12. nodaļa
Nāciet atpakaļ un mielojieties pie Tā Kunga galda
„Sniedziet roku mazaktīvajiem un iepazīstiet prieku, ko gūsiet jūs paši un tie, kam palīdzat.”
No Hovarda V. Hantera dzīves
Dienu pēc tam, kad Hovards V. Hanters bija kļuvis par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas prezidentu, viņš vērsās pie mazaktīvajiem Baznīcas locekļiem, mīloši aicinot:
„Tiem, kas sagrēkojuši vai jūtas aizvainoti, mēs sakām: atgriezieties! Tiem, kuri jūtas sāpināti, cīnās ar grūtībās vai baidās, mēs sakām: ļaujiet mums būt jums līdzās un nožāvēt jūsu asaras! Tiem, kuri jūtas apmulsuši visdažādāko maldu ieskāvumā, mēs sakām: nāciet pie patiesā Dieva un Baznīcas, kur pastāvīgi tiek saņemtas atklāsmes! Atgriezieties! Palieciet kopā ar mums! Turpiniet! Esiet ticīgi! Viss ir labi, un viss būs labi. Baudiet no galda, kas jums klāts Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā, un centieties sekot Labajam Ganam, kas to klājis. Nezaudējiet cerību, pielietojiet ticību, saņemiet (un izrādiet) žēlsirdību — tīro Kristus mīlestību.”1
Pēc dažiem mēnešiem, uzstājoties ar pirmo vispārējās konferences uzrunu Baznīcas prezidenta amatā, prezidents Hanters teica, ka jūtot iedvesmu turpināt uzsvērt šo tēmu. „Atgriezieties!” viņš atkārtoja. „Uztveriet burtiski Glābēja aicinājumu: „Nāciet, sekojiet Man!” … Viņš ir vienīgais drošais ceļš, Viņš ir pasaules gaisma.”2
Visa mūža garumā prezidents Hanters palīdzēja daudziem Baznīcas locekļiem no jauna kļūt aktīviem Baznīcā. Stāstot par kādu no jaunībā gūtajām pieredzēm, viņš teica:
„Mans bīskaps norīkoja mani būt par bīskapijas skolotāju kādam brālim, kurš lielījās, ka esot vecākais diakons visā Baznīcā. Tolaik mājskološanu dēvēja par bīskapijas skološanu. Viņa problēma bija tā, ka viņam ļoti patika svētdienās spēlēt golfu. Tiekoties ar viņu un viņa sievu mēnesi pēc mēneša un neredzot nekādu uzskatāmu progresu, es sāku zaudēt cerību. Taču beigu beigās viņam tika pateikts pareizais vārds, kas guva atsaucību viņa sirdī. Šis vārds bija derība. Mēs viņam pavaicājām: „Ko tev nozīmē kristību derība?” Viņa sejas izteiksme mainījās, un mēs pirmoreiz redzējām viņu nopietnu. Visbeidzot viņš atnāca uz mūsu nodarbībām, atteicās no golfa un aizveda savu sievu uz templi.”3
„Ikvienam no mums vajadzētu izlasīt un pārlasīt līdzību par pazudušo avi. … Es ceru, ka šajā līdzībā ietvertā vēsts iespiedīsies ikviena sirdī.”
Hovarda V. Hantera mācības
1
Līdzība par pazudušo avi māca mums uzmeklēt tos, kuri ir nomaldījušies.
Augstākais prezidijs [ir aicinājis] Baznīcas locekļus veikt svarīgu uzdevumu … :
„Tiem, kas pārstājuši būt aktīvi, un tiem, kuri ir kritiski noskaņoti, mēs sakām: atgriezieties! Atgriezieties un baudiet no Tā Kunga galda, no jauna izbaudot sadraudzību ar svētajiem un tās saldos un sātīgos augļus.”
Mēs esam pārliecināti, ka daudzi ilgojas atgriezties, taču jūtas neveikli. Mēs apliecinām, ka jūs tiksit uzņemti atplestām rokām, ar vēlmi palīdzēt.” (Ensign, 1986. g. marts, 88. lpp.)
Man šķiet, ka uz mums visiem atstāj iespaidu šis augstsirdīgais aicinājums, kas līdzinās tam, ko pravietis Alma teica Mormona Grāmatā, runājot par Tā Kunga aicinājumu. Viņš sacīja:
„Lūk, Viņš sūta uzaicinājumu visiem cilvēkiem, jo žēlastības rokas ir izstieptas tiem pretim, un Viņš saka: Nožēlojiet grēkus, un Es jūs pieņemšu.
Jā, Viņš saka: Nāciet pie Manis un jūs baudīsit dzīvības koka augli; jā, jūs brīvi ēdīsit un dzersit dzīvības maizi un ūdeni;
Jā, nāciet pie Manis un dariet taisnības darbus.” (Almas 5:33–35.)
Ikvienam no mums vajadzētu izlasīt un pārlasīt līdzību par pazudušo avi, kas ietverta Lūkas evaņģēlija 15. nodaļā, sākot ar ceturto pantu:
„Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs?
Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem
un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis.” [Lūkas 15:4–6.] …
Pravietis Džozefs Smits veica būtiskas izmaiņas vienā no pantiem, kas iekļauts Džozefa Smita Bībeles tulkojumā. Tur rakstīts: „Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas, lai ietu tuksnesī pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs?” (DžST, Lūkas 15:4; slīpraksts pievienots.)
Šajā tulkojumā teikts, ka gans atstāj savu ganāmpulku drošībā un dodas tuksnesī jeb pasaulē pakaļ noklīdušajai avij. Noklīdušai — no kā? Noklīdušai no ganāmpulka, kas ir pasargāts un atrodas drošībā. Es ceru, ka šajā līdzībā ietvertā vēsts iespiedīsies ikviena sirdī.4
2
Tas Kungs sagaida, ka mēs darbosimies kā Viņam pakļautie gani, atgūstot tos, kuri nonākuši grūtībās vai nomaldījušies.
Ko mums vajadzētu darīt, lai palīdzētu tiem, kuri, nomaldījušies no ceļa, klejo tuksnesī?
Pamatojoties uz to, ko Skolotājs teicis par deviņdesmit deviņu avju atstāšanu, lai dotos tuksnesī meklēt vienu — pazudušo —, un Augstākā prezidija aicinājumu, lai tie, kuri pārstājuši būt aktīvi vai ir kritiski noskaņoti, atgrieztos, mēs aicinām jūs iesaistīties dvēseļu glābšanā. Sniedziet roku mazaktīvajiem un iepazīstiet prieku, ko gūsiet jūs paši un tie, kam palīdzat, ja vien jūs un viņi atsauksies aicinājumam atgriezties un baudīt no Tā Kunga galda.
Tas Kungs, mūsu Labais Gans, sagaida, ka mēs darbosimies kā Viņam pakļautie gani, atgūstot tos, kuri nonākuši grūtībās vai nomaldījušies. Mēs nevaram jums pateikt, kā to paveikt, bet, iesaistoties un tiecoties pēc iedvesmas, jūsu pūliņi savā apkaimē, … stabos un bīskapijās vainagosies panākumiem. Daži stabi jau ir atsaukušies līdzšinējiem aicinājumiem, gūstot ievērojamus panākumus.
Kādas populāras garīgās dziesmas vārdos skan Glābēja lūgums:
„Ganam lai palīdzēt steidzam!
Dzirdat, cik mīļi Viņš lūdz:
„Dodieties palīgā meklēt
Avis, kas pameta mūs!””
Šajā, bieži dziedātajā, dziesmā ir norādīts arī tas, kādai vajadzētu būt mūsu atbildei:
„Palīdzi patiesi mīlēt
Avis, kas svešumā klīst,
Palīdzi kļūt mums par ganiem,
Mājup kas tās pārvedīs!”
(Garīgās dziesmas, 2013. g., nr. 138.)
Ja mēs to darīsim, mēs saņemsim mūžīgas svētības.5
Pazudušo, noklīdušo un klejojošo meklēšana ir Tā Kunga darbs. … Lūgsnā izteiktais Almas lūgums kalpo par labu atgādinājumu tam, cik svēts ir mūsu uzdevums:
„Ak Kungs, dāvā mums, lai mēs gūtu panākumus, vedot viņus atkal atpakaļ pie Tevis Kristū.
Lūk, ak Kungs, viņu dvēseles ir ļoti dārgas.” (Almas 31:34–35.)6
„Ak Kungs, dāvā mums, lai mēs gūtu panākumus, vedot viņus atkal atpakaļ pie Tevis Kristū. Lūk, ak Kungs, viņu dvēseles ir ļoti dārgas.” (Almas 31:34–35.)
3
Mūsu visaugstākais mērķis ir palīdzēt ļaudīm atgriezties Dieva klātbūtnē.
Gadu gaitā Baznīca ir ieguldījusi ievērojamus pūliņus, lai atgūtu tos, kuri ir mazaktīvi. … Un ar kādu mērķi tas viss tiek darīts? Lai glābtu mūsu brāļu un māsu dvēseles un raudzītos, lai tie saņem paaugstināšanas priekšrakstus.
Kad es kalpoju par staba prezidentu Losandželosas reģionā, mēs ar padomniekiem lūdzām, lai mūsu bīskapi rūpīgi izraugās četrus, piecus pārus, kuriem ir vēlme turpināt pilnveidoties Baznīcā. Daži bija mazaktīvie, citi — jaunpievērstie —, taču viņi visi bija motivēti garīgai izaugsmei. Mēs sapulcinājām viņus visus uz staba nodarbībām un mācījām tiem evaņģēliju. Tā vietā, lai uzsvērtu došanos uz templi, mēs likām uzsvaru uz attiecību pilnveidošanu ar mūsu Debesu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu. Mūsu rūpīgā izvēle vainagojās panākumiem, un lielākā daļa šo pāru kļuva aktīvi un apmeklēja templi.
Ļaujiet man dalīties [vēl kādā] pieredzē. … Vienā no bīskapijām bija kāds brālis, kurš neapmeklēja nevienu sanāksmi. Viņa sieva nebija Baznīcas locekle. Viņa bija diezgan naidīgi noskaņota, tādēļ mēs nevarējām nosūtīt uz viņu mājām mājskolotājus. Bīskaps vērsās pie šī brāļa, sakot, ka viņam būtu jāstiprina un jāuzlabo savas attiecības ar Glābēju. Brālis izskaidroja bīskapam, ka viņam ir problēmas ar sievu, kura nav Baznīcas locekle. Tā nu bīskaps parunāja ar viņa sievu, izmantojot to pašu pieeju — uzsverot, ka viņai jāuzlabo savas attiecības ar To Kungu. Viņa joprojām nebija īpaši atsaucīga, taču priecājās, uzzinot, ka pēdējo dienu svētie tic Kristum, un līdz ar to kļuva nedaudz pielaidīgāka.
Lai gan tie, kas apmeklēja šo ģimeni, nepieredzēja tūlītējus panākumus, viņi turpināja likt uzsvaru uz šī pāra attiecībām ar To Kungu. Ar laiku sieva kļuva draudzīgāka un beigu beigās piekrita kopā ar vīru apmeklēt staba nodarbības, kuras pasniedza Augstās padomes locekļi. Mēs likām uzsvaru uz derību, ko cilvēks noslēdz, tiekot kristīts, kā arī uz citām derībām. Beigu beigās viņa kļuva par Baznīcas locekli, un viņas vīrs kļuva par aktīvu priesterības nesēju. …
Uz mani atstāj iespaidu Mormona Grāmatas titullapā ietvertais apgalvojums, kas izskaidro vienu no šīs svētās grāmatas mērķiem: „Lai viņi [Israēla nams pēdējās dienās] varētu zināt Tā Kunga derības.” (Slīpraksts pievienots.) Mēs kā staba prezidijs jutām iedvesmu uzsvērt to, vēršoties pie šiem mazaktīvajiem. Mēs centāmies uzrunāt viņus, pamatojoties uz būtiskajām derībām, ko tie slēguši ar To Kungu. Pēc tam mēs mācījām viņiem, cik svarīga ir kristību derība un pārējās derības, ko viņi var noslēgt, lai varētu būt vienoti kā mūžīga ģimene.7
Baznīcas nevainojamai darbībai vietējā līmenī ir viens vienīgs mērķis — palīdzēt indivīdiem būt cienīgiem atgriezties Dieva klātbūtnē. Tas var tikt paveikts tikai tad, ja viņi saņem tempļa priekšrakstus un slēdz tempļa derības.8
Mūsu pūliņi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu evaņģēlija glābšanas derības un priekšrakstus visai cilvēcei: tiem, kas nav Baznīcas locekļi, — caur misionāru darbu; mazaktīvajiem — caur sadraudzību un aktivizēšanas pūliņiem; aktīvajiem Baznīcas locekļiem — caur dalību un kalpošanu Baznīcā; un tiem, kas devušies otrpus priekškara, — caur glābšanas darbu mirušo labā.9
Attiecībā uz katru Baznīcas locekli, mēs cenšamies sasniegt vienu un to pašu mērķi: lai katrs varētu saņemt evaņģēlija priekšrakstus un noslēgt derības ar mūsu Debesu Tēvu, lai varētu atgriezties Viņa klātbūtnē. Tāds ir mūsu augstākais mērķis. Priekšraksti un derības ir līdzeklis, caur kuru izkopt dievišķu dabu, kas ļaus mums no jauna atgriezties [Dieva] klātbūtnē. …
Paturiet prātā mūsu nolūku: aicināt visus nākt pie Kristus! …
Mani brāļi un māsas, es liecinu par Viņa dievišķumu un to, ka Viņš spēj glābt tos, kas nāk pie Viņa ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu. Ikviens cilvēks var kļūt tīrs caur priekšrakstiem un Viņa Svēto Garu.10
Ieteikumi studēšanai un mācīšanai
Jautājumi
-
Prezidents Hanters mudina, lai ikviens Baznīcas loceklis izlasītu un pārlasītu līdzību par pazudušo avi (skat. 1. sadaļu; Lūkas 15:4–7). Kādu vēsti tu saņēmi, izlasot šo līdzību un citas pirmajā sadaļā iekļautās mācības? Padomā, kā tu vari sekot šīm mācībām, kalpojot Baznīcā.
-
Kāda ir mūsu atbildība kā Tā Kunga pakļautībā esošajiem ganiem? (Skat. 2. sadaļu.) Kā mēs varam palīdzēt citiem no jauna kļūt aktīviem Baznīcā? Kā tu (vai kāds tavs paziņa) esi svētīts, pateicoties kādam, kurš palīdzēja tev, kad cīnījies ar grūtībām vai biji nomaldījies?
-
Ko mēs varam mācīties no prezidenta Hantera pieredzes, par kuru stāstīts 3. sadaļā? Kā mēs varam palīdzēt Baznīcas locekļiem no jauna kļūt aktīviem, liekot uzsvaru uz derībām?
Saistītās rakstvietas
Ecēhiēla 34:1–16; Lūkas 15:11–32; Jāņa 10:1–16, 26–28; 13:35; 1. Jāņa v. 1:7; Mosijas 18:8–10; Helamana 6:3; 3. Nefija 18:32; Moronija 6:4–6; M&D 38:24.
Ieteikums studijām
Princips ir patiesa mācība, kas nosaka cilvēka lēmumus un rīcību. „Lasot, pavaicā sev: „Kāds evaņģēlija princips tiek mācīts šajā rakstvietā? Kā es varētu to pielietot savā dzīvē?”” (Teaching, No Greater Call [1999. g.], 17. lpp.)