Un, lai arī ticība vada uz daudz ko, grēku nožēlošana ir tās pirmais auglis.
Apdomājiet tālāk dotos divus pantus no Helamana grāmatas, kas iezīmē šos principus. Vispirms mēs lasām par cilvēkiem, kas „gavēja un lūdza bieži, un kļuva … stingrāki un stingrāki savā ticībā Kristum, … līdz pat viņu siržu šķīstīšanai un iesvētīšanai, šī iesvētīšana nāca dēļ viņu siržu atdošanas Dievam” (Helamana 3:35). Tad no pravieša Samuēla, lamanieša, mēs mācāmies: „[Svētie Raksti, jā, svēto praviešu pravietojumi … ved … pie ticības Tam Kungam un pie grēku nožēlošanas, šī ticība un grēku nožēlošana izraisa pārmaiņu sirdī” (Helamana 15:7).
Paļaujieties uz Dievu
Šeit mums vajadzētu apstāties un atzīt, ka šī varenā pārmaiņa, par kuru mēs runājam, tiek paveikta mūsos; un mēs neesam tie, kas to paveic. Mēs varam nožēlot grēkus, izmainīt savu uzvedību vai attieksmi, pat savas vēlmes un uzskatus, taču izmainīt savu dabu ir pāri mūsu spēkiem un spējām. Lai šī varenā pārmaiņa varētu notikt, mēs pilnībā paļaujamies uz Visuvareno Dievu. Tas ir Viņš, kas žēlīgi šķīsta mūsu sirdi un izmaina mūsu dabu „pēc tam, kad esam izdarījuši visu, ko varam” (2. Nefija 25:23). Viņa uzaicinājums ir nemainīgs un drošs: „[Nožēlojiet grēkus un nāciet] pie Manis ar patiesu sirdi, un Es dziedināšu [jūs]” (3. Nefija 18:32; izcēlums pievienots).
Kad mēs tiekam dziedināti no sava grēcīguma, mēs kļūstam „[izmainīti no sava miesīgā un kritušā stāvokļa uz taisnīguma stāvokli … kļūdami Viņa dēli un meitas; un tā [mēs] topam jaunas radības” (Mosijas 27:25, 26). Mūsu sejas izstaro Kristus gaismu. Turklāt Svētie Raksti mums vēsta, ka „ikviens, kas no Dieva dzimis, negrēko” (1. Jāņa 5:18). Tas ir tā ne tāpēc, ka mēs nespētu grēkot, bet tāpēc, ka grēkošana vairs nav mūsu dabā. Tā patiesi ir varena pārmaiņa.
Būtu jāatceras, ka varenas sirds pārmaiņas pieredzēšana ir process, kas notiek laika gaitā, un tas nav kāds konkrēts brīdis. Šī pārmaiņa parasti ir pakāpeniska, dažkārt nemanāmi pieaugoša, taču tā ir reāla, tā ir spēcīga, un tā ir nepieciešama.
Ja jūs vēl neesat pieredzējuši šādu varenu pārmaiņu, es jums pajautātu: Vai jūs esat nožēlojuši grēkus un saņēmuši savu grēku piedošanu? Vai jūs studējat Svētos Rakstus? Vai jūs gavējat un bieži lūdzat, lai kļūtu stingrāki un stingrāki ticībā Kristum? Vai jums ir pietiekami ticības, lai paļautos uz To Kungu no visas sirds? Vai jūs nelokāmi stāvat šajā ticībā? Vai jūs uzmanāt savas domas, vārdus un darbus un ievērojat Dieva baušļus? Ja jūs tā darīsiet, jūs vienmēr priecāsities un būsit piepildīti ar Dieva mīlestību, un vienmēr saglabāsit savu grēku piedošanu. Un, ja jūs paliksiet remisijas stāvoklī, jūs tiksiet dziedināti, izārstēti un izmainīti!
Jēzum Kristum ir spēks šķīstīt mūs no mūsu grēkiem un arī dziedināt mūs no mūsu grēcīguma. Viņam ir vara izglābt, un tālab Viņam ir vara izmainīt. Ja mēs atdosim Viņam savu sirdi, izrādot ticību un veicot visas izmaiņas, kuras spējam veikt, Viņš izrādīs Savu spēku mūsos, lai īstenotu šo vareno sirds pārmaiņu (skat. Almas 5:14).