2020
Es ticu svētajiem solījumiem
2020. gada aprīlis


Vietējās ziņas

Es ticu svētajiem solījumiem

Esmu pilns bijības pret Tēvu un Dēlu, un Svēto Garu, kad domāju par Augšāmcelšanos, jo Viņi zina par mani vairāk nekā es pats. Es baidos no Viņu godības.

Es ticu Tēva mīlestības diženumam. Pirms pievienojos Baznīcai, manā dzīvē nebija ne baznīcas, ne evaņģēlija. Tomēr es tik un tā tiku svētīts un spēju pārvarēt nopietnas slimības, problēmas un apstākļus, kuros laicīgās iestādes būtu padevušās. Grēku nožēlas dēļ es tagad esmu pilnīgs pretstats tam, kas biju. Es jūtu nepieciešamību palīdzēt citiem, priecājos par viņu panākumiem un sēroju to dēļ, kas pārkāpj Dieva likumus. Tajā pašā laikā es ticu neierobežotai piedošanai caur kristīšanos. Mūsu pravieši ir runājuši par to, tad kāpēc mums viņiem neticēt? Es ticu svētajiem solījumiem, ko Tēvs ir devis, ka pēc augšāmcelšanās mēs Viņus redzēsim pilnā godībā un varenībā. Tas būs kaut kas vairāk, ko spējam iedomāties. Tas būs fantastiski.

Es priecājos, ka varu doties vēl vienā misijā uz Somijas templi, uz mūsu Tēva namu, lai varētu kaut ko darīt, palīdzot Viņa darbā — saistīt ģimenes. Man ir ļoti žēl, ka netiek izprasts darbs, ko mēs gatavojamies darīt. Es ticu, ka Tēvs un Viņa Dēls būs apmierināti ar manu misiju.

Pāvila vēstulē Titam 3:4-6 ir teikts: „Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem, Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju.”

Es esmu ļoti pateicīgs, ka Dievs mani izdziedināja no manām slimībām, kad man teica, ka man ir tikai daži mēneši, lai dzīvotu. Es esmu pateicīgs, ka mani izdziedināja no poliomielīta — man jau bija uzrakstīta miršanas apliecība (kas ir manā albumā), kaut arī uz tās nav ārsta paraksta — un no insulta un tam sekojošās triekas. Man ir liecība, ka tas bija Dievs, kurš man palīdzēja toreiz un ir palīdzējis man arī vēlāk daudzas reizes. Piemēram, kad mans suns tika atdzīvināts pēc tam, kad to nāvējoši notrieca automašīna. Pateicoties kopīgai lūgšanai ar misionāriem, viņš tika atdzīvināts un nodzīvoja vēl četrus gadus. Pieci cilvēki bija tam liecinieki.

Šo liecinieku dēļ esmu pilnīgi pārliecināts, ka augšāmcēlies es varēšu sajust prieka pilnību un laimi, kad redzēšu Jēzu Kristu, mūsu Glābēju un Pestītāju, Tēva Pirmdzimto. Es Viņa priekšā esmu pazemīgs un pateicīgs.