5. nodaļa

Dieva meitas

„Taisnīgo sieviešu spēks ir apbrīnojams.”

No Gordona B. Hinklija dzīves

Visas savas dzīves laikā Gordons B. Hinklijs pauda pateicību sievietēm par viņu sniegto ieguldījumu un spējām. Viņš arī sniedza spēcīgu liecību par sieviešu lielo nozīmi Dieva mūžīgajā iecerē. Viņš priecājās par sieviešu pieaugošo ietekmi, kā arī viņu ticību Glābējam un nodošanos savām ģimenēm un Baznīcai.

Gordona B. Hinklija māte Ada bija gudra un izglītota sieviete, kurai ļoti patika literatūra, mūzika un māksla. Divdesmit deviņu gadu vecumā viņa apprecējās ar atraitni Brajentu Hinkliju un uzņēmās rūpes par astoņiem bērniem, kuri sēroja par savas mātes nāvi. Viņa tos audzināja ar mīlestību, sniedza nepieciešamo atbalstu un mācījās pārvaldīt lielu saimniecību. Gordons bija pirmais no pieciem Eidas un Brajenta bērniem. Lai gan Eida nomira, kad Gordonam bija 20 gadi, viņas mācības un piemērs atstāja paliekošu ietekmi uz visu viņa dzīvi. Par viņu runājot, viņš vienmēr pieminēja ārkārtīgi lielo ietekmi, kādu māte uz viņu bija atstājusi.

Arī Gordona B. Hinklija sieva, Mārdžorija Peija, atstāja uz viņu lielu ietekmi. Viņa bija stipra sieviete, kura bija nodevusies Jēzus Kristus evaņģēlijam. Viņai piemita īpaša ticība, dzīvespriecīgs raksturs un mīlestība pret dzīvi. Prezidents Hinklijs kādā viņai rakstītā, sirsnīgā vēstulē pauda savu mīlestību un cieņu:

„Mēs kopā esam apceļojuši tālas un plašas zemes. Mēs esam apmeklējuši ikvienu kontinentu. Mums ir bijušas sanāksmes pasaules lielpilsētās un daudzās citās mazās pilsētiņās. … Mēs esam runājuši ar miljoniem cilvēku, kuri tevi ir augstu novērtējuši. Ar vienkāršiem vārdiem tu esi nopelnījusi to cilvēku mīlestību, kuri tevi ir uzklausījuši. Ar savām viedajām atziņām, dzīvespriecīgo un dzirkstošo asprātību, kluso un nebeidzamo gudrību un ārkārtīgi lielo un pastāvīgo ticību tu esi ieguvusi visu to cilvēku mīlestību, kuri tevī ir ieklausījušies. … Tava lasīšanas kāre un nerimstošā tiekšanās pēc zināšanām tevi ir uzturējusi možu un jaunu visas tavas ilgās un ražīgās dzīves laikā.”¹

Prezidents Hinklijs bieži runāja par sieviešu dievišķo dabu un mudināja viņas tiekties pēc lielākiem sasniegumiem un ticības. Uzrunājot jaunās sievietes, viņš paziņoja: „Jūs, vārda tiešajā nozīmē, esat Visuvarenā meitas. Jūsu potenciālam nav robežu. Ja jūs kontrolēsiet savas dzīves, nākotne būs iespēju un prieka pilna. Jūs nevarat atļauties izniekot savus talantus vai laiku. Jūsu priekšā ir lielas iespējas.”² Uzrunājot pieaugušās sievietes, viņš teica: „Pasaulei ir nepieciešams sieviešu pieskāriens un mīlestība, viņu mierinājums un spēks. Mūsu skarbajai videi ir nepieciešams viņu iedrošinājums, viņām dabiski piemītošais skaistums un mantotais žēlsirdības gars.”³

Vispārējās konferences laikā, pēc prezidenta Hinklija mīļotās dzīvesbiedres, Mārdžorijas, nāves, viņš noslēdza uzrunu sievietēm ar šo izjusto pateicības izpausmi: „Cik gan es esmu pateicīgs un cik gan mums visiem vajadzētu būt pateicīgiem par sievietēm mūsu dzīvēs. Lai Dievs viņas svētī! Lai Viņa lielā mīlestība tās ieskauj un lai Viņš tās apbalvo ar spozmi un skaistumu, žēlastību un ticību.”⁴

„Katra no jums ir Dieva meita. Apdomājiet ikvienu šī paša svarīgākā fakta brīnumaino nozīmi.”

Gordona B. Hinklija mācības

Sievietēm ir augsta un svēta vieta Dieva mūžīgajā iecerē.

Katra no jums ir Dieva meita. Apdomājiet ikvienu šī paša svarīgākā fakta brīnumaino nozīmi. …

Es atgādināšu jums vārdus, ko pravietis Džozefs teica Palīdzības biedrības sievietēm 1842. gada aprīlī. Viņš sacīja: „Ja jūs dzīvosiet saskaņā ar sev piešķirtajām privilēģijām, eņģeļus nevarēs atturēt no tā, lai tie kļūtu par jūsu sabiedrotajiem” [Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 451. lpp.]. Jūsos slēpjas brīnumains potenciāls.⁵

Katra no jums ir ļoti īpaša. … Jūs ieņemat augstu un svētu vietu Dieva, mūsu Debesu Tēva, mūžīgajā iecerē. Jūs esat Viņa meitas, kuras Viņam ir ļoti dārgas, svarīgas un kuras Viņš ļoti mīl. Viņa dižā iecere nevar gūt panākumus bez jums.⁶

Ļaujiet man jums, māsas, teikt, ka jums nav atvēlēta otršķirīga vieta Tēva iecerē Viņa bērnu mūžīgai laimei un labklājībai. Jūs esat ļoti svarīga ieceres daļa. Bez jums šis plāns nevarētu pastāvēt. Bez jums visa iecere tiktu sagrauta.⁷

Vēl pirms dzimšanas jūsos tika ielikts kaut kas skaists, svēts un dievišķs. Nekad to neaizmirstiet. Jūsu Mūžīgais Tēvs ir dižais visuma Valdnieks. Viņš valda pār visu, taču Viņš ieklausīsies arī jūsu, Savu meitu, lūgšanās un uzklausīs, kad ar Viņu runāsiet. Viņš atbildēs uz jūsu lūgšanām. Viņš jūs neatstās vienas.⁸

Tā Kunga dotais padoms Emmai Smitai attiecas uz visām sievietēm.

Mācības un Derību 25. nodaļa ir atklāsme, kas caur pravieti Džozefu tika dota viņa sievai Emmai. … Emmai un katram no mums Viņš teica:

„Atklāsmi Es dodu tev attiecībā uz Manu gribu, un, ja tu esi uzticīga un staigā šķīstības takas Manā priekšā, Es saglabāšu tavu dzīvību, un tu saņemsi mantojumu Ciānā” [M&D 25:2; skat. arī 16. pantu]. …

Lielā mērā katram no mums ir pieejamas Visuvarenā sniegtās svētības. Ja mēs vēlamies saņemt svētību, mums par to ir jāmaksā. Daļa no šīs samaksas ir mūsu uzticība. Uzticība kam? Uzticība mums pašiem, tam, kas mūsos ir vislabākais. Neviena sieviete nedrīkst atļauties sevi pazemot, noniecināt un nonievāt savas spējas vai talantus. Esiet uzticīgas tām dižajām un dievišķajām īpašībām, kas ir jūsos. Esiet uzticīgas evaņģēlijam. Esiet uzticīgas Baznīcai. Daudzi cilvēki mums apkārt to centīsies nonicināt, kritizēt, meklēt vājības tās vadītājos un nepilnības programmās. Es liecinu, ka tas ir Dieva darbs un tie, kuri runās pret to, runās pret Viņu.

Esiet Viņam uzticīgas. Viņš ir jūsu spēka patiesais avots. Viņš ir jūsu Tēvs Debesīs. Viņš ir dzīvs. Viņš dzird un atbild uz lūgšanām. Esiet uzticīgas Dievam.

Tas Kungs turpināja uzrunāt Emmu, sakot: „Ja tu … staigā šķīstības takas.”

Es domāju, ka ikviena sieviete … saprot šī teikuma nozīmi. Es domāju, ka šie vārdi, kas tika doti Emmai Smitai un tā rezultātā arī visiem mums, bija paredzēti, lai redzētu, vai mēs esam gatavi saņemt mantojumu Dieva valstībā. Tikumības trūkums ir pilnīgā pretrunā ar paklausību Dieva baušļiem. Nav nekā skaistāka par tikumību. Nav tāda spēka, kas būtu lielāks par tikumības spēku. Nav nekā cēlāka par tikumību. Nav nevienas citas īpašības, kas būtu tik pievilcīga, vai rotājuma, kas būtu tik valdzinošs. …

Emma tika nosaukta par „izredzēto kundzi” [M&D 25:3]. Izsakoties ar citas rakstvietas vārdiem, tas nozīmē, ka viņa bija „Tā Kunga izraudzīts trauks”. (Skat. Moronija 7:31.) Katra no jums ir izraudzīta kundze. Jūs esat atstājušas pasauli, lai kļūtu par atjaunotā Jēzus Kristus evaņģēlija dalībniecēm. Jūs esat izdarījušas savu izvēli, un, ja jūs būsiet šīs izvēles cienīgas, Tas Kungs jūs pagodinās un paaugstinās. …

Emma tika ordinēta zem⁹ Džozefa rokas „izskaidrot Svētos Rakstus un skubināt baznīcu, atbilstoši tam, kā tas tika [viņai] dots ar [Viņa] Garu” [M&D 25:7].

Viņai bija jākļūst par skolotāju — par taisnīguma un patiesības skolotāju. Tas Kungs attiecībā uz šo aicinājumu viņai teica: „Un tu saņemsi Svēto Garu, un tavs laiks daudz tiks veltīts rakstīšanai un mācīšanai” [M&D 25:8].

Viņai bija jāmācās evaņģēlijs. Taču viņai bija arī jāiegūst zināšanas par pasauli, kurā viņa dzīvoja. Tas tika izskaidrots turpmākajās atklāsmēs, kas attiecas uz mums visiem. Viņai bija jāvelta savs laiks, lai „daudz mācītos”. Viņai bija jāraksta, lai izteiktu savas domas.

Jums, mūsdienu sievietēm, — gan tām, kuras ir gados, gan tām, kuras ir jaunas — es iesaku rakstīt, rakstīt dienasgrāmatas un izteikt savas domas rakstiski. Rakstīšana ir lieliska disciplīna. Tās ir milzīgas izglītībā ieguldītas pūles. Rakstīšana jums palīdzēs daudzos veidos un tādējādi jūs svētīsiet daudzu cilvēku dzīves. …

Runājot ar atklāsmes vārdiem, [Emmai] bija „[jāizskaidro Svētie Raksti un jāskubina baznīca, atbilstoši tam, kā tas viņai tika dots ar Viņa Garu]”.

Cik gan īpašs uzdevums viņai un visām šīs Baznīcas sievietēm! Viņām ir jāmācās, jāgatavojas, jāapkopo domas, jāizklāsta Svētie Raksti un jāpārliecina darīt labus darbus, ko viņām licis Svētais Gars.

Tas Kungs turpināja: „Un patiesi Es saku tev, ka tu noliksi šīs pasaules lietas un meklēsi pēc labākām lietām” [M&D 25:10].

Es nedomāju, ka Viņš Emmai teica neraizēties par dzīvesvietu, ēdienu uz galda vai apģērbu. Viņš teica, ka viņai nevajadzētu būt tik pārņemtai ar šīm lietām, kā daudziem no mums, kuri ir paraduši par tām satraukties. Viņš teica, lai viņa pievērš uzmanību augstākām lietām — taisnīgumam, labestībai, žēlsirdības darbiem un citu mīlēšanai — tam, kam ir mūžīga vērtība. …

Turpinot viņu uzrunāt, Tas Kungs teica: „Tādēļ priecājies savā sirdī un līksmojies, un paliec pie derībām, kuras tu esi noslēgusi” [M&D 25:13].

Es domāju, ka Viņš katram no mums saka: „Esi laimīgs!” Evaņģēlijs ir prieks. Tas mums sniedz iemeslu priecāties. Protams, mūsu dzīvēs ir arī bēdu brīži, rūpju un nemiera pilnas stundas. Mēs visi par kaut ko satraucamies. Taču Tas Kungs mums ir teicis priecāties savās sirdīs un līksmoties.¹⁰

„Lai Dievs jūs svētī, māmiņas! … Jūs esat nākamo paaudžu spēks.”

Mātēm ir svēts pienākums — audzināt savus bērnus taisnīgumā un patiesībā.

Katras tautas, sabiedrības un ģimenes spēks slēpjas tajās rakstura īpašībās, ko mātes bērniem ikdienu mācījušas, lielākoties, nemanāmā un vienkāršā veidā.¹¹

Mājas ir vieta, kurā attīstās jaunās paaudzes. Es ceru, ka jūs, mātes, saprotat, ka galu galā nav nozīmīgākas atbildības vai pienākuma, kas sniegtu lielāku gandarījumu, kā jūsu bērnu audzināšana drošā, mierīgā, draudzīgā un mīlošā vidē un viņiem sniegtā motivācija — pilnveidoties un darīt labu.¹²

Es atgādinu mātēm visā pasaulē, ka jūsu aicinājums ir svēts. Neviens cits nespēj jūs pienācīgi aizstāt. Neviens pienākums nav nozīmīgāks un nevienas saistības būtiskākas, kā bērnu, kurus esat laidušas pasaulē, audzināšana mīlestībā, mierā un godprātīgumā.¹³

Audziniet savus bērnus gaismā un patiesībā. Māciet viņiem lūgt, kamēr viņi vēl ir mazi. Lasiet viņiem Svētos Rakstus, pat ja viņi nespēj saprast visu, ko lasāt. Māciet viņiem maksāt desmito tiesu un ziedojumus no brīža, kad viņi saņem savu pirmo naudu, lai tas kļūtu par ieradumu viņu dzīvēs. Māciet saviem dēliem godāt sievietes un savām meitām būt tikumīgām. Uzņemieties pienākumus Baznīcā un paļaujieties uz To Kungu, lai Viņš jums palīdzētu ikvienā saņemtajā aicinājumā. Jūs esat piemērs saviem bērniem.¹⁴

Lai Dievs jūs svētī, māmiņas! Kad visas cilvēka uzvaras un sakāves būs galā, kad dzīves kauju putekļi sāks nosēsties un kad viss, kā dēļ mēs šajā pasaulē tik smagi strādājām, pagaisīs, jums būs jābūt klāt, lai stiprinātu jauno paaudzi, kas turpinās cilvēces tālāko attīstību. Tas, cik šī jaunā paaudze būs veiksmīga, ir atkarīgs no jums.¹⁵

Sievietēm ir liela atbildība glābšanas darbā.

Šīs Baznīcas sievietēm piemīt liels spēks un spējas. Viņas spēj vadīt, sniegt norādījumus un būt brīvdomīgas, taču tajā pašā laikā sajust lielu gandarījumu, ka var būt daļa no Tā Kunga valstības un ka var strādāt kopā ar priesterības nesējiem, lai to virzītu uz priekšu.¹⁶

Dievs šīs Baznīcas sievietēm ir devis darbu, lai, to darot, viņas celtu Viņa valstību. Tas ietver visus mūsu trīs dižo pienākumu aspektus — pirmkārt, mācīt evaņģēliju pasaulei; otrkārt, stiprināt Baznīcas locekļu ticību un palīdzēt viņiem kļūt arvien laimīgākiem; un treškārt, turpināt lielo pestīšanas darbu mirušo labā.¹⁷

Pildot Tā Kunga diženo darbu, Baznīcas sievietes ir brāļu sabiedrotās. … Sievietēm ir ārkārtīgi svarīgi pienākumi un viņas ir atbildīgas par to, lai tie tiktu izpildīti. Viņas vada pašas savas organizācijas un tās ir spēcīgs, dzīvotspējīgs un nozīmīgs spēks, kas vairo pasaulē labo. Viņas sadarbojas ar priesterības nesējiem, kopā cenšoties celt Dieva valstību uz Zemes. Mēs jūs cienām un godājam jūsu spējas. Mēs sagaidām, ka jūs vadīsiet, būsiet stipras un sasniegsiet augstus rezultātus jūsu vadītajās organizācijās, par kurām esat atbildīgas. Mēs jūs atzīstam un atbalstām kā Dieva meitas, kuras strādā lielā vienotībā, lai palīdzētu Dievam īstenot Viņa dēlu un meitu nemirstību un mūžīgo dzīvi.¹⁸

„Es … aicinu visas sievietes saskatīt sevī esošo potenciālu.”

Palīdzības biedrība ir neizmērojamu svētību avots.

Palīdzības biedrības sievietes ir pastāvīgi ieskautas mūsu Kunga rokās. Manā skatījumā, tā ir vislabākā sieviešu organizācija pasaulē. Tā ir Dieva radīta. 1842. gadā, uzrunājot māsas un organizējot Palīdzības biedrību, Džozefs Smits rīkojās, būdams pravietis.¹⁹

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Baznīcas sievietes būtu stipras un nelokāmas tajā, kas, saskaņā ar Tā Kunga ieceri, ir pareizs un atbilstošs. Es esmu pārliecināts, ka pasaulē nav tādas organizācijas, kas līdzinātos šīs Baznīcas Palīdzības biedrībai. … Ja Palīdzības biedrības locekles būs vienotas vārdos un darbos, tad viņu spēks būs neizmērojams.²⁰

Es apmeklēju staba konferenci, kurā jauna sieviete, kādas draudzes Palīdzības biedrības prezidente, runāja par kalpošanu un lielisko iespēju, kas ir dota jaunajām sievietēm viņas draudzē. Tas viss pieder jums. Jums ir pašām sava organizācija. Jums ir spējīgi vadītāji, kuri var jums dot padomu. Jums ir cilvēki, kuri piedāvās savu palīdzību grūtību un bēdu laikā.²¹

Kurš gan var apjaust brīnumaino ietekmi, kādu uz miljoniem sieviešu ir atstājušas neskaitāmas, efektīvi mācītas stundas, kas apgūtas Palīdzības biedrības sanāksmēs, kuru dēļ viņu zināšanas ir augušas, skatījums uz dzīvi kļuvis plašāks un izpratne par Dieva lietām ir kļuvusi dziļāka?

Kurš gan var izmērīt prieku, kas radies šo sieviešu dzīvēs, viņām kopā satiekoties, socializējoties bīskapijā vai draudzē un bagātinot citai citas dzīvi, pateicoties mīļām un augstu vērtētām, draudzīgām attiecībām?

Kurš gan pat savos vispārdrošākajos iztēles sapņos spētu saskaitīt neskaitāmos žēlsirdības darbus, kas ir tikuši veikti, ēdienu, kas likts uz tukšiem galdiem, ticību, kas tikusi lolota izmisīgās slimības stundās, brūces, kas tikušas apkoptas, sāpes, kas remdētas, pateicoties mīlošiem apskāvieniem un mierinošiem, pārliecinošiem vārdiem, mierinājumu, kas dāvāts zaudējuma un no tā izrietošās vientulības brīžos? …

Neviens nespētu saskaitīt projektus, kas tikuši uzsākti un paveikti vietējās Palīdzības biedrībās. Neviens nespētu izmērīt labo, kas ir ienācis šo sieviešu dzīvēs, pateicoties viņu piederībai šai organizācijai, un to dzīvēs, kurās viņas ir nesušas pozitīvu ietekmi savu labo darbu dēļ. …

Lai Dievs svētī Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Palīdzības biedrību! Lai mīlestības gars, kas ir motivējis šīs organizācijas locekles, … turpina augt un to varētu sajust visā pasaulē. Lai viņu žēlsirdības darbi padara labākas neskaitāmu cilvēku dzīves ikvienā vietā, kur tie tiek darīti. Un lai gaisma un sapratne, mācīšanās un zināšanas, un mūžīgā patiesība sniedz labumu nākamajām sieviešu paaudzēm visās Zemes tautās caur šo neparasto un dievišķi nodibināto organizāciju.²²

Vairojiet savu dievišķumu!

Jūs, sievietes, esat daudz Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcā. … Neviens nevar apjaust, par cik lielu labā spēku jūs varat kļūt. … Es jūs aicinu būt pārliecinātām un stiprām, aizstāvot nozīmīgos tikumus, kas ir bijuši mūsu sociālā progresa virzītājspēks. Ja jūs būsiet vienotas, jūsu spēks būs neierobežots. Jūs varēsiet paveikt visu, ko vēlaties. Un, ak, cik gan ļoti jūs esat nepieciešamas pasaulei, kurā zūd vērtības un kurā pretinieks, šķiet, ir vadībā.²³

Es jūtu, ka man jāaicina sievietes visā pasaulē saskatīt sevī esošo potenciālu. Es neprasu, lai jūs darītu vairāk, nekā spējat. Es ceru, ka jūs nemocīsiet sevi ar domām par neveiksmi. Es ceru, ka jūs neizvirzīsiet mērķus, kurus nav iespējams sasniegt. Es ceru, ka jūs vienkārši darīsiet, ko jūs varat, labākajā jums zināmajā veidā. Ja tā būs, jūs pieredzēsiet brīnumus.²⁴

Es izsaku savu pateicību jums, uzticīgās pēdējo dienu svētās, kuras tagad jau ir miljoniem visā pasaulē. Jums piemīt liela vara darīt labu. Jūsu talanti un nodošanās evaņģēlijam ir apbrīnojama. Jūsu ticība un mīlestība pret To Kungu, Viņa darbu un Viņa dēliem un meitām ir ārkārtīgi liela. Turpiniet dzīvot saskaņā ar evaņģēliju, lai tas ir redzams visiem tiem, ar kuriem jūs sastopaties. Jūsu labie darbi runās daudz vairāk nekā jebkuri pateiktie vārdi. Esiet tikumīgas un patiesas, ticīgas un uzticīgas. Jūs esat daļa no mūžīgā plāna — plāna, ko radījis Dievs, mūsu Mūžīgais Tēvs. Katra diena ir daļa no mūžības.

Es zinu, ka daudzām no jums ir smagas nastas. Lai jūsu draugi Baznīcā, jūsu brāļi un māsas, palīdz tās atvieglot. Lai jūsu lūgšanas paceļas augšup, pie Viņa, kurš ir visvarens, kurš jūs mīl un kurš var izmantot spēku un līdzekļus, lai jums palīdzētu. Tas ir brīnumu pilns darbs. Jūs to zināt, un es to zinu. Ir jau viegli teikt, lai nezaudējat drosmi, bet es to vienalga teikšu, jo es mudinu jūs doties uz priekšu ticībā.²⁵

Taisnīgo sieviešu spēks ir apbrīnojams. Tas atkal un atkal ir pierādījies šīs Baznīcas vēsturē. Tas ir mūsu vidū arī mūsdienās. Es domāju, ka tas ir daļa no jūsos esošā dievišķuma.

Māsas, vairojiet šo dievišķumu! To darot, centieties padarīt šo pasauli, kurā dzīvojat, par labāku vietu gan sev, gan visiem tiem, kuri dzīvos pēc jums.²⁶

Paldies Dievam par šīs Baznīcas brīnišķīgajām sievietēm. Lai Viņš jūsu sirdīs iedēsta lepnumu par savām spējām un pārliecību par patiesību, lai tā būtu kā kuģa stūre, kas jūs pasargā katras vētras laikā.²⁷

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

Ko mēs varam mācīties no prezidenta Hinklija teiktā par to, ko Debesu Tēvs jūt pret Savām meitām? (Skat. 1. sadaļu.) Kādēļ mums ir svarīgi izprast sieviešu „augsto un svēto vietu” Dieva mūžīgajā iecerē?
Kuri aspekti no Tā Kunga dotā padoma Emmai Smitai jums liekas īpaši noderīgi? (Skat. 2. sadaļu.) Ko mēs 2. sadaļā varam mācīties par to, kā būt uzticīgiem? Ko mēs varam mācīties par to, kā būt par „izraudzīto kundzi”? Ko mēs varam mācīties par to, kā attiecināt Svētos Rakstus uz sevi?
Kādas domas jums rodas, lasot prezidenta Hinklija doto padomu mātēm? (Skat. 3. sadaļu.) Kādas svētības jūs esat saņēmuši, pateicoties mātes ietekmei? Jautājums vecākiem — kāpēc „neviens pienākums nav saistošāks” par savu bērnu audzināšanu „mīlestībā, mierā un godprātīgumā”?
Kādas Baznīcas sieviešu „spēka un spēju” izpausmes jūs esat pieredzējuši? (Skat. 4. sadaļu.) Kādos veidos sievietes var palīdzēt „īstenot Dieva dēlu un meitu nemirstību un mūžīgo dzīvi”? Kādēļ ir svarīgi, lai vīrieši un sievietes, virzot Tā Kunga darbu uz priekšu, strādātu kopā? Kā jūs esat pieredzējuši to īstenojamies?
Pārlasiet prezidenta Hinklija 5. sadaļā uzsvērtās svētības, kas tiek gūtas no Palīdzības biedrības. Kādas svētības jūs esat saņēmuši, pateicoties Palīdzības biedrības māsu pūlēm, tostarp no māsām, kuras kalpo Jauno sieviešu biedrībā un Sākumskolā? Kā jūs varat stiprināt Palīdzības biedrību savā draudzē? Kā Palīdzības biedrība var palīdzēt sievietēm vairot savu pozitīvo ietekmi?
Apdomājiet prezidenta Hinklija pamudinājumu — „saskatīt sevī esošo, lielo potenicālu” (6. sadaļa). Kā mēs varam iegūt labāku redzējumu par to, kā Dievs saskata mūsos esošo potenciālu? Ko mēs varam darīt, lai sasniegtu mūsu potenciālu? Vai jūs esat pieredzējuši „ticīgo sieviešu apbrīnojamo spēku”?

Saistītās rakstvietas

Salamana pamācības 31:10–31; Lūkas 10:38–42; Apustuļu darbi 9:36–40; Romiešiem 16:1–2; 2. Timotejam 1:1–5; Almas 56:41–48

Mācīšanas padoms

„Gatavojoties mācīt katru stundu, lūdziet, lai Gars jums palīdz saprast, kad dalīties ar jūsu svētākajām sajūtām. Iespējams, jūs sajutīsiet pamudinājumu vairākkārt liecināt stundas laikā, ne tikai tās noslēgumā.” (Teaching, No Greater Call [1999. g.], 44. lpp.).