Tāpeʼa māite ma te ʼāueue ʼore i te faʼaroʼo i te Mesia

Nā Elder D. Todd Christofferson

Nō te pupu nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo

Former Official portrait of Elder D. Todd Christofferson of the Quorum of the Twelve Apostles, 2008. Replaced March 2020.

Nō te tāpeʼa māite ma te ʼāueue ʼore i te faʼaroʼo i te Mesia e tītauhia ʼia tomo te ʼevanelia a Iesu Mesia i roto i te ʼāʼau ʼe te vārua o te taʼata tātaʼitahi.

I roto i te ʼāʼamu nō te Faufaʼa Tahito, tē taiʼo nei tātou i te mau taime a faʼatura ai te mau tamariʼi nō ’Īserā’ela i tā rātou fafauraʼa e Iehova ʼe a haʼamori ai iāna, ʼe te tahi atu mau taime ‘ua tauʼa ʼore rātou i taua fafauraʼa ra ’e ‘ua haʼamori hoʼi i te mau ’īdolo ʼaore rā ia Baalima.¹

ʼUa riro te hau hui ariʼi nō Ahaba ’ei hōʼē o te mau tau tāivaraʼa i roto i te bāsileia apato’erau nō ’Īserā’ela. ʼUa parau te peropheta Elia i te hōʼē taime i te ariʼi Ahaba ʼia haʼaputuputu i te nūnaʼa nō ’Īserā’ela ʼe te mau peropheta ʼaore rā te mau tahu’a nō Baala i te mouʼa Karemela. I tō te nūnaʼa haʼaputuputuraʼa mai, nā ō atura Elia ia rātou, « mai te aha te maoro o tena nā fe’a’a-piti-ra ? [ʼoia hoʼi, « a fea ʼoutou e faʼaoti hope ai ? »] O Iehova te Atua ra, ʼa peʼe iāna ; o Baala, ʼa peʼe iāna. ʼAita aʼera te mau taʼata atoʼa ra i parau noa mai ».² Nō reira ʼua faʼaue aʼe ra Elia iāna iho ʼe te mau pereopheta a Baala ’ia tāpūpūhia te hōʼē pua’atoro oni ʼe a tuʼu atu ai i te reira i niʼa i te vahie nō tā rātou iho mau fata, « ’eiaha rā e auahi e tu’uhia i raro aʼe ».³ I muri iho, « ’a ta’u ai ʼoutou i te iʼoa o tō ʼoutou mau atua, ’e ’a ta’u ai hoʼi au i te iʼoa o Iehova, ’e te Atua i parau mai i te hopoiraʼa mai i te auahi, ʼoia te Atua. ʼUa parau mai ra te mau taʼata atoʼa, nā ō mai ra, e parau maitaʼi taua parau ra ».⁴

Tē haʼamanaʼo nei ʼoutou e ʼua tuo te mau tahuʼa nō Baala i tō rātou atua e rave rahi mau hora ’ia tono mai i te auahi, « ʼaita rā e reo, ʼaita e parau, ʼaore rātou i haʼapaʼohia mai ».⁵ ’Ia tae ra i te taime nō Elia, ʼua tātaʼi ʼoia i te fata a te Fatu tei parari, ʼua hōhora ihora i te vahie ʼe tuʼu atu ra i te tusia i niʼa, ʼe faʼaue ihora ē ʼia faʼararihia te tāʼātoʼaraʼa i te pape ’eiaha hōʼē noa taime, ʼaore e piti taime, e toru rā taime. ʼAore e taiāraʼa ē e ʼore roa e nehenehe iāna ʼaore rā te tahi atu mana taʼata ʼia tuʼama i te auahi.

« ʼUa tae aʼera i te hopoiraʼa i te tusia ahiahi ra, ʼua haʼafātata mai ra taua peropheta ra o Elia, ʼua nā ’ō aʼera, e te Atua nō Aberahama, e nō Isaaka, ʼe nō ’Īserā’ela, e Iehova, e faʼaʼite mai ʼoe i teie nei mahana, e ʼo te Atua i ’Īserā’ela nei, ʼo vau tō ʼoe tāvini, e nō te mea, ʼua faʼauehia mai au e ʼoe ra i rave ai au i taua mau mea atoʼa nei…

« ʼUa māʼiri mai ra te auahi a Iehova, pau ihora te tusia tāʼauahi, ʼe te rāʼau, ʼe te ’ōfaʼi, ʼe te repo, e mai te mea mitihia ra taua pape ra i roto i te vāhi poʼopoʼo ra.

« E ʼite aʼera te mau taʼata atoʼa ra i te reira, ʼua tīpapa ihora i raro te mata ; ʼua nā ’ō aʼera, o Iehova, ʼoia te Atua ; o Iehova, ʼoia te Atua ».⁶

I teie mahana e parau mai paha Elia :

• Tē ora ra te Atua, tō tātou Metua i te Ao ra, ʼaore rā ʼaita, mai te mea ē tē ora nei ʼoia, ʼa haʼamori iāna.

• O Iesu Mesia ānei te Tamaiti a te Atua, te tāraʼehara nō te taʼata nei tei tiʼafaʼahou, ʼaore rā ʼaita, mai te mea e ’ē, ʼa peʼe iāna.

• E parau a te Atua ānei te Buka a Moromona, ʼaore rā ʼaita, mai te mea e ’ē, « ʼa haʼafātata atu i te Atua nā roto i te [tuatāpaparaʼa] ʼe te haʼapaʼoraʼa i tāna mau haʼapiʼiraʼa ».⁷

• ʼUa ʼite ʼe ʼua paraparau ānei Iosepha Semita i te Metua ʼe te Tamaiti i taua mahana nō te tau tupuraʼa rāʼau ra nō te matahiti 1820, ʼaore rā ʼaita, mai te mea ʼua nā reira ʼoia, e peʼe i te tiʼaraʼa peropheta, ʼe tae noa atu i te mau tāviri nō te tāʼatiraʼa tāʼu o Elia i tuʼu atu i niʼa iho iāna.

I roto i te ʼāmuiraʼa rahi tei tupu iho nei, ʼua parau te peresideni Russell M. Nelson : « ʼAita ʼoutou i tītauhia ’ia ui e aha te parau mau [hiʼo Moroni 10:5]. ’Aita e faufa’a ’ia ui ’outou ’o vai te ti’aturi hau a’e. E mea nā roto i te heheura’a o te ta’ata iho, e fāri’i ai ’outou iho i tō ’outou iho ’ite ē, e parau a te Atua te Buka a Moromona, e peropheta ’o Iosepha Semita ’e e Ēkālesia teie nā te Fatu. Ta’a ’ē noa atu tā verā ma e parau ’e e rave, ’aita e ta’ata e nehenehe e rave ’ē i te hō’ē ’ite nō ni’a i te parau mau i fa’a’itehia i tō ’outou ’ā’au ’e i tō ’outou ferurira’a ».⁸

I tō Iakobo fafauraʼa ē e « hōroʼa hua mai te Atua i te maitaʼi i te taʼata atoʼa » o te ʼimi i tōna ra paʼari,⁹ ʼua faʼaara atoʼa ’oia :

« E ani rā ʼoia ma te faʼaroʼo, ʼeiaha e fēʼaʼa. O tei fēʼaʼa ra, e au ïa i te aru miti i patuhia e te mata’i e feto’ito’i a’era.

ʼEiaha hoʼi te reira taʼata e mana’o ē, e faufaʼa tāna e noaʼa i te Fatu ra

E taʼata ʼāʼau piti ïa, ʼe te pāpū ʼore i tōna atoʼa ra mau haereʼa ».¹⁰

ʼUa riro tō tātou Faʼaora i te tahi atu pae ʼei hiʼoraʼa maitaʼi nō te pāpūraʼa. ʼUa parau ʼoia, « ʼAore te Metua i faʼarue noa iāʼu ’o vau anaʼe ra, e ʼaore ho’i au i faʼaea i te rave i te mea e māuruuru ai ʼoia ra ».¹¹ ʼA feruri na i teie mau faʼaʼiteraʼa nō roto mai i te mau pāpaʼiraʼa moʼa nō te mau tāne ʼe te mau vahine tei tāpeʼa māite ma te ʼāueue ʼore mai te Faʼaora.

« ʼUa faʼafāriuhia mai rātou nā roto i te faʼaroʼo mau ; ʼaita roa atu ïa rātou e faʼaru’e i te reira, e feiā mau pāpū hoʼi rātou, ’e te ʼāueue ʼore, e te au roa tō rātou manaʼo i te haʼapaʼo itoito i te mau faʼaue a te Fatu ra ».¹²

« ʼUa pāpū tō rātou manaʼo, ʼe ʼua tiʼaturi noa rātou i tō rātou Atua ».¹³

« ’E inaha, o ʼoutou iho te ʼite, i ʼitea nā hoʼi te reira ia ʼoutou, o rātou te tae i te ʼite i te parau mau…’o tei tāpeʼa māite ïa ma te ʼāueue ʼore i te faʼaroʼo ’e te mea i ti’amā ai rātou ra ».¹⁴

« Mau pāpū māite atura rātou i tā te mau ʼāposetōlo i haʼapiʼi ra, ’e te ʼāmui-māite-raʼa, ʼe te vahiraʼa i te pāne, ʼe te pureraʼa hoʼi ».¹⁵

Nō te tāpeʼa māite ma te ʼāueue ʼore i roto i te faʼaroʼo i te Mesia e tītauhia, ʼia tomo te ʼevanelia a Iesu Mesia i roto i te ʼāʼau ʼe te vārua o te taʼata tātaʼitahi, ʼoia hoʼi e riro mai te ʼevanelia ʼeiaha noa mai te hōʼē o te mau mana e rave rahi i roto i te oraraʼa o te hōʼē taʼata, ʼe haʼapūraʼa taʼa ʼē rā nō tōna oraraʼa ʼe tōna huru. ’Ua parau te Fatu ē :

« ʼEi ʼāʼau ʼāpī tāʼu e hō atu ia ʼoutou na, e vārua ʼāpī tāʼu e tuʼu i roto ia ʼoutou ; e nāʼu e ʼīriti i te ʼāʼau ’ōfaʼi i roto ia ʼoutou na, e nāʼu e hōroʼa i te ʼāʼau marū.

« E nāʼu e tuʼu i tā’u vārua i roto ia ʼoutou, ʼia haere ʼoutou nā tāʼu ra haʼapaʼoraʼa, ʼe e haʼapaʼo ʼoutou i tāʼu ra faʼaauraʼa, ’e e rave.

« E… ʼei taʼata ʼoutou nōʼu, ʼe ʼei Atua hoʼi au nō ʼoutou ».¹⁶

Teie te fafauraʼa tā tātou e rave i tō tātou bāpetizoraʼa ʼe i roto i te ʼōroʼa nō te hiero. ʼAita rā te tahi i fāriʼi hope roa i te ʼevanelia a Iesu Mesia i roto i tō rātou oraraʼa. Noa atu, mai tā Paulo i parau, e ʼua « tanuhia rātou e [te Mesia] i te bāpetizoraʼahia », tē ʼere noa ra rātou i te tufaʼa e « mai te Mesia i faʼatiʼahia i te poheraʼa ra… ʼia haʼapaʼo atoʼa tātou… i te haereʼa e au i te [hōʼē] ora ʼāpī ».¹⁷ ʼAita ā te ʼevanelia i faʼataʼa atura ia rātou. ’Aita ā rātou i fa’atumuhia i ni’a i te Mesia. E māʼiti’iti rātou i te mau haʼapiʼiraʼa tumu ʼe te mau faʼaue tā rātou e peʼe ’e te vāhi ʼe te taime e tāvini ai rātou i roto i te ʼĒkālesia. Nā roto rā i te haʼapaʼo-tiʼa-raʼa i tā rātou mau fafauraʼa e ʼape ai te mau taʼata tei « māʼitihia ’ia au i te fafauraʼa »¹⁸ i te haʼavare ʼe ʼia vai ʼāueue ʼore i te faʼaroʼo i te Mesia.

Tē ʼite nei te rahiraʼa o tātou i teie taime ē tei niʼa rātou i te ʼēʼa i rotopū i te hōʼē ʼohiparaʼa turaʼihia ’e te tōtaiete i roto i te mau peu o te ʼevanelia ʼe te hōʼē oraraʼa tei tupu māite mai te Mesia ra te huru i faʼatumuhia i niʼa i te hinaʼaro o te Atua. I te tahi vāhi nō taua ʼēʼa ra, e tomo te parau ʼāpī o te ʼevanelia a Iesu Mesia i roto i tō tātou ʼāʼau ʼe e fatu i tō tātou vārua. Eʼita te reira e tupu tāʼue noa, e tiʼa rā ia tātou ’ia nuʼu atu i taua huru haʼamaitaʼihia ra.

E mea fifi ʼe tē faufa’a ra ’ia vai māite ma te ʼāueue ʼore ʼia ʼite anaʼe tātou ia tātou iho i te tāmahia « i roto i te umu o te maʼi ra »,¹⁹ te tahi mea ’o te tae ʼoiʼoi mai ʼaore rā i muri mai ia tātou pāʼātoʼa i roto i te tāhuti nei. ʼAhani ʼaita e Atua, e riro teie mau ʼohipa pōuri i te arataʼi atu i te tārereraʼa, te hepohepo, ʼe te ooroaia. Mai te mea tē vai ra te Atua, e mono te tāmahanahanaraʼa i te māuiui, te hau i te ʼāhuehue, ʼe te tiʼaturi i te ʼoto. Nā te faʼaea ʼāueue ʼore i roto i te faʼaroʼo i te Mesia e ’āfaʼi mai i tōna aroha tauturu ʼe te pāturu.²⁰ E taui te tāmataraʼa ’ei haʼamaitaʼiraʼa ’e mai te mau parau a Isaia, « hōro’a atu … te ’una’una ’ei mono i te rehu auahi ».²¹

E faʼahiti au e toru hiʼoraʼa tāʼu i ʼite maitaʼi.

Tē vai ra hōʼē vahine e māuiui nei i te hōʼē maʼi haʼaparuparu tāmau, ’o te māuiui noa, noa atu te rapaʼauraʼa a te taote, te mau haʼamaitaʼiraʼa autahuʼaraʼa, ʼe te haʼapaeraʼa māʼa ’e te mau pure. Tera rā, ʼaita roa tōna faʼaroʼo i te mana o te pure ʼe te aroha o te Atua nōna i iti mai. E tāmau noa ʼoia i te haere i mua i te mau mahana atoʼa (’e i te tahi taime i te mau hora atoʼa) ma te tāviniraʼa i roto i te ʼĒkālesia ʼe, nā muri i tāna tāne faʼaipoipo, te haʼapaʼoraʼa i tōna ʼutuāfare ʼāpī, te ʼataʼatara’a mai tāna e nehenehe. E mea hōhonu tōna aroha nō vetahi ē, tāmāhia nā roto i tōna iho māuiui, ’e e mea pinepine ʼoia i te hōroʼa i tōna iho ora i te aupururaʼa ia vetahi ’ē. Tē tāmau noa ra ʼoia ma te ʼāueue ʼore, ’e e ʼoaʼoa te taʼata e ti’a nā piha’i iho iāna.

ʼUa hitimahuta te hōʼē taʼata tei paʼari i roto i te ʼĒkālesia, tei tāvini ʼei misiōnare rave tāmau, ʼe tei faʼaipoipo i te hōʼē vahine nehenehe, ʼa haʼamata ai te tahi o tōna mau taeaʼe ʼe tuahine i te faʼahapahapa i te ʼĒkālesia ʼe i te pereopheta Iosepha Semita. I muri aʼe i te hōʼē taime ʼua faʼaru’e rātou i te ʼĒkālesia ʼe ʼua tāmata i te tāparu iāna ’ia peʼe atu. Mai te tupu pinepine nei i roto i teie huru ʼohipa, ʼua hāpono rātou iāna i te mau pāpaʼiraʼa, te mau hōhoʼa, ʼe te mau videos tei hāmanihia ʼe te feiā faʼahapa, te rahiraʼa o rātou e mau melo tahito nō te ʼĒkālesia. ʼUa tahitohito tōna mau taeaʼe ’e mau tuahine i tōna faʼaroʼo, ma te parau atu iāna ē e taʼata vare noa ʼoia ʼe ʼua haʼavarehia ʼoia. ʼAita tāna e mau pāhonoraʼa i tā rātou mau parau ato’a, ’e ʼua haʼamata tōna faʼaroʼo i te paruparu i raro aʼe i te pātoʼiraʼa tuʼutuʼu ʼore. ʼUa feruri ʼoia, e tiʼa paha iāna ’ia faʼaea i te haere i te fare pureraʼa. ʼUa paraparau ʼoia i tāna vahine faʼaipoipo. ʼUa paraparau ’oia i te mau taʼata tāna i tiʼaturi. ʼUa pure ʼoia. ʼA feruri noa ai ʼoia i roto i teie feruriraʼa ʼāhuehue, ʼua haʼamanaʼo ʼoia i te mau taime ʼua ʼite ʼoia i te Vārua Maitaʼi ʼe ʼua fāriʼi ʼoia i te hōʼē ʼiteraʼa nō te parau mau nā roto i te Vārua. ʼUa faʼaoti aʼera ʼoia, « mai te mea e mea parau tiʼa vau iāʼu iho, e tiʼa iāʼu ʼia fāriʼi ē ʼua haʼaputapū mai te Vārua iāʼu hau atu i te hōʼē taime ʼe e mea mau te ʼiteraʼa a te Vārua ». ʼUa ʼite faʼahou ʼoia i te hōʼē manaʼo ʼoaʼoa ’e te hau tei faʼaʼāpīhia ’o tei ʼitehia e tāna vahine faʼaipoipo ʼe mau tamariʼi.

ʼUa ʼoto te hōʼē tane ʼe te hōʼē vahine faʼaipoipo tei tāmau noa ma te ʼoaʼoa i te peʼe i te aʼo a te mau taeaʼe i roto i tō rāua oraraʼa i mua i te fifi tā rāua i faʼaruru nō te fānau i te mau tamariʼi. E rave rahi faufaʼa moni tā rāua i haʼamauʼa nō te ʼohiparaʼa i piha’i iho i te mau taote ʼaravihi ʼe, i muri mai i te hōʼē taime, ʼua haʼamaitaʼihia rāua e te hōʼē tamaiti. Tera rā, i muri mai hōʼē matahiti, ʼua pēpē te aiū i roto i te hōʼē ʼati purūmu, ’aita hō’ē ta’ata i hape i roto, ’ua vaiiho mai rā īana i roto i te moeari, a te tahi pēpē rahi i roto i te roro. ʼUa fāriʼi ʼoia i te rapaʼauraʼa maitaʼi roa aʼe, eʼita rā e nehenehe i te mau taote ’ia faʼaʼite e aha te mea e tupu mai. E au ra ē ʼua rave-ʼē-hia atu te tamaiti, tā teie tāne ʼe vahine i haʼa ʼe i pure pūai ʼia faʼahaere mai i te ao nei, e ʼaita rāua i ʼite e faʼahoʼi-fa’ahou-hia mai ānei ʼoia ia rāua ra. Tē fifi nei rāua i teienei i te ʼaupururaʼa i te mau hinaʼaro tumu o tā rāua aiū ’a haʼapaʼo noa ai i tā rāua mau hōpoiʼa. I roto i teie taime fifi rahi, ʼua fāriu atu rāua i te Fatu. Tē tiʼaturi nei rāua i « te māʼa i te mau mahana atoʼa » tā rāua e fāriʼi nō ō mai iāna ra. ʼUa tauturuhia rāua e te mau hoa ʼe te ʼutuāfare tei ’ī i te aroha ʼe ʼua haʼapūaihia rāua e te mau haʼamaitaʼiraʼa autahuʼaraʼa. ʼUa haʼafātata atu rāua i te tahi ʼe te tahi, e mea hōhonu ʼe e mea hope aʼe tō rāua tāʼatiraʼa eʼita roa paha e noaʼa nā roto i te tahi ʼē atu rāveʼa.

I te 23 nō Tiurai 1837, ʼua faʼatae te Fatu i te hōʼē heheuraʼa i te peresideni nō te Tino ’Ahuru Ma Piti ’āpōsetolo i taua taime ra, o Thomas B. Marsh. Tei roto i reira teie mau parau :

« ’E ʼa pure nō tō ʼoe mau taeaʼe nō te Tino ʼAhuru ma Piti. ʼA aʼo pūai atu ia rātou nō tōʼu nei iʼoa, ʼe ʼa tuʼu atu ʼia aʼohia rātou nō tā rātou mau hara atoʼa ra, e ʼia vai itoito noa ’oe i mua iāʼu i tōʼu nei iʼoa.

« ’E i muri aʼe i tā rātou mau faʼahemaraʼa, ’e te mau ʼati e rave rahi ra, inaha, nāʼu, o te Fatu, e tītau atu ia rātou, e mai te mea e ʼore rātou e faʼaʼetaʼeta i tō rātou ʼāʼau, ʼe tō rātou aʼi hoʼi iāʼu nei, e faʼafāriuhia mai rātou, ’e e faʼaora mai au ia rātou ».²²

Tē tiʼaturi nei au ē e tano te mau parau tumu tei faʼahitihia i roto i teie mau ʼīrava ia tātou pāʼātoʼa. Te mau faʼahemaraʼa ʼe te mau ʼati tā tātou e faʼaruru nei, ʼe te tahi atu mau tāmataraʼa tā te Fatu i ʼite e mea tano i te tuʼu mai, e nehenehe e arataʼi i tō tātou faʼafāriuraʼa ʼe faʼaoraraʼa hope roa. E tupu rā te reira mai te mea, e mai te mea anaʼe, eʼita tātou e faʼaʼetaʼeta i tō tātou ʼāʼau ʼaore rā e faʼaʼetaʼeta i tō tātou aʼi iāna. Mai te mea e tāpea ʼe e vai ʼāueue ʼore tātou, noa atu e aha te tupu mai, e faʼatupu tātou i te faʼafāriuraʼa tā te Faʼaora i ʼōpua ’a parau ai ʼoia ia Petero, « ʼia faʼafāriuhia mai ʼoe ra, ʼa faʼaitoito i tō mau taeaʼe »,²³ te hōʼē faʼafāriuraʼa hope e ʼore roa e nehenehe e tātara. Te faʼaoraraʼa i fafauhia mai ’o te tāmāraʼa ʼe te haʼamoʼaraʼa i tō tātou vārua hara, faʼariroraʼa ia tātou ʼei mea moʼa.

Tē haʼamanaʼo nei au i te aʼo a tō mātou metua vahine : « ʼA ʼāmu i tā ʼoe mau pota ; ’ei maitaʼi nō ’oe ». E mea tano tō tātou mau metua vahine, ʼe ’ia au i te parau nō te vai ʼāueue-ʼore-noa-raʼa i te faʼaroʼo, « te ʼāmuraʼa i tā ʼoe mau pota » ’o te pure tāmau ïa, te taiʼoraʼa i te mau pāpaʼiraʼa moʼa i te mau mahana atoʼa, te tāvinira’a ʼe te haʼamoriraʼa i te fare pureraʼa, te ʼāmuraʼa i te ʼōroʼa ma te parau tiʼa i te mau hepetoma atoʼa, te hereraʼa i tō taʼata tupu, ʼe te amoraʼa i tā ʼoutou sātauro nā roto i te haʼapaʼoraʼa i te parau a te Atua i te mau mahana atoʼa.²⁴

ʼA haʼamanaʼo noa i te fafauraʼa nō te mau mea maitaʼi e tae mai, i teienei ʼe a muri atu, nō rātou o te tāpeʼa māite ma te ʼāueue ʼore i te faʼaroʼo i te Mesia. ʼA haʼamanaʼo i te « ora mure ʼore, ʼe te ʼoaʼoa o te feiā moʼa ».²⁵ « E ʼoutou atoʼa tei mā te ʼāʼau, ʼa faʼateitei na i tō ʼoutou upoʼo i niʼa ʼia noaʼa te parau māuruuru a te Atua ra, ʼia faʼa’īhia i tōna ra aroha ; ʼua tiʼa hoʼi īa ia ʼoutou ia mau pāpū tō ʼoutou ʼāʼau, ʼe a muri noa atu ».²⁶ I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.

Fa’ata’ara’a

1. Hi’o i te Fa’atoro Parau a te Bibilia, « Baala ».

2. 1 Te mau Ari’i 18:21.

3. 1 Te mau Ari’i 18:23.

4. 1 Te mau Ari’i 18:24.

5. 1 Te mau Ari’i 18:29.

6. 1 Te mau Ari’i 18:36, 38-39.

7. ’Ōmuara’a o te Buka a Moromona.

8. Russell M. Nelson, « Heheura’a nō te ’Ēkālesia, heheura’a nō tō tātou orara’a », Liahona, Mē 2018, 95.

9. Hi’o Iakobo 1:5.

10. Iakoba 1:6-8.

11. Ioane 8:29 ; tu’uhia te ha’apāpūra’a.

12. 3 Nephi 6:14 ; hi’o ato’a Alama 27:27.

13. Alama 57:27.

14. Helamana 15:7-8.

15. Te mau ’Ohipa 2:42.

16. Ezekiela 36:26-28 ; hi’o ato’a 2 Korinetia 3:3.

17. Roma 6:4.

18. Hi’o Iosepha Semita—Mataio 1:22-23 ; hi’o ato’a Mataio 24:24-25.

19. 1 Nephi 20:10 ; hi’o ato’a Isaia 48:10.

20. Mai tā te Fatu i parau i te hōʼē Iosepha Semita e 22 matahiti te paʼari i muri aʼe i te moʼeraʼa te tufaʼa i ’īritihia nō te Buka a Moromona : « E ʼere i te mea tiʼa ʼia rahi aʼe tō ʼoe riʼariʼa i te taʼata nei i tō mātaʼu i te Atua… ’Ua faʼatoro mai ʼoia i tōna rima ʼei tauturu nō ʼoe i te mau ’ihe auahi atoʼa a te ʼenemi ra ; ʼe ʼua vai noa mai ïa ʼoia i piha’i iho ia ʼoe i te mau taime peʼapeʼa atoʼa ra » (Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 3:7-8). ʼUa faʼaʼite pāpū mai o Alama i muri aʼe i tōna faʼafāriuraʼahia « e i tauturuhia hoʼi au, ’a roʼohia ai au i te ʼati ʼe te mau huru ʼahoʼaho ra, ʼe te mau huru pohe atoʼa ra ; nā te Atua vau i faʼaora atu i te tāpeʼaraʼa, ʼe te ruʼuruʼuraʼahia, ʼe te pohe ; ’e te tiʼaturi māite noa ra vau iāna, e nāna ïa e faʼaora ā iāʼu nei. ’E te ʼite nei au ē, e faʼatiʼahia mai au iāna ʼia tae i te mahana hopeʼa ra, ʼia pārahi au e ōna ra ma te hanahana » (Alama 36:27-28).

21. Isaia 61:3.

22. Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 112:12-13.

23. Luka 22:32.

24. Hi’o Luka 9:23 ʼUa faʼahaʼamana’o mai te peresideni Russell M. Nelson ia tātou ē, « ’aita e mea e ha’avētea a’e i te ra’i maori rā te ’āmuira’a te ti’amā rahi a’e, te ha’apa’o-ti’a-ra’a, te ’imi-ʼūʼana-ra’a, te ʼāmuraʼa i te mau mahana atoʼa i te parau a te Mesia i roto i te Buka a Moromona [hiʼo 2 Nephi 32:3], ’e te fa’ata’ara’a i te taime pinepine nō te ’ohipa hiero ’e te ’ā’amu ’utuāfare » (« Heheura’a nō te ’Ēkālesia, heheura’a nō tō tātou orara’a », 95).

25. Enosa 1:3.

26. Iakobo 3:2.