16. nodaļa: Laulība — mūžīga partnerība
    Footnotes

    16. nodaļa

    Laulība — mūžīga partnerība

    „Dzīves dižākā partnerība ir laulībā — attiecībās, kurām ir ilgstoša un mūžīga nozīme.”

    No Hovarda V. Hantera dzīves

    Kad Hovards V. Hanters bija 20 gadus vecs, Baznīcas deju pasākumā Losandželosā, Kalifornijas štatā, viņš satika Klēru Džefsu, kas bija atnākusi uz pasākumu kopā ar vienu no viņa draugiem. Pēc dejām daži jaunie pieaugušie devās pastaigā gar okeānu. Hovards pazaudēja savu kaklasaiti, un Klēra pieteicās kopā ar viņu pludmalē palīdzēt to atrast. Vēlāk Hovards teica: „Nākamajā reizē es gāju kopā ar Klēru, un [mans draugs] devās kopā ar kādu citu.”1

    Nākamajā gadā viņi sāka nopietni satikties, un gandrīz trīs gadus pēc iepazīšanās, kādā pavasara vakarā, Hovards aizveda Klēru uz skaistu vietu, no kurienes bija redzams okeāns. „Mēs [vērojām], kā Klusā okeāna viļņi veļas un sitas pret akmeņiem pilnmēness gaismā,” viņš rakstīja. Tajā vakarā Hovards izteica bildinājumu, un Klēra piekrita. „Tajā vakarā mēs pārrunājām savus plānus,” viņš teica, „[un] pieņēmām daudzus lēmumus un dažas nelokāmas apņemšanās attiecībā uz mūsu dzīvi.”2

    Hovards un Klēra salaulājās Soltleikas templī 1931. gada 10. jūnijā. Turpmāko 52 gadu laikā viņu mīlestība kļuva dziļāka, kad viņi audzināja savus dēlus, kalpoja Baznīcā un stājās pretī grūtībām ar ticību.

    Viņu ģimenē labi varēja saskatīt pāra laimi. Viņu vecākais mazdēls Roberts Hanters teica: „Domājot par vectēvu Hanteru, man prātā vairāk par visu citu nāk mīloša vīra piemērs. … Starp viņiem tiešām varēja sajust mīlestības pilnu saikni.”3

    Prezidenta Hantera mīlestību pret savu sievu īpaši bija redzama, kad viņš rūpējās par viņu pēdējos desmit viņas dzīves gadus, kuros viņa pieredzēja nopietnas veselības problēmas. Kad 1983. gada 9. oktobrī Klēra aizgāja aizsaulē, prezidentam Hanteram tas bija „liels trieciens”.4 Viņš rakstīja, ka dienā, kad viņa nomira, atgriežoties mājās, „māja šķita tik auksta, un, staigājot pa to, viss man atgādināja viņu”.5

    Pēc septiņiem vientulības gadiem 1990. gada aprīlī prezidents Hanters apprecēja Inisu Stentoni. Prezidents Gordons B. Hinklijs izpildīja ceremoniju Soltleikas templī. Prezidentam Hanteram Inisa bija liels mierinājuma un spēka avots, kad viņš kalpoja par Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidentu un Baznīcas prezidentu. Viņa pavadīja viņu daudzos ceļojumus, lai satiktu svētos visā pasaulē.

    Elders Džeimss E. Fausts, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, stāstīja, kāda svētība Inisa bija prezidentam Hanteram: „Pēc [Klēras] nāves sekoja vairāki vientulības gadi, kamēr viņš apprecēja Inisu. Kopā viņi ir dalījušies tik daudzās laimīgās atmiņās un pieredzēs.” Pēc tam, uzrunājot māsu Hanteru, viņš teica: „Mēs esam neizsakāmi pateicīgi tev, Inisa, par tavu pārniecību, mīlestību, ziedošanos un rūpēm par viņu. Tu atgriezi mirdzumu viņa acīs un prieku viņa dzīves un kalpošanas pēdējos gados.”6

    pāris ar templi fonā

    „Templī mēs saņemam augstākos priekšrakstus, kas pieejami vīriešiem un sievietēm, — vīru un sievu saistīšanu kopā uz mūžību.”

    Hovarda V. Hantera mācības

    1

    Laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva noteikta, un tai ir jābūt mūžīgai.

    Tas Kungs ir noteicis mums laulības. Viņš sacīja: „Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa” (Mateja 19:5).7

    Dzīves dižākā partnerība ir laulībā — attiecībās, kurām ir ilgstoša un mūžīga nozīme.8

    Zinot pestīšanas ieceri, vīrietis, kurš ir priesterības nesējs, raugās uz laulību kā uz svētu privilēģiju un pienākumu. Ne vīrietim, ne sievietei nav labi būt vienam. Vīrietis bez sievietes nav pilnīgs. Nedz arī viņi viens bez otra ir spējīgi piepildīt savas radīšanas mērķi (skat. 1. kor. 11:11; Mozus 3:18). Laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva noteikta (skat. M&D 49:15–17). Tikai caur jauno un mūžīgo laulības derību viņi var saņemt mūžīgo svētību pilnību (skat. M&D 131:1–4; 132:15–19).9

    Laulību bieži dēvē par partnerību ar Dievu. Tas nav tikai simbolisks izteiciens. Ja šī partnerība saglabājas spēcīga un aktīva, vīrietis un sieviete mīlēs viens otru, tāpat kā viņi mīl Dievu, un viņu namā valdīs maigums un pieķeršanās, kas nesīs mūžīgus panākumus.10

    Tas Kungs izpildīja pirmo laulību ceremoniju. Tā bija mūžīga laulība, jo, kad notika šī ceremonija, tāda vienība „laiks” nepastāvēja. Ceremonijā piedalījās pāris, kas nebija pakļauts nāvei; tādējādi šādos apstākļos šīm attiecībām netika noteikts beigu termiņš. Pēc Krišanas mūsu pirmie vecāki tika padzīti no Ēdenes dārza. Tad viņi tika pakļauti nāvei, taču viņiem bija apsolīta augšāmcelšanās. Nevienā brīdī viņiem netika sacīts, ka viņu mūžīgajai laulībai vajadzētu beigties.11

    Templī mēs saņemam augstākos priekšrakstus, kas pieejami vīriešiem un sievietēm, — vīru un sievu saistīšanu kopā uz mūžību. Mēs ceram, ka mūsu jaunie cilvēki nesamierināsies ar ko citu, kā vien tempļa laulību.12

    Tempļa laulības, tāpat kā kristīšanās, ir Tā Kunga pavēle. Tāpat kā kristīšanās ir nepieciešama mūsu iekļūšanai Baznīcā, tieši tāpat tempļa laulības ir nepieciešamas mūsu paaugstināšanai Dieva klātbūtnē. Tā ir daļa no mūsu likteņa. Bez tās mēs nevaram sasniegt mūsu augstākos mērķus. Nesamierinieties ar ko mazāku.

    Jūs nepieņemtu pasaulīgu kristīšanās veidu, vai ne? Dievam ir Savs kristīšanās veids — ar iegremdēšanu, ko veic pilnvarots pārstāvis. Tad vai jūs pieņemtu pasaulīgo laulību veidu? Viņam ir arī Savs laulību veids — tā ir tempļa laulība.13

    Es lūdzu, lai Tas Kungs mūs svētītu ar izpratni par mūsu pastāvēšanas nolūku un to, kas mums ir jādara, lai atrastu ceļu uz paaugstināšanu un mūžīgo dzīvi. Daļa no mūžīgās ieceres ir laulība, kuru mēs uzskatām par svētu. Ja mēs esam gatavi paklausīt, priekšraksti kļūst saistoši uz mūžību. Cik brīnišķīgi ir iegūt šo izpratni, ka mums ir atklātas šīs patiesās mācības!14

    2

    Pieņemot lēmumu, ar ko precēties, esiet pacietīgi, saglabājiet ticību un palieciet cienīgi saņemt dievišķu palīdzību.

    Es domāju, ka vislielākais lēmums, kas jums ir jāpieņem, … ir lēmums, kas veidos jūsu dzīvi mūžības perspektīvā, un tās ir jūsu laulības. Es esmu pārliecināts, jūs man piekritīsiet, ka tas būs daudz svarīgāk par visu citu, ko darāt savā dzīvē, jo jūsu darbs un jūsu profesija vai nodarbošanās ne tuvu nav tik svarīga kā mūžīgās vērtības. … [Lēmums par laulību] ietekmēs jūs visu mūžību; tas jūs ietekmēs arī, kamēr dzīvojat šeit, uz Zemes.15

    Neveidojiet … attiecības bez pienācīgas apdomības un iedvesmas. Šajā jautājumā ar lūgšanām tiecieties pēc Tā Kunga palīdzības. Palieciet cienīgi saņemt dievišķu palīdzību.16

    Daudzi no jums … uztraucas par uzmanības izrādīšanu, laulībām un ģimenes dzīves uzsākšanu. Visticamāk, jūs neatradīsiet sava nākamā vīra vai sievas vārdu Nefija vīzijā vai Jāņa atklāsmes grāmatā; jums, visticamāk, to nepateiks eņģelis vai pat jūsu bīskaps. Daži darbi jums jāpaveic pašiem. Esiet ticīgi un paklausīgi, un svētības sekos. Centieties būt pacietīgi. Neļaujiet tam, kā jums nav, liegt saskatīt to, kas jums ir. Ja jūs pārāk uztraucaties par laulību, tas var pašā būtībā iznīcināt pat iespēju laulāties. Dzīvojiet pilnvērtīgi un uzticīgi vienatnē, pirms jūs pārņem vēlme dzīvot laulībā divatā.17

    Gaidot apsolītās svētības, cilvēkam nevajadzētu pārstāt rīkoties, jo, pārstājot virzīties uz priekšu, zināmā mērā jūs regresējat. Dedzīgi nododieties labām lietām, tajā skaitā, pašattīstībai.18

    jaunie pieaugušie pārgājienā

    „Gaidot apsolītās svētības, … dedzīgi nododieties labām lietām, tajā skaitā, pašattīstībai.”

    3

    Cienīgiem indivīdiem, kuri nav precējušies, nebūs liegta neviena svētība.

    Šī ir Jēzus Kristus baznīca, nevis laulāto vai neprecēto, vai kādas citas grupas baznīca. Evaņģēlijs, kuru sludinām, ir Jēzus Kristus evaņģēlijs, kas ietver visus glābšanas priekšrakstus un derības, kas nepieciešamas, lai glābtu un paaugstinātu katru cilvēku, kurš ir gatavs pieņemt Kristu un ievērot tos baušļus, kurus ir devis Viņš un mūsu Tēvs Debesīs.19

    Nevienam cienīgam indivīdam netiks liegta neviena svētība, tostarp mūžīgā laulība un mūžīgā ģimene. Lai arī dažiem šīs svētības saņemšanai būs nepieciešams ilgāks laiks — iespējams, tas nenotiks šīs mirstīgās dzīves laikā, — tā netiks liegta. …

    Tagad atļaujiet man jums sniegt padomu un mīlestības vārdus.

    Jums, neprecētie vīrieši: neatsakieties no laulības tādēļ, ka jums nav nevainojama karjera un finansiālais stāvoklis. … Atcerieties, ka jums kā priesterības nesējiem ir pienākums uzņemties vadību mūžīgās pārinieces meklējumos.

    Jums, neprecētās sievietes: Dieva pravieši vienmēr ir apsolījuši, ka Tas Kungs domā par jums; ja jūs būsiet uzticīgas, jums būs visas svētības. Būt neprecētai un bez ģimenes šajā dzīvē ir īslaicīgs stāvoklis, un mūžība ir ilgs laiks. Prezidents Bensons ir mums atgādinājis, ka „tikai cilvēkam laiks ir uzskaitīts. Dievs redz jūsu mūžīgo perspektīvu”. (Ensign, 1988. g. marts, 97. lpp.) Piepildiet savu dzīvi ar cienīgiem, jēgpilniem darbiem.

    Tiem no jums, kuri ir šķīrušies: neļaujiet vilšanās vai neveiksmes sajūtai aizēnot jūsu uzskatus par laulību vai dzīvi. Nezaudējiet ticību laulībai vai neļaujiet rūgtumam saēst jūsu dvēseli un iznīcināt jūs vai tos, kuras mīlat vai esat mīlējuši.20

    4

    Lai laulība būtu veiksmīga, mums no visa spēka jācenšas dzīvot atbilstoši evaņģēlija principiem.

    [Laulības attiecības] … var apgūt. Tās panākumus nosaka mūsu apzinīgie pūliņi, nevis instinkti. Motivējošo spēku rada laipnība, patiesa pieķeršanās un domas par otra laimi un labklājību.

    Pirms laulības mēs skatījāmies uz dzīvi no sava skatupunkta, taču, pārkāpjot šo slieksni, mēs sākām to apsvērt arī no otra cilvēka redzējuma. Lai paustu drošību un mīlestību, ir jāupurējas un jāpielāgojas.

    Bieži ir teikts, ka laimīga un veiksmīga laulība nebalstās tik daudz uz pareizā cilvēka apprecēšanu, bet gan — pašam ir jābūt pareizam cilvēkam. Statistika, kas apliecina augsto šķiršanās rādītāju, varētu liecināt par nepareizu partneru izvēli. Ja viņi būtu apprecējušies ar citiem cilvēkiem, konkrētā problēma varētu nebūt, taču tās vietā noteikti nāktu cita problēma. Gudra partnera izvēle ir liels ieguldījums veiksmīgā laulībā, tomēr apzinīgie centieni pildīt savu daļu ir būtiskākā atslēga uz panākumiem.21

    Lai gan tā ir patiesība, ka cienīgi pāri saņems paaugstināšanu celestiālajā valstībā, katram vīrietim un sievietei, kas saistīti mūžīgajās attiecībās, individuāli jābūt šīs svētības cienīgiem.

    Veiksmīgu laulību veidos cienīgs vīrietis un cienīga sieviete, kas abi individuāli ir kristīti ar ūdeni un Garu, kas individuāli devušies uz templi saņemt savu tempļa dāvinājumu; kas galvojuši savu uzticību Dievam un savam partnerim laulības derībā un kas individuāli ievērojuši savas derības, darot visu, ko Dievs sagaida no viņiem.22

    Dzīvošana atbilstoši evaņģēlija principiem rada laimīgu laulību. … Kad divi cilvēki var dzīvot atbilstoši evaņģēlija principiem, laulība var būt jauka, un tā var būt laimīga.23

    5

    Vīriem un sievām kopā jāstrādā, lai stiprinātu laulības saites.

    Žēlsirdība un pacietība pret nepilnībām

    Lielākai daļai partneru ir nepilnības. … Ričards L. Evans reiz teica: „Iespējams, ikviens no mums varētu sadzīvot ar pilnīgiem cilvēkiem, taču mūsu uzdevums ir sadzīvot ar nepilnīgiem cilvēkiem” [Richard Evans’ Quote Book (1971), 165. lpp.]. Laulībā mēs saprotam, ka mums nav darīšana ar pilnīgiem cilvēkiem; mēs tiecamies pēc pilnības, un mēs veicam ceļu, kurā ceram atrast pilnību, taču mums ir jābūt izpratnei, jādara viss, ko varam, un jāpadara dzīve skaista. …

    Bībele mums vēsta: „Žēlsirdība pacieš visu un ir laipna” (skat. 1. korintiešiem 13:4). Tāda mīlestība — mīlestība, kas netiek uztverta nenopietni, kuru nenosaka bauda un kas netiek aizmesta prom kā nevērtīgs plastmasas gabals, bet gan kas stājas pretī visām mazajām dzīves grūtībām roku rokā ar dzīvesbiedru, savienojot divas dvēseles vienā, — ir galējā cilvēka laimes izpausme.24

    Sirds vienotība

    Neapšaubāmi, vislaimīgākās laulības ir tās, kur tavs aizvainojums ir mans aizvainojums, manas sāpes ir tavas sāpes, mana uzvara — tava uzvara, manas rūpes — tavas rūpes. Šajā pasaulē, kurā, šķiet, būtiskākais jautājums ir: „Kāds man no tā labums?”, sirds, dvēseles un miesas vienotība, šķiet, ir lielāks izaicinājums nekā jebkad agrāk. Pārāk daudz laulāto partneru savas otrās puses uztver kā īpašumu, ar kuru lepoties, nevis izjūt patiesas jūtas pret viņu.25

    jauns pāris ar zīdaini

    Kad vīrs un sieva „mīl viens otru tāpat, kā viņi mīl Dievu, … viņu namā valdīs maigums un pieķeršanās, kas nesīs mūžīgus panākumus”.

    Uzticība domās, vārdos un darbos

    Vīrietis, kurš ir priesterības nesējs, izrāda pilnīgu uzticību savai sievai un nedod viņai iemeslu šaubīties par viņa uzticību. Vīram ir jāmīl sava sieva no visas sirds un jāpieķeras viņai un nekam citam (skat. M&D 42:22–26). Prezidents Spensers V. Kimbals paskaidroja:

    „Šie vārdi nekam citam izslēdz ikvienu un jebko. Vīra vai sievas dzīvē dzīvesbiedrs/e tad kļūst pārāks par visu, un ne sabiedriskā dzīve, ne darbs, ne politika, ne kāda cita interese vai cilvēks, vai lieta nekad negūs priekšrocību pār dzīvesbiedru/i” (The Miracle of Forgiveness, Salt Lake City: Bookcraft, 1969, 250. lpp.).

    Tas Kungs aizliedz un Viņa Baznīca nosoda visa veida un ikvienas intīmas attiecības ārpus laulībām. Neuzticība no vīra puses salauž viņa sievas sirdi un liek zaudēt viņas uzticību un viņa bērnu uzticību (skat. Jēkaba 2:35).

    Esiet uzticīgi savām laulības derībām domās, vārdos un darbos. Pornogrāfija, flirtēšana un kaitīgas fantāzijas bojā cilvēka raksturu un satriec laimīgas laulības pamatus. Tādējādi tiek iznīcināta vienotība un uzticība laulībā. Kas nekontrolē savas domas un tādējādi pārkāpj laulību savā sirdī, ja viņš nenožēlos grēkus, tam nebūs Gara, bet noliegs ticību un bīsies (skat. M&D 42:23; 63:16).26

    Maigums un cieņa intīmos jautājumos

    Maigajās, intīmajās attiecībās starp vīru un sievu nedrīkst valdīt dominējoša vai necienīga uzvedība. Tā kā laulība ir Dieva noteikta, intīmas attiecības starp vīriem un sievām ir labas un godājamas Dieva acīs. Viņš ir pavēlējis, lai viņi kļūtu par vienu miesu, vairotos un piepildītu zemi (skat. Mozus 2:28; 3:24). Jums ir jāmīl sava sieva, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats ziedojoties viņas labā (skat. Efeziešiem 5:25–31).

    Vadošajiem principiem intīmajās attiecībās starp vīru un sievu jābūt maigumam un cieņai — nekad savtīgumam. Abiem partneriem jābūt taktiskiem un iejūtīgiem pret otra vajadzībām un vēlmēm. Tas Kungs nosoda jebkādu valdonīgumu, nepiedienīgumu un nekontrolētu uzvedību intīmās attiecībās starp vīru un sievu.

    Ikviens vīrietis, kurš fiziski vai garīgi ļaunprātīgi izmanto vai pazemo savu sievu, ir vainojams smagā grēkā, un tam nepieciešama patiesa un nopietna grēku nožēlošana. Atšķirības ir jārisina mīlestībā un laipnībā abpusējas samierināšanas garā. Vīrietim ar savu sievu vienmēr jārunā mīloši un laipni, izturoties pret viņu ar vislielāko cieņu. Laulība ir kā trausls zieds … un tas nemitīgi jāaprūpē ar mīlestības un pieķeršanās izpausmēm.27

    Uzmanīga ieklausīšanās

    Uz daudzām problēmām ātri tiktu atrasta atbilde, un daudzas sarežģītas situācijas tiktu atrisinātas, ja mēs varētu saprast, ka dažkārt mums vienkārši vajag paklausīties. Skolā mēs apguvām mācību saturu tad, kad klausījāmies, taču tas neizdevās, ja mēs nepievērsām uzmanību. Ja mēs nebūsim gatavi klausīties, laulībā būs pilnīgs izpratnes trūkums. … Protams, mums ir jārunā, taču mums ir jāieklausās citā viedoklī, lai gūtu pietiekamu izpratni gudra lēmuma pieņemšanai. Rūpīga ieklausīšanās bieži vien var visu vērst par labu.28

    Pašaizliedzība

    Draudzība, kas veidota uz savtīguma smiltīm, nevar būt ilgstoša. Laulības, kas balstītas tikai uz fizisko pievilcību un kam nav dziļākas mīlestības un uzticības pamata, nav ilgstošas.29

    Mēs ceram, ka jūs, kas esat precēti, atcerēsities tās mīlestības jūtas, kas aizveda līdz altārim Tā Kunga namā. Mūsu sirdis pārņem skumjas, uzzinot par daudziem gadījumiem, kad mīlestība ir pārvērtusies ledū vai kur savtīguma vai pārkāpumu dēļ aizmirst vai vieglprātīgi izturas pret laulības derībām, kas noslēgtas templī. Mēs lūdzam vīrus un sievas mīlēt un cienīt vienam otru. Patiesi, mūsu lielākā cerība ir, lai katra ģimene tiktu svētīta ar māti un tēvu, kuri izrāda mīlestību viens pret otru, ir cieņas pilni viens pret otru un kuri strādā kopā, lai stiprinātu laulības saites.30

    Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

    Jautājumi

    • 1. sadaļā prezidents Hanters uzsver, ka laulība ir Dieva noteikta un tai ir jābūt mūžīgai. Kā šīs zināšanas var ietekmēt jūsu attiecības ar dzīvesbiedru? Ko jums nozīmē, ka laulība ir „partnerība ar Dievu”? Kā mēs varam palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties laulībām templī?

    • Kādas ir jūsu domas un sajūtas, studējot prezidenta Hantera padomu, kā pieņemt lēmumu par dzīvesbiedra izvēli? (Skat. 2. sadaļu.)

    • Kā prezidenta Hantera apsolījumi un padoms 3. sadaļā palīdz tiem, kas nav precēti? Kā mēs varam pielietot prezidenta Hantera vēstījumu, ka „šī ir Jēzus Kristus Baznīca, nevis precēto vai neprecēto baznīca”?

    • Ko, jūsuprāt, prezidents Hanters domāja, sakot, ka laulības attiecības „var apgūt”? (Skat. 4. sadaļu.) Kad jūs esat redzējuši, ka dzīve saskaņā ar evaņģēlija principiem ir nesusi laimi laulībā? Ja esat precējušies, padomājiet par to, ko jūs varat darīt, lai pilnībā izrādītu savu mīlestību savam dzīvesbiedram.

    • Pārdomājiet prezidenta Hantera padomu 5. sadaļā. Kā laulātie var kļūt vēl pacietīgāki pret otra nepilnībām? Kā laulātie var pilnīgot „sirds vienotību”? Kā laulātie var izrādīt uzticību savā laulībā — domās, vārdos un darbos?

    Saistītās rakstvietas

    1. Mozus 2:18, 21–24; Jēkaba gr. 2:27; 4. Nefija 1:11; M&D 42:22; Mozus 3:19–24; skat. arī „Ģimene — Vēstījums pasaulei”, Ensign, 2010. g. nov., 129. lpp.

    Ieteikums studijām

    „Tu visefektīvāk apgūsti evaņģēliju tad, kad tu tiec mācīts ar Svēto Garu. Vienmēr sāc savas evaņģēlija studijas ar lūgšanu, lai Svētais Gars palīdz tev mācīties” (Sludini Manu evaņģēliju [2005], 18. lpp.).

    Atsauces

    1. Skat. Eleanor Knowles, Howard W. Hunter (1994. g.), 72. lpp.

    2. Skat. Knowles, Howard W. Hunter , 79.–80. lpp.

    3. Skat. Don L. Searle, „President Howard W. Hunter, Acting President of the Quorum of the Twelve Apostles”, Ensign, 1986. g. apr., 24.–25. lpp.

    4. Gordon B. Hinckley, „A Prophet Polished and Refined”, Ensign, 1995. g. apr., 34. lpp.

    5. Skat. Knowles, Howard W. Hunter, 270. lpp.; skat. arī 264., 267., 269. lpp.

    6. James E. Faust, „Howard W. Hunter: Man of God”, Ensign, 1995. apr., 28. lpp.

    7. The Teachings of Howard W. Hunter, apkopojis Clyde J. Williams (1997. g.), 137. lpp.

    8. The Teachings of Howard W. Hunter, 130. lpp.

    9. „Being a Righteous Husband and Father”, Ensign, 1994. g. nov., 49. lpp.

    10. The Teachings of Howard W. Hunter, 130. lpp.

    11. The Teachings of Howard W. Hunter, 132. lpp.

    12. The Teachings of Howard W. Hunter, 130. lpp.

    13. The Teachings of Howard W. Hunter, 131.–132. lpp.

    14. „Divine Creation of Women” (uzruna Austrālijas apgabala konferencē, Adelaidē, Austrālijā, 1979. g. 30. nov.), 7, Baznīcas vēstures bibliotēka, Soltleiksitija.

    15. The Teachings of Howard W. Hunter, 141.–142. lpp.

    16. „The Church is for All People”, Ensign, 1989. g. jūn., 77. lpp.

    17. „Fear Not, Little Flock” (uzruna Brigama Janga universitātē, 1989. g. 14. martā), 4; speeches.byu.edu.

    18. „The Church is for All People”, 77. lpp.

    19. „The Church is for All People”, 76. lpp.

    20. „The Church is for All People”, 76.–77. lpp.

    21. The Teachings of Howard W. Hunter, 129.–130. lpp.

    22. „The Church is for All People”, 76. lpp.

    23. The Teachings of Howard W. Hunter, 137. lpp.

    24. The Teachings of Howard W. Hunter, 135.–136. lpp.

    25. The Teachings of Howard W. Hunter, 137. lpp.

    26. „Being a Righteous Husband and Father”, 50. lpp.

    27. „Being a Righteous Husband and Father”, 51. lpp.

    28. The Teachings of Howard W. Hunter, 129. lpp.

    29. Skat. Conference Report, 1967. g. okt., 12. lpp.

    30. The Teachings of Howard W. Hunter, 130. lpp.