1 Tā debesis un zeme tika ^apabeigtas, un visi to ^bpulki.

2 Un septītajā dienā Es, Dievs, pabeidzu Savu darbu un visu, ko Es biju radījis, un Es ^aatpūtos ^bseptītajā dienā no visiem Saviem darbiem, un visas lietas, ko Es biju radījis, bija pabeigtas, un Es, Dievs, redzēju, ka tās bija labas;

3 un Es, Dievs, ^asvētīju septīto dienu un iesvētīju to; tāpēc ka tajā Es atpūtos no visiem Saviem ^bdarbiem, ko Es, Dievs, biju radījis un izveidojis.

4 Un tagad, lūk, Es saku jums, ka šie ir debesu un zemes laikaposmi, kad tās tika radītas tanī dienā, kad Es, Dievs Tas Kungs, izveidoju debesis un zemi,

5 un katru stādu laukā, ^apirms tas nokļuva uz zemes, un katru augu laukā, pirms tas izauga. Jo Es, Dievs Tas Kungs, ^bradīju visas lietas, par kurām Es runāju, ^cgarīgi, pirms tās radās dabiski uz zemes virsas. Jo Es, Dievs Tas Kungs, nebiju licis lietum līt pār zemes virsu. Un Es, Dievs Tas Kungs, biju ^dradījis visus cilvēku bērnus; taču vēl nebiju radījis cilvēku, lai apstrādātu ^ezemi; jo ^fdebesīs Es tos ^gradīju; un vēl nebija nevienas miesas uz zemes, nedz ūdenī, nedz gaisā;

6 bet Es, Dievs Tas Kungs, runāju, un cēlās ^amigla no zemes un apūdeņoja visu zemes virsu.

7 Un Es, Dievs Tas Kungs, izveidoju cilvēku no zemes ^apīšļiem un iedvesu viņa nāsīs dzīvības dvašu; un ^bcilvēks kļuva par dzīvu ^cdvēseli, ^dpirmo miesu uz zemes, arī par pirmo cilvēku; tomēr visas lietas bija iepriekš radītas; bet garīgi tās bija radītas un izveidotas, saskaņā ar Manu vārdu.

8 Un Es, Dievs Tas Kungs, iestādīju dārzu ^aĒdenē austrumos, un tur Es ieliku cilvēku, kuru Es biju izveidojis.

9 Un no zemes Es, Dievs Tas Kungs, liku augt dabiski ikvienam kokam, kas ir patīkams cilvēka skatam; un cilvēks to varēja uzlūkot. Un arī tas kļuva par dzīvu dvēseli. Jo tas bija garīgs tanī dienā, kad Es to radīju; jo tas paliek tanī sfērā, kurā Es, Dievs, to radīju, jā, patiesi visas lietas, ko Es sagatavoju cilvēka lietošanai; un cilvēks redzēja, ka tās bija labas uzturam. Un Es, Dievs Tas Kungs, iestādīju arī ^adzīvības koku dārza vidū un arī laba un ļauna atzīšanas ^bkoku.

10 Un Es, Dievs Tas Kungs, liku upei tecēt no Ēdenes apūdeņot dārzu; un no turienes tā tika sadalīta un sadalījās četrās ^aiztekās.

11 Un Es, Dievs Tas Kungs, pirmajai devu vārdu Pišona, un tā plūst apkārt visai Havilas zemei, kur Es, Dievs Tas Kungs, radīju daudz zelta;

12 un tās zemes zelts bija labs, un tur bija balzama sveķi un oniksa akmens.

13 Un otrās upes vārds tika nosaukts Gihona; tā pati, kas plūst apkārt visai Etiopijas zemei.

14 Un trešās upes vārds bija Hidekela; tā, kas plūst uz austrumiem no Asīrijas. Un ceturtā upe bija Eifrata.

15 Un Es, Dievs Tas Kungs, paņēmu cilvēku un ieliku to Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un uzturētu.

16 Un Es, Dievs Tas Kungs, pavēlēju cilvēkam, sakot: No ikviena dārza koka tu vari brīvi ēst,

17 bet no ļauna un laba atziņas koka tev nebūs ēst, tomēr tu pats vari ^aizvēlēties, jo tas tev ir dots; bet atceries, ka Es to aizliedzu, jo tanī ^bdienā, kad tu no tā ēdīsi, tu noteikti ^cmirsi.

18 Un Es, Dievs Tas Kungs, sacīju Savam ^aVienpiedzimušajam, ka nav labi cilvēkam būt vienam; tādēļ Es darīšu ^bpalīgu viņam.

19 Un no zemes Es, Dievs Tas Kungs, izveidoju katru lauka zvēru un katru putnu gaisā; un pavēlēju, lai tie nāktu pie Ādama, lai redzētu, kā viņš tos nosauks; un arī tie bija dzīvas dvēseles; jo Es, Dievs, iedvesu viņos dzīvības elpu un pavēlēju, ka tā, kā Ādams nosauks katru dzīvu radību, tāds lai būtu tās vārds.

20 Un Ādams deva vārdu visiem lopiem un putniem gaisā, un ikvienam lauka zvēram; bet Ādamam pašam netika atrasts neviens palīgs.

21 Un Es, Dievs Tas Kungs, liku dziļam miegam nākt pār Ādamu; un viņš gulēja, un Es paņēmu vienu no viņa ribām un aizpildīju to vietu ar miesu;

22 un no ribas, ko Es, Dievs Tas Kungs, biju paņēmis no cilvēka, Es izveidoju ^asievieti un pievedu to pie cilvēka.

23 Un Ādams sacīja: Šī, es zinu, ir kauls no mana kaula un ^amiesa no manas miesas; viņa sauksies par sievu, jo tā ir no vīra ņemta.

24 Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un savu māti, un ^apieķersies savai sievai, un tie kļūs par ^bvienu miesu.

25 Un tie abi bija kaili, cilvēks un viņa sieva, un nekaunējās.